Tradicionālā transkripcija
[zùops]
Starptautiskā fonētiskā sistēma
[zu͜ops]
[z] – balsīgais troksnenis
[uo] – divskanis
[p] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – bs.
zob– – sakne, vārda celms
-s – galotne
zob+akmen-s
zob+ārst-niec-isk-s
zob+ārst-niec-īb-a
zob+ārst-s
zob+pār-vad-s
zob+rat-s
zob+riev-o-j-um-s
zob+sa-jūg-s
zob+sarg-s
zob+sa-vien-o-j-um-s
zob+starp-a
zob+stien-is
zob+veid-a
zob+vel-t-n-is
priekš+zob-i
daudz+zob+is, daudz+zob+e
liel+zob+is, liel+zob+e
maz+zob+is, maz+zob+e
šķīb+zob+is, šķīb+zob+e
zob+gal+is, zob+gal+e
zob+spārn+is, zob+spārn+e
zob+veid+īg-s, zob+veid+īg-a
zobs – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
zob-s |
zob-i |
|
Ģ. |
zob-a |
zob-u |
|
D. |
zob-am |
zob-iem |
|
A. |
zob-u |
zob-us |
|
I. |
ar zob-u |
ar zob-em |
|
L. |
zob-ā |
zob-os |
|
V. |
zob! |
zob-i! |
zoba augstums, zoba biezums, zoba cements, zoba emalja, zoba kāja, zoba kronis, zoba ligzdiņa, zoba plombēšana, zobu protēze, zoba sakne, zobu sāpes, zobu šķilšanās, zobu tehniķis
zobi klab, zobi sāp, zobi sitas, zobs smeldz
acu zobs, gudrības zobs, kausa zobs, piena zobi
balti zobi, lieli zobi, mazi zobi, nedzīvs zobs, tīri zobi, veselīgi zobi
izraut zobu, likt zobus, rādīt zobus, tīrīt zobus
zobs, -a, v.
1. Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
Zoba mīkstums – pulpa.
Zobu trūde (arī puve sar.) – kariess.
(Ie)cirst zobus – strauji (ie)kost (kur).
Zibināt zobus – atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Klabināt zobus – sajust stipru aukstumu.
Ar mums [viesībās] sasveicinoties, smaidos atsedzās dabiska un mākslīga kaula, zelta un platīna zobi .. Zālīte 5, 320.
pārn. Pelēkās, grubuļainās mizas šķautnes [ozolam] ir izturības tērauds, kam netiek cauri ne saules adatas, ne sala zobi. Caune 5, 130.
pārn. Reizes divas lietutiņš rasināja. Pērkons zobus pret pamali asināja. Auziņš 3, 43.
Paši pēdējie dzerokļi (pa vienam katrā žokļu pusē) izaug parasti ne agrāk kā 18 gadu vecumā, bet nereti pat ap 25.–30. dzīves gadu, un tos sauc par gudrības zobiem. Anatomija 106.
2. Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
Šķieta zobs. Pils torņa zobi.
Kaujas zobs mil. – šautenes aizslēga elements.
.. viņš iedod atslēgu. Tā ir pavisam jauna, smalki ievīlētiem zobiem. Sēlis 4a, 144.
// Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
Motorzāģa zobs.
(Iz)locīt zāģa zobus – mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
// Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
Izkapts zobs.
Uzskati koku, ko cirvja zobs dziļi ievainojis! Apsīšu J. 3, 33.
3. tehn. Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos). Īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
Taisnais zobs. Dzenošais zobs .. Zobu griešanas mašīna. Iefrēzēt zobus.
.. zobrata zobiem jābūt izturīgiem pret triecieniem vai, kā mēdz teikt, ar augstu stīgrību. Zinātne un Tehnika 62, 5, 35.
Vilka zobi – vilkazobi. Ar melnajiem graudiem jeb vilka zobiem – graudaugu slimību, kas bojā galvenokārt rudzus, – notiek neatlaidīga cīņa. Lauku Dzīve 71, 12, 10.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
zobs – zūbs; atņirgt zobus – atīzt zūbus
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
zùobs – 1. kâ zàģìm zùobi ‘izteikti nelīdzens, negluds, robains’: biks¢m ìelùoks storu goluôs jòu pušuô, palìek jòu rùobu rùobìem koâ zoàģàm zùobi.
2. dsk. (ēst) kâ àr garìem zùobìem iron. ‘ļoti lēni, ar piespiešanos, negribīgi (ēst)’: tas âd koâ àr garìem zùobìem, koâ nagribâdàms, nagaxšuo àr.
3. kâ zùobu sâpes; kâ zùobu sâpês // àr zùobu sâp¢m.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 285]
Apbruņot līdz zobiem – apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
Likt uz zoba sar. – nogaršot, ēst (ko).
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sar. – ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
Zobi niez sar. – saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) sar. – būt bez pārtikas, uztura.
(Ar) gariem zobiem sar. – bez patikas, bez apetītes (ēst); bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
Būt pa zobam sar. – atbilst kāda prasībām, iespējām.
(Uz)vilkt (arī ņemt, paķert) uz zoba sar. – (iz)zobot (kādu).
Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) – negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
Iekost mēli (arī lūpu) zobos – savaldīties un neizteikt, neizpaust.
(Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sar. – nerunāt (par ko).
Trīt zobus – tenkot. Izjust ienaidu (pret kādu).
(Ap)vārdot zobus (kādam) sar. – neatlaidīgi pierunāt (kādu).
Zobs uz zoba neturas sar. – saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
Ciest kā zobu sāpes sar. – saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Sakost zobus – pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam; sasprindzināt spēkus.
(Pa)rādīt zobus – (at)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku); atklāt zobus smaidā; (iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
Zobi vaļā vien stāv sar. – saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Griezt zobus – beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm); būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī – bezbailīgi, droši pretoties.
Aci pret aci, zobu pret zobu – saka par tiešas izrēķināšanās, atriebības principu.
Ir zobs (uz kādu) – saka, ja ir naids, jauns prāts, dusmas uz kādu.
Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos – tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku); tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
Izraut no zobiem (arī no nagiem) sar. – iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Ar zobiem un nagiem sar. – ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Saule ar zobiem – saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Laika zobs – novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar (parasti ilgu) laikposmu.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā sar. – būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Nāve zobu (arī deguna) galā sar. – saka, ja paredzama drīza nāve.
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sar. – ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Sadot pa zobiem vienk. – fiziski pārmācīt.
Dabūt pa zobiem vienk. – dabūt sitienu vai sitienus.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Medicīnā – zobs, zobārsts jeb stomatologs, zobu balināšana, zobu fluorizācija, zobu jutīgums, zobu protēzes, zobu sāpes, zobu tehniķis.
zobs; lš. žabas ‘baļķa šķautne; katrs ass, stūrains priekšmets’, žabis ‘koka arkls’, kr., bkr., ukr. зуб [..], sav. chamb, ssk. kambr, a-s. camb, a. comb, v. Kamm ‘ķemme’ (lv. kämm (dsk.) > la. ķemme), albāņu valodā dh«mb nozīme ir ‘zobs’, grieķu gómphos ‘tapa, nagla’. Pamatā ide. *ĝembh– ‘kost’ atv. *ĝhombhos > ‘b. *žambas. Parasti sens -amb- latviešu valodā paliek nepārveidots. Šajā gadījumā vai nu –amb– > –uob– (kas maz ticams, bet varbūt tā ir kāda neregulāra dialektāla parādība; K. Stangs gan b. am > la. uo uzskata par iespējamu; Stang I 86), vai arī blakus b. *žambas ir bijusi forma *žanbas [..], no kā likumsakarīgi > la. zobs [ùo].
Vārds zobs sākotnēji tikai ‘dzeroklis’ (Euler 2 36).
Ide. *ĝembh– – ar tādu pašu nozīmi; sal si. Jámbhate : jábhate ‘kampj’. (Sal. arī la. zebiekste.)
Atv. zobot [zùobuôt] apv. ‘iecirst, asināt (zāģim) zobus’ (arī zobīt [ùo]), bet mūsdienu liter. nozīme no senākas ‘kost’; sal. sar. „(pa)ņemt uz zoba”, t. i., zobot.
Saliktenis zobgal(i)s [ùo], arh. zobugals (St I 281) laikam ne zob(u) + gals, bet zob(u) + *galis , kur otrais būt ‘zobdzelis’ – tas, kas dzeļ ar zobiem.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 566–567]
angļu – tooth
baltkrievu – зуб
franču – dent
grieķu – δόντι
igauņu – hammas
ivritā – שן
krievu – зуб
latīņu – dēns
lietuviešu – dantis
poļu – ząb
somu – hammas
ukraiņu – зуб
vācu – der Zahn
zviedru – tand
Kam šauri priekšzobi, tas ir sīkstulis.
Kam esot zobi plati, tie ilgi un laimīgi dzīvošot.
Kam uz rokām aug spalvas un mutē priekšzobi ir plati, tam būs laba bišu laime un pie tam vēl laba saimniece.
Kam īsi zobi, tam ilgs mūžs.
Kam priekšējos zobos liela šķirba, tas saimnieks jeb saimniece.
Kad reti zobi esot, tad tālu aizprecot.
Kam priekšējie zobi reti, tie lieli meļi.
Kam zobi cieši viens pie otra, tam slikts mūžs, un kam reti, tam labs.
Kuram mazam augot pirmie nāk virsējie zobi, tas būs citiem par virsnieku.
Ja bērnam ir greizi zobi, tad viņa kristībās kūmas ir greizi stāvējušas.
Tas cilvēks, kuram trīs reizes zobi lūst, ir dzīvē laimīgs.
Zobus nevar tīrīt ar adatu, tad tie paliek melni.
Kad zobi klab, tad nāve drīz nāks.
Kad bērnam izkrīt zobs, tad tas jāsviež uz krāsns un jāsaka: „Še tev, circen, kaula zobs, dod man tērauda (zelta, sudraba vai dzelzs) zobu!” Ja prasa tērauda zobu, tad jaunais zobs gan aug ass, bet nesmuks. Sudraba un zelta zobi gan smuki, bet drīz lūst. Dzelzs zobs gan stiprs, bet neass un rūst.
Smaganas, kur zobs izlūzis, jāapspaida ar kreisās rokas mazo pirkstiņu, tad jaunais zobs drīz izaugs un būs taisns un stiprs. Ja smaganas tā neapspaida, tad jaunais zobs aug lēni un greizi.
Kad izkrīt zobs, tad tas jāsviež uz krāsns augšu un jāteic: Še, pelīte, kaulzobiņš, atdod man dzelzs zobiņu, tad aug tik stipri zobi kā pelei.
Maza, maza muižiņa, pilna baltu kundziņu. – Zobi un mute.
Sarkana māja un balti vīri. – Zobi un mute.
Mazi, balti zaldātiņi
Krēslainā nometnē. – Zobi un mute.
Viena pati dzirnaviņa,
Daudz baltu malējiņu. – Zobi un mute.
Pilna kūtiņa baltu vistiņu (v. gailīšu). – Zobi un mute.
Maza, maza kūtiņa,
Pilna baltu aitiņu (v. cūciņu). – Zobi un mute.
Maza kūtiņa,
Pilna baltu gotiņu. – Zobi un mute.
Mazs stallītis, pilns ar baltiem zirgiem. – Zobi un mute.
Sarkana kūtiņa,
Pilna baltu aitiņu. – Zobi un mute.
Pilna kūtiņa
Baltu vistiņu,
Iemet vienu kumosu,
Visas uz reizi ēd. – Zobi un mute.
Pilna laktiņa
Baltu cālīšu. – Zobi un mute.
Sarkana laktiņa (v. kārtiņa),
Pilna baltu vistiņu. – Zobi un mute.
Divas laktiņas
Baltu vistiņu. – Zobi un mute.
Pilna klēts baltu vadžu. – Zobi un mute.
Maza mājiņa,
Pilna baltu ķeģīšu. – Zobi un mute.
Metiet, kūmas,
Sudraba naudu,
Lai aug pādei
Sudraba zobi. [LD 1765-1]
Trīnei māsai
Viens pats zobs;
Tīr’ rudzu maizīti
Snapāt snapāja. [LD 20246-0]
Bij brūte redzēta,
Bet tāda nebija:
Īlena deguns,
Skalganu zobi. [LD 21179-0]
Sēdiet biezi, kūmiņas, nestājet starpas:
Lai auga pādītei raženi zobi. [LD 1430-0]
Vakara māsai
Trīs zobi mutē;
Tā mūsu gaļiņu
Kapāti kapā. [LD 20246-1]
Mal, māsiņ, puspusēm,
Ko tik smalki bīdelēji:
Tautiņām reti zobi,
Cauri bira putēdama. [LD 19363-1]
Zobi
Dzīvoja uz pasaules reiz
puisis zilos svārkos,
varēja ne tikai riekstu –
arī naglu pārkost.
Neklausījās viņš nevienu,
netīrīja zobus,
un tad arī zobi sāka
rādīt tukšus robus.
Kas par vēlu, tas par vēlu,
ko nu tur vairs sāksi?
Zobi bira tā kā zirņi
rudeņos no pākstīm.
Vai jūs tagad varat pazīt
puisi zilos svārkos?
Viņš pat putru griež ar nazi –
nevar putru pārkost. [Vācietis 1984 : 47]
Diplomātiskā pieņemšana
Ziema rīko pieņemšanu.
Sniegpārsliņas pārstāv
slaveno krievu baleta skolu.
[..]
– Atļaujiet iepazīties – Strazds –
pavasara pilnvarotais vēstnieks.
Diplomātiski paveras smaidā
Ziemas smailie lāsteku zobi. [Zālīte 1997 : 81]
Tā runāja (dziedāja) Gulbis
[..]
Es – banalitātes simbols
dziedu jums savu pēdējo dziesmu.
Koši lai skan tā.
Rūgta ir man tā.
Rūgta ir man tā, kad dziedu
klavieres dauzot,
itin kā būtu tās
jūsu atņirgtie zobi. [Zālīte 1997 : 44]
Zobgaļi sudmalās
Āzēnu sudmalās
zobgaļi māžojas.
Bozēnu sudmalās
zobgaļi zobojas.
Biguļu sudmalās
zobgaļi izguļas.
Dibuļu sudmalās
zobgaļus bīdelē. [Baltvilks 1994 : 9]
– Zobs izkrita. Gandrīz noriju.
– Zobu?
– Jā! Kustējās, kustējās – un uzreiz bezmaz nogāja dibenā, – zēns pastāstīja un vispārējai aplūkošanai pastiepa uz priekšu delnu ar trofeju.
– Bija gan skaists! – Rūdolfs pajokoja.
– Man arī drusku žēl, bet nevajag ņemt galvā! – Māris nopietni atbildēja. – Tikai mieru un pīpēšanu. Ar mēli… ē… var jau sataustīt jauno. [..]
Neaplūkojusi Laura vēstules ielika rokassomiņā. Automašīnai nozvalstoties lauku ceļa grambā, vecais zobs izkrita Mārim no saujas, novēlās un nez kur paripoja. Zēns šņākdams un pūzdams šaurībā starp abiem sēdekļiem liecās pakaļ, lai sadzītu rokā, Zaiga viņam cītīgi palīdzēja, taču bez panākumiem — zobs bija un palika gluži kā akā iekritis.
– Re, re, kur ir!
– Ej nu ej. Vai tad tas ir mans zobs? Tas ir kauč kāds mēsliņš. [Ezera 1972 : 267–268]
●
– Nācu pēc vīles, jāizvīlē zāģim zobi, – Zilā Zvaigzne garāmiedams pavicina atvilktnē dabūto darbarīku. Mazulis, ticis pie galda, satver piezīmju kalendāru, vēlreiz atskatās. [Viks 1994 : 81]
Vai cilvēki senatnē tīrīja zobus?
Senākos atrastos zobu tīrīšanas priekšmetus – spurainas, samitrinātas nūjiņas – jau 3500 g. pr. Kr. izmantoja babilonieši un ēģiptieši. Aptuveni 1600. g. pr. Kr. ķīnieši no aromātiskām koku šķirnēm izgatavoja košļājamas nūjiņas, kas vienlaikus tīrīja zobus un piešķīra svaigu elpu. 16. gs. vidū viņi spēra soli tālāk, pie bambusa vai kaula kāta piestiprinot cūkas skausta cietos sarus. Izgudrojums nonāca arī Eiropā, un ir atrodamas rakstiskas liecības par Francijā 1560. gadā izmantotajām rupjām zobu sukām ar apaļām galviņām. Tomēr cieto cūkas saru vietā eiropieši deva priekšroku mīkstākajiem zirga sariem vai putnu spalvām.
18. gs. turīgo pilsoņu vidū populāras kļuva glīti izgatavotas sudraba un melnkoka zobu sukas, un aptuveni 1780. gadā pirmo masveida ražoto zobu suku izgatavoja anglis Viljams Ediss. Tās kāts bija izgriezts no kaula, bet pati suka veidota no cūkas sariem, kas ielīmēti kātā izurbtos caurumiņos. 1938. gadā tirdzniecībā nonāca pirmā zobu suka ar neilona sariem. [Runkulis 2011 : 42]
Dziesma Melu mēle. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Līvi”.
Dziesma Meiča ar saulainām cirtām un kokli. Kaspara Dimitera vārdi un mūzika, izpilda Kaspars Dimiters.
Tautas medicīnas metodes pret zobu sāpēm
* Cepts sīpols jāpārgriež vidū pušu un karsts jāliek uz zoba; tāpat jāliek virsū saberztas svaigas dievkociņa (Artemisia Abrotanum) jeb pelešķu (Achillea Millefolium) lapas, kā ar’ pīpes sula ar vati.
* Jātura uz slimā zoba spirts.
* Svaigas ievu mizas jāiemērc brandvīnā, kurš tad noder, lai liktu uz zoba virsū un ierīvētu vaigu.
* Ja zobā tārpi, tad jādara sekojoši: jāpagatavo svecīte no vaska ar driģeņu sēklām, tad slimnieks pārliecas pār bļodu ar ūdeni un pieliek pie vainīgā zoba trekteri (Trichter), kura apakšējā, platajā galā tur aizdegtu zināmo svecīti. Tārpi pēc kāda brītiņa birst no zoba ārā. Esot tādi apaļi tārpiņi kā rudzu graudi.
* Vārdošana un raibīšana pie zobu sāpēm tāpat lielā cieņā.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]
●
Katram zobam ir zoba kronis (mutē redzamā daļa), zoba kakliņš, ko cieši apņem smaganas, un zoba sakne (vai saknes), kas atrodas zoba ligzdiņā žoklī. Zobā ir dobums, kas turpinās saknes kanālā un beidzas ar atveri zoba saknes galā. Pa šo atveri zoba saknes kanālā un dobumā ienāk asinsvadi un nervi, kas kopā ar saistaudiem veido zoba mīkstos audus – pulpu. Tā nodrošina zoba barošanos, aizsargā zobu pret dažādu kaitīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
Zoba pamatmasu veido dentīns (70–72 % minerālvielu, 28–30 % organisko vielu). Tajā ir uzdevums un anatomiskas īpatnības.
Ir vairākas zobu grupas: priekšzobi, acu zobi, mazie dzerokļi, lielie dzerokļi. Priekšzobiem ir kalta forma, asa, horizontāla griezējšķautne, viena sakne; ar tiem tiek nokosta barība. [..] Acu zobiem ir šķēpveida kronis, viena gara, spēcīga sakne; tie satur barību. Mazajiem dzerokļiem ir 2 pauguriņi kožamvirsmā, viena sakne, kas dažreiz sadalās divās. To galvenā funkcija – barības saspiešana. Lielajiem dzerokļiem ir 3–5 pauguriņi kožamvirsmā un 2–3 saknes. Šie zobi barību sasmalcina. Izšķir piena zobus (20) – 10 katrā žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 lielie dzerokļi) – un pastāvīgos zobus (28–32) – 16 katrā žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 mazie dzerokļi, 4–6 lielie dzerokļi).
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 556]
Tīrzobiēstgribētājs
Viņš ir visur. Viņš ir gan tomātā, gan marmelādes konfektē, ko tev iedeva vecmāmiņa, gan šokolādes sieriņā, kas tevi kārdina ledusskapī. Arī marcipāna bulciņā ir viņš vai kāds no viņa mazajiem palīgiem.
Tīrzobiēstgribētājs uzbrūk vakaros, kad tu jau cītīgi esi iztīrījis un nospodrinājis savus baltos zobiņus. Un tieši viņš ir tas, kas tev ar taviem tīrajiem zobiņiem liek pieiet pie lielā ledusskapja. Viņš tevi piespiež pasniegt mazo roķeli pēc kārtējā gardumiņa. Tad Tīrzobiēstgribētājs tevi ir pievarējis.
Vēlāk savu darbu sāk viņa palīgi Esizurbšucaurumiņi. Viņi skraida pa tavu mutīti un taisa lielus caurumiņus zobiņos.
Tāpēc labāk zobus nemazgāt vispār! Joks!
(Līga Stankeviča, 13 gadi)
[Ābrama 2002 : 88–89]