vista

vist- – sakne, vārda celms

-a – galotne

vistas aklums, vistu aknas (akniņas), vistas aste, vistu audzēšana, vistas barība, vistas buljons, vistu dūnas, vistas fileja, vistas gaļa, vistas giross, vistu kladzināšana, vistas knābis, vistu kūts, vistu lakta, vistas ligzda, vistas māga, vistu muguriņas, vistas sacepums, vistas sautējums, vistas spalvas, vistas spārni, vistu spārniņi, vistas stilbi, vistu stilbiņi, vistu šķirnes, vistu vanags, vistas zupa

vista dēj, vista kašņājas, vista kladzina, vista ķērc, vista perē, vista tup

balta vista, brūna vista, cekulaina vista, dējīga vista, ēdelīga vista, liela vista, maza vista, melna vista, raiba vista, trekna vista

cepta vista, grilēta vista, iesaiņota vista, marinēta vista, noplukusi vista, sagriezta vista, saldēta vista, sautēta vista, vārīta vista, žāvēta vista

Vista par ziemu apēd pūru labības.

Ja vistām, tās kaitinot, rāda graudus, bet nedod, tad tam cilvēkam iemetas acī miežu grauds.

Ja grib, lai vista neklīst tālu no mājas, tad apmērcē tai kājas ūdenī.

Lai vistas neietu labībā, tad, kad beidz sēt, jāatstāj sētuvē drusku labības; tad jāapvelk striķis lielā riņķī, tur jāieber atlikusī labība un jālaiž vistas ēst.

Ja vista izdēj ļoti lielu olu, tad dzīvē gaidāms jauks pārsteigums.

Jo vysta nūdēj mozu ūleņu, tod muojuos gaidoma nalaime. Jo grib izavairuotīs nu nalaimis, tod vajaga ūlu puorsvīst par muojis jumtu.

Ja vistas pirmo reiz nodēj mazas olas, tad saimniecību sagaida posts.

Ja vista izdēj olu ar diviem dzeltenumiem, tad tas nozīmē ugunsgrēku vai arī naidīgu dzīvošanu.

Ja vistai ir cekuliņi un bieza sekste, tad tā dēj lielas olas (ar diviem dzeltenumiem).

Ja vista naktī nolec no laktas, tad būs kāda nelaime.

Ja vistai kājas aukstas, tad mājā kāds mirs.

Ja vistai kājas karstas, tad mājā būs ugunsgrēks.

Ja vista ēd olas, tad vistai jānogriež knābja galiņš un jāsadedzina.

Lai vystys nakaš duorzu, gavienī pīktdīnem nasukuot golvys.

Vistu nedrīkst ķert pie astes, jo tad tā dēj mīkstčaules.

Kad vistas atnesot no svešas mājas, tad, lai neaizietu atpakaļ, vajagot apgriezt spārnu galu spalvas un iebāzt ēku šķirbās.

Vista jaunā mājā trīs reiz jāapved ap jauno būri (ēku), lai tā projām neietu.

Ja svešu gaili vai vistu pārved mājā, tad jāizrauj kāda spalva no astes un jāiesprauž sienā, lai nebēg projām.

Kad vistām paliek sarkanas sekstes, tad viņas drīz dēs.

Ja vistai metas baltas ausis, tad sāks dēt.

Kad vista uz vienas kājas stāv, tad viņa dēj daudz olu.

Ja vista ir baltā krāsā, tad tā ir liela dējēja.

Kad gribot, lai visas mājas vistas dētu vienā pereklī, tad vajagot pirmā Lieldienā ņemt auklu, sasiet tās abus galus kopā un riņķa vīzē izstiept uz zemes. Iekšpus šī riņķa vajagot iekaisīt vistu barību un tad aicināt vistas pie ēšanas, caur to tad visas vistas tai gadā dēšot vienā pereklī.

Ja gribot agri vistu olu, tad pirmos Ziemas svētkos lai ieberot vistām graudus apaļā, no groža iztaisītā riņķī.

Ziemā vistas jātur siltumā un jābaro ar grauzdētām auzām un kaņepēm, tad viņas ātri un čakli sāk dēt.

Vistai vajag dot ēst olas čaumalas, tad viņa būs dējīga.

Kod vystai syt ar lupotu, tad tei dēj meiksčaules ūlas.

Vista uz olām jāliek jaunā mēnesī.

Vistas jāliek perēt trešdien vai svētdien, tad tās dējīgas.

Ja negrib, lai vista perē, met to ūdenī.

Ja rītu gaidāms sauss laiks, tad vistas iet vakarā laiku gulēt, ja slapjdraņķis, tad vēlu.

Ja vistas agri laktā salec, nākamā dienā laiks mainīsies.

Meitām jāēd vistu spārni, lai tās tālu izprecē, bet, ja viņas ēd vistas tupērkli, tad tās neizprecē. Vistas tupērklis jāēd puikām.

Ja sapnī redz nokautu vistu, tad mirs kāda tuvu stāvoša sieviete.

Vista sapnī nozīmē nelaimi.

Melna vista purināja

Manā govju dārziņā;

Sev purina pilnu pērkli,

Man telīšu pilnu dārzu. [LD 32 447]

Balta vista platijās

Manā govju dārziņā;

Ta nebija balta vista,

Ta bij govju Māršaliņa. [LD 32446-2]

Ietupās jauna vista

Vecas vistas pereklī.

Pielūko, jaunā vista,

Ka cāliši neizput. [LD 24724-3]

Balta vista ietecēja

Manā govu laidarā;

Ta nebija balta vista,

Ta bij mana govu Laime. [LD 32446-1]

Melna vista kladzināja

Kaņepdārza maliņā;

Ta nebija melna vista,

Ta bij mana vīra māte. [LD 23299-3]

Atstāj vista kaņepēs

Savu labu perekliti;

Atstāj māsa bāliņos

Savu labu dzīvošanu. [LD 24025-1]

Jauna vista ietecēja

Vecu vistu pulciņā.

Pieņemat, vecas vistas,

Uzliekat cekuliņu. [LD 24723-0]

Guli, guli, saimeniece,

Visi darbi padariti:

Vista lokus noraveja,

Siveniņi burkaniņus,

Kaķits sviestu saķerneja,

Sunits traukus nomazgaja,

Dižais vepris kaudzi meta

Viņā lauka galiņā. [LD 32583-6]

Vista cāļus i atšķīra,

Man’ atšķīra māmuliņa;

Cāļi tek pulciņā,

Kur, māmiņ, es tecēšu? [LD 2036-3]

Vista vienu olu dēja,

Visu dienu kladzinaja;

Māte vienu meitu deva,

Visu gadu saraudaja. [LD 18380-0]

Ai, vanagi, vanadziņi,

Kur tik augsti lidinaji?

Sudrabota balta vista

Ieliž brāļa kaņupēs. [LD 13321-0]

Raiba vista pirinaja

Mana staļļa dibinā;

Sev pirina pilnu pērkli,

Man telišu pilnu stalli. [LD 28948-2]

Gailits brauca kaņepēs

Ar sudraba vāģišiem,

Vista sēd vāģišos,

Cekuliņu grozidama. [LD 2467-0]

Balta vista olu dēja,

Pelēkā izpereja;

Sava māmiņ’ i aukleja,

Sveša māte maldinaja. [LD 3968-0]

Dedzies, mana uguntiņa,

Es tev došu baltu vistu,

Es tev došu baltu vistu

Ar visiem cālišiem. [LD 33243-1]

Es redzeju melnu vistu,

Pirts jumtiņu laipojoti;

Tā nebija melna vista,

Tā sieviņu mīļā Laima. [LD 1105]

Došu došu Laimiņai,

Ko es biju solijuse:

Radibam vistu kaušu,

Krustabam siveniņu. [LD 1139-0]

Es savai Laimiņai

Lielcekuļu vistu kāvu,

Ka ta man palīdzeja

Grūtajās dieniņās. [LD 1140-0]

Gailis vistu mīļi tur’

Par visim putniņim;

Dabon miezi mēslienāi,

Sauc vistiņu raudadams. [LD 2466-0]

Nedod, Dievs, man bēdiņu,

Es nemāku bēdaties;

Dod, Dieviņ, vistai bēdas,

Ta maceja bēdaties. [LD 5282-0]

Vanags skrēja,– kur tas skrēja?

Tas uz ciema vistām skrēja;

Puiši gāja, – kur tie gāja?

Tie uz ciema meitām gāja. [LD 12675-0]

Lācis grib plēst cilvēku

Saimnieks brauca pilsētā un satiek lāci. Lācis saka: „Es tevi nomaitāšu!”

„Nemaitā vis mani, došu tev cūku ieēsties.” Labi, lai tad rītu atsūtot. Rītā saimnieka puisis ved lācim cūku un satiek lapsu. Lapsa vaicā: „Ko tur vedi?”

Tā un tā, puisis izstāsta. „Tu muļķi!” lapsa iesaucas, „atdosi lācim tādu cūku, nezin pats, par ko. Apsoli man vistu un gaili, es gādāšu, ka lācis cūku nedabū. Bet tad tikai, ja prasu: kas tev tur vezumā, atbildi: ozola celms!”

Labi! Puisis apsolīja vistu un gaili, un lapsa ieskrēja mežā. Necik ilgi, lācis bija klāt, ielēca ratos un priecājās par trekno cūku. Te lapsa izskrēja no meža: „Puiš, ko tu tur vedi? Vai tas nava lācis? Ā! kaut es viņu rokā dabūtu, man jāved pie tiesas!”

Bet puisis atbild: „Nava lācis, nava – tas jau ozola celms.”

 „Ja tas ozola celms, kam vedi tad nepārsietu? Tūliņ pārsieni, citādi tādi celmi var vēl no ratiem izkrist un ceļa gājējus apsist!”

Lācis, to dzirdēdams, trīcēja, drebēja kā apšu lapsa un iečukstēja puisim: „Sien, sien mani, lai dabū no tā mieru.”

Puisis piesēja lāci. Bet lapsa sauca: „Nu, kad tikai labi piesēji! Ņem cirvi un cērt celmam, redzēs vai sējums arī tura!”

Puisis pagrāba cirvi. Lācis iečukstēja: „Cērt, cērt, bet cērt izlikdamies, ne visai stipri!”

Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts.

Nu sēdās lapsa puisim blakām un pārbrauca mājā pie saimnieka. Saimnieks priecājās, ka lapsa cūku izglābusi un labprāt atdeva vistu ar gaili.

Lapsa ēda vistu ar gaili, sacīdama: „Šī maltīte ir pirmā, ko godīgi nopelnīju!”
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

Kā pūce mācījusies runāt

Dzirdot visus putnus dažādās balsīs dziedam, pūce ļoti noskumusi, jo vienīgā vēl bijusi bez valodas. Ilgi gudrojusi, ko iesākt. Pēdīgi sataisījusies doties skolā pie cilvēkiem. Cilvēka īsto mājokli nezinādama, pūce iemaldījusies vistu kūtī. Ieraugot gardo kumosu, nespējusi novaldīties, noķērusi vistu un apēdusi. Pēc brīža saimniece nākusi vistas barot. Vienu vistu neatrazdama, dusmīgi saukusi:

– Kur vista, kur vista?

Pūce izbijusies un aizmukusi mežā. Tomēr saimnieces vārdi tai palikuši prātā. Tāpēc pūce vēl šodien saucot:

– Kur vista, kur vista?
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

●

Reiz viens vecs vīrs redzējis sapni, ka Slates silā esot nauda netālu no Slotes ezera. Otrā dienā viņš paņēmis lāpstu un gājis naudas rakt. Kad bijis kādu dienu racis, nauda vairs laikam nav bijusi tālu, bet te piepeži uz bedres malas parādījies vīrs ar govs kājām un galvu, tūlīt arī teicis uz veco vīriņu: „Tu tālāk nedriekst rakt, jo nauda nav vairs tālu, bet, ja tu gribi tālāk rakt, tad tev vajag vistu ar cāļiem nokaut uz bedres malas, tad varēsi tālāk rakt.” To teicis viņš un pazudis. Vecais vīriņš aizgājis uz mājām, paņēmis vienu vistu ar cāļiem un gājis uz mežu. Uz bedres malas nokāvis vistu un cāļus, sācis rakt tālāk, bet atkal ar govs kājām viens klāt, teicis, ja gribi naudu rakt, tad tev vajag sievas ar visiem bērniem nokaut uz bedres malas. Vecajam vīram palicis bail, un uzreiz pa bedres dibenu sācis asens vārīties, vecais vīrs pārbijies un skrējis uz mājām.

Pēc kāda mēneša vecais vīrs gājis tālāk mežā iekšā, sācis rakt, darbs gājis labi. Kaimiņu puiši piebēruši mucu un aprakuši tamā vietā, kur viņš naudu racis. Kad pienācis tas laiks, kad naudu vajadzēja uzrakt, viens puisis aptaisījās par velnu ar govs kājām un galvu. Puisis pienācis klāt, vecais vīrs ņēmis mucu laukā, bet velns sācis tā sist, ka vecais vīrs skrējis ar mucu un kliedzis: „Sit mani nost, bet naudu nedošu!” Bet pēc kādiem simtu soļu naudu nosviedis zemē un skrējis pats prom. No tā laika vairs nav gājis naudas rakt.
[Sagatavots pēc: http://www.ezeri.lv/] 

Tautasdziesmās visbiežāk Laima figurē kā balta vai melna vista. Vista saistīta ar auglību, plašāk – ar sievišķo sākotni. Laima, kas parādās uz pirts jumta kā vista, ir sieviešu auglības zīme. Laima kā vista govju laidarā vai kūtī saistīta ar lopu auglību, to vairošanu. Laima kā melna vista norāda uz viņas piederību zemes jeb htonisko dievību pasaulei. Savukārt balta krāsa saistībā ar Laimu vai citu dievību ir zīme, ka viņa aptver kā dzīvības, tā nāves un atdzimšanas pavedienu. 
[Kursīte 1996 : 235–236]

Dažas vistu šķirnes

Bankivas jeb džungļu vistas ir mājas vistas, kas cēlušās no savvaļas Bankivas vistām, kuras dzīvo Indijā, Birmā un Malajas arhipelāga salās. Arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka Bankivas vistas domesticētas jeb piejaucētas vairāk nekā 3000 gadu pirms Kristus Indijā, no kurienes tās izplatījušās uz citām zemēm. Mūsdienās pasaulē ir ap 200 dažādu vistu šķirņu ar dažādu saimniecisko nozīmi.

Araukānas vistu šķirne ir zināma jau ap 1520. gadu, tās izcelsmes vieta ir Dienvidamerika. Vistas nosauktas par godu Čīles vietējo iedzīvotāju ciltij Araucano. Pirmo reizi Eiropā parādījās 1914. gadā un sākumā tika sauktas par Arakuna. Šo vistu olas ir zilas vai zaļas.

Pavlovas vista ir vissenākā vistu šķirne, kas izveidojusies Krievijā. Lai gan literatūrā gandrīz nav saglabājušās liecības par šo šķirni, tomēr pēc veiktajiem pētījumiem var droši teikt, ka cekulaino vistu pirmsākums ir tieši Pavlovas vista. Vistas nosaukums ir radies no tāda paša nosaukuma ciema. Šo vistu šķirni no pārējām atšķir īpašais kāju apspalvojums – spalvas aug visapkārt kājai, nevis tikai vienā sānā. Pavlovas vistai ir stāvs, labi attīstīts cekuls, bārda un ļoti blīvs apspalvojums, kas liecina par tās īpašo salizturību. Pavlovas vista spēj ļoti labi lidot, var nolidot pat vairāk nekā 150 m. Gaļa, ko iegūst no Pavlovas vistām, ir īpaši aromātiska un maiga. Pavlovas vistas gaļu un olas var ēst arī cilvēki, kam ir alerģija pret putnu gaļu un olām.

Zīda vistas ir vienas no senākajām vistu šķirnēm – par tām rakstīts jau 13. gadsimtā. Marko Polo, apceļojot Ķīnu, rakstīja, ka tur dzīvo vistas, kurām āda klāta nevis ar spalvām, bet matiem. Zīda vistas atšķiras no citām vistām tieši ar apspalvojumu  un zilimelno ādas krāsu. Zīda vistas ir brīnišķīgas perētājas un mātes, tās bieži izmanto, lai izperētu fazānus un irbes. Tās labi iztur aukstumu.  

Leghornas vistu šķirnes aizsākumi meklējami Itālijas pilsētā Livorno. 1830. gadā šī vistu šķirne ir nonākusi ASV, kur tiek īpaši strādāts pie selekcijas, lai iegūtu tagad zināmos produktivitātes rādītājus. 1870. gadā to ieviesa Anglijā. 1945. gadā tiek izveidots Leghornas „perfektais standarts”.

Viandotes vistas nosaukumu ieguvušas par godu indiāņu ciltij Viandoti. Līdz tam šīs vistas tika sauktas visdažādākajos vārdos. Šķirnes veidošanai nopietni pievērsās 18. gs. 60. gados, bet 1883. gadā tika pieņemts oficiāls šīs šķirnes standarts – sudrabotā viandote. Viandotēm ir sastopamas vairāk nekā 15 krāsu variācijas.

Paduāns ir dekoratīva vistu šķirne, kas radīta Anglijā 18. gs. Tās izdēj aptuveni 120 olu gadā. Olu čaumala balta, olas svars – 50 gramu.

Šķirnes galvenā iezīme – liels cekuls un bārda, kā arī sekstes trūkums. Sastopamas dažādas paduānu krāsu variācijas. Apspalvojums ļoti blīvs, tas labi pieguļ ķermenim. Paduānu gaiļiem ir vidēja izmēra galva ar ļoti izteiktu galvaskausa kaulu izliekumu. Knābis ļoti spēcīgs, zilpelēkā krāsā. Knābis izliekts, ar izteiktām nāsīm. Atkarībā no apspalvojuma krāsas vistu acis var variēties no gaiši brūnas līdz pat sarkanai krāsai. Sejas daļa sarkana, gandrīz pilnībā apspalvota. Ausu maisi maziņi, gandrīz pilnībā pārklāti ar vaigubārdu. Pasekstes nav, vai tā ir ļoti maza. Arī to sedz spalvas. Cekuls liels. To veido garas spalvas, kuras lokveidā vienādā leņķī krīt gan uz sāniem, gan atpakaļ. Cekulā nedrīkst būt tukšumi. Bārda – piesātināta, redzams sadalījums garākā bārdā un vaigu bārdā.
[Sagatavots pēc: http://www.minizoosalmini.lv/]

Britu zinātnieki: vispirms bija vista, tad ola

Britu zinātnieki ir atrisinājuši mūžseno jautājumu: kas tad bija pirmais – vista vai ola. Šefīldas un Vorikas universitāšu zinātnieki izpētījuši, ka vispirms tomēr bija vista, kura savukārt izdēja pirmo olu, vēsta britu laikraksts The Daily Express.

Lai atrisinātu šo jautājumu, zinātnieki, izmantojot superdatoru HECTOR, modelēja olas čaumalas veidošanās procesu. Pētījuma rezultāti parādīja, ka galvenā nozīme čaumalas veidošanās procesā ir īpašam proteīnam (OC–17), ko izstrādā vistas olnīcas.

Katram putnam ir cits šī proteīna veids, taču pēc funkcionālajām īpašībām tie gandrīz ne ar ko neatšķiras, stāstīja viens no pētījuma veicējiem Kolins Frīmens.

Saskaņā ar zinātnieku sniegto informāciju OC–17 ir katalizators, kas veicina olas čaumalas attīstību, liekot kalcija karbonātam pārvērsties kalcīta kristālos. Proteīna ietekmē čaumala kļūst vēl cietāka un var kalpot kā aizsargs cālēna attīstības procesā.

Jau agrāk bija zināms gan čaumalas veidošanās process, gan attiecīgā proteīna eksistence, tomēr tikai tagad šīs lietas tika sasaistītas, iegūstot kopainu.
[Sagatavots pēc: LETA http://www.delfi.lv/]