vēders

Tradicionālā transkripcija

[v¥drs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[væːˀdærs]

[v] – balsīgais skanenis

[¥] – garais, platais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.

vēder+aiz-sarg-s

vēder+dej-as

vēder+graiz-es

vēder+guļ-a

vēder+plēv-e

vēder+pres-e

vēder+pus-e

vēder+run-ā-tāj-s

vēder+sait-e

vēder+sāp-es

vēder+siksn-a

vēder+sil-d-ī-tāj-s

vēder+skropst-aiņ-i

vēder+som-a

vēder+tīf-s

prāt+vēder-s

liel+vēder+is, liel+vēder+e

resn+vēder+is, resn+vēder+e

vēders – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Pēc ēdieniem bagātīgu svētku svinēšanas vēders ir jāatpūtina ar pāris atslodzes dienām.

2) izteicēja daļa – Bundzis, bungulis un penderis ir vēders.

3) galvenais loceklis – Sāpošs vēders.

4) papildinātājs – Agnesei ap vēderu rotājas plata, sudrabaina josta ar dažādiem neizprotamiem hieroglifiem.

5) apzīmētājs – Cilvēka vēdera forma ir atkarīga no fizisko aktivitāšu un ēšanas ieradumiem.

6) vietas apstāklis – Rūpīgi nemazgājot rokas, augļus un dārzeņus, vēderā var attīstīties spalīši un cērmes.

vēders, v.

1. Ķermeņa daļa vai posms, kurš sākas zem krūtīm un kurā atrodas gremošanas orgāni. 

Liels vēders. Vēdera dobums. Sakrustot rokas uz vēdera.

pārn. Sajozt vēderu – badoties, neēst, maz ēst.

2. Kuņģis; zarnu trakts. 

Paēst pilnu vēderu. Sāp vēders.

3. Apaļš izliekums (kādam priekšmetam sānos). 

Kaudze ar vēderu. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1156–1157]

vēders, -a, v.

1. Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.

Vēdera muskuļi. Liels vēders.

Vēdera dobums anat. – cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).

Vēdera prese anat. – vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.

Vēdera plēve – vēderplēve.

Vēdera izeja – izkārnījumu izvadīšana no organisma.

Vēders iziet – saka, ja zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.

Uzpūsts (arī uzpūties) vēders – saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.

Vēdera tīfs – vēdertīfs.

Ievilkt (arī ieraut) vēderu – ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.

Izgāzt vēderu – izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.

Marta piecēlās, nostājās spoguļa priekšā un jau kuro reizi ilgi un uzmanīgi apskatīja savu ārieni, vēderu. Lukjanskis 4, 139.

Sakarā ar .. vēdera preses vājumu cilvēkam mēdz būt iekšējo orgānu noslīdējums. Veselība 62, 10, 13.

To vēdera plēves daļu, kas aptver tievās zarnas, sauc par apzarni. Veselība 64,11, 30.

Jāpajautā [slimniekam] .., kāda ir vēdera izeja .., cik reizes vēders iziet diennaktī .. K. Rudzītis 2, 26.

1900. gadā sliktā ūdens dēļ Rīgā ap 2000 cilvēku saslima ar vēdera tīfu. Zvaigzne 79, 21, 6.

Smaga nopūta ierāva [saimniecei] vēderu un sacēla plecus uz augšu. Upīts 4, 125.

// Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.

Vēža vēders. Lapsenes vēders. Ērces vēders.

// pārn. Norobežota telpa (kā) iekšienē.

Pie Muitas dārza krastmalas pietauvojies milzīgs tvaikonis, kura dzelzs vēders aprija bēgļus ar visām viņu mantām. Lāms 7, 343.

2. Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.

Pēdējais piliens glāzē neiekrīt, notek gar pudeles vēderu. A. Skalbe 6, 144.

Zemu pāri mūsu galvām aizlidoja neveikls divplāksnis dzelteni krāsotu vēderu. Zigmonte 5, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

vēders – vādars
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

vēders – puncis sar., bungulis sar.

Caurs vēders vienk.– caureja.

Ciets vēders sar. – apgrūtināta zarnu iztukšošanās.

Cik (tik) vēderā lien sar. – cik gribas (ēst).

Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) vienk. – būt ļoti padevīgam un iztapīgam.

Mīksts vēders sar. – paātrināta zarnu iztukšošanās.

Pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu sar., arī pielikt (pilnu) vēderu vienk. – pilnīgi paēst.

Piepildīt vēderu sar. – paēst, apmierināt izsalkumu.

Pilns vēders sar. – saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.

Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis – saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu; saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.

Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) – ciest pārtikas trūkumu.

Smejas, vēderu (rokām) turēdams – saka, ja (kāds) ļoti smejas.

Strādāt (arī kalpot) par vēderu sar. – strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).

Tukšs vēders sar. – saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.

Vēdera tiesa – uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.

Vēders (pie)prasa savu (tiesu) – saka, ja sāk gribēties ēst.

Vēders kauc (arī kurkst, rūc) sar. – saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).

Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām sar. – saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Anatomijā – vēdera dobums, vēdera sienas, vēdera sienas apvalki, vēdera plēve, vēdera muskuļi, vēdera prese, vēdera aorta, vēdera vēnas.
 

Fizioloģijā – ciets vēders, vēdertīfs.

vēders, apv. vēdars; lš. vĕdaras. pr. weders ‘vēders, kuņģis’, lat. uterus. Pamatā ide. *O¢dero– : *udero– ‘vēders’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1132]

angļu – stomach

baltkrievu – жывот

franču – ventre

igauņu – kõht

krievu – живот

latīņu – venter

lietuviešu – pilvas

lībiešu – mag

poļu – brzuch

somu – vatsa

ukraiņu – живіт

vācu – der Bauch

zviedru – magen

Augšpēdus tukšs, uz vēderu pilns. – Cepure. 
 

Auns vērša vēderā. – Zeķe zābakā. 

Jo dzērve skrien, jo vēders briest. – Spole vērpjot. 
 

Rūkums guļ sētmalā, mušu pilns vēders. – Bišu strops. 
 

Dzelzs vēders, linu mugura, koka iekšas. – Rokas zāģis. 

Tukšs – ak kā grūts! Pilns – ak kā viegls! – Vēders. 
 

Ādas muciņa uz kaula sārta. – Vēders. 

Lielais slinkums

[..]

Zaļā, mīkstā zālītē sēd,

Saulgozī izgāzies dēd,

Atstiepis zobus, dveš,

Muti kā vārtus pleš –

Ačteles pusmiegtas ciet,

Mušas pa degunu iet –

Pašā vērsmes virumā sūt,

Pacelties sliņķim par grūt’.

Ne viņam salka, ne slāpa –

Slinkums savu slinkumu lāpa.

Guļ pilns vēders un tuš –

Kuš, mani bērniņi, kuš! [Rainis 2000 : 292]

LIENĪTE (noskatās zobgalīgi). Nu, lien nu, lien no krāsns zemē! Te nu bij lielais drošinieks! Pē! Bēg uz krāsns. Bail no pēriena. Es nu gan uz krāsni nebēgtu.

(Sprīdītis lien nošļucis zemē, sameklē savu ķeblīti un sēžas pie darba.)

LIENĪTE. Joz nu siksnu ap vēderu. Trīs dienas jau nu putras ne paost nedabūsi. Pamāte kā pūķis.
[Brigadere 1998 : 15]