rīts

Tradicionālā transkripcija

[rîc]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[riːˀʦ]

[r] – skanenis

[ī] – garais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

rīt+ausm-a

rīt-a+blāzm-a

rīt-a+čības

rīt+dien-a

rīt-a+kleit-a

rīt-a+kurpes

rīt-a+mētel-is

rīt+rīt-s

rīt-a+rosm-e

rīt-a+svārk-i

rīt-a+tērps

rīt-a+tupel-es

rīt-a+vēj-š

pa-rīt+dien-a

aiz-pa-rīt+dien-a

š-ā+rīt-a

š-ī+rīt-a

rīt-ā

rīt-u

rīts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Skaistais vasaras rīts neļāva ilgāk palikt gultā.

2) izteicēja daļa – Visgrūtākais laiks ganiņiem un „pūcēm” ir agrie rīti.

3) galvenais loceklis – Neatlaidīgi skanēja modinātājs. Jau rīts!

4) papildinātājs – Uzgleznot virmojošo rītu nav viegls uzdevums.

5) laika apstāklis – No rīta grūti uzsākt darba gaitas bez pāris kafijas krūzēm.

6) apzīmētājs – Rīta dzestrums izraisīja vieglus drebuļus.

rīts, -a, v.

Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.

Otrā rītā – nākamās dienas rītā.

Pret rītu, arī pret rīta pusi – tuvojoties rītam.

(Pa)agra rīta stunda – (pa)agrs rīts.

Rīta ausma – rītausma.

Rīta blāzma – rītablāzma.

Rīta zvaigzne – Merkurs vai Venera.

Rīta rosme – rītarosme.

Bērnu rīts – sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).

Rīta solis sar. – nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.

Silts, mīlīgs rīts ausa augusta sākumā. .. Saule vēl nebija lēkusi, jo gaismiņa tikko sāka svīst. Apsīšu J. 1, 145.

.. Pičuku ar cūkām katru rītu piecos trieca laukā [ganos]. Upīts 4, 713.

„.. svētdienas nakti kāds ar cimdotu pirkstu kautrīgi klauvēja pie rūts. .. Pulkstenis rādīja trešo rīta stundu.” Birze 6, 66.

Atmodos tikai otrā rītā, kad visa ošu grava bij pilna saules un visi raspodiņi vizēja pilni rasas. Birznieks–Upītis 6, 347.

Tonakt man slikti nāca miegs. Aizmigu tikai pret rīta pusi. Skujiņš 5, 61.

Kaut arī bija paagra rīta stunda, braucējus gurdināja saule. Padomju Jaunatne 79, 147, 4.

„Ar jums es dejotu labprāt. Katrā ballē līdz pat rīta ausmai.” Vilks 5, 36.

Mēness bija aizgrimis aiz stacijas ēkām, kā slēpdamies no tuvojošās rīta blāzmas. Austriņš 2, 253.

Viens no visvienkāršākajiem organizētās fiziskās kultūras veidiem mājas apstākļos ir rīta rosme. Veselība 79, 9, 1.

Šodien man jāiet uz bērnu rītu. .. Tur mīļiem vārdiem mūs [bērnus] sveiks, Viens onkuls [onkulis] pasakas teiks, Tur dziesmas atskanēs, Tur bērni gavilēs. Rainis V b, 466.

Gāja jau diezgan gausi ar aušanu, jo tāpat rīta solis un vakara solis bija jāapkopj mātei pašai. Austriņš 1, 44.

// ģen.: rīta, adj. nozīmē Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.

Rīta kleita – rītakleita.

Rīta kurpes – rītakurpes.

Rīta svārki – rītasvārki.

Rīta tērps – rītatērps.

Tīrā istaba, adīklis, rīta kurpes ar apaļu pušķi – tādu istabu varētu atrast arī atpūtas namā. Birze 5, 50.

Edīte izrausās no gultas un apvilka rīta svārkus. Lācis VII, 727.

// pārn. Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).

Dzīves rīts – cilvēka mūža sākumposms.

Pirms pāris gadiem priecājāmies par latviešu dramaturģijas rīta cēliena ludziņu šodienīgu atrisinājumu Dailes teātra uzveduma „Lai top!”. Teātris 82, 128.

Jaunība ir dzīves rīts. Tas ir laiks, kad cilvēks veidojas kā personība .. Padomju Jaunatne 82, 96/97, 1.

// pārn. Nākotne (parasti samērā tuva).

Mēs – tavi saimnieki, Zeme! .. Tava vakardiena un rīts. Sirmbārdis 2, 7.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

rīts – reits; agrs rīts – agrys reits; no rīta – reitā; agri no rīta – reitā agri; no rīta līdz vakaram – nu reita da vokoram; lietot no rīta un vakarā – lītuot reitā i vokorā; līdz rītam – da reitam; nākošajā rītā – cytureit
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

rīts – vakars

Rīts gudrāks par vakaru – saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.

Nezināt ne rīta, ne vakara – neko nezināt.

Rīta putns – cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.

Labs rīts! novec. – sveicinājums „labrīt!”. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Hidrometeoroloģijā – rīta blāzma, rīta krēsla, rīta salna.

Ekonomikā – rīta maiņa.

Pedagoģijā – rīta vingrošana.

Vingrošanā – ikdienas rīta rosme.

Astronīmi – rīta zvaigzne Venera.

Uzvārdi – Rīts, Rīta; Rītiņš, Rītiņa.

Vietvārdi – Rītabuļļi, apdzīvota vieta; Rīta dūksnājs; Rīta kalns; Rīta lauks; Rītarasas, zemniekmāja; Rītasala, zemniekmāja; Rītasinepi, zemniekmāja; Rīti, zemniekmāja; Saulrīti, zemniekmāja; Tālrīti, zemniekmāja; Tāļrīti, zemniekmāja; Zeltrīti, zemniekmāja; Rītaploks, ganības; Rītarāji, zemniekmāja; Rītausmas, zemniekmāja; Rītkalni, zemniekmāja; Rītupe; Rītupes iela; Rītupīte; Rītupes, zemniekmāja; Svētrītpors, purvs; Rītāji, zemniekmāja; Rītenieki, zemniekmāja; Rīteņi, zemniekmāja; Rīteņkalns; Rītiņas, zemniekmāja; Rītiņi, zemniekmāja; Rītiņu ezers; Rītiņu dzirnavas; Rītiņlauks; Rītnieki, zemniekmāja; Rītumi, zemniekmāja.

rīts, mantots vārds; lš. rýtas ‘t. p.’. Tās pašas cilmes kā ritēt, kura pamatā laikam ide. *rei– : *rƒ– ‘tecēt’ ar t paplašinājumu. Par nozīmi sal. tās pašas cilmes vārdus ar s saknes paplašinājumā: go. urreisan ‘uzcelties, piecelties’, a-s. rīsan ‘celties’, a. rise ‘celties, piecelties’. No nozīmes ‘tecēt’ si. rīti- ‘plūšana, straume, kustība’, lat. rivus ‘straume, strauts’.

Vārda rīts nozīme var būt izveidojusies divējādi: vai nu no saknes *er– noz. ‘sakustēties, satraukties’ (rīts ir dienas posms, kad pēc nakts miera sāk kustēties cilvēki un liela daļa dzīvnieku), vai arī no atvasinātās formas *rei– noz. ‘tecēt’ → ‘plūst, ritēt’ (ar rītu sākas saules redzamais ritējums pa debesīm, sākas dienas ritējums, tecējums).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 125–126]

angļu – morning

baltkrievu – ранiца

čigānu – tašarla

franču – matin

grieķu – πρωί

igauņu – hommik

krievu – утро

latīņu – māne

lietuviešu – rytas

poļu – rano

somu – aamu

ukraiņu – ранок

vācu – der Morgen

zviedru – morgon

Likteņa šūpulis

Tauta, tauta – brīdis šis

rada ainu brīnišķīgo:

jaunais mūsu liktenis

šūpulī virs kapa līgo…

Divas rokas pēc tā sniedz:

kaps ar tumšu, asiņainu,

bet no augšas blāzmas zieds –

rīta sārtu, saulstarainu.

Kura uzvaru gan gūs,

kura lems mums nākamību?

Vai uz jaunu rītu mūs

aijā jeb uz iznīcību?

Saulīt, saulīt, māmulīt!

velc ar zelta pavedienu

prom no kapa mūs, lai rīt

ceļamies uz lielu dienu! [Bārda 1992 : 228]

Jūlijs Feders Rīta migla Koknesē.

Autore A. Otomere.