plecs

Tradicionālā transkripcija

[pl¥c:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[plæʦ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[l] – balsīgais skanenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – cs.

apakš+plec-s

priekš+plec-s

plec+portret-s

plec+sarg-s

plec+kāj+is

plecs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Jāņa pleci ir taisni.

2) izteicēja daļa ir pleci.

3) galvenais loceklis – Drauga plecs.

4) papildinātājs – Es redzu tēva platos plecus.

5) vietas apstāklis – Viņš taču neies kārt ubaga tarbu plecos.

6) apzīmētājs – Kleita plecu daļā bija pārāk šaura.

plecs, -a, v.

1. Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.

Uzlikt mugursomu uz pleciem. Ieraut galvu plecos.

(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus – (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u.  tml.

.. tēvs viņam aplika roku ap pleciem un vieglītēm piespieda sev .. Lācis 9, 7.

pārn. .. Nes platus ceļus zemes zaļais plecs .. Ļūdēns 2, 30.

Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) – nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).

Klasiskajā cīņā tīra uzvara ir iegūta, kad pretinieks ir nolikts uz pleciem. Zvaigzne 50, 10, 30.

Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).

.. piecdesmit cilvēku noskatās un noklausās divu vīru, divu pasaules uzskatu divkaujā, un viņam jāatbild tā, lai visi redzētu, ka pretinieks guļ, nolikts uz pleciem. Sakse 7, 69.

// lok.: plecā, plecos, apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).

.. tas [tēvs] paceļ Anneli plecos un lieliem, gariem soļiem .. aiznes to pāri straumainajiem ūdeņiem. Brigadere 2, 212.

// Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.

.. piesiets pie mieta, snauda zirgs. .. tas veltīgi cīnās ar odiem un mušām, kas kā pelēkas pērles aplipušas tam ap acu melnajām rievām un .. plecu galiem. Kurcijs 4, 262.

// pārn. Klātbūtne, atbalsts.

Varēju vientulībā labāk pārdomāt redzētos iespaidus un tomēr just tuvumā īsta drauga stingro plecu. Grīva 9, 159.

2. Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.

Melnais koncerta tērps šķita Rihteram nepiemērots: nepiemērots viņa lielajām darba cilvēka rokām, pārāk šaurs plecos. Bērce 5, 71.

3. Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.

Krusta pleci.

Laiks klusēt laktas plecam skaļam Un veseriem, kas rakstā klaudz .. Rudzītis 5, 115.

4. tehn. Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.

Sviras plecs. Kloķa plecs.

Plecu uzvara fizk. – uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

plecs – placs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

plęcs – kâ kals nùo pl¥cìem 
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 176]

pleci – kamieši novec. 

Galva uz pleciem – saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.

Pašam (sava) galva uz pleciem – saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.

Plecu pie pleca – tieši blakus, līdzās; kopīgi, arī vienoti.

Likt plecu pie pleca – darboties kopīgiem spēkiem.

Pielikt plecu – ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.

(Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) sar. – pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.

Uzņemt(ies) uz saviem pleciem – sākt veikt (parasti) ko grūtu.

Ņemt savu krustu uz pleciem – nevairīties grūtību, ciešanu.

(Kā) nasta spiež plecus – saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.

Liekt plecus (arī muguru) – smagi strādāt (parasti apspiestībā); zemoties, izrādīt pazemību.

Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) – saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).

Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem – atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).

Novelt uz (kāda) pleciem – atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.

Uzvelt (uz) (kāda) pleciem – panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).

Būt pa plecam sar. – saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.

Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem sar. – iet prom, doties ceļā; bēgt.

Noņemt galvu no pleciem sar. – nonāvēt.

Kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) – nonākt galējā trūkumā.

Nasta plecos (arī uz pleciem) – saka par smagu uzdevumu, pienākumu.

Gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) – sagādāt pūles, grūtības, nomākt.

Būt uz pleciem (arī plecos) – būt nodzīvotam (par laikposmu). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Nolikt uz pleciem kādu – pieveikt, gūt virsroku.

Plati pleci kādam – saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt.

Raustīt (paraustīt, noraustīt) plecus (novec. kamiešus) par kādu, kaut ko – paust izbrīnu, neziņu, neizpratni.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 954–955]

Autotehnikā – sviras plecs, kloķa plecs.
 

Anatomijā – pleca ģipsēšana, pleca locītava, pleca lūzums, pleca paugurs, plecu joslas savienojumi.

plecs; kr. плечó (skr. плечe, ssl. plešte, psl. *pletje), ukr. плечé, bulg. плéщи (dsk.), p. plece ‘t. p.’, gr. plátē (homo-plátē) ‘plecu lāpstiņa’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā arī plats. Forma plecs no senākas *plets, kur –ts uztvēra kā –c. Vārda senākā nozīme tātad bijusi ‘plata vieta’, jo plecs apzīmēja ne tikai nelielo ķermeņa daļu no kakla līdz rokai, bet arī lāpstiņu apvidu.

Vārda formu varēja ietekmēt arī hom. ide. saknes *pel- ‘sist, grūst’ atv. *plek-, no kā plakt; sal. apv. plāce, plācis ‘pleca lāpstiņa’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 62–63]

angļu – shoulder

baltkrievu – плячо

franču – épaule

grieķu – ώμος

igauņu – õlg

ivritā – אַקסל

krievu – плечо

latīņu – umerus

lietuviešu – petys

poļu – ramię

somu – olkapää

ukraiņu – плече

vācu – die Schulter

zviedru – skuldra

Plecs ir aizņemts

Pārmetiet, ko gribat, –

tas viss aiziet pāri

plecam.

Plecs ir aizņemts,

uz tā sēdēja nakts,

pēc tam rīts,

un diena atspērās

un aizspindzēja tālē.

Plecs ir tukšs,

bet tur ir aizgājušo acumirkļu

patiesā

un ilgā pabūšana.

To jūs zināt,

ka uz pasaules

vissmagākais ir –

neredzamais. [Vācietis 1993 : 37]

Pēdējā vaga

Stāv pilni maisi tāla ceļa malā.

Kā drukni vīri plecs pie pleca stāv,

Vēl vaga pēdējā, un darbs ir galā,

Vien sadegušā rudens pelni blāv. [..] [Ziedonis 1961 : 97]

***

Kā mēness stars

Aiz piedurknes ir aizķēries,

Kā mākslinieka dvēsele

Tai svešajai uz pleca.

No zilas tumsas izrāvies,

Deg plecs kā blāva svece,

Un prieks tam aiziet secen. [Kerliņa 1979 : 17]

Brīviņu Laurai visi iemesli vērtēt un salīdzināt. Viņu pašu par skaistuli neviens nedaudzināja, un to viņa zināja labi. [..] Spēcīgi, mazliet uzrauti pleci un pastrups kakls… [Upīts 1965 : 58]

●

Drudzis mitējies, plecs gan vēl smags arvienu, bet dedzinošo sāpju vairs nava, un, mēģinot pakustināt roku, es jūtu, ka man, kaut gan vēl neveikli un pabailīgi, atkal klausa pirksti un elkoņa un pleca mītis. [..]

Es nometu no pleciem segu, apsēžos uz tās…[..]

Nē, tiešām man ir laimējies: ja lode skrietu tikai pāris centimetrus zemāk, mazliet pa labi, tā saplosītu pleca locītavu, dragāts būtu kauls…[..] [Grīns 1989 : 634]

Ģederts Eliass Peldētājas novakarē.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]