Tradicionālā transkripcija
[mut:e]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[mutːĕ]
[m] – skanenis
[u] – īsais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
mut+vārd-u
bala+mut-e
liel+mut-e
liel+mut+is
mute – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
mut-e |
mut-es |
|
Ģ. |
mut-es |
mu-tu |
|
D. |
mut-ei |
mut-ēm |
|
A. |
mut-i |
mut-es |
|
I. |
ar mut-i |
ar mut-ēm |
|
L. |
mut-ē |
mut-ēs |
|
V. |
mut-e! |
mut-es! |
N. Ivars Balamute – D. Ivaram Balamutem
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Ilgvaram mute vaļā kā laidara vārti.
2) teikuma izteicējs – Jānim ir liela mute, viņš atstāsta visu citiem.
3) galvenais loceklis – Šī neapklusināmā mute!
4) apzīmētājs – Mutes ermoņikas ir sens mūzikas instruments.
5) papildinātājs – Mazā māsa visu muti ir noziedusi ar guašas krāsām.
6) vietas apstāklis – Braucot ar divriteni, Inesei mutē ielidoja ods.
mutes atsvaidzinātājs, mutes dobums, mutes ermoņikas, mutes gļotāda, mutes harmonikas, mutes higiēna, mutes iekaisums, mutes infekcija, mutes sēnīte, mutes skalošana, mutes slimības
liela mute, plata mute, sausa mute, skaļa mute
mute, dsk. ģen. mutu, s.
1. Dobums starp augšējo un apakšējo žokli; šī dobuma ārējā atvere; lūpas ar sejas daļu ap tām.
Mutes gļotāda. Mutes orgāni. Siekalas saskrien mutē. Izņemt zirgam dzelžus no mutes. Maza mute. Plātīt muti. Mutes kaktiņi.
2. Atvere (iekārtā, mašīnā u.tml.), ieeja (kādā telpā).
Krāsns mute. Zivju tīkla mute.
3. sar. Seja.
Mazgāt muti.
4. novec. Skūpsts.
Dot mutes. Dabūt mutes.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 665]
mute, -es, dsk. ģen. -tu, s.
1. Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
Mutes kaktiņi. Sausa mute. Aizvērt muti. Ielikt mutē maizes kumosu. Turēt mutē konfekti. Plātīt muti. Šķobīt muti. Kukaiņu mutes orgāni.
Mutes harmonikas – mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes un nagu sērga – akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Ar muti – vārdos.
Ar kāru muti – izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
Nokrist uz mutes – nokrist ar seju lejup pret ko. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
Atplest muti līdz ausīm sar. – ļoti plati atplest muti.
Acis nodūrusi, Līze paņēma glāzīti, cēla uz lūpu pusi, bet līdz mutei neuzcēla. Sakse 2, 5.
.. kaķe .. savus bērnus nes mutē un rāpjas pa pakšiem. Birznieks-Upītis 1, 32.
Kādā Anglijas ostā brālis bija nopircis uz abām pusēm spēlējamas mutes harmonikas .. Zvaigzne 74, 8, 16.
„Ak – es zinu gan, kādēļ tev mani vārdi tik rūgti. Ar muti gan tu no viņa esi atsacījusies, bet sirds tev vēl turas cieti pie viņa.” Blaumanis 6, 195.
Gabaliņu paskrēju, tad kāja aizķērās aiz kāda ciņa un es nokritu zemē tieši uz mutes. Zālīte 5, 73.
// sar. Seja.
Saimnieku bērnus jau no ārienes vien varēja pazīt – zēniem mutes tīrākas, meitenēm zilas vai sarkanas bantes [lentes] matos. Upīts 4, 357.
// sar. Ēdājs. Arī apgādājamais.
Viņa [māte] bija aizņemta ar darbiem no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo ģimenē skaitījās sešas mutes .. Dorbe 4, 44.
2. Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
Uz mutes apgāzta laiva.
Pats kalns .. bija pavisam kails un atgādināja zaļganu, uz mutes apgāztu bļodu. Grants 3, 45.
// Vieta, pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
Gar klintīm šļakstījās viļņi, dažkārt pilnīgi aizsegdami alas muti. Grīva 6, 94.
// Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
Vezums pēc vezuma piebrauca pie kuļmašīnas, tūkstošiem kūļu cits pēc cita pazuda tās mutē .. Viks 1, 247.
// Kurtuve.
Krāsns durvis bija vaļā, un tās mute pilna kvēlojošu Ogļu .. Ezera 1, 165.
3. dsk.; novec. Skūpsts.
Kliedziet, puiši, kam ir vaļas, Vilks ēd manu kumeliņu! Es būt’ [būtu] kliedzis, man nav vaļas, Ciema meitas mutes prasa. Darba vara lielu dara 1089.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
mute – mute
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
muts – muć, arī mute – muÖä. 1. Mute. plota muć – saka par pļāpīgu, runīgu cilvēku. 2. Seja. iz muÖíś gùļ, pàr·Öû i Öik brìśheî²i krùoc. 3. Runa, valoda. jèi èļńeîga muć.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 629–630]
Ar gardu (arī saldu) muti – ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
(Ar) atplestu muti, arī muti atpletis – lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) – rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sar. – ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sar. – (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sar. – saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) – saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Aizbāzt muti vienk. – neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas; pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
Ar muti kalnus gāzt sar. – lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē – saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās sar.; vienk. – saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti – ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Atdarīt (arī atvērt) muti – sākt runāt.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sar. – atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Braukt ar muti (arī mēli) vienk. – daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Dot mutes – skūpstīt.
Dzīvot no rokas mutē – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Ir uz mutes kritis – saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Izkratīt dvēseli pa muti sar. – nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Izlaisties (arī palaisties) mutē sar. – runājot atļauties vaļības.
Izņemt vārdus no mutes – pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Kā ūdeni mutē ieņēmis – saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kustināt muti (arī mēli) sar. – runāt.
Liela mute sar. – saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Likt pie mutes (arī lūpām) – nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē – pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
Ļaužu mutē – ļaužu valodās.
Mute atdarās (arī atveras) – saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atplešas – saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute klab vienk. – saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mutes bajārs (arī varonis) sar. – lielībnieks.
Muti ciet! arī Turi muti! vienk. – saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienk. – lieki, arī bez panākumiem runāt.
Nav ko mutē bāzt sar. – saka, ja nav ko ēst.
Nav uz mutes kritis – saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Ne(ie)ņemt (ne) mutē – nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus); ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) – saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
No mutes mutē – strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
No tavas mutes dieva ausī sar. – saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Palaist muti sar. – izteikties nepieklājīgi, rupji; izpļāpāt.
Pats lien mutē – saka par ko ļoti garšīgu.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj – saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas; saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) – saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) – saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē – saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sar. – censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Anatomijā – mutes diafragma, mutes dobums, mutes dobuma apakšējā siena, mutes dobuma priekštelpa, mutes dobuma gļotāda.
Kokapstrādē – mute, ēveles mute.
angļu – mouth
baltkrievu – рот
franču – bouche
grieķu – στόμα
igauņu – suuvärk
krievu – рот
latīņu – ōs
lietuviešu – burna
lībiešu – sū
poļu – usta
somu – suu
ukraiņu – уста; рот
vācu – der Mund
zviedru – mun
Agri cēlies, muti slauka, vēlu cēlies, acis brauka.
Ko neēd, to mutē nebāz.
Kas ātri kampj, tas muti sadedzina.
Kas slinks, tam liela mute.
Mute līdz ausīm, no darbiem ne nieka.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
Kā cēlies, tā vēlies, ne muti mazgājis, ne pātarus skaitījis.
Kas tur muti vaļā, apsaldē zobus.
Mutē medus, sirdī ledus.
Ar muti pie dieva, ar dvēseli pie velna.
Mute kā vāte, deguns kā tapa.
Gudrs ar muti, muļķis ar galvu.
Tam mute līdz ausīm.
Vārdu turēt nākas cilvēkam grūti, bet muti – vēl grūtāk.
Ja mazgājoties liek pie mutes ūdeni vairāk par trim reizēm, tad mazgā velnam muti.
Ja muti mazgā un nenoslauka, tad velns paņemot dvēseli.
Ja, muti mazgājot, āda ir mīksta, tad labi ies.
Kad mute niez, tad kāds kukuli atnesīs.
Kad muti nomazgā, tad vajag noslaucīt pa priekšu rokas un tad muti, lai nesāp zobi.
Kam maza mute, tai daudz brūtgānu.
Mutei ir trīs atslēgas: zobi, lūpas un domas.
Vakarā nevajag mazgāt muti, jo tad sagaidāma nelaime.
Zobi ir, mutes nav. – Izkapts.
Mute bez zobiem, bet ēd. – Krāsns.
Kad uz mutes, tad pilna, kad augšpēdus, tad tukša. – Cepure.
Man mutes nav,
Bet runāt es varu.
Man krama nav,
Bet uguni šķiļu. – Pērkons un zibens.
Izplētis muti, zvaigznes skaita. – Skurstenis.
Mute, mute, acis, acis,
Ko jūs laba gribējāt?
Mute labu kumāsiņu,
Acis labu cilvēciņu. [LD 20930-0]
Rokas, kājas man piekusa,
Mute, mēle nepiekusa:
Rokas, kājas darbu dara,
Mute, mēle nedarīja. [LD 649-5]
Bulli, bulli, vērsi, vērsi,
Tava mute nemazgāta;
Ej lejā, mazgā muti,
Nāc kalnā maurodams. [LD 20375-3]
Es bij’ maza meitenīte,
Sarkan’ vaigi, balta mute,
Katra mana uzacīte
Zied kā kungu rožu dārzs. [LD 5404-1]
Kājas pašas man dancoja,
Mute pati ērģelēja:
Vaj bij māte ielikusi
Ērģelīšu šūpulī? [LD 410-2]
Lapsa noķērusi gaili un nesusi to mutē projām. Meita, to redzēdama, sākusi kliegt: „Lapsa nes gaili, lapsa nes gaili!”
Gailis saka lapsai: „Pasaki tai meitai: kas tev tur par daļu!”
Lapsai tāds padoms pa prātam un tūliņ arī pasaka: „Kas tev tur par daļu?”
Kā nu lapsai mute vaļā, tā gailis spurkt projām un kokā augšā. Lapsai nu bez gaiļa bija jābēg projām.
[Šmits 1991 : 29]
Kā radusies rasa
Saime aizgājusi Dievs teicis, ka varot arī rasā nomazgāt, un no tā laika katru rītu devis rasu.
[Ancelāne 1961 : 40]
Mana mute ir puķe
Mana mute ir puķe.
Viņas kausiņš aizdarīts, ciets,
Ne vējš to vaļā neatvīla.
Mana mute ir puķe,
Viņas vienreizējs uzplaucis zieds
Ir vārdiņš – mīla. [Aspazija 1923 : 59]
***
Es runāju ar vakardienas muti.
Šodienas mute man ciet.
Rītdienas mute man vaļā.
Es runāju ar vakardienas muti. [Zālīte 2003 : 598]
Maijpukstenes, naktsvijoles, irbenāji! Un starp tiem zemenes! Varbūt jau balto un sarkano Avotu mežā no viņām. Gardums un smaržas!
Kad Annele to iedomājās, viņai uznāca tāda kāre pēc šiem kārumiem, ka tā degtin dega. Mute tvīka un kaisa kā pinkainajam Citronam Avotos, kad tas neatlaidīgi tecēja ap meiteni un skaļā rīklē atprasīja viņas sviestmaizi. Mute būtu norijusi vai visu Avotu mežu.
Jocīgi ar šiem kārumiem! Kur viņi radās? [Brigadere 1960 : 139]
●
Bērni bija kā uz mutes sisti. Tikai, kad puika atvaicāja:
„Šito?”
Un vairāk ne vārda.
Māte nojauta, ka aiz noslēptā saldumu vīstokļa slēpjas visa nelaime ar pazudušo rubli. Viņa to ielika skapītī un draudīgi teica:
„Tagad man jāiet uz darbu. Bet vakarā, kad atnāks tēvs un jūs labi nomizos, tad jums gan mutes atvērsies un jūs pateiksiet, ko vēl par pārējo naudu nopirkāt.” [Jaunsudrabiņš 1982 : 244]
PRINCESE (dedzīgāki). Kaut tu ar savu minēšanu mēli norītu! Bet atmini manu mīklu: rej kā suns, mauj kā vērsis, pogā kā lakstīgala…
SPRĪDĪTIS (atņemdamies) … runā kā cilvēks, skan kā pulkstenis, rūc kā pērkons. Nav nevienas mutes un atbild tūkstoš mutēm. Tā ir atbalss, princese Zeltīte.
PRINCESE (pieceļas dusmās). Tu man rauj vārdu no mutes ārā! Vai tu zini, ka es tevi varu iemest cietumā, kur nekad vairs dienas gaismu neredz? [Brigadere 1998 : 77]
Autore A. Otomere.
Autore A. Otomere.