Tradicionālā transkripcija
[mugura]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[muɡurɑ̆]
[m] – skanenis
[u] – īsais patskanis
[g] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[a] – īsais patskanis
Trīszilbju vārds.
mugur– – sakne, vārda celms
-a – galotne
mugur+danc-is
mugur+kabat-a
mugur+kaul-āj-s
mugur+kaul-s
mugur+leņķ-is
mugur+peld-e
mugur+pus-e
mugur+siksn-a
mugur+som-a
mugura – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
mugur-a |
mugur-as |
|
Ģ. |
mugur-as |
mugur-u |
|
D. |
mugur-ai |
mugur-ām |
|
A. |
mugur-u |
mugur-as |
|
I. |
ar mugur-u |
ar mugur-ām |
|
L. |
mugur-ā |
mugur-ās |
|
V. |
mugur-a! |
mugur-as! |
N. Pāvils Mugura – D. Pāvilam Muguram
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sēžot pie datora, mugura jātur taisni.
2) izteicēja daļa – Cilvēka balsts ir viņa mugura.
3) galvenais loceklis – Ak, mugura, mana mugura!
4) papildinātājs – Nepareiza stāja mugurai var nodarīt lielu kaitējumu.
5) apzīmētājs – Muguras sāpes ir ļoti izplatīta problēma.
6) vietas apstāklis – Ko lai velk mugurā lietainā laikā?
muguras apsaldēšana, muguras daļa, muguras deformācija, muguras diski, muguras iekaisums, muguras izliekums, muguras iztaisnošana, muguras josta, muguras korsete, muguras masāža, muguras masieris, muguras muskuļi, muguras operācija, muguras problēmas, muguras nervs, muguras nieze, muguras rentgens, muguras sāpes, muguras smadzenes, muguras taisnotājs, muguras tirpšana, muguras traumas, muguras trenažieris, muguras trenēšana, muguras trīce, muguras veselība, muguras vingrinājumi
mugura sāp
cilvēka mugura, dzīvnieka mugura, grāmatas mugura
taisna mugura, greiza mugura
deformēta mugura, iedunkāt muguru, glāstīt muguru, masēt muguru, nest uz muguras, noslogot muguru, pārpūlēt muguru, savainot muguru, sāpoša mugura, vilkt mugurā
mugura, s.
1. Ķermeņa daļa no kakla līdz krustiem iepretim krūtīm un vēderam; arī mugurpuse (cilvēkam).
Taisna, sakumpusi mugura. Atspiest muguru pret sienu. Stāvēt ar muguru pret durvīm. Pagriezt citiem muguru. Peldēt uz muguras. Vilkt kleitu mugurā (ģērbt virsū). Sēdēt zirga mugurā (uz zirga muguras). Iet no muguras (nopakaļ). Stāvēt kādam aiz muguras (aiz kāda).
2. Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
Blūzes mugura. Kreklam mugurā caurums.
3. Augšējā, virsējā daļa, mala, šķautne.
Kalna mugura. Viļņa mugura.
Grāmatas mugura – vieta, kur sastiprinātas lapas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 661]
mugura, -as, s.
1. Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
Taisna mugura. Plata mugura. Muguras smadzenes. Atpūtināt muguru. Atlaisties uz muguras. Gulēt uz muguras. Salikt rokas aiz muguras. Pagriezties uz muguras. Noņemt mugursomu no muguras.
(Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru – paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sar. – sist, pērt.
Viņš palīda zem Osienes ābeles un nosēdies atspieda muguru pret cieto .. stumbru. Upīts 4, 89.
Viņš atmodās un sajuta asas sāpes mugurā .. A. Grigulis 9, 123.
Ticis kalngalā, jūtos aizkusis, krekls pa druskai jau līp pie muguras. Ezera 10, 14.
pārn. Mūsu mūži no tādiem ķieģeļiem celti, Ko esam sanesuši uz savas muguras. Avotiņa 4, 42.
„Kā tā?” Zigis vairs nekā nesaprata. Vizma uzgrieza viņam muguru un neatbildēja .. Saulītis 12, 90.
Ja tu gribi aizvainot saimniekus, uzgriez muguru viņu cienastam. Ziedonis 5, 21.
// lok. mugurā, apst. nozīmē Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
Es rauju mugurā halātu, ņemu spoguli un sukāju matus. Brodele 17, 7.
Viņam mugurā bija labākais uzvalks .. Lukjanskis 4, 10.
// Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
Kumeļa mugura. Lāča mugura. Sēdēt uz zirga muguras. Muguras stiegra.
Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušām mugurām .. Kurcijs 4, 277.
.. taukzivij pie muguras spuras pamatnes ir 9–13 tumši plankumi. Latvijas dzīvnieki 88.
sal. „Ciets kā krokodila mugura. Es uz tāda [koka sola] negulēšu.” Grīva 9, 169.
// lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
Celt somu mugurā.
Zāļu nastu mugurā, pati salīkusi maziņa, Osiene laipoja pa dūksnājā samestiem kokiem uz mājām. Upīts 4, 90.
//lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
Kāpt zirgam mugurā.
Aizgāju uz stalli pie kumeļa. .. Uzrāpos uz apaļā koka un uzlēcu kumeļam mugurā. A. Gulbis 3, 18.
.. mēs sēdāmies saviem zirgiem mugurā un traucāmies tālāk. Grīva 8, 50.
Vīrs darba drēbēs veda pavadā zirgu, bet zirga mugurā sakumpis .. sēdēja otrs. Sakse 2, 54.
// Mugurpuse (parasti cilvēkam).
Aplūkot gājēju no muguras.
Sarunas ir pieklusušas, un vairāki acu pāri dursta Baibu no priekšpuses, no sāniem, no muguras. Dripe 5, 88.
Viņa brīdi stāvēja ar muguru pret Egli, jo nu arī viņas drosme bija galā. Birze 5, 130.
// Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
Sadzirdēt troksni aiz muguras. Iet no muguras.
Pirmais šāviņš sprāga aiz muguras, otrs priekšā, trešais nedaudz sāņus. A. Grigulis 9, 138.
Arī viņš pats šogad strādāja Tālajā pļavā un arvien vālus iekārtoja tā, ka pļāva Līzei no muguras. Sakse 2, 46.
2. Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
Naža mugura. Kāpas mugura.
Namdaru darbos lieto .. rokas zāģi ar stingru muguru .. Sterns 2, 27.
Kalna mugura pacēlās stāva un augsta. Zunde 1, 39.
Ņirb mēness spokainā vizma Pa viļņu mugurām platām .. Sirmbārdis 2, 88.
// Mugurpuse (apģērbam).
Izgludināt kleitas muguru.
.. viņš redzēja sirmi gaišo pakausi kontrastā ar mēteļa melno muguru .. Ezera 9, 123.
Spējš karstums izskrēja [vīrietim] caur dzīslām, kad viņš neatrada maku svārku muguras kabatā, kur mēdza to glabāt .. Sakse 2, 58.
// Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
Grāmatas mugura. Apaļa mugura. Plakana mugura.
Visi [grāmatu] sējumi iesieti vienādos brūnos vākos, vāku muguras apvilktas ar melnu ādu. Bels 4, 65.
Aiz tā [skapja] stiklotajām durvīm plauktos ciešās rindās gulēja grāmatas – milzums grāmatu ar krāsainām mugurām. Liesma 59, 8, 14.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
mugura – mugora; aiz muguras – 1) (tiešā noz.) aiz mugorys; 2) (pārn. noz.) aiz ocu; aizacīs; paskaties, kas tev aiz muguras – pasaver, kas tev aiz mugorys; peldēt uz muguras – maut iz mugorys; muguras sāpes – mugorys suope; žaketes mugura – svuorka mugora; grāmatas mugura – gruomotys mugareņa; pagriezt (kādam) muguru – atgrīzt (kam) mugoru
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
(Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri) – nosvīdis.
(Auksti) šermuļi (arī tirpuļi) pārskrien pār muguru; arī auksts pārskrien pār muguru – saka, kad it kā jānodrebinās aiz lielas nepatikas, riebuma, lielās bailēs, šausmās.
Aiz muguras – kādam nezinot, klāt neesot.
Atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) – atgulties, lai atpūstos.
Atliekt (arī atstiept sar.) muguru – pārtraukt darbu, atpūsties.
Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) – saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
Būt aiz muguras – būt pagājušam; būt padarītam, paveiktam.
Būt gadiem uz muguras – būt noteiktam mūža gadu skaitam.
Būt uz muguras – būt nodzīvotam (par laikposmu).
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) – saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) sar. – pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) – saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien, noiet, pāriet) pār muguru; arī karsts (vien) noskrien (arī noiet) pa muguru – saka, ja ļoti uztraucas, sabīstas un tāpēc pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā – saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Klupt mugurā – mesties virsū; sākt stipri rāt.
Liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru – smagi strādāt (parasti apspiestībā). Zemoties, izrādīt pazemību.
Liekt muguru (kāda priekšā) – izrādīt padevību.
Lokana mugura – saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
Mugura kūp – saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
Novilkt (kādam) kreklu no muguras – izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
Palikt ar to, kas mugurā – zaudēt visu mantu, palikt tikai ar tām drēbēm, kas mugurā.
Pamest aiz muguras – pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē; attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Uzgriezt muguru – neuzklausīt, ignorēt (kādu); pārstāt uzturēt attiecības (ar kādu).
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā sar. – saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Anatomijā – muguras smadzenes, muguras smadzeņu nervi, muguras smadzeņu lejupejošie trakti, muguras daļa, muguras lejasdaļa, muguras centrs, muguras apvidi, muguras trūce, muguras ortoze, muguras diski.
Poligrāfijā – ādas (iesējuma) mugura.
Bibliogrāfijā – muguras nosaukums.
Sportā (vingrošanā) – izliekta mugura, taisna mugura.
Hidrometeoroloģijā – viļņa mugura, torosu grēdu mugura.
Tekstilrūpniecībā – muguras platums.
Vietvārdi – Zaļmugures, mājas; Mugurves pļavas; Mugurves siliņš, pļavas; Bukmugura, kalns; Āža mugura, kalns; Zaļmuguras mežs; Zaļmuguras purvs; Āža mugura, purvs; Mugurupe.
mugura, apv. mugara; lš. nùgara ‘t. p.’ Uz senāku kuršu *nugara norāda aizgūtais līb. nugār ‘(jumta) kore, virsotne’. Iespējams, ka vārds ir pirmside. cilmes, un tā senākā nozīme ir bijusi ‘uzkalns’.
Sākotnēji vārds laikam bijis divās formās: *magur– un *magul-. No formas *magura, asimilējoties otram patskanim, varēja izveidoties la. mugura.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 604]
angļu – back
franču – dos
igauņu – selg
krievu – спина
latīņu – tergum
lietuviešu – nugara
lībiešu – sǟlga
poļu – plecy; tył
somu – takaisin
vācu – der Rücken
zviedru – tillbaka
Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un sliņķa mugurai rīkste.
Tev tur nepieder ne naža muguras platumā.
Visa manta mugurā, viss padoms vēderā.
Ja negribi muguru liekt, tad griez kungam pa gabalu ceļu.
Uz otra muguras viegli rakstīt.
Kam mugura niez, tas gan kasēju atrod.
Ar mēli var otram muguru pārlauzt.
Priekšā eņģelis, aiz muguras velns.
Priekšā runā ar medus mēli, aiz muguras dzeļ.
Priekšā aiz laipnības kūst, aiz muguras ļauni vārdi plūst.
Zelta gredzens pirkstā, noplīsis krekls mugurā.
Rīkste muguru nelauž.
Kad pa muguru sit un sitot dun, tad tas būs saimnieks jeb saimniece.
Ja mugura niez, tā ir zīme, ka gaidāms pēriens.
Ar muguru nevajag redzēt pie durvīm.
Mugura jumtā. – Varavīksne.
Vērsis trim mugurām. – Griķu sēkla.
Mazs, mazs vīriņš, līkām kājām, zaļi svārki mugurā. – Circenis.
Platkājis iet pa ceļu, ķēniņa gulta uz muguras. – Pīle.
Priekšā mugura, pakaļā vēders. – Gurns.
Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana rota mugurā:
Vīzes āvu kājiņā,
Snātnīt’ sedžu mugurā. [LD 29230-0]
Dzenīts kala knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
Es strādāju dienu, nakti,
Man nav krekla mugurā. [LD 27966-4]
Es izlaidu vakarā
Savu raibu kumeliņu;
No rītiņa pārtecēja,
Līgaviņa mugurā. [LD 18632-0]
Līktin ielīka
Brālīša mugura,
Māsiņas dāvanas
Nēsājot. [LD 25249-0]
Izpurinu villainīti,
Tad tik sedzu mugurāi:
Manas baltas villainītes
Pillas ļaužu valodiņu. [LD 8466-0]
Pavasara darbi
Nāk pavasars, zeme jau sausa,
Viss plaukst un zaļo, kas spēj;
„Pie darba!” – un visi tam klausa
Un stāda, un dēsta un sēj,
Ne kūtrākā roka nav gausa.
Ij Lolīte nestāv pa dīku,
Grib stādīt sev puķītes,
Nāk katrs ar darba rīku,
Rok Stuļģītis dobītes,
Ij Incis ar muguru līku. [Rainis 1982 : 68]
Puisītis un baloži
Puisītim trīs baloži,
Paša kopti, audzēti, –
Viens ir zils un divi balti.
Rociņas uz muguras,
Puisīts domīgs noskatās:
„Kaut es laistos ar’ tik stalti!” [Rainis 1949 : 49]
Atpūta liekas slinkums, un vīrs īsti darīs. Un tu redzi, ka labu tiesu no tava darba viņš atjauc un sāk no jauna… Ak, vecais ners! Tu aizej saliektu muguru, un neviens uz tevi i nepaskatās. [Ezeriņš 1955 : 7]
KRISTĪNE. Tāds sargs jau atradies.
VĪSKRELIS. Un tas ir?
KRISTĪNE. Es pate.
VĪSKRELIS. Jūs jokojat. Tad jau ābele arī pate sevi varētu apsargāt, lai zagļi neaiznes ābolus. Nē, mīļā Kristīne, sievietes gods stāv droši tikai aiz krietna vīra muguras.
KRISTĪNE. Un kur es šo krietno muguru lai ņemu?
VĪSKRELIS. Griežaties… nu, īsi… griežaties pie manis.
KRISTĪNE. Nu jūs jokojat. [Blaumanis 1983 : 299]
●
JĀŅTĀRPIŅŠ. Tas esi tu, Gliemezīti? Bet kur tad Tārps? Viņš solījās mani pamodināt. Un kur mans velosipēds? Kāds ir to paņēmis! Kā lai es tagad piedalos sacensībās?
GLIEMEZĪTIS. Nebēdājies, Jāņtārpiņ! Nāc sēdies man uz muguras! Uz mana velosipēda pietiks vietas arī diviem.
JĀŅTĀRPIŅŠ. Bet tā tev būs grūti?!
GLIEMEZĪTIS. palīdzēt nelaimē nokļuvušam. [Jurkāns, Rijkuris 1989 : 83]
Mārīte Pētersone Nalu [poniju] iegādājās jau pieaugušu. Viņa uzskata – dzīvnieks saprot, ka ir pārdots, tāpēc ļoti apvainojas un pārdzīvo. Ienākot jaunās mājās, ponijs ir nelaimīgs un sargā savu teritoriju – nevienu nelaiž klāt un griež muguru. Tādēļ saimniece ļāva ponijam izbēdāties. Viņai vajadzēja dubultlielu mīlestību un pacietību, lai salauztu sava mājdzīvnieka atsvešinātības sienu. Tikai pēc ilgāka laika Nala sāka saimniecei uzticēties. [Freiberga 2007 : 45]
Frančeska Kirke Edmond Desbonne.
Ģederts Eliass Mugura.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Gustavs Šķilters Raudošā.
Mugurkauls
Mugurkauls ir skeleta ass un ķermeņa galvenais balsts. To veido 33 vai 34 skriemeļi: 7 kakla, 12 krūšu, 5 jostas, 5 krustu skriemeļi, kas saauguši un izveido vienu krustu kaulu, un 4 vai 5 astes skriemeļi, kuri ir rudimentāri un arī saauguši. Līdz krustu kaulam starp skriemeļu ķermeņiem atrodas skrimšļa starpkārtas – plāksnītes, kas ir saspiežamas, un tāpēc mugurkauls līdz krustu kaulam ir lokans.
Mugurkaulam kopumā ir vāji izteikta burta S forma: tam ir izliekums uz priekšu kakla apvidū, izliekums atpakaļ krūšu apvidū, izliekums uz priekšu jostas apvidū un izliekums atpakaļ krustu apvidū. Šāda mugurkaula forma, cilvēkam lecot, skrienot, kā atspere amortizē triecienus iekšējiem orgāniem, galvas smadzenēm, kā arī palielina krūškurvja un iegurņa tilpumu.
[Sagatavots pēc: Egle 1989 : 245]
Alsungas mugurdancis
Alsungas mugurdancis ir bijusi sevišķi iemīļota un populāra tautas deja 20. gadsimta sākumā. Tās izveide ir saistīta ar divu sarīkojuma deju – Vengerkas un Muguru dejas – saplūšanu vienā dejā. Mūsdienās to labprāt izdejo folkloras kopas visā Latvijā.
Sākumstāvoklis. Dejotāji nostājas ar seju viens pret otru, puiša labāroka sadota ar meitas kreiso roku un nostiepta uzsāniem. Brīvās rokas gar sāniem.
Mugurdancis (8 taktis. 1.–4. takts divas reizes). 1. takts. Pārinieki dejo trīs teciņus soļus pa dejas ceļu, pagriežot viens otram muguru. Puisis sāk kustībuar kreiso kāju, meita – ar labo. 2. takts. Dejotāji divas reizes viegli piesit ar brīvo kājupie balsta kājas. Puisis piesit labās kājas pēdu pie kreisās kājas pēdas. Meita attiecīgi dejo ar kreisās kājas pēdu. 3. takts. Dejotāji turpina kustību kā 1. taktī, tikai pagriežas ar seju viens pret otru. Puisis sāk kustību ar labo kāju, meita – ar kreiso. 4. takts. Dejotāji kā 2. taktī divas reizes viegli piesit ar brīvo kāju pie balsta kājas. Atkārto l.– 4. takts darbības.
Grieziens (8 taktis. 5.–8. takts divas reizes). Pārinieki sadod abas rokas sānis stieptu roku satvērienā un, neatlaižot tās, griežas uz vietas astoņus gājiena soļus pret dejas ceļu un astoņus gājiena soļus pa dejas ceļu. Puisis sāk kustību ar kreiso kāju, meita – ar labo.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]
Vingrojumi muguras nostiprināšanai
1. Nostāties uz ceļiem. Vienu roku pacelt, otru iztaisnot sānis un apļot virzienā uz aizmuguri 10 reizes. Atkārtot to pašu ar otru roku.
2. Nostāties četrrāpus. Lēnām izliekt muguru uz augšu, galvu neatliecot.
3. Nogulties uz vēdera. Ar rokām pacelt ķermeņa augšdaļu, izliecot muguru.
4. Nogulties uz muguras, saliekt kājas ceļos. Celt gurnus uz augšu, līdz mugura iztaisnojas.
5. Nostāties četrrāpus. Celt gurnus uz augšu, muguru spiežot uz leju. Nogaidīt un tad atgriezies sākuma pozīcijā.
6. Nogulties uz vēdera. Noliekt pieri uz saliektām rokām. Pacelt kājas un pamīšus kustināt.
7. Nogulties uz vēdera. Noliekt pieri uz saliektām rokām. Pacelt ķermeņa augšdaļu un tad atgriezies sākuma pozīcijā.
[Sagatavots pēc: http://www.figuura.lv/]