Tradicionālā transkripcija
[mâcîtiês]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[mɑːˀʦiːˀti͜eˀs]
[m] – skanenis
[ā] – garais patskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
[ī] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Ortogrammas – ā, ī.
māc- – sakne
-ī- – piedēklis
-ties – galotne
mācī- – vārda celms
-īties – izskaņa
mācīties – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, atgriezenisks, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
māc-os |
māc-āmies |
esmu mācī-j-ies esmu mācī-j-us-ies |
esam mācī-j-uš-ies esam mācī-j-uš-ās |
|
2. |
māc-ies |
māc-āties |
esi mācī-j-ies esi mācī-j-us-ies |
esat mācī-j-uš-ies esat mācī-j-uš-ās |
|
3. |
māc-ās |
māc-ās |
ir mācī-j-ies ir mācī-j-us-ies |
ir mācī-j-uš-ies ir mācī-j-uš-ās |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
mācī-j-os |
mācī-j-āmies |
biju mācī-j-ies biju mācī-j-us-ies |
bijām mācī-j-uš-ies bijām mācī-j-uš-ās |
|
2. |
mācī-j-ies |
mācī-j-āties |
biji mācī-j-ies biji mācī-j-us-ies |
bijāt mācī-j-uš-ies bijāt mācī-j-uš-ās |
|
3. |
mācī-j-ās |
mācī-j-ās |
bija strādā-j-is bija mācī-j-us-ies |
bija mācī-j-uš-ies bija mācī-j-uš-ās |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
mācī-š-os |
mācī-s-imies |
būšu mācī-j-ies būšu mācī-j-us-ies |
būsim mācī-j-uš-ies būsim mācī-j-uš-ās |
|
2. |
mācī-s-ies |
mācī-s-ities/mācī-s-ieties |
būsi mācī-j-ies būsi strādā-j-us-i |
būsit/būsiet mācī-j-uš-ies būsit/būsiet mācī-j-uš-ās |
|
3. |
mācī-s-ies |
mācī-s-ies |
būs mācī-j-ies būs mācī-j-us-ies |
būs mācī-j-uš-ies būs mācī-j-uš-ās |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
māc-ot-ies |
esot mācī-j-ies esot mācī-j-us-ies |
esot mācī-j-uš-ies esot mācī-j-uš-ās |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
mācī-š-ot-ies |
būšot mācī-j-ies būšot mācī-j-us-ies |
būšot mācī-j-uš-ies būšot mācī-j-uš-ās |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
mācī-t-os |
būtu mācī-j-ies būtu mācī-j-us-ies |
būtu mācī-j-uš-ies būtu mācī-j-uš-ās |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-māc-ās |
ir bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-māc-ās |
bija bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-māc-ās |
būs bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-māc-ās |
būtu bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-māc-ās |
esot bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-māc-ās |
būšot bijis jā-māc-ās |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
mācī-s-imies! |
|
2. |
māc-ies! |
māc-ieties! |
|
3. |
lai māc-ās! |
|
mācīties braukt, mācīties dziedāt, mācīties dzīvot, mācīties lasīt, mācīties matemātiku, mācīties peldēt, mācīties rakstīt, mācīties runāt, mācīties spēlēt, mācīties staigāt, mācīties valodu
centīgi mācīties, labi mācīties, slikti mācīties
mācīties, -os, -ies, -ās, pag. -ījos.
1. Iegūt zināšanas un prasmi; izglītoties; skoloties; studēt.
Mācīties skolā, universitātē. Mācīties par inženieri, par traktoristu. Mācīties no praktiskās pieredzes. No viņa var mācīties daudz laba.
2. pārej. Censties izprast, atminēties, ievingrināties; apgūt.
Mācīties fiziku, ķīmiju. Mācīties strādāt ar laboratorijas tehniku. Mācīties vadīt automobili.
3. pārej. Lasīt (vairākas reizes) un atkārtot, lai paturētu atmiņā.
Mācīties dzejoli. Aktieris mācās lomu. Mācīties no galvas (lai varētu pateikt pēc atmiņas).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 611–612]
mācīties, -osies; -ās, pag. -ījos; refl.
1. trans. Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
Mācīties svešvalodas. Mācīties dzejoli no galvas. Mācīties lasīt. Mācīties peldēt. Mācīties skolā fiziku.
Mācīties ābeci (arī grāmatu novec.) – mācīties lasīt.
Mācīties amatā – mācīties amatu.
.. Bet aizmirst es nespēju meiteni, Kas mācījās staigāt Ar protēzēm. Osmanis 1, 13.
Abi brāļi Rupsalas skolā mācījās arī mūziku .. Stankevičs 3, 34..
Bet Raimonds – nu, tas droši vien .. iestāsies mācīties amatā. Zigmonte 1, 253.
// intrans. Es mācījos, mācījos, mācījos, man vajadzēja iekļūt pasaulē, kurā tagad esmu iekļuvis, man vajadzēja kļūt zinātniekam .. Purs 4, 93.
„.. bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot – jāmācās.” Zālīte 5, 170.
„Ja nu reiz izvēlējies tās grūtās jūras braucēja gaitas, tad centies arī un mācies, neapkauno jūrnieka vārdu.” Talcis 7, 176.
// intrans. Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
Ilgi mācīties vakarā. Mācīties teicami.
.. izlika uz galda burtnīcas un grāmatas un sēdās mācīties. Lācis 6, 445.
.. viņi absolūti nemācījās. Mācāmstundās sēdēja solā un niekojās. Gulbis 3, 83.
// trans. Mācīties uzdoto vielu fizikā. Mācīties uzdoto teorēmu ģeometrijā.
// intrans. Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
Mācīties konservatorijā. Mācīties teātra studijā. Mācīties franču valodas kursos.
Viņi abi mācījās vidusskolas desmitajā klasē. Preilis 1, 56.
Viņi brīdi runāja par to, kā tagad abi dzīvo, ka neklātienē mācīties ir izdevīgi. Kalndruva 2, 43.
// intrans. Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
Mācīties par ārstu.
Jānis pēc pagastskolas beigšanas sāka mācīties par galdnieku. Sakse 2, 140.
Divus gadus strādāja uz būvēm – mācījās par būvamatnieku. Viņš bija acīgs māceklis, ātri apguva to, ko mācīja. Jansons 2, 15.
// intrans. Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
Tieši dabas tēlojumā visskaidrāk redzams, cik daudz Aspazija mācījusies no folkloras, tās bagātās leksikas un tēlu sistēmas. Viese 3, 190.
Muižnieks [dzejnieks] nopietni mācās no pagātnes latviešu, krievu un cittautu fabulu meistariem, taču neko nekopē un nepārņem mehāniski. Literatūra un Māksla 58, 16, 2.
// trans. No visa, kas mums [rakstniekiem] paticis [literatūrā], kas mūs saviļņojis un aizrāvis, mēs esam kaut ko mācījušies un aizguvuši. Literatūra un Māksla 58, 39, 4.
// trans. Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
Mācīties pazīt cilvēkus. Mācīties savaldīties.
Kas no mazām dienām mācījies saredzēt un sajust skaistumu visapkārt, tas to sapratīs, palīdzēs vairot un kopt arī plašajā pasaulē. Rūja 3, 111.
„.. es laikam vispār neprotu priecāties. Arī tas ir jāmācās, kā ābece un vienreiz viens.” Zigmonte 2, 181.
No tēva [Harijs] bija mācījies mazāk runāt, vairāk darīt. Talcis 7, 178.
pārn. .. cīniņos pat trauslas sirdis rūdās, Pats maigais raksturs mācās paciest daudz. Sudrabkalns 1, 94.
// intrans.
Es iešu, noklausīšos, dzirdēšu Kaut kur tos gaišos, saldos laimes smieklus; No sīkiem putniņiem es mācīšos, Kas čivinot man pāri skrien pār galvu. Aspazija 3, 382.
2. intrans. Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
„No kļūdām mācās – arī mediķi.” Birze 5, 230.
„Vai jūs zināt, kāpēc bojā aizgāja Mirabo? Viņš atrāvās no tautas. Neatkārtosim vēsturiskas kļūdas!”.. no vēstures vajag mācīties. Saulītis 13, 98.
// trans. Mēs vienu mācījāmies šinīs briesmās: Ka mūžam mūsu spēks nau [nav] pārvarams. Rainis I b, 416.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
mācīties – vuiceitīs; mācīties skolā – vuiceitīs školā
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
mâcîtiês – mâcîtiês.
jàmâcâs bi b¥rìm lasît ùn rakstît.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 263]
mācīties – skoloties, studēt, apgūt, urbties sar., zubrīties sar., kalt sar.
Izglītībā – interese mācīties, mācīties, nepārtraucot darbu, mudinājums mācīties, prasme mācīties, rosinājums mācīties.
angļu – learn
baltkrievu – вучыцца
ivritā – ללמוד
franču – apprendre
grieķu – μαθαίνουν
igauņu – õppima
krievu – учиться
latīņu – discere
lietuviešu – mokytis
poļu – uczyć się
somu – oppia
ukraiņu – вчитися
vācu – lernen
zviedru – läsa
Ja mācoties sēž uz loga, tad nekā nevar iemācīties.
Ja vakarā netīk mācīties, tad rītu skolā izsauks atbildēt.
Igauniski strazdiņš dzied
Rīgas torņa galiņā;
Es ar gribu mācīties
Igauniski gavilēt. [LD 2537-1]
Ko dziedāji tu, Lībiņ,
Ka tu labi nemācēji.
Nāc pie manis mācīties,
Man ir dziesmu vācelīte.
Trīs dieniņas sadziedāju,
Vēl ne vāka neatvāzu. [LD 873-2]
Dziedāt māku, adīt māku,
Siena pļauti nevarēju. [LD 941-1]
Zīl’ ar strazdu mācījās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācīja
Igauniski trallināt. [LD 2522]
Sodiet mani, citi ļaudis,
Kad es ļaunu padarīju;
Es sodīt nemācēju,
Ne ar’ esmu mācījies. [LD 34314]
Citādi ievainojumi velnam
Vienreiz bijis varens koklētājs. Kad tas koklējis, tad auka apstājusies, akmeņi dancojuši, ļauniem cilvēkiem dzirdēt par vareno koklētāju. Tūliņ atskrējis pie koklētāja, lai izmācot viņu arī koklēt! Koklētājs domājis: „Kur es tevi, tādu izmācīšu? Tās jau nu tīras blēņas – kaut tikai tiktu no tevis labāk vaļā!”
„Pag,” viņš atcerējies, „prasīšu viņam labu lielu maksu, varbūt sabaidīsies.” „Klausies, velns! Bet tad tev jādod Dievam septiņpadsmit dvēseles, lētāki nemācu.”
„Jā, tūliņ!” velns iesaucies vien un prom uz elli dvēseles atlaisti. Ne cik ilgi – jau atpakaļ, lai nu mācot koklēt! Bet par to laiku koklētājs bija sagudrojis citus slazdus. Izkausēja lielā podā alvu un teica tā: „Klausies, velns! kas koklēt grib mācīties, tam vajaga lukniem pirkstiem būt; tadēļ pamērcē šinī šķidrumā pirkstus, lai atmīt. Es pats ar esmu darījis tā, kad mācījos.”
„Tad tu esi Pats? Vai tas tavs vārds tā ir?” velns vaicājis.
„Jā, tas mans vārds, un es pats tā darīju.”
Un patiesi velns iegrūdis rokas līdz elkoņiem verdošā alvā, bet tūliņ arī izrāvis un aizskrējis bļaudams. Citi velni, to dzirdēdami, vaicājuši: „Kas tev noticis?”
„Jā, Pats noplucināja rokas, Pats noplucināja rokas!” „Ķēms tāds! Ko tad vēl bļauji, ja pats esi darījis,” citi atteikuši un nelikušies vairāk ne zinot.
[http://valoda.ailab.lv/]
Kā putni mācījušies dziedāt
Dievs bija radījis visus dzīvniekus un arī putnus, bet putni nemācēja dziedāt. iet pie cilvēkiem dziedāt mācīties. Tad nu katrs gājis. Dažs uz mājām pie saimniecēm, dažs uz tīrumu pie arājiem, kur katrs domāja smuku dziesmu iemācīties. [..]
[LTT 1961 : 233]
Ministrs sūta dēlu mācīties uz ārzemēm.
– Izmācies par džentlmeni! – viņš saka.
– Es negribu puika atsaka.
Un tēvs piesēstas atkal pats pie ratiņa un piespolē pilnu kurvīti. Un zem tēva rokām ir it kā cits ratiņš un cita dzija: abi tek kā iesmērēti.
„Kāpēc man netek?” gaužas Annele.
„Tāpēc, ka tu gribi darīt sev prieku un nevis darbam,” saka tēvs. „Ņem sevi rokā un mācies.”
[Brigadere 1957 : 160]
SPRĪDĪTIS. Tā ar’ nemaz nav mīkla. To es nupat te pilī mācījos. Labsirdīgi. Ja atminēsi, tad es atkāpšos.
GALMA DĀMA. Mini, cienīgā princese. Kas tev no viņa mīklas ko neatminēt.
PRINCESE. Teic.
SPRĪDĪTIS zīmīgi. Sprēgā kā dimanta šķiltaviņa, dzeļ kā čūskas dzelonītis. [Brigadere 1943 : 51]
Ķīnieši mācās latviešu valodu
Zane Āboltiņa, pirmā latviešu valodas pasniedzēja Ķīnā, raksta par iespaidiem, kas radušies, uzsākot darbu Pekinas Svešvalodu universitātē: „Pirmajā stundā pastāstīju, kas ir Latvija un pajautāju par viņu motivāciju mācīties šo valodu. Iemesli dažādi – zināt kaut ko, ko nezina citi. Ja tu saki, ka proti angļu valodu, tad tu neesi interesants, tu esi tāds pats kā visi citi ķīnieši, kas prot angļu valodu. Bet, ja tu pasaki, ka proti latviešu valodu, tad tu jau esi unikāls ar to vien un spēj izcelties uz tās lielās miljardu masas, kas to neprot.” [Āboltiņa 2012 : http://www.laikraksts.com/]
Apgūstot un mācoties latviešu valodu, noderēs resursi, kas pieejami dažādās tīmekļvietnēs: http://valoda.ailab.lv/; http://www.lu.lv/ un https://maciunmacies.valoda.lv/.