Tradicionālā transkripcija

[mâcîtiês]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑːˀʦiːˀti͜eˀs]


[m] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ā, ī.



māc-sakne

-ī-piedēklis

-tiesgalotne

mācī- – vārda celms

-ītiesizskaņa






mācīties patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, atgriezenisks, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

māc-os

māc-āmies

esmu mācī-j-ies

esmu mācī-j-us-ies

esam mācī-j-uš-ies

esam mācī-j-uš-ās

2.

māc-ies

māc-āties

esi mācī-j-ies

esi mācī-j-us-ies

esat mācī-j-uš-ies

esat mācī-j-uš-ās

3.

māc-ās

māc-ās

ir mācī-j-ies

ir mācī-j-us-ies

ir mācī-j-uš-ies

ir mācī-j-uš-ās

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

mācī-j-os

mācī-j-āmies

biju mācī-j-ies

biju mācī-j-us-ies

bijām mācī-j-uš-ies

bijām mācī-j-uš-ās

2.

mācī-j-ies

mācī-j-āties

biji mācī-j-ies

biji mācī-j-us-ies

bijāt mācī-j-uš-ies

bijāt mācī-j-uš-ās

3.

mācī-j-ās

mācī-j-ās

bija strādā-j-is

bija mācī-j-us-ies

bija mācī-j-uš-ies

bija mācī-j-uš-ās

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

mācī-š-os

mācī-s-imies

būšu mācī-j-ies

būšu mācī-j-us-ies

būsim mācī-j-uš-ies

būsim mācī-j-uš-ās

2.

mācī-s-ies

mācī-s-ities/mācī-s-ieties

būsi mācī-j-ies

būsi strādā-j-us-i

būsit/būsiet mācī-j-uš-ies

būsit/būsiet mācī-j-uš-ās

3.

mācī-s-ies

mācī-s-ies

būs mācī-j-ies

būs mācī-j-us-ies

būs mācī-j-uš-ies

būs mācī-j-uš-ās

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

māc-ot-ies

esot mācī-j-ies

esot mācī-j-us-ies

esot mācī-j-uš-ies

esot mācī-j-uš-ās

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

mācī-š-ot-ies

būšot mācī-j-ies

būšot mācī-j-us-ies

būšot mācī-j-uš-ies

būšot mācī-j-uš-ās

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

mācī-t-os

būtu mācī-j-ies

būtu mācī-j-us-ies

būtu mācī-j-uš-ies

būtu mācī-j-uš-ās

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-māc-ās

ir bijis jā-māc-ās

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-māc-ās

bija bijis jā-māc-ās

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-māc-ās

būs bijis jā-māc-ās

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-māc-ās

būtu bijis jā-māc-ās

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-māc-ās

esot bijis jā-māc-ās

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-māc-ās

būšot bijis jā-māc-ās

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

mācī-s-imies!

2.

māc-ies!

māc-ieties!

3.

lai māc-ās!


Teikumā var būt:

1) izteicējsDraudzenes mācās braukt ar automašīnu.

2) teikuma priekšmets Mācīties ir skolēna pienākums.

3) galvenais loceklisLabi mācīties.



mācīties braukt, mācīties dziedāt, mācīties dzīvot, mācīties lasīt, mācīties matemātiku, mācīties peldēt, mācīties rakstīt, mācīties runāt, mācīties spēlēt, mācīties staigāt, mācīties valodu

 

centīgi mācīties, labi mācīties, slikti mācīties



mācīties, -os, -ies, -ās, pag. -ījos.

1. Iegūt zināšanas un prasmi; izglītoties; skoloties; studēt. 

Mācīties skolā, universitātē. Mācīties par inženieri, par traktoristu. Mācīties no praktiskās pieredzes. No viņa var mācīties daudz laba.

2. pārej. Censties izprast, atminēties, ievingrināties; apgūt. 

Mācīties fiziku, ķīmiju. Mācīties strādāt ar laboratorijas tehniku. Mācīties vadīt automobili.

3. pārej. Lasīt (vairākas reizes) un atkārtot, lai paturētu atmiņā. 

Mācīties dzejoli. Aktieris mācās lomu. Mācīties no galvas (lai varētu pateikt pēc atmiņas).  
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 611–612]


mācīties, -osies; -ās, pag. -ījos; refl.

1. trans. Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.

Mācīties svešvalodas. Mācīties dzejoli no galvas. Mācīties lasīt. Mācīties peldēt. Mācīties skolā fiziku.

Mācīties ābeci (arī grāmatu novec.) – mācīties lasīt.

Mācīties amatā – mācīties amatu.

.. Bet aizmirst es nespēju meiteni, Kas mācījās staigāt Ar protēzēm. Osmanis 1, 13.

Abi brāļi Rupsalas skolā mācījās arī mūziku .. Stankevičs 3, 34..

Bet Raimonds – nu, tas droši vien .. iestāsies mācīties amatā. Zigmonte 1, 253.

// intransEs mācījos, mācījos, mācījos, man vajadzēja iekļūt pasaulē, kurā tagad esmu iekļuvis, man vajadzēja kļūt zinātniekam .. Purs 4, 93.

„.. bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot – jāmācās.” Zālīte 5, 170.

„Ja nu reiz izvēlējies tās grūtās jūras braucēja gaitas, tad centies arī un mācies, neapkauno jūrnieka vārdu.” Talcis 7, 176.

// intrans. Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.

Ilgi mācīties vakarā. Mācīties teicami.

.. izlika uz galda burtnīcas un grāmatas un sēdās mācīties. Lācis 6, 445.

.. viņi absolūti nemācījās. Mācāmstundās sēdēja solā un niekojās. Gulbis 3, 83.

// trans. Mācīties uzdoto vielu fizikā. Mācīties uzdoto teorēmu ģeometrijā.

// intrans. Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.

Mācīties konservatorijā. Mācīties teātra studijā. Mācīties franču valodas kursos.

Viņi abi mācījās vidusskolas desmitajā klasē. Preilis 1, 56.

Viņi brīdi runāja par to, kā tagad abi dzīvo, ka neklātienē mācīties ir izdevīgi. Kalndruva 2, 43.

// intrans. Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).

Mācīties par ārstu.

Jānis pēc pagastskolas beigšanas sāka mācīties par galdnieku. Sakse 2, 140.

Divus gadus strādāja uz būvēm – mācījās par būvamatnieku. Viņš bija acīgs māceklis, ātri apguva to, ko mācīja. Jansons 2, 15.

// intrans. Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.

Tieši dabas tēlojumā visskaidrāk redzams, cik daudz Aspazija mācījusies no folkloras, tās bagātās leksikas un tēlu sistēmas. Viese 3, 190.

Muižnieks [dzejnieks] nopietni mācās no pagātnes latviešu, krievu un cittautu fabulu meistariem, taču neko nekopē un nepārņem mehāniski. Literatūra un Māksla 58, 16, 2.

// transNo visa, kas mums [rakstniekiem] paticis [literatūrā], kas mūs saviļņojis un aizrāvis, mēs esam kaut ko mācījušies un aizguvuši. Literatūra un Māksla 58, 39, 4.

// trans. Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).

Mācīties pazīt cilvēkus. Mācīties savaldīties.

Kas no mazām dienām mācījies saredzēt un sajust skaistumu visapkārt, tas to sapratīs, palīdzēs vairot un kopt arī plašajā pasaulē. Rūja 3, 111.

„.. es laikam vispār neprotu priecāties. Arī tas ir jāmācās, kā ābece un vienreiz viens.” Zigmonte 2, 181.

No tēva [Harijs] bija mācījies mazāk runāt, vairāk darīt. Talcis 7, 178.

pārn. .. cīniņos pat trauslas sirdis rūdās, Pats maigais raksturs mācās paciest daudz. Sudrabkalns 1, 94.

// intrans.

Es iešu, noklausīšos, dzirdēšu Kaut kur tos gaišos, saldos laimes smieklus; No sīkiem putniņiem es mācīšos, Kas čivinot man pāri skrien pār galvu. Aspazija 3, 382.

2. intrans. Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).

„No kļūdām mācās – arī mediķi.” Birze 5, 230.

„Vai jūs zināt, kāpēc bojā aizgāja Mirabo? Viņš atrāvās no tautas. Neatkārtosim vēsturiskas kļūdas!”.. no vēstures vajag mācīties. Saulītis 13, 98.

// trans. Mēs vienu mācījāmies šinīs briesmās: Ka mūžam mūsu spēks nau [nav] pārvarams. Rainis I b, 416. 

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


mācīties – vuiceitīs; mācīties skolā – vuiceitīs školā 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


mâcîtiêsmâcîtiês.

jàmâcâs bi b¥rìm lasît ùn rakstît. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 263]


mācīties – skoloties, studēt, apgūt, urbties sar., zubrīties sar., kalt sar.


Izglītībāinterese mācīties, mācīties, nepārtraucot darbu, mudinājums mācīties, prasme mācīties, rosinājums mācīties.


angļu  learn

baltkrievu  вучыцца

ivritā  ללמוד

franču  apprendre

grieķu  μαθαίνουν

igauņu  õppima

krievu  учиться

latīņu  discere

lietuviešu  mokytis

poļu – uczyć się

somu  oppia

ukraiņu  вчитися

vācu  lernen

zviedru  läsa



Mācies, ko vari, viss dzīvē noderēs. 

 

Mācies un centies, lai dzīvē kam deri. 

 

Mācies priekš dzīves, bet ne priekš skolas. 

 

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

 

Kamēr dzīvo, tikmēr mācies

 

Mācies jaunībā, ja gudrs gribi būt vecumā. 

 

Kad jauns nemācīsies, vecumā gudrs nepaliksi. 


Ja mācoties sēž uz loga, tad nekā nevar iemācīties.

 

Ja vakarā netīk mācīties, tad rītu skolā izsauks atbildēt.


Igauniski strazdiņš dzied
Rīgas torņa galiņā;
Es ar gribu mācīties
Igauniski gavilēt. [LD 2537-1]

 

Ko dziedāji tu, Lībiņ,
Ka tu labi nemācēji.
Nāc pie manis mācīties,
Man ir dziesmu vācelīte.
Trīs dieniņas sadziedāju,
Vēl ne vāka neatvāzu. [LD 873-2]


Dziedāt māku, adīt māku,
Siena pļauti nevarēju. [LD 941-1]


Zīl’ ar strazdu mācī
jās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācī
ja
Igauniski trallināt. [LD 2522]


Sodiet mani, citi ļaudis,
Kad es ļaunu padarīju;
Es sodīt nemācēju,
Ne ar’ esmu
mācījies. [LD 34314]


Citādi ievainojumi velnam

Vienreiz bijis varens koklētājs. Kad tas koklējis, tad auka apstājusies, akmeņi dancojuši, ļauniem cilvēkiem dzirdēt par vareno koklētāju. Tūliņ atskrējis pie koklētāja, lai izmācot viņu arī koklēt! Koklētājs domājis: „Kur es tevi, tādu izmācīšu? Tās jau nu tīras blēņas – kaut tikai tiktu no tevis labāk vaļā!”

„Pag,” viņš atcerējies, „prasīšu viņam labu lielu maksu, varbūt sabaidīsies.” „Klausies, velns! Bet tad tev jādod Dievam septiņpadsmit dvēseles, lētāki nemācu.”

„Jā, tūliņ!” velns iesaucies vien un prom uz elli dvēseles atlaisti. Ne cik ilgi – jau atpakaļ, lai nu mācot koklēt! Bet par to laiku koklētājs bija sagudrojis citus slazdus. Izkausēja lielā podā alvu un teica tā: „Klausies, velns! kas koklēt grib mācīties, tam vajaga lukniem pirkstiem būt; tadēļ pamērcē šinī šķidrumā pirkstus, lai atmīt. Es pats ar esmu darījis tā, kad mācījos.”

„Tad tu esi Pats? Vai tas tavs vārds tā ir?” velns vaicājis.

„Jā, tas mans vārds, un es pats tā darīju.”

Un patiesi velns iegrūdis rokas līdz elkoņiem verdošā alvā, bet tūliņ arī izrāvis un aizskrējis bļaudams. Citi velni, to dzirdēdami, vaicājuši: „Kas tev noticis?”

„Jā, Pats noplucināja rokas, Pats noplucināja rokas!” „Ķēms tāds! Ko tad vēl bļauji, ja pats esi darījis,” citi atteikuši un nelikušies vairāk ne zinot.
[http://valoda.ailab.lv/]


Kā putni mācījušies dziedāt

Dievs bija radījis visus dzīvniekus un arī putnus, bet putni nemācēja dziedāt. iet pie cilvēkiem dziedāt mācīties. Tad nu katrs gājis. Dažs uz mājām pie saimniecēm, dažs uz tīrumu pie arājiem, kur katrs domāja smuku dziesmu iemācīties. [..]
[LTT 1961 : 233]


Ministrs sūta dēlu mācīties uz ārzemēm.
– Izmācies par džentlmeni! – viņš saka.
– Es negribu puika atsaka.



Un tēvs piesēstas atkal pats pie ratiņa un piespolē pilnu kurvīti. Un zem tēva rokām ir it kā cits ratiņš un cita dzija: abi tek kā iesmērēti.

„Kāpēc man netek?” gaužas Annele.

„Tāpēc, ka tu gribi darīt sev prieku un nevis darbam,” saka tēvs. „Ņem sevi rokā un mācies.”
[Brigadere 1957 : 160]


SPRĪDĪTIS. Tā ar’ nemaz nav mīkla. To es nupat te pilī mācījos. Labsirdīgi. Ja atminēsi, tad es atkāpšos.

GALMA DĀMA. Mini, cienīgā princese. Kas tev no viņa mīklas ko neatminēt.

PRINCESE. Teic.

SPRĪDĪTIS zīmīgi. Sprēgā kā dimanta šķiltaviņa, dzeļ kā čūskas dzelonītis. [Brigadere 1943 : 51]



Ķīnieši mācās latviešu valodu

Zane Āboltiņa, pirmā latviešu valodas pasniedzēja Ķīnā, raksta par iespaidiem, kas radušies, uzsākot darbu Pekinas Svešvalodu universitātē: „Pirmajā stundā pastāstīju, kas ir Latvija un pajautāju par viņu motivāciju mācīties šo valodu. Iemesli dažādi – zināt kaut ko, ko nezina citi. Ja tu saki, ka proti angļu valodu, tad tu neesi interesants, tu esi tāds pats kā visi citi ķīnieši, kas prot angļu valodu. Bet, ja tu pasaki, ka proti latviešu valodu, tad tu jau esi unikāls ar to vien un spēj izcelties uz tās lielās miljardu masas, kas to neprot.” [Āboltiņa 2012 : http://www.laikraksts.com/]


Apgūstot un mācoties latviešu valodu, noderēs resursi, kas pieejami dažādās tīmekļvietnēs: http://valoda.ailab.lv/; http://www.lu.lv/ un https://maciunmacies.valoda.lv/.