Tradicionālā transkripcija
[lìetuôt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[li͜etu͜oˀt]
[l] – skanenis
[ie] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[uo] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
liet- – sakne
-o- – piedēklis
-t – galotne
lieto- – vārda celms
-ot – izskaņa
lietot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-j-u |
lieto-j-am |
esmu lieto-j-is esmu lieto-j-us-i |
esam lieto-j-uš-i esam lieto-j-uš-as |
|
2. |
lieto |
lieto-j-at |
esi lieto-j-is esi lieto-j-us-i |
esat lieto-j-uš-i esat lieto-j-uš-as |
|
3. |
lieto |
lieto |
ir lieto-j-is ir lieto-j-us-i |
ir lieto-j-uš-i ir lieto-j-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-j-u |
lieto-j-ām |
biju lieto-j-is biju lieto-j-us-i |
bijām lieto-j-uš-i bijām lieto-j-uš-as |
|
2. |
lieto-j-i |
lieto-j-āt |
biji lieto-j-is biji lieto-j-us-i |
bijāt lieto-j-uš-i bijāt lieto-j-uš-as |
|
3. |
lieto-j-a |
lieto-j-a |
bija lieto-j-is bija lieto-j-us-i |
bija lieto-j-uš-i bija lieto-j-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-š-u |
lieto-s-im |
būšu lieto-j-is būšu lieto-j-us-i |
būsim lieto-j-uš-i būsim lieto-j-uš-as |
|
2. |
lieto-s-i |
lieto-s-it/lieto-s-iet |
būsi lieto-j-is būsi lieto-j-us-i |
būsit/būsiet lieto-j-uš-i būsit/būsiet lieto-j-uš-as |
|
3. |
lieto-s |
lieto-s |
būs lieto-j-is būs lieto-j-us-i |
būs lieto-j-uš-i būs lieto-j-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiek lieto-t-s tiek lieto-t-a |
tiek lieto-t-i tiek lieto-t-as |
ir ticis lieto-t-s ir tikusi lieto-t-a |
ir tikuši lieto-t-i ir tikušas lieto-t-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tika lieto-t-s tika lieto-t-a |
tika lieto-t-i tika lieto-t-as |
bija ticis lieto-t-s bija tikusi lieto-t-a |
bija tikuši lieto-t-i bija tikušas lieto-t-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiks lieto-t-s tiks lieto-t-a |
tiks lieto-t-i tiks lieto-t-as |
būs ticis lieto-t-s būs tikusi lieto-t-a |
būs tikuši lieto-t-i būs tikušas lieto-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-j-ot |
esot lieto-j-is esot lieto-j-us-i |
esot lieto-j-uš-i esot lieto-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-š-ot |
būšot lieto-j-is būšot lieto-j-us-i |
būšot lieto-j-uš-i būšot lieto-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiekot lieto-t-s tiekot lieto-t-a |
tiekot lieto-t-i tiekot lieto-t-as |
esot ticis lieto-t-s esot tikusi lieto-t-a |
esot tikuši lieto-t-i esot tikušas lieto-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšot lieto-t-s tikšot lieto-t-a |
tikšot lieto-t-i tikšot lieto-t-as |
būšot ticis lieto-t-s būšot tikusi lieto-t-a |
būšot tikuši lieto-t-i būšot tikušas lieto-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
lieto-tu |
būtu lieto-j-is būtu lieto-j-us-i |
būtu lieto-j-uš-i būtu lieto-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiktu lieto-t-s tiktu lieto-t-a |
tiktu lieto-t-i tiktu lieto-t-as |
būtu ticis lieto-t-s būtu tikusi lieto-t-a |
būtu tikuši lieto-t-i būtu tikušas lieto-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-lieto |
ir bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-lieto |
bija bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-lieto |
būs bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-lieto |
būtu bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-lieto |
esot bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-lieto |
būšot bijis jā-lieto |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
lieto-s-im! |
|
2. |
lieto! |
lieto-j-iet! |
|
3. |
lai lieto! |
|
lietot alkoholu, lietot dakšiņu, lietot instrumentus, lietot narkotikas, lietot mikrofonu, lietot praksē, lietot represijas, lietot smaržas, lietot zāles, lietot telefonu, lietot uzturā, lietot vārdnīcu, lietot varu, lietot zāles
nepareizi lietot
lietot, -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.
Izmantot, patērēt.
Dārzeņus lieto uzturā. Lietot dažādus medikamentus. Lietot instrumentus. Lietot metaforas, epitetus. Lietot varu. Lietot jaunas metodes. Lietot alkoholiskus dzērienus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 597]
lietot, -oju, -о, -о, pag. -oju; trans.
1. Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot.
.. būvēs lieto rūpnieciski pilnīgi gatavus jumtu elementus, .. paneļus .. Zvaigzne 75, 22, 2.
Galvenokārt sērmūkšļu ogas lieto sulas iegūšanai liķieriem un augļu vīniem .. Zvaigzne 53, 20, 19.
// Patērēt (piemēram, uzturā).
Lietot daudz sviesta.
Pie mums plaši uzturā lieto skābenes, bet mazāk spinātus. Veselība 75, 6, 3.
Pēc daudzu zinātnieku vērojumiem, par alkoholiķiem lielākoties kļūst cilvēki, kas sākuši lietot alkoholu vecumā līdz 20 gadiem. Veselība 75, 5, 18.
pārn. „Jūs zināt, kā ir ar meliem? Ar meliem ir tāpat kā ar saldumiem, gramos lietoti, tie patīkami garšo .., bet jau viens kilograms nošķebina dūšu.” Purs 4, 327.
// Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
.. zemes lietotājiem ir tiesības un pienākums lietot zemes gabalus tādiem mērķiem, kādiem tie viņiem piešķirti. Lauku Dzīve 71, 3, 36.
2. Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.
Lietot cirvi. Lietot dakšiņu.
Āmuru lieto naglu, ķīļu, tapu, dzelzs bultu .. iedzīšanai .. Šterns 2, 23.
Artūrs .. mēģināja atlocīt pannu taisnu, bet tas īsti neizdevās, un greizu to vēl lietojām ilgus gadus. J. Kalniņš 2, 84.
„Es esmu tik vājš, ka pat bēgt nespēju. Ar plaukstu žandarms mani kā bērnu pieplacina pie zemes, zobenu vai revolveri viņam nemaz nenākas lietot…” Upīts 18, 171.
Lietot (kāda) ieročus (pret viņu).
Izmantot pretinieka paņēmienus.
Laima: Es nelietoju tādus ieročus pret jums, kādus jūs pret mani lietojat. Aspazija 3, 277.
// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
Slēģi šiem logiem īstenībā varēja arī nebūt, jo gandrīz neviens tos nelietoja .. A. Grigulis 10, 13.
Viduslaikos Vācijā .. vēstuļu rakstīšanai sāka lietot svina irbulīšus .. Upīte 1, 49.
// Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.
Lietot ķimikālijas koksnes impregnēšanai. Lietot sejas krēmu.
„.. tu izdod tādu naudu man par smaržām, un tu nemaz nepadomā, ka es tādas nekad nelietoju ..” Zigmonte 2, 129.
.. šī sanatorija bija pirmā, kurā lietoja jauno preparātu. Birze 5, 253.
3. Mērķtiecīgi darbināt (ķermeņa daļas).
Kad bite dzeloni lieto, tad bite mirst. Ziedonis 7, 55.
Strautmanietei nav patapas atbildēt .. Viņa tā aizņemta, ka nevar ne uz vienu citu pusi lietot ne acis, ne ausis, ne muti. Zigmonte 2, 64.
4. Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.
Lietot atskaņas. Lietot izteicienu.
.. vai tad visā pagastā nebij tāda slava, ka bagātais un gudrais Brīviņš nekad nebļaustās un nelieto rupjus vārdus? Upīts 4, 121.
Varētu jau izanalizēt, kā Alberts Caune lieto personifikācijas, kādas ir viņa metaforas… Padomju Jaunatne 73, 232, 5.
// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
Lietot represijas. Lietot neatļautus paņēmienus. Lietot spēku politikā.
pārn. Tā jau allaž saule dara .. Panāk maigi lielos mērķus, Nelietojot rupju varu. Rainis IV, 17.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
lietot – lītuot; montuot; izlītuot
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
lìetuôt – lìetuôt
gùos tàukus êda ùn cepšanài lìetuõja, citi màļ sviêkstàm klâ.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 231]
lietot – izmantot, patērēt, likt lietā, izlietot, rīkoties, praktizēt
Ekonomikā – lietot tarifu.
Vārds lietot ir atvasināts no vārda lieta.
Pamatā ide. *lento– ‘lokans, pakļāvīgs’. No tā *lenta < *baltu *lentā- ‘liepa’. No liepas koka senatnē plēsti dēļi, un apv. lenta, lente ‘dēlis’ saglabājis seno koka nosaukumu materiālā (lš. lentà ‘dēlis’). Tā kā liepas koksne izmantota daudzu priekšmetu darināšanai, koka nosaukums varēja kļūt par vispārinātu saimnieciska vai sadzīves priekšmeta apzīmējumu: *lenta > lieta.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 528–529]
angļu – to use
ivritā – לשפוך
franču – utilisation
grieķu – χρήση
igauņu – kasutamine
krievu – использовать
latīņu – ūtī
lietuviešu – vartoti; naudoti
poļu – korzystać
somu – käytetty
vācu – gebrauchen; benutzen
zviedru – häll
Dzīrās tautas šoruden
Lietot manu vainadziņu.
Tad, tautiņas, lietojiet,
Ja rokā dabūjiet. [LD 6127-1]
Lieto mani nu, Laimiņa,
Ja tu vari izlietot,
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju. [LD 8653]
Lietojiet zobu pastu Colgate ar ārstnieciskajām zālītēm, un jums būs zobi kā bebram!
„Ko, tikpat stipri?!”
„Nē, tikai divi.”
●
Pacients atnāk pie ārsta un stāsta par savu problēmu:
„Dakter, man jau mēnesi sapņos rādās, kā prusaki spēlē futbolu. Ko man darīt?”
Dakteris padomā un iedod pacientam speciālās tabletes, un saka, lai viņš tās lieto katru dienu veselu mēnesi.
Pacients: „Dakter, bet es tās sākšu lietot no pirmdienas.”
Ārsts: „Kāpēc?”
Pacients: „Saprotiet, dakter, sestdien viņiem būs čempionu līgas fināls, man tas obligāti jāredz.”
Traucētāji, kā varēja noprast, bij pēc viesu izsišanas un izklīdināšanas griezušies atpakaļ un izpostījuši visu. Zemē atradās šur un tur cepures, krūmos saplosīti mēteļi un kažoki, kurus bij viesi tanīs pakāruši. Arī mērnieka skaistais revolvers, kuru viņš bij gribējis nestundā lietot, gulēja sadauzītu galdu un krēslu skambās. Pašā tai acumirklī, kur pirmā lode taisījās svilpt kādam uzmācējam krūtīs, rungas sitiens no otras puses pa roku deva lodei citu virzienu, laikam tukšā gaisā, un piespieda revolveri izlaist zemē. Kā pie visa varēja nomanīt, tad uzbrucēji bij aizņēmuši it īpaši lielmaņu galdu un jo vairāk pašus pirmākos pie šā galda. Tomēr Feldhauzens, Raņķis un vēl kādi palīgi bij spējuši caur savu izmanību no smagākiem sitieniem izvairīties un izmukt pa tumsu pašiem uzbrucējiem cauri mežā iekšā, turpretī tiem, kuri devās tūliņ uz muižas pusi, klājās diezgan grūti.
[Kaudzītes 1964 : 273]
Kā visās Eiropas zemēs, tā arī Krievijā tiesas nedrīkst lietot nekādus spīdzināšanas līdzekļus, bet, pateicoties mājas pārmācības varai, muižnieki tos lieto, cik bieži vien grib. Cilvēku, uz kuru krīt aizdomas kādā noziegumā, per, kamēr viņš atzīstas. [Merķelis 1953: 85]
Latviešu literārajā valodā vārdu pielietot nav ieteicams lietot. Tas ir nevēlams sarunvalodas vārds ar nozīmi ‘lietot, izmantot’, tāpēc to var lieliski aizstāt ar lietot vai izmantot.
[Sagatavots pēc: http://www.valoda.lv/]