Tradicionālā transkripcija
[izmañtuôt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[izmɑnːtu͜oˀt]
[i] – īsais patskanis
[z] – balsīgais troksnenis
[m] – skanenis
[a] – īsais patskanis
[n] – skanenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[uo] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
iz- – priedēklis
mant- – sakne
-o- – piedēklis
-t – galotne
izmanto- – vārda celms
-ot – izskaņa

izmantot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-j-u |
izmanto-j-am |
esmu izmanto-j-is esmu izmanto-j-us-i |
esam izmanto-j-uš-i esam izmanto-j-uš-as |
2. |
izmanto |
izmanto-j-at |
esi izmanto-j-is esi izmanto-j-us-i |
esat izmanto-j-uš-i esat izmanto-j-uš-as |
3. |
izmanto |
izmanto |
ir izmanto-j-is ir izmanto-j-us-i |
ir izmanto-j-uš-i ir izmanto-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-j-u |
izmanto-j-ām |
biju izmanto-j-is biju izmanto-j-us-i |
bijām izmanto-j-uš-i bijām izmanto-j-uš-as |
2. |
izmanto-j-i |
izmanto-j-āt |
biji izmanto-j-is biji izmanto-j-us-i |
bijāt izmanto-j-uš-i bijāt izmanto-j-uš-as |
3. |
izmanto-j-a |
izmanto-j-a |
bija izmanto-j-is bija izmanto-j-us-i |
bija izmanto-j-uš-i bija izmanto-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-š-u |
izmanto-s-im |
būšu izmanto-j-is būšu izmanto-j-us-i |
būsim izmanto-j-uš-i būsim izmanto-j-uš-as |
2. |
izmanto-s-i |
izmanto-s-it/ |
būsi izmanto-j-is būsi izmanto-j-us-i |
būsit/būsiet izmanto-j-uš-i būsit/būsiet izmanto-j-uš-as |
3. |
izmanto-s |
izmanto-s |
būs izmanto-j-is būs izmanto-j-us-i |
būs izmanto-j-uš-i būs izmanto-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tieku izmanto-t-s tieku izmanto-t-a |
tiekam izmanto-t-i tiekam izmanto-t-as |
esmu ticis izmanto-t-s esmu tikusi izmanto-t-a |
esam tikuši izmanto-t-i esam tikušas izmanto-t-as |
2. |
tiec izmanto-t-s tiec izmanto-t-a |
tiekat izmanto-t-i tiekat izmanto-t-as |
esi ticis izmanto-t-s esi tikusi izmanto-t-a |
esat tikuši izmanto-t-i esat tikušas izmanto-t-as |
3. |
tiek izmanto-t-s tiek izmanto-t-a |
tiek izmanto-t-i tiek izmanto-t-as |
ir ticis izmanto-t-s ir tikusi izmanto-t-a |
ir tikuši izmanto-t-i ir tikušas izmanto-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiku izmanto-t-s tiku izmanto-t-a |
tikām izmanto-t-i tikām izmanto-t-as |
biju ticis izmanto-t-s biju tikusi izmanto-t-a |
bijām tikuši izmanto-t-i bijām tikušas izmanto-t-as |
2. |
tiki izmanto-t-s tiki izmanto-t-a |
tikāt izmanto-t-i tikāt izmanto-t-as |
biji ticis izmanto-t-s biji tikusi izmanto-t-a |
bijāt tikuši izmanto-t-i bijāt tikušas izmanto-t-as |
3. |
tika izmanto-t-s tika izmanto-t-a |
tika izmanto-t-i tika izmanto-t-as |
bija ticis izmanto-t-s bija tikusi izmanto-t-a |
bija tikuši izmanto-t-i bija tikušas izmanto-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšu izmanto-t-s tikšu izmanto-t-a |
tiksim izmanto-t-i tiksim izmanto-t-as |
būšu ticis izmanto-t-s būšu tikusi izmanto-t-a |
būsim tikuši izmanto-t-i būsim tikušas izmanto-t-as |
2. |
tiksi izmanto-t-s tiksi izmanto-t-a |
tiksit/tiksiet izmanto-t-i tiksit/tiksiet izmanto-t-as |
būsi ticis izmanto-t-s būsi tikusi izmanto-t-a |
būsit/būsiet tikuši izmanto-t-i būsit/būsiet tikušas izmanto-t-as |
3. |
tiks izmanto-t-s tiks izmanto-t-a |
tiks izmanto-t-i tiks izmanto-t-as |
būs ticis izmanto-t-s būs tikusi izmanto-t-a |
būs tikuši izmanto-t-i būs tikušas izmanto-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-j-ot |
esot izmanto-j-is esot izmanto-j-us-i |
esot izmanto-j-uš-i esot izmanto-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-š-ot |
būšot izmanto-j-is būšot izmanto-j-us-i |
būšot izmanto-j-uš-i būšot izmanto-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot izmanto-t-s tiekot izmanto-t-a |
tiekot izmanto-t-i tiekot izmanto-t-as |
esot ticis izmanto-t-s esot tikusi izmanto-t-a |
esot tikuši izmanto-t-i esot tikušas izmanto-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot izmanto-t-s tikšot izmanto-t-a |
tikšot izmanto-t-i tikšot izmanto-t-as |
būšot ticis izmanto-t-s būšot tikusi izmanto-t-a |
būšot tikuši izmanto-t-i būšot tikušas izmanto-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
izmanto-tu |
būtu izmanto-j-is būtu izmanto-j-us-i |
būtu izmanto-j-uš-i būtu izmanto-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu izmanto-t-s tiktu izmanto-t-a |
tiktu izmanto-t-i tiktu izmanto-t-as |
būtu ticis izmanto-t-s būtu tikusi izmanto-t-a |
būtu tikuši izmanto-t-i būtu tikušas izmanto-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-izmanto |
ir bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-izmanto |
bija bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-izmanto |
būs bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-izmanto |
būtu bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-izmanto |
esot bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-izmanto |
būšot bijis jā-izmanto |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
izmanto-s-im! |
2. |
izmanto! |
izmanto-j-iet! |
3. |
lai izmanto! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Izmantot jaunās tehnoloģijas ir mūsdienu ikdienas nepieciešamība.
2) teikuma izteicējs – Es izmantoju tavu putekļsūcēju.
3) galvenais loceklis – Izmantot pēc nepieciešamības!
izmantot apstākļus, izmantot auklu, izmantot atlaides, izmantot attapību, izmantot bibliotēku, izmantot brīvdienu, izmantot cilvēku, izmantot datoru, izmantot dušu, izmantot faksu, izmantot gadījumu, izmantot ieroci, izmantot informāciju, izmantot koku, izmantot kopētāju, izmantot laiku, izmantot laivu, izmantot mālu, izmantot metodiku, izmantot pakalpojumu, izmantot piedāvājumu, izmantot pieeju, izmantot pierakstus, izmantot pieredzi, izmantot prasmes, izmantot preci, izmantot priekšrocības, izmantot situāciju, izmantot spēku, izmantot stelles, izmantot sveķus, izmantot telpas, izmantot teoriju, izmantot tiesības, izmantot veļas mazgājamo mašīnu, izmantot vietu, izmantot viltību, izmantot zemi, izmantot zināšanas, izmantot zīmuļus
bezkaunīgi izmantot, bieži izmantot, lietderīgi izmantot, ļaunprātīgi izmantot, neapdomīgi izmantot, pavirši izmantot, racionāli izmantot, regulāri izmantot, reti izmantot, savtīgi izmantot, vieglprātīgi izmantot
izmantot, -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.
1. Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, tā, lai gūtu labumu; lietot par līdzekli (ko darot).
Izmantot dabas bagātības. Racionāli izmantot zemi. Izmantot zinātnisko literatūru. Izmantot darbā datoru. Izmantot mehānismus, mašīnas.
2. Iztērēt, patērēt; izlietot.
Izmantot visus naudas līdzekļus celtniecībai. Izmantot pēdējās rezerves.
3. Padarīt noderīgu, piemērot (saviem nolūkiem).
Izmantot iespēju, gadījumu, izdevīgu brīdi. Lietderīgi izmantot materiālo palīdzību. Ļaunprātīgi izmantot drauga uzticību. Izmantot savu ietekmi.
4. Nodarbināt.
Izmantot algotu darbaspēku. Izmantot zēnu par izsūtāmo.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 425]
izmantot, -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1. Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
Lai izmantotu .. milzīgās, dabas bagātības, Karabogazgola līča krastā 1924. gadā uzcēla lielu ķīmisku kombinātu. Upīte 1, 147.
Neaizņemtās, (tīrās) papuves visu veģetācijas periodu paliek neapsētas un saimnieciski neizmantotas. Apsītis 1, 275.
// Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot.
Galliju izmanto arī dažādos sakausējumos ar alumīniju, kadmiju, zeltu un citiem elementiem termodrošinātāju izgatavošanai, speciāliem optiskajiem stikliem .. Upīte 1, 27.
.. viņš aizlidoja arī uz Kijevu, iepazinās ar iespējām izmantot nozīmīgo aminoskābi pārtikas rūpniecībā. Purs 4, 170.
// Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
.. 20. gadsimtā zemnieki turpināja izmantot tikai agrāk celtās rijas ar dzīvojamiem kambariem. Cimermanis 1, 56.
Izvilku kombinezonu un parādīju viņai. „Ja noderīgs, varat izmantot.” Preilis 1, 32.
// Patērēt (uzturam).
Izmantot uzturā saknes un dārzeņus.
Abiniekus barībai savukārt izmanto citi dzīvnieki. Tā, piemēram, ļoti daudz varžu iznīcina baltie un melnie stārķi. Sloka 1, 19.
// Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
Izvārītu pupiņu olbaltumvielas organisms izmanto par apmēram 75 % .. Veselība 62, 9, 29.
Truša gaļu, tāpat kā teļa gaļu, organisms viegli izmanto, tāpēc it īpaši tā derīga tiem, kam nepieciešams diētas uzturs. Veselība 63, 8, 31.
// Izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
Izmantot naudu mēbeļu iegādei. Izmantot celtniecībai paredzētos līdzekļus.
// Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
.. viņš piederēja pats sev un varēja savu laiku izmantot, kā patikās: gulēt, klejot pa kuģa klājiem, apsēsties .. un stundām ilgi vērot jūras putnus .. Lācis 15, 133.
Zenta visu savu cietuma laiku ir izmantojusi ļoti racionāli – daudz mācījusies pati un palīdzējusi citiem. Brodele 13, 101.
Kārlēns sēdēja, iegrimis grāmatā, kuru lasīja, ejot pa gaiteni, un arī tagad neatrāva skatienu, tā lietderīgi izmantojot katru sekundi. Purs 4, 265.
// Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).
.. darba laiks beidzas un var doties projām. Tomēr viņi savas tiesības neizmantoja. Tie vēl labu brīdi pakavēsies visi vienkopus. Purs 4, 165.
Stundas laikā viņa nokārtoja visas darīšanas ministrijas kadru daļā, saņēma ceļa zīmi uz Zvīņu ciema zivju pārstrādāšanas kombinātu un varēja .. vēl padzīvot brīvā un izmantot līdz galam savu atvaļinājumu. Lācis 11, 307.
2. Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).
Izmantot praksē zinātnes sasniegumus.
.. aizvien veiksmīgāk sāk izmantot pilsētas apbūvē .. celtniecības vietas dabiskās īpatnības. Māksla 73, 2, 22.
Ēku montāža ritēs raitāk, tehniku izmantos pilnīgāk .. J. Plotnieks 2, 42.
// Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kur).
Vispiemērotākās dzejniekam likušās dzīvnieku pasakas – tās dzejoļiem izmantotas visvairāk. J. Kalniņš 5, 137.
.. Šūmanis savām dziesmām izmantoja romantiķu subjektīvo dzeju. Vēriņa 1, 14.
Darba rīku, mājokļu, iedzīves priekšmetu, amatniecības u. tml. attīstībai etnogrāfiem nav iespējams izsekot, neizmantojot arheoloģijas avotus. Latviešu etnogrāfija 24.
// Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
Kontrasta paņēmiens kompozīcijā vispirms izmantots .. dabas tēlojumos stāsta sākumā un beigās. Valeinis 1, 132.
// Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
Pārāk lielu iecietību cilvēki dažkārt saprot nepareizi, mēģina izmantot savā labā. Talcis 7, 225.
3. Piesavināties citu cilvēku darbu. Ekspluatēt.
Jau divus gadus zēnu izmantoja fabrikas uzņēmējs. Par darbu viņam maksāja tik maz, ka tikko pašam iznāca iztikai. Lēmanis 8, 59.
Kā muižnieks, tā saimnieks izmanto kalpus un rauš tikai sev. Sēlis 1, 283.
// Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
Mācies, strādā, centies augt. Ja tur kaut kas iznāks, tad apskatīsimies, kā tevi izmantot. Lācis 15, 242.
„Jūs esat lielisks runātājs, biedri Saleniek,” .. teica Ozols. „Tagad mēs jūs biežāk izmantosim.” Sakse 7, 345.
// Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
.. aitkopji [Dienvidāfrikā] izmanto strausus .. ganāmpulku apsargāšanai. Rīgas Balss 58, 211, 6.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
izmantot – lītuot; izlītuot
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
izmantot – ekspluatēt
angļu – to make use
franču – utiliser
igauņu – kasutama
krievu – использовать
latīņu – ūtī
lietuviešu – panaudoti; išnaudoti
poļu – korzystać; używać
vācu – nutzen
zviedru – att använda
Latgalē tradicionāla ir keramikas izstrādājumu darināšana. Keramiķis Ēvalds Vasiļevskis darina svilpauniekus, vāzes, austraskoka svečturus, bet galvenokārt – krūzes un podus. Uzmanību viņš piesaista ar daudzveidīgo rotājumu. Sākotnēji viņa darbos dominē bagātas fantāzijas apmirdzēta, brāzmainas kustības caurausta plastika. Tie ir zirdziņi-svilpaunieki kā patstāvīgas ieceres. Viņš prot dabas formas pakļaut rotājošo ritmu disciplīnai, dekoratīvajam rast dinamiski spraigu izskaņu. Trāpīgas hiperbolas te mainās ar dekoratīvi nosacīto, rotaļīgais – ar asi iezīmētu raksturojumu. Plastiskās figūriņas viņš izmantojis arī svečturu, vāžu un galda servējamo trauku rotājumā. Pasvītrojot tektonisko elementu un ritmu, viņš figūriņu organiski iekļauj svečturī vai trauka stingri būvētajā apveidā kā savdabīgu plastisko ornamentu.
[Sagatavots pēc: Pujāts 2002 : 159]
Viņa [draudze] zināja simts piedzīvojumu ar veco mācītāju, bet nezināja neviena, kur par viņu varētu pasmieties. Viņš izmantoja dzīves notikumus, kā var izmantot tikai filozofs.
Pamazām pa ilgo laiku viņam bij sakrājusies liela bibliotēka; tur bij grāmatas piecās vai sešās valodās, – galvenām kārtām Bībeles komentāri un vecie grieķi. Šo grāmatu īpašnieku pazina kā sava laika izglītotāko vīru, kas blakus mācītājam Robertam Auningam ietilpa „dzimušo latviešu un izglītoto vāciešu” sarakstā.
[Ezeriņš 1962 : 237]
●
„Vai rīt būs Lieldienas?”
Annele gan skaidri zina, ka Lieldienas rīt nebūs, bet viņa neprot citādi pajautāt.
„Nē, bērns,” māte atsaka mīļi, „rīt mēs iesim pie Dieva galda.”
„Pie Dieva galda!” Annelei aizraujas kaklā izsauciens. Un tik pēc brīža viņa attopas izmantot mātes labo prātu uz atbildēšanu.
„Kur?”
„Baznīcā!”
Annele pietvīkst līdz matu galiem.
„Vai arī mani ņems līdzi?”
„Ej nu, ej, muļķīte!” māte atsaka smaidīdama.
Annele zina. Ja atsaka, ka muļķīte, tad ir velti vairāk jautāt un lūgt, tad nekas neiznāks.
[Brigadere 2007 : 110–111]
Sikspārņu pētīšanas metodes un pētnieka ekipējums
Sikspārņu pētniecībā tiek izmantotas dažādas metodes, kas var tikt iedalītas divās grupās: tiešās metodes, kas saistītas ar sikspārņu ķeršanu, traucēšanu, un netiešās, dzīvniekus netraucējošās metodes. Ļoti bieži tiek lietotas dažāda veida uzskaites. Sikspārņu uzskaitīšanai izmanto gan vizuālas, gan detektoruzskaites.
Detektoruzskaites tiek veiktas ar ultraskaņas detektoru palīdzību: sikspārņi tiek konstatēti, uztverot (uzskaitot) sikspārņu izdotos orientēšanās saucienus. Detektormetodi var izmantot ļoti dažādiem mērķiem: teritoriju apsekošanā, lai konstatētu vai kartētu dažādu sugu izplatību, lai noskaidrotu, vai sikspārņi izmanto atšķirīgus biotopus, migrācijas intensitātes un migrējošo sikspārņu skaita noteikšanai utt. Standartizētas detektoruzskaites izmanto arī sikspārņu monitoringā (Latvijā kopš 1993. gada tā tiek veikts migrējošo sikspārņu monitorings). Atkarībā no uzskaites mērķa un pētāmajām sugām var tikt izmantoti dažādi detektori un/vai automātiskie skaņu ierakstītāji.
[Sagatavots pēc: http://latvijas.daba.lv/]
Latviešu valoda – Latvijas Republikas valsts valoda
Latviešu valodas izplatības teritorija šobrīd gandrīz pilnībā sakrīt ar Latvijas valsts robežām. Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1, 38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie – ASV, Krievijā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā un nelielā skaitā arī citās valstīs. Turklāt latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, īpaši Lietuvā.
[Sagatavots pēc: http://www.valoda.lv/]
LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija
Kopš darbības pirmsākumiem 1989. gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) Mākslīgā intelekta laboratorijas galvenais pētījumu virziens ir bijusi datorlingvistika, kuras centrālā problēma ir dabiskās valodas formā izteiktas nozīmes analīze, reprezentācija un sintēze. Lai līdz tam nonāktu, ir jāatrisina virkne komplicētu problēmu dažādos valodas analīzes līmeņos: morfoloģijā, sintaksē un leksikā.
Datorlingvistikā tiek izmantotas dažādas pieejas: gan likumos balstītas, gan statistiskas, taču jebkurā gadījumā ir nepieciešami resursi, kas reprezentē valodu un zināšanas par to. Pamatā šādi resursi ir dažāda veida vārdnīcas un tekstu korpusi – sistemātiski apkopoti un mašīnlasāmā formā anotēti tekstu masīvi. Tos izmanto gan sistēmu izstrādē, gan testēšanā.
[Sagatavots pēc: http://www.lumii.lv/]