izmantot

Tradicionālā transkripcija

[izmañtuôt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[izmɑnːtu͜oˀt]

[i] – īsais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[n] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

izmantot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Izmantot jaunās tehnoloģijas ir mūsdienu ikdienas nepieciešamība.

2) teikuma izteicējs – Es izmantoju tavu putekļsūcēju.

3) galvenais loceklis – Izmantot pēc nepieciešamības!

izmantot, -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.

1. Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, tā, lai gūtu labumu; lietot par līdzekli (ko darot). 

Izmantot dabas bagātības. Racionāli izmantot zemi. Izmantot zinātnisko literatūru. Izmantot darbā datoru. Izmantot mehānismus, mašīnas.

2. Iztērēt, patērēt; izlietot. 

Izmantot visus naudas līdzekļus celtniecībai. Izmantot pēdējās rezerves.

3. Padarīt noderīgu, piemērot (saviem nolūkiem). 

Izmantot iespēju, gadījumu, izdevīgu brīdi. Lietderīgi izmantot materiālo palīdzību. Ļaunprātīgi izmantot drauga uzticību. Izmantot savu ietekmi.

4. Nodarbināt. 

Izmantot algotu darbaspēku. Izmantot zēnu par izsūtāmo.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 425]

izmantot, -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.

1. Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.

Lai izmantotu .. milzīgās, dabas bagātības, Karabogazgola līča krastā 1924. gadā uzcēla lielu ķīmisku kombinātu. Upīte 1, 147.

Neaizņemtās, (tīrās) papuves visu veģetācijas periodu paliek neapsētas un saimnieciski neizmantotas. Apsītis 1, 275.

// Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot.

Galliju izmanto arī dažādos sakausējumos ar alumīniju, kadmiju, zeltu un citiem elementiem termodrošinātāju izgatavošanai, speciāliem optiskajiem stikliem .. Upīte 1, 27.

.. viņš aizlidoja arī uz Kijevu, iepazinās ar iespējām izmantot nozīmīgo aminoskābi pārtikas rūpniecībā. Purs 4, 170.

// Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).

.. 20. gadsimtā zemnieki turpināja izmantot tikai agrāk celtās rijas ar dzīvojamiem kambariem. Cimermanis 1, 56.

Izvilku kombinezonu un parādīju viņai. „Ja noderīgs, varat izmantot.” Preilis 1, 32.

// Patērēt (uzturam).

Izmantot uzturā saknes un dārzeņus.

Abiniekus barībai savukārt izmanto citi dzīvnieki. Tā, piemēram, ļoti daudz varžu iznīcina baltie un melnie stārķi. Sloka 1, 19.

// Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).

Izvārītu pupiņu olbaltumvielas organisms izmanto par apmēram 75 % .. Veselība 62, 9, 29.

Truša gaļu, tāpat kā teļa gaļu, organisms viegli izmanto, tāpēc it īpaši tā derīga tiem, kam nepieciešams diētas uzturs. Veselība 63, 8, 31.

// Izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).

Izmantot naudu mēbeļu iegādei. Izmantot celtniecībai paredzētos līdzekļus.

// Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).

.. viņš piederēja pats sev un varēja savu laiku izmantot, kā patikās: gulēt, klejot pa kuģa klājiem, apsēsties .. un stundām ilgi vērot jūras putnus .. Lācis 15, 133.

Zenta visu savu cietuma laiku ir izmantojusi ļoti racionāli – daudz mācījusies pati un palīdzējusi citiem. Brodele 13, 101.

Kārlēns sēdēja, iegrimis grāmatā, kuru lasīja, ejot pa gaiteni, un arī tagad neatrāva skatienu, tā lietderīgi izmantojot katru sekundi. Purs 4, 265.

// Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).

.. darba laiks beidzas un var doties projām. Tomēr viņi savas tiesības neizmantoja. Tie vēl labu brīdi pakavēsies visi vienkopus. Purs 4, 165.

Stundas laikā viņa nokārtoja visas darīšanas ministrijas kadru daļā, saņēma ceļa zīmi uz Zvīņu ciema zivju pārstrādāšanas kombinātu un varēja .. vēl padzīvot brīvā un izmantot līdz galam savu atvaļinājumu. Lācis 11, 307.

2. Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam).

Izmantot praksē zinātnes sasniegumus.

.. aizvien veiksmīgāk sāk izmantot pilsētas apbūvē .. celtniecības vietas dabiskās īpatnības. Māksla 73, 2, 22.

Ēku montāža ritēs raitāk, tehniku izmantos pilnīgāk .. J. Plotnieks 2, 42.

// Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kur).

Vispiemērotākās dzejniekam likušās dzīvnieku pasakas – tās dzejoļiem izmantotas visvairāk. J. Kalniņš 5, 137.

.. Šūmanis savām dziesmām izmantoja romantiķu subjektīvo dzeju. Vēriņa 1, 14.

Darba rīku, mājokļu, iedzīves priekšmetu, amatniecības u. tml. attīstībai etnogrāfiem nav iespējams izsekot, neizmantojot arheoloģijas avotus. Latviešu etnogrāfija 24.

// Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).

Kontrasta paņēmiens kompozīcijā vispirms izmantots .. dabas tēlojumos stāsta sākumā un beigās. Valeinis 1, 132.

// Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).

Pārāk lielu iecietību cilvēki dažkārt saprot nepareizi, mēģina izmantot savā labā. Talcis 7, 225.

3. Piesavināties citu cilvēku darbu. Ekspluatēt.

Jau divus gadus zēnu izmantoja fabrikas uzņēmējs. Par darbu viņam maksāja tik maz, ka tikko pašam iznāca iztikai. Lēmanis 8, 59.

Kā muižnieks, tā saimnieks izmanto kalpus un rauš tikai sev. Sēlis 1, 283.

// Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).

Mācies, strādā, centies augt. Ja tur kaut kas iznāks, tad apskatīsimies, kā tevi izmantot. Lācis 15, 242.

„Jūs esat lielisks runātājs, biedri Saleniek,” .. teica Ozols. „Tagad mēs jūs biežāk izmantosim.” Sakse 7, 345.

// Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).

.. aitkopji [Dienvidāfrikā] izmanto strausus .. ganāmpulku apsargāšanai. Rīgas Balss 58, 211, 6.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

izmantot – lītuot; izlītuot
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

izmantot – ekspluatēt

angļu – to make use

franču – utiliser

igauņu – kasutama

krievu – использовать

latīņu – ūtī

lietuviešu – panaudoti; išnaudoti

poļu – korzystać; używać

vācu – nutzen

zviedru – att använda

Talants

Laba dzīve, laba redze,

Krūtīs godkārības dedze –

Tas ir pamats talantam;

Ja tas studēt, strādāt prot,

Paraugus sev izmantot,

Tad tam ronas gods un slava,

Māja, maize, sieva sava. [Poruks b.g. : 266]

Viņa [draudze] zināja simts piedzīvojumu ar veco mācītāju, bet nezināja neviena, kur par viņu varētu pasmieties. Viņš izmantoja dzīves notikumus, kā var izmantot tikai filozofs.

Pamazām pa ilgo laiku viņam bij sakrājusies liela bibliotēka; tur bij grāmatas piecās vai sešās valodās, – galvenām kārtām Bībeles komentāri un vecie grieķi. Šo grāmatu īpašnieku pazina kā sava laika izglītotāko vīru, kas blakus mācītājam Robertam Auningam ietilpa „dzimušo latviešu un izglītoto vāciešu” sarakstā.
[Ezeriņš 1962 : 237]

●

„Vai rīt būs Lieldienas?”

Annele gan skaidri zina, ka Lieldienas rīt nebūs, bet viņa neprot citādi pajautāt.

„Nē, bērns,” māte atsaka mīļi, „rīt mēs iesim pie Dieva galda.”

„Pie Dieva galda!” Annelei aizraujas kaklā izsauciens. Un tik pēc brīža viņa attopas izmantot mātes labo prātu uz atbildēšanu.

„Kur?”

„Baznīcā!”

Annele pietvīkst līdz matu galiem.

„Vai arī mani ņems līdzi?”

„Ej nu, ej, muļķīte!” māte atsaka smaidīdama.

Annele zina. Ja atsaka, ka muļķīte, tad ir velti vairāk jautāt un lūgt, tad nekas neiznāks.
[Brigadere 2007 : 110–111]