Tradicionālā transkripcija
[duôt], arī [duõt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[du͜oˀt] vai [du͜ot]
do– – sakne, vārda celms
-t – galotne

god+dev+īb-a
god+dev+īg-s
dot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, nekārtnais darbības vārds
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
dod-u | dod-am | esmu dev-is
esmu dev-us-i |
esam dev-uš-i
esam dev-uš-as |
2. |
dod | dod-at | esi dev-is
esi dev-us-i |
esat dev-uš-i
esat dev-uš-as |
3. |
dod | dod | ir dev-is
ir dev-us-i |
ir dev-uš-i
ir dev-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
dev-u | dev-ām | biju dev-is
biju dev-us-i |
bijām dev-uš-i
bijām dev-uš-as |
2. |
dev-i | dev-āt | biji dev-is
biji dev-us-i |
bijāt dev-uš-i
bijāt dev-uš-as |
3. |
dev-a | dev-a | bija dev-is
bija dev-us-i |
bija dev-uš-i
bija dev-uš-as |
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
do-š-u | do-s-im | būšu dev-is
būšu dev-us-i |
būsim dev-uš-i
būsim dev-uš-as |
2. |
do-s-i | do-s-it/do-s-iet | būsi dev-is
būsi dev-us-i |
būsit/būsiet dev-uš-i
būsit/būsiet dev-uš-as |
3. |
do-s | do-s | būs dev-is
būs dev-us-i |
būs dev-uš-i
būs dev-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek do-t-s
tiek do-t-a |
tiek do-t-i
tiek do-t-as |
ir ticis do-t-s
ir tikusi do-t-a |
ir tikuši do-t-i
ir tikušas do-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
|
|
|
|
3. |
tika do-t-s
tika do-t-a |
tika do-t-i
tika do-t-as |
bija ticis do-t-s
bija tikusi do-t-a |
bija tikuši do-t-i
bija tikušas do-t-as |
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks do-t-s
tiks do-t-a |
tiks do-t-i
tiks do-t-as |
būs ticis do-t-s
būs tikusi do-t-a |
būs tikuši do-t-i
būs tikušas do-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
dod-ot |
esot dev-is
esot dev-us-i |
esot dev-uš-i
esot dev-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
do-š-ot |
būšot dev-is
būšot dev-us-i |
būšot dev-uš-i
būšot dev-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
tiekot do-t-s
tiekot do-t-a |
tiekot do-t-i
tiekot do-t-as |
esot ticis do-t-s
esot tikusi do-t-a |
esot tikuši do-t-i
esot tikušas do-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
tikšot do-t-s
tikšot do-t-a |
tikšot do-t-i
tikšot do-t-as |
būšot ticis do-t-s
būšot tikusi do-t-a |
būšot tikuši do-t-i
būšot tikušas do-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
do-tu |
būtu dev-is
būtu dev-us-i |
būtu dev-uš-i
būtu dev-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
tiktu do-t-s
tiktu do-t-a |
tiktu do-t-i
tiktu do-t-as |
būtu ticis do-t-s
būtu tikusi do-t-a |
būtu tikuši do-t-i
būtu tikušas do-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
ir jā-dod |
ir bijis jā-dod |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
bija jā-dod
|
bija bijis jā-dod
|
||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būs jā-dod |
būs bijis jā-dod |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būtu jā-dod |
būtu bijis jā-dod |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
esot jā-dod |
esot bijis jā-dod |
||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būšot jā-dod |
būšot bijis jā-dod |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
do-s-im! |
2. |
dod! |
dod-iet! |
3. |
lai dod! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Dot nenozīmē vienmēr sev atņemt.
2) izteicēja daļa – Katra cilvēka pienākums ir dot kādu labumu tautai.
3) galvenais loceklis – Dot un dot!
4) papildinātājs – Bērnus māca dot, nevis tikai ņemt.
5) apzīmētājs – Meža mātei dotie ziedojumi tika likti zem kokiem.
dot brīvību, dot ceļu, dot dievpalīgu, dot dzīvību, dot ieguldījumu, dot iemeslu, dot liecību, dot priekšroku, dot pūrā, dot rīkojumu, dot vaļu, dot vārdu, dot zīmi, dot ziņu, dot žagarus
dot, dodu, dod, dod, pag. devu.
1. trans. Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
Dot lakatu mātei. Dot ziedus. Dot govīm sienu.
Dot roku – sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu). Sniegt (kādam) roku atbalstam.
Dot mēslojumu – mēslot (piemēram, zemi, augus).
Dot ēst – dot ēdienu.
Dot bērnam krūti sar. – ēdināt bērnu ar krūti.
.. viņai pašai tā pusvilnainā jaka vēl mātes dota. Upīts 4, 240.
// Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
// sar. Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Dot uz parāda (arī uz krīta) novec. – pārdot pret vēlāku samaksu.
2. trans. Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
Dot autobusu ekskursijai. Dot naktsmājas tūristiem.
Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) – ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
Dot pūrā līdz(i) – iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
// Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
Dot trolejbusā vietu vecākiem pasažieriem.
// sar. Izprecināt.
Krievi, krievi, leiši, leiši – Visi man draugi, radi. Krievam devu sav’ māsiņu, Pats es ņēmu leišu meitu .. Darba vara lielu dara 575.
// sar. Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
Dot dēlu par ganu.
3. trans. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
Dot darbu. Dot atvaļinājumu. Dot patstāvību. Dot brīvību.
Dot priekšroku – atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
Dot vaļu – neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
Man bija dots mēnesis, lai atpūstos pēc ziemas darbiem, kaut kur aizbrauktu un pēc tam uzrakstītu par to, ko esmu redzējis un piedzīvojis. Vilks 3, 5.
// pārn. Veltīt, dāvināt. Ziedot, upurēt.
Tev, Meistar, dodam mīlestību savu .. Sudrabkalns 3, 340.
// parasti divd. formā: dots Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
// novec. Ļaut (ko darīt).
Skauģis nedod ir teļam piedzimt. Latviešu sakāmvārdi un parunas 157.
4. trans. Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
Dot rīkojumu. Dot norādījumus. Dot pavēli. Dot atļauju. Dot solījumu. Dot zvērestu. Dot ieteikumu.
Dot parakstu – parakstīt.
Dot liecību – liecināt (piemēram, tiesā).
Dot vārdu (arī nosaukumu) – nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
Dot ziņu sar. – paziņot.
Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) novec. – sveicinot teikt „labrīt!” („labdien!”, „labvakar!”).
Dot dievpalīgu novec. – teikt „Dievs palīdz!”.
// Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
Dot vārdnīcā stilistiskās norādes. Piezīmes dotas parindēs.
// parasti divd. formā: dots Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
Dotais lielums mat. – tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
5. trans. Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
Dot drosmi cīņā. Dot možumu.
Dot iemeslu – radīt pamatojumu.
Darbs viņam deva mieru, nogurums atņēma bēdas .. Fimbers 1, 301.
// Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
Eksperiments dod gaidītos rezultātus. Pētījums dod jaunas atziņas.
Dot ēnu (arī paēnu) – radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
Ko tas dod? sar. – jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
// Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
6. trans. Ražot, radīt (materiālas vērtības).
Govs dod daudz piena. Jaunā aitu šķirne dod augstvērtīgu vilnu.
// Radīt (garīgas vērtības).
Visvairāk latviešu literārā valodā iesakņojušos jaunvārdu devuši J. Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis un A. Upīts. Valeinis 1, 177.
7. trans.; sar. Maksāt (cik par ko).
8. trans.; sar. Noteikt (gadus pēc izskata).
9. intrans.; sar. Sist.
Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts. Latviešu tautas pasakas 25.
10. intrans.; sar. Šaut.
„Nedomā kustēt! Ja bēgsi, no abiem stobriem tev došu stilbos ..” Dripe 1, 91.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
dot – dūt; ko tas labu dod? – kū tys loba nas?; dot (kādam) ceļu – dūt (kam) ceļu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
duôt. kas duôs nabagah ax liẽlgabalu šaũt – saka, ja nevar dabūt to, ko vēlas.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 178]
dot – sniegt, dāļāt
Dot pretī sar. – bārties pretī.
Dot pa ādu sar. – pērt, sist.
Dot vai acs, vai galva vienk. – sist, kur pagadās.
Dot pa biksēm vienk. – sist, pērt.
Dot zīmi – ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
Dot (arī atdot) godu – godināt, parādīt cieņu.
Dot (arī atdot) pēdējo godu – izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
Dot mācību – pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas; pārmācīt, sodīt.
Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu – paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Dot ieguldījumu – piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
Dot vārdu – solīt, apsolīt; atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.).
Dot goda vārdu (arī godavārdu) – apsolīt ar goda vārdu.
Turēt doto vārdu – darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Dot dzīvību – dzemdēt.
Dot vaļu – ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
Dot kājām vaļu (arī ziņu) sar. – bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot vaļu rokām sar. – sist (kādu), kauties.
Dot mēlei vaļu sar. – daudz runāt.
Dot žagarus sar. – pērt.
Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! sar. – saka, ja stipri līst.
Dots pret dotu! sar. – saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) sar. – saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Dieva dotā izskatā sar. – saka par kailu cilvēku.
Dieva dots sar. – saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
Dot (biežāk iedot) vilka pasi sar. – atbrīvot no darba.
Dot (arī iedot) kurvīti sar. – atraidīt (parasti bildinātāju).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Dots pret dotu – saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai.
[Sagatavots pēc: LFV 1996: 264]
Tiesību zinātnē – atteikšanās dot liecību, dot atzinumu, dot tiesības, piespiešana dot liecību.
Ekonomikā – dot ienākumus, dot ieguldījumu, dot peļņu.
dot; lš. dúoti, pr. dāt, narev. dodi (< *duoti), kr. дать (ssl. dati), bkr. даць, ukr. дáти, bulg. (vsk. 1. pers.) дам, č. dáti, p. dać, si. dātum, ‘t. p.’ dádāti ‘dod’, gr. dídōmi ‘dodu’, lat. dare ‘dot’ (dō ‘dodu’).
Pamatā ide. *dō-: *də– ‘dot’; no *dō-tei > ab. *duotie / *duoti > la. dot. Tagadnes formas ir relatīvi jaunas, pag. (es) devu ir senāka *davu (lš. daviaũ) vietā.
Senatnē cieši saistījās nozīmes ‘dot’ un ‘ņemt’ (← ‘sākt turēt to, ko dod’), un abas nozīmes piemitušas arī verba dot formām dažās senajās valodās. Nozīmēm diferencējoties, vārds saistījās tikai ar vienu no šīm nozīmēm.
Pēc cita uzskata (Šmolstīgs) ide. sakne ir ar variācijām *de/o/a-, no kā *dau– (*dou-) + –tei > *dō-tei b. *duoti.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 223–224]
angļu – to give; to yield; to pass
baltkrievu – даць
čigānu – dáv
franču – donner
grieķu – δίνουν; δίνω; δίδω
igauņu – andma
ivritā – לתת;
krievu – преподать; дать
latīņu – dare
lietuviešu – duoti
lībiešu – andõ
poļu – dać
somu – antaa
ukraiņu – дати
vācu – geben; vorziehen
zviedru – ge; avge; skänka
Labāk draugam dot, ne no drauga lūgt. [LSP 861 1957]
Dieva dots, laimes likts. [LSP 142 6278]
Strādā pats, tad arī Dievs tev dos. [LSP 997 12379]
Dod man, es došu tev. [LSP 917 3005]
Kas kaunīgam ko dos. [LSP 925 1358]
Kas gulošam ko dos! [LSP 1137 322]
Kas jautā, vai gribi, tas labprāt nedod.
Ja otram dod ko un tas nokrīt zemē, tad devējam ir žēl dotā.
Ja ko ēdamu vai ko citu dod otram pār plecu, tad devējs domā ko ļaunu.
Caur durvīm vai caur logu nevajagot maizi vai citu ko dot, tad svētību izdodot.
Māsiņ mana vien’ augusi,
Kur bij man tevi dot?
Žēl man tevis tālu dot,
Nava tuvu labu ļaužu. [LD 12446-1]
Man jaunam puisēnam
Trejas domas vasarā:
Vienas bija, sievu ņemt,
Otras, sievai maizi dot;
Tās trešās, tās man bija,
Sola kungi karā dot. [11281-0]
Balta zied driķu druva,
Žēl man mīt kājiņām;
Daiļa aug man māsiņa,
Žēl man dot tautiņās. [LD 17608-1]
Patīk man tā cepure,
Nav naudiņas pārāk dot;
Patīk man tā meitiņa,
Nedrīkstēju bildināt. [LD 11388-0]
Dots devējam atdodas
Vienam mācītājam bijušas deviņdesmit deviņas govis, un viņš nu vēlējies, lai dabūtu pilnu simtu. Svētdien sprediķi sacīdams, viņš pieminējis, kas viņam došot vienu govi, tam Dievs simtkārtīgi atmaksāšot.
To sprediķi noklausījies viens nabaga kalpiņš, kam bijusi tikai viena govs. Mājā pārnācis, viņš teicis savai sievai, ka viņš gribot atdot mācītājam savu govi. Sieva gan gribējusi to pārrunāt, bet nekā nepanākusi, un nākošā rītā kalps aizvedis savu govi uz mācītāja muižu.
Te kādu dienu bijis ļoti karsts laiks, un mācītāja govis sākušas bizot. Kalpa dāvātā govs nu skrējusi uz savu agrāko māju un citas mācītāja govis tai līdz. Kalps nu visas govis sadzinis savā aplokā. Mācītāja gans gan skrējis govīm pakaļ, bet kalps nav tās atdevis. Tad atnācis pēc govīm pats mācītājs, bet kalps tam atbildējis, ka tās esot viņa govis, jo Dievs nu tam esot simtkārtīgi atdevis, kā viņš pats esot sprediķī sludinājis. Mācītājs gan sūdzējis kalpu pie tiesas, bet tas uzdevis visus baznīcēnus par lieciniekiem, un tā nu kalpam palikušas visas Dieva dotās govis.
[Sagatavots pēc:
http://valoda.ailab.lv/]
●
Dieva dotā sieva [http://valoda.ailab.lv/]
●
Velna dotā sieva [http://valoda.ailab.lv/]
Netālu no Patkula muižas (Lazdonas draudzē) Īvanu saimnieka robežās ir liels akmens, saukts par Leišu kārkla akmeni. Agrāk dievainēs pie šā akmeņa esot ziedots gariņiem. Bet par to ticis paziņots kungam, kas tad to stingri noliedzis. Kara laikos zem šā akmeņa esot aprakta nauda, ko tur reizēm Velns liekot kaltēt.
Reiz kādi gani ganījuši lopus netālu no akmeņa. Te ap pusdienas laiku pienācis melns kungs un solījis ganiem dot visu mucu zelta naudas, ja gani šim atdošot brangāko vērsi. Gani bijuši ar mieru. Beigās tomēr maiņa izjukusi un „naudas muca atkal pavēlusies zem akmeņa”.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]
Meitiņas domas par kaziņu
Tu, kaziņa, labiņa:
Tu dod man pieniņa, –
Tu labi dari.
Es, meitiņa, labiņa:
Tev dodu pīrāga, –
Es laba arī. [Rainis 1978 : 117]
„Še būtu jāizšķir šie jautājumi: pirmais – vai dāvanas grib kam dot, un, ja grib dot, tad – otrais: kam dot? un trešais: ko dot? Lūdzu tad balsot par pirmo jautājumu: kas negrib, lai dāvanas tiktu dotas, tas lai paceļas!”
[Kaudzītes 1980 : 332]
Dziesma Rudacīte. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.