biezs

Tradicionālā transkripcija

[bìes:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bi͜es>]

[b] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – zs.

biez+pien-s

biez+putr-a

biez+zup-a

biez+ād+ain-s

biez+lapj+i

biezais

biezs – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Putra bija tik bieza, ka tajā iedurtā karote palika stāvus.

2) apzīmētājs – Džungļi ir biezs mežs, caur kuru gandrīz nav iespējams izspraukties.

biezs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.

.. krūmi, kā likās, kļuva aizvien biezāki un biezāki, un beidzot tiem nevarēja vairs gandrīz ne cauri tikt. Valdis 1, 164.

.. viņi nupat nāca no sadīgušo sējumu apstaigas, kuri, izrādījās, bija biezi un spēcīgi. Brodele 14, 98.

Ar [ķemmes] reto pusi vēl nekas, bet māte pārmaiņus allaž pagrieza arī biezo .. Upīts 4, 132.

// Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).

Bieza cilvēku drūzma.

Gar abām malām pasta kalniņā kāpa biezas kājnieku rindas .. Puiši un meitas, sievas ar bērniem pie rokas, nabagmājas vecenes – divas veselas ļaužu straumes. Upīts 4, 264.

// Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).

Biezs siļķu bars.

Tās [zivis] drūzmējās pie krastiem tik biezā gūzmā, ka cilvēkam ūdenī bija grūti kustēties. Zvaigzne 51, 20, 14.

Saulainā laikā mušas bieziem mākoņiem žūžoja virs stāvošā ūdens .. Niedre 10, 10.

// apst. nozīmē; sar. Ļoti daudz.

Kā (arī ka) biezs sar. – ļoti, ārkārtīgi daudz.

Tots: Kas to velnu saskrējušu [rijā]! Biezs kā skudru, – pilns, ka čaukst. Rainis IX, 367.

.. gar abām [ceļa] pusēm gājēju bij daudz, .. bet tur, kalnā aiz pasta grāvja, ņudzēja gluži biezs. Upīts 4, 262.

Direktora kabinetā cilvēku tik biezs, ka ne apgriezties. Literatūra un Māksla 57, 43, 4.

„.. mežā sēnes, sēnes kā biezs!” Grīva 4, 286.

2. Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).

Biezi tvaika mutuļi.

Biezā rudens rīta migla kļuva redzama, balta, baltāka. Birznieks-Upītis 1, 28.

Dūmu mutuļi kļuva arvien biezāki un tumšāki .. Pionieris 57, 8, 4.

// Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).

Bet ūdens [ezerā] ir melns kā darva un biezs kā auzu ķīselis .. Upīts 3, 60.

Mazajā [dīķī] no kūts satecēja virca, te bija dumbra un zaļas gļotas – tāpēc ūdens biezs un brūns. Lēmanis 2, 44.

// Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: šķidrs.

3. Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.

Vakara krēsla kļuva arvien biezāka, apkārtējie priekšmeti cits aiz cita pazuda tumsas plīvurā .. Jauno vārds 56, 108.

.. tumsa bij tik bieza, ka saredzēt nekā nevarēja. Jaunsudrabiņš III, 421.

Nakts palika biezāka. Nevarēja nekā izšķirt. Viņi .. krūmu pudurus un kokus noturēja par siena kaudzēm. Laicens 2, 154.

4. Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.

Bramanis .. pierāva bļodu tuvāk, ar nazi smalstīja biezāko gaļas šķēli. Biezākās šorīt nebij, viņš uzdūra divas plānākās .. Upīts 4, 203.

Naktī ir stipri snidzis. Bieza sniega kārta klāj laukus .. Fimbers 2, 184.

// Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.

Bieza jaka. Biezs audekls.

.. viņai .. bija milzīgi garš, .. biezs sēru šķidrauts, kas tik pamatīgi aizsedza seju .. Lācis 11, 151.

Viņš staigā, svīzdams biezos adītos kamzoļos .. Brigadere 2, 111.

.. kāds no milicijas darbiniekiem, speciālā biezā treniņu tērpā, ko nevar pārkost pat Altona [suņa] asie zobi, uzsāka savu ceļu .. Zvaigzne 56, 9, 6.

// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.

0,5 milimetri biezs skārds.

Ģipšakmeni sedz vairākus metrus bieza smilts un māla kārta. Zvaigzne 52, 17, 8.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

biezs, -a – bīzs, -a; kļūt biezākam, -ai – bīzēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

biezs – necaurejams (par mežu)

biezs – plāns, rets, šķidrs

Bieza āda  sar. – saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.

Biezas ausis  sar. – saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.

Bieza galva  sar. – saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas; saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.

Bieza piere, arī biezs pakausis sar. – saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.

Biezs vārds sar. – lamuvārds.

Biezs gaiss sar. – netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss; nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Uzvārdi – Biezais, Biezā; Biezis, Bieze; Biezaitis, Biezaite; Bieziņš, Bieziņa; Biezbārdis, Biezbārde.

Vietvārdi – Biezais, zemniekmāja; Biezais aploks; Biezais ciems; Biezais līcis, pļava; Biezie, zemniekmāja; Biezā kalva, mežs; Biezaji, zemniekmāja; Biezbārdis, zemniekmāja; Biezbārži, zemniekmāja; Biezbārdi, zemniekmāja; Biezaiši, zemniekmāja; Biezēkas, zemniekmāja; Bieziņžīvas, zemniekmāja; Bieznieki, zemniekmāja; Bieznieka dīķis.

biezs, mantots resns; biezs’. Pamatā ide. *bhenĝh– ‘biezs, ciešs, resns’ > b. *benž– > la. biez-. Pamatformai ir arī verbāla nozīme (la. apv. biezt ‘biezēt’). Sakne *bhen– ‘sist, ievainot’ (no kā arī bende) → ‘(uz)tūkt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 125]

angļu – thick; dense

čigānu – gensto

franču – epais

grieķu – μεγάλος

igauņu – paks

krievu – толстый; густой

latīņu – crassus

lietuviešu – tankus

poļu – gęsty

somu –paksu

ukraiņu – товстий

vācu – dick

zviedru – tjock; grov