Tradicionālā transkripcija

[zvàigzne]


Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zvɑ͜iɡznĕ]


[z] – balsīgais troksnenis

[v] – balsīgais troksnenis

[ai] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[g] – balsīgais troksnenis

[z] – balsīgais troksnenis

[n] ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.



zvaigznsakne, vārda celms

-e galotne




maiņ+zvaigzn-e

kino+zvaigzn-e

piec+zvaigžņ-u

polār+zvaigzn-e

stāv+zvaigzn-e

vakar+zvaigzn-e

zvaigžņ+veid-a


zvaigžņ+veid+īg-s




zvaigzne – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

zvaigzn-e

zvaigzn-es

Ģ.

zvaigzn-es

zvaigžņ-u

D.

zvaigzn-ei

zvaigzn-ēm

A.

zvaigzn-i

zvaigzn-es

I.

ar zvaigzn-i

ar zvaigzn-ēm

L.

zvaigzn-ē

zvaigzn-ēs

V.

zvaigzn-e!

zvaigzn-es!


N. Dāvis ZvaigzneD. Dāvim Zvaigznem


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Zvaigzne ir plazmas lode.

2) izteicēja daļaSaule arī ir zvaigzne.

3) galvenais loceklisZvaigzne rudens debesīs.

4) papildinātājs – Cilvēki redz zvaigznes naktī.

5) vietas apstāklisEs ilgi lūkojos zvaigznēs.

6) apzīmētājsAstronomi var noteikt zvaigznes vecumu un masu.



zvaigžņu ceļš, Zvaigznes pasaule, zvaigžņu pētnieks, zvaigžņu putekļi, zvaigžņu sega, zvaigžņu sistēma, zvaigžņu slimība, zvaigžņu tulks


astes zvaigzne, baleta zvaigzne, ceļa zvaigzne, dvīņu zvaigzne, filmu zvaigzne, kino zvaigzne, rīta zvaigzne, teātra zvaigzne, vakara zvaigzne


īsta zvaigzne, liela zvaigzne, maza zvaigzne, spoža zvaigzne, vientuļā zvaigzne


krītoša zvaigzne, lūkoties uz zvaigznēm, pētīt zvaigznes



zvaigzne, es, dsk. ģen. žņu, s.

1. astr. Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.

Es viņas visas pazinu, šīs zvaigznes. Ne jau pēc to vārdiem. Astronomiju es necik nebiju mācījies. Bet es zināju apmēram to vietu debesīs, kur iedegās pirmā. Janovskis 1, 373.

2. Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem. Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.

.. tirgonis trīs Latvijas zvaigznes, kas zvīļoja šaurajā tirdznieciskajā ielā. Niedra 2, 116.

3. Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).

Vecos laikos nereti gadījās, ka, aizstājot kādu saslimušu premjeru vai primadonnu, pēkšņi uzausa mākslā jauna zvaigzne. Dzene 3, 40. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


zvaigzne – zvaigzne
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


zvàigzne – zvàigzne, -es, -èi, -i, dsk. ģen. -žņu, demin. zvàigznĩte.

1. maxguõ m¡ness, maxguõ zvàigznes, vaĩs nàu tâļu saũles lkc. snìegi tâdi spuôži laîstâs, zvàigznĩtes spîd.

2. Neliels gaišākas krāsas apmatojuma laukums dzīvnieka (parasti govs vai zirga) pierē. kàm ràiba galva gùovèi, ta tã bi tâda kruõnaîņa gùos, sàuca pa Kruõnalu, kàm bi zvàigznĩte pìer¡, tùo sàuca Zvàigalu.  
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 774]


(Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.


(Pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.


Zvaigžņu stunda panākumu, triumfa brīdis, laikposms.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Uzlecoša zvaigzneļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1432]


Astronomijāzvaigžņu magnolija, dvīņu zvaigzne, lielmilža zvaigzne, mazmilža zvaigzne, neitronu zvaigzne, oglekļa zvaigzne, Rīta zvaigzne, uzliesmojoša zvaigzne, zenīta zvaigzne.


Uzvārdi Zvaigzne; Zvaigznītis, Zvaigznīte.


VietvārdiZvaigžņu iela, vieta Ropažu pagastā.


Ergonīmi – Zvaigžņu rati, SIA; Zvaigzne ABC, grāmatu apgāds.


zvaigzne, apv. zvaigzna. Pamatā ‘spīdēt, spīdums’ > b. *žvaig > la. zvaig. Sakne *ĝhOei- ‘spīdēt, mirdzēt, starot’, kam blakus *ĝhei ‘t. p.’, no kā zaigot. Senākā forma ir *zvaigzde, no kuras ar starpformu zvaigzdne (apv.) izveidojusies liter. zvaigzne (Endzelīns). Iespējams, bijušas paralēlas formas *zvaigzde un zvaigzne (sal. zvigzne), no kurām kontaminācijā zvaigzdne. Slāvu formas laikam ar metatēzi no *zv©gzda (Bernekers, Endzelīns).

Atv. zvaigznājs, zvaigžņot [uô], zvaigznīt(ies).

Blakus la. zaiga bijis arī *zvaiga ‘mirdzums, zvaigzne’ (apv. zvaidzeņa ‘zvaigznīte’, zvaigala ‘govs ar zvaigzni pierē’) un attiecīgs verbs ar noz. ‘mirdzēt’, no kā iter. *zvaigstīt, refl. zvaigstīties ‘mirdzēt, mirgot’: „redzēja zvaigstāmies bākas ugunis” (M-E IV 762); sal. pr. swaigstan ‘spīdums’ (ak.).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 570]


angļu – star

baltkrievu – зоркі

čigānu – aster; chakano

franču – étoiles

grieķu – αστέρι

igauņu – täht

ivritā – שטערן

krievu – звездa

latīņu – stēlla

lietuviešu – žvaigždė

poļu – gwiazda

somu – tähti

ukraiņu – зірки

vācu – der Stern

zviedru – stjärna



Cik dabasūs zvaigžņu, to tev nasaskaitēt. 


Cik debesīs zvaigžņu, tik zemē caurumu.


Zvaigznes esot Dieva acis.


Cik zvaigžņu pie debesīm, tik ļaužu ir pasaulē, katram ir sava zvaigzne.


Kad zvaigzne krīt, tad ļaudis saka: „Redz, kur dvēselīte skrien.”


Kad cilvēks dzimstot, tad viena zvaigzne pie debesīm iedegoties, kad mirstot – nokrītot.


Vētras un vēji sagaidāmi, kad redzamas krītošas zvaigznes.



No jūriņas izpeldēja,

Divi sirmi kumeliņi;

Vienam bija zvaigžņu sega,

Otram zelta iemauktiņi. – mēness


Izplētis muti, zvaigznes skaita. – Skurstenis. 


Vienādas puķītes

Pa visu pasauli. – Zvaigznes.


Pērles nav, bet mirdz,

Briljants nav, bet stīdz. – Zvaigznes


Naktī redz, dienā neredz. – Zvaigznes


Ko nevar saskaitīt? – Zvaigznes


Kurš mātes pūrs nav saskaitāms un tēva josta nav salokāma? – Zvaigznes un Putnu ceļš. 



Kas to teica, tas meloja,
Ka Mēnesis bez kumeļa:
Rīta zvaigzne, vakar’ zvaigzne,
Tie Mēneša kumeliņi. [LD 33898-1]

 

Spoža zvaigzne notecēja
Pie līgavas nam’ durvīm:
Tā nebija spoža zvaigzne,
Tā bērniņa dvēselīte. [LD 1127-0]

Saka ļaudis: Mēnešam
Nevajaga līgaviņas!
Rīta zvaigzne, vakar’ zvaigzne,
Tā Mēneša līgaviņa. [LD 33898-2]

 

Ik vakara lūkojos,
Kur vakara zvaigzne lēca:
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug mana līgaviņa. [LD 11193-0]

Zelta zvaigzne atspīdēja,
Pa celiņu man ejot;
Es iegāju ustabā,
Zelta zvaigzne aiz durvīm.
Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties.
Zelta zvaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa uziedama. [LD 33998-0]

Es neiešu no šīs sētas,
Līdz tā rīta zvaigzne lēca,
Līdz tā rīta zvaigzne lēca,
Līdz māmiņa meitu deva. [LD 14724-0]


Saule, Mēness un Varavīksne

Viņos laikos Mēness apprecējis Sauli. Viņi piedzīvojuši daudz bērnu: visas zvaigznes. Bet vienreiz Mēness palicis neuzticams: sācis mīlināties ar rīta zvaigzni. Nu Saule sanīdusies ar savu vīru un pavēlējusi rīta zvaigznei arvien viņas tuvumā uzturēties.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Zvaigzne

Trešā svarīgākā debess spīdekļu zīme ir zvaigzne. Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargā no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli. Parasti rakstos sastopamā zvaigzne ir taisna un slīpa krusta salikums.

Zvaigznes visvienkāršākā forma ir krusts. Krusta zīme daudzām tautām ir gaismas un arī uguns simbols. Pagāniskajos ticējumos un maģiskajos rituālos bieži liela nozīme ir ierādīta krustam vai tā atvasinājumiem. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos krusta zvaigznei ir četri, seši vai astoņi stari.

Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju.

Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, arī Saules meitas līgavainis. Interesanti, ka Auseklīti kā astoņstūrainās zvaigznes sinonīmu sākuši lietot latviskā ornamenta pētnieki trīsdesmitajos gados. No literatūras tas izplatījās arī tautā.

Otrs pazīstamākais zvaigznes zīmes atvasinājums ir sešstūrainā zvaigzne, kas bieži redzama uz koka izstrādājumiem. Sešstūru zvaigzne bieži tiek ietverta aplī, un līdz ar to domas dalās – tā ir zvaigznes vai Saules zīme. Arī lietuvēna krusts tiek uzskatīts par zvaigznes zīmes atvasinājumu.

Arheoloģiskajos materiālos zvaigznes motīvs parādās tikai 16.–17. gs. Zvaigznes zīme vairāk izplatīta somugru tautām, tāpēc Latvijas teritorijā tā biežāk sastopama lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Tiek uzskatīts, ka latvieši zvaigznes zīmes motīvu ir pārņēmuši no kaimiņos dzīvojošajām somugru tautām.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]



Zvaigzne


Jūlija nakts.

Pār galvu blāvas mākoņu svēdras

Kā skeleta ribas.

Klusums.

Pamalē rieta vīnainā blāzma.

Tukšums, bezgalīgs tukšums telpā.

Spīd vientuļa zvaigzne

Caur skeleta ribām. [Johansons 1984 : 104]



Vakara zvaigzne


Vakarzvaigzne manam logam

Gluži tuvu pienākusi –

Zvaigznīt, tu nekad tik skaisti

Neesi vēl spīdējusi. –

 

Minu, minu, ceros, ceros,

Vēl kā sapnī piemigusi:

Saki manim – kādu mīklu

Tu man minēt uzdevusi?

 

Vakarzvaigzne man pār gultu

Staru tīklus pārstiepusi –

Neatceros, kad tik gaiši

Vēl tu būtu spīdējusi.

 

Vakarzvaigzne žēli, žēli,

Ko tu skumja palikusi?

Ko tu kavējies tik vēli,

Tu vēl gaidot palikusi?

 

Vakarzvaigzne, neaizej,

Negriezies uz citu pusi,

Neaizeji, pirms ne mani

Tu sev līdzi paņēmusi. [Aspazija 1986 : 512]


„Mem, nu pastāsti, kādas tad ir tās astes zvaigznes.”

„Kā ģēls!” māte dusmojās. „Vai tad es zinu?! Esot zvaigzne kā visas zvaigznes, spoža kā tupeļu nagliņas galva, bet klāt vēl gara aste kā slota. Ja tādu ieraugi – tad tā ir astes zvaigzne.”

Es gāju un domāju. – Kāpēc tad tādai zvaigznei astes vajag? Tā droši vien būs kāda lopu vai putnu zvaigzne. Cilvēkam ir katram sava zvaigznīte, – kāpēc tad lielākajiem kustoņiem, piemēram, zirgam un stārķam, nevarētu būt? [Jaunsudrabiņš III 1981 : 281]


IĻĢIS. Nē, tu neesi puķe, tu esi zvaigzne – mana lai­mes zvaigzne.

MADE. Arī tā es neesmu. Es gribētu būt tava ceļvede zvaigzne. [Aspazija 1987 : 204]



Zvaigžņu bērnistaba – HII apgabals GUM 29

[..] Latvijā nesaskaitāmā Piena Ceļa zonā atrodas milzīgs ūdeņraža gāzes apgabals… HII apgabals GUM 29 patiešām ir milzīgs: tas stiepjas 200 gaismas gadu plašumā. Milzīgā miglāja centra apvidū atrodas samērā maz pētīta zvaigžņu kopa Westerlund 2, par kuras esamību 1960. gadā pirmoreiz ziņojis zviedru astronoms Bengts Vesterlunds. Pēdējā laikā šo kopu pēta visai intensīvi. Izrādās, ka Westerlund 2 kopas zvaigznes ir divi miljoni gadu, tas ir apmēram tūkstošdaļa Saules vecuma. Patiešām „bērnudārzs”! [Alksnis 2009 : 8]


Eiropas Savienības karogs

Eiropas karogs ir ne tikai Eiropas Savienības simbols, bet pauž arī Eiropas vienotības un identitātes ideju plašākā nozīmē. Eiropas karogā ir redzams 12 zvaigžņu aplis uz zila fona, kas simbolizē Eiropas tautu vienotību. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs, jo divpadsmit simbolizē pilnību un vienotību.
[Sagatavots pēc: http://europa.eu/]

 

Brīvības piemineklis

Latvijas Brīvības pieminekļa obeliska galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls – jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes. Jaunava simbolizē brīvību, neatkarību un Latvijas valsts vienotību, bet zvaigznes – Latvijas kultūrvēsturiskos apgabalus (Kurzemi, Vidzemi, Latgales).


Dziesma Nenes zvaigznes istabā. Imanta Ziedoņa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ingus Pētersons.


Dziesma Trīs zvaigznes. Māras Zālītes vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika, izpilda Marija Naumova un Renārs Kaupers.


Dziesma Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas. Latviešu tautasdziesma, Zigmāra Liepiņa mūzika, izpilda Mirdza Zīvere.


Zvaigžņu pētījumi Latvijā

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Zinātņu akadēmijas astronomi Jāņa Ikaunieka vadībā pievērsās astrofizikai. Jaunā astronomu kolektīva pirmie pētījumi bija par zvaigžņu telpisko sadalījumu Galaktikā. Kļuva skaidrs, ka novērojumu veikšanai nepieciešami moderni instrumenti, tāpēc 1957. gadā Baldones tuvumā sākās novērošanas bāzes celtniecība. 1966. gadā Baldonē sāka darboties Šmita teleskops ar spoguļa diametru 120 cm un ieejas atveri 80 cm diametrā. Tas ir lielākais teleskops Latvijā, ar to iespējams fotografēt lielus zvaigžņotās debess apgabalus un iegūt zvaigžņu spektrus.

Starp lielajām un aukstajām zvaigznēm – sarkanajiem milžiem – sastopamas oglekļa zvaigznes, kuru atmosfērās ir paaugstināts oglekļa savienojumu saturs. Šo zvaigžņu pētījumi kļuva par vienu no galvenajiem observatorijas darba virzieniem. Observatorijas astronomi izpētīja daudzu oglekļa zvaigžņu spektrus un izanalizēja to atmosfēras ķīmisko sastāvu. Lai novērotu zvaigžņu spožuma izmaiņas, tika uzstādīti divi teleskopi ar 55 cm spoguļa diametru. Pavisam zināmas vairāk nekā 3000 oglekļa zvaigznes, aptuveni desmito daļu no tām atklājuši Latvijas astronomi. Oglekļa zvaigžņu izpēte ļauj labāk izprast zvaigžņu attīstības gaitu. Pakāpeniski gan teorētiskie, gan eksperimentālie zvaigžņu pētījumi paplašinājās. Šobrīd tie aptver arī citas zvaigžņu evolūcijas stadijas, kuras ir astronomu uzmanības lokā. 1997. gadā, apvienojot Radioastrofizikas observatoriju un Latvijas Universitātes Astronomisko observatoriju, tika izveidots LU Astronomijas institūts.
[Sagatavots pēc: http://www.ieskaties.lv/]

 

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ir pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis. Jau 1921. gada pirmajā pusē Satversmes sapulce diskutēja par civila ordeņa nepieciešamību valstī. Tika pat izstrādāti Ozola Vainaga ordeņa statūti un dizains, tomēr Satversmes sapulce šo priekšlikumu noraidīja, paskaidrojot, ka vēl nav pieņemta Satversme un nav zināms, vai Latvijā kā demokrātiskā valstī piešķirs ordeņus. Saeima šo jautājumu vēlreiz aktualizēja, uzsverot, ka ordeņi veicina cilvēces centību.

1924. gada 25. martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordenis – I šķira – tika piešķirts 1925. gada 24. februārī Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk ar šo ordeni (tāpat ar I šķiru) tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis. Ordeņa devīze – Per aspera ad astra („Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”). Ordeņa meta autors – tēlnieks Gustavs Šķilters.

Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū ir trīs piecstaru zelta zvaigznes, kuras simbolizē vēsturisko Latvijas reģionu – Kurzemes, Vidzemes un Latgales – teritorijas apvienošanos zem vienas republikas karoga. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi Per aspera ad astra aplokojumā un ierakstu medaljonā Latvijas Republika – 1918. gada 18. novembris.

[Sagatavots pēc: Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2011 : http://www.president.lv/]