Tradicionālā transkripcija

[žuôks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[…..]


[ž] – balsīgais troksnenis

[uô] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Ortogramma – gs.



žog-sakne, vārda celms

-sgalotne




dzīv+žog-s

guļ+žog-s

kārš+žog-s

miet+žog-s

skland+žog-s

slīp+žog-s

stat-eņ+žog-s

stāv+žog-s

žagar+žog-s


žog+mal+e

žog+mal+is




žogspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

 žog-s

 žog-i

Ģ.

 žog-a

 žog-u

D.

 žog-am

 žog-iem

A.

 žog-u

 žog-us

I.

 ar žog-u

 ar žog-iem

L.

 žog-ā

 žog-os

V.

 žog-s!

 žog-i!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsŽogs ir tradicionāla lauku ainavas daļa.

2) izteicēja daļa –Šis akmeņu krāvums ir žogs.

3) galvenais loceklis Vecais žogs.

4) papildinātājs –Žogus taisīja no dažādiem materiāliem.

5) vietas apstāklisUz žoga bieži vien tika žāvēti spaiņi, podi un citi trauki. 

6) apzīmētājsŽogu nosaukumu daudzveidību izloksnēs radīja lielā žogu konstrukciju dažādība.



žoga celšana, žogu fabrika, žoga izskats, žoga kopšana, žoga materiāls, žoga nosaukums, žoga uzbūve, žogu veidi, akāciju žogs, akmeņu žogs, aploka žogs, betona žogs, dārza žogs, dēļu žogs, drāšu žogs, dzeloņstiepļu žogs, dzelzs žogs, eglīšu žogs, guļbaļķu žogs, kapsētas žogs, kāršu žogs, koka žogs, latiņu žogs, mūra žogs, paneļu žogs, režģa žogs, sklandu žogs, slīpkoku žogs, stateņu žogs, stāvkoku žogs, vabu žogs, zaru žogs, zedeņu žogs, žagaru žogs, augsts žogs, caurs žogs, elektriskais žogs, jauns žogs, plats žogs, pīts žogs, sens žogs, zems žogs, celt žogu, krāsot žogu, labot žogu, sakraut žogu, salauzt žogu, sapuvis žogs, uzcelt žogu, apjozt ar žogu, pārkāpt pār žogu



žogs

Šķērslis, kas atdala, norobežo kādu platību.

Dzeloņstiepļu, latu, dēļu, mūra žogs. Pīts žogs. Rāpties pār žogu (pāri žogam).

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1208]

 

žogs,v. lietv.

Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.

Mūra žogs. Stiepļu pinuma žogs. Zedeņu žogs.

Pārn.: ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. (R. Blaumanis)

Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.

Eglīšu žogs.

 

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/] 


žogs, -a, v.

 

Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.

Zedeņu žogs. Kāršu žogs. Dēļu žogs. Latiņu žogs. Režģa žogs. Stiepļu pinuma žogs.

Vectēvs apjoza kalna kapsētu ar baltu bērza žogu. Indrāne 2, 182.

Aiz mūra žoga suņi bija pacēlušies uz pakaļkājām un kāri noskatījās pāri žogam. Birznieks-Upītis 6, 208.

pārn. ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. Blaumanis 6, 198.

pārn. Atrodam mūžīgas dzīvības aku, Čaulas un žogi no dvēselēm drūp. Lazda 1, 189.

 

Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.

..sievu raibie galvas lakatiņi nomirgoja pret Sila mājas eglīšu žogu. Niedre 12, 86.

Sauciens pārlido akāciju žogam un atbalsojas lielajās eglēs viņpus ielas. Preilis 1, 18.

Ceļa pusē, aiz ceriņu un mežrožu žoga, plauka ābeles. Birze 5, 21.

 

Dzeloņstiepļu aizsprosts.

Viss liekas kluss un izmiris [frontes] pieputeņotos drāšu žogos. Grīns 1, 387.

..Strēlnieki jau kust pie vācu stieplēm. Rāviens vēl – un pāri vācu žogiem Lec tie ierakumos karstām šaltīm. Čaks 7, 100.

 

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


žogs subst. sātmaļs; zedeņu žogs – statiņu sātmaļs; dēļu žogs – goldskaļu sātmaļs; mietu žogs (pāļu žogs) – mītu sātmaļs; režģa žogs – regžiņs sātmaļs; pinuma žogs – daigu sātmaļs; stiepļu pinuma žogs – vynys daigu sātmaļs; mūra žogs – myura sātmaļs; ķieģeļu žogs – ceglu sātmaļs; žoga dēlis – sātmaļa goldskaļs; pie žoga – sātmalī


žuôgs, subst. žuôks, -ga, -gàm, -gu, dsk. ģen. -gu,žuôdzc, –na

Tas pats, kas sēta.

apluõki visi bi nùo garãm kãtìm, tâdu drãšu žuôgu nebi.

[Sagatavots pēc: Kagaine 1983 : 784]

 

žùogs s. – žùks*, pareti.i  žùga mołys bìe acaśiêć i àizḿićś.

 [Sagatavots pēc: Reķēna 1998b : 600]

 

Parasti –s¥tmalis sàtmaļś. 1. Kāršu žogs. sàtmaļś tuôc, kas satàiśeîc nu garu kùoršu. ka tàisa sàtma`i, pa Óìu ḿìťi suplokâ sadzàn, pùorśƒn àr kùorklu klugu sàtmaļa ḿìc, is klugys k kùorťi. śeņuôk pa ùļńeîcys molài i pa ťèiruma molài b’iesàtma`i aptàiśťi, i lùi na`èida śìejumûs vydā.

[Sagatavots pēc: Reķēna 1998b : 388]

 

*Augšzemnieku dialektā sakrtusi stieptā un krītošā intonācija


žogs – sēta, sētiņa, sētmalis, statiņi


Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts)sar. – saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.


[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


Kā caur žoga sklandām (riķiem) izrauts­– ļoti vājš.


Būvniecībāžogs.

Daiļdārzniecībāžogs.


UzvārdiŽodziņš, Žodziņa.

VietvārdiŽogi, viensēta; Žogi, skrajciems; Žodziņi, viensēta; Pilsžogi, viensēta; Veckrišžogs, vecupe.

ErgonīmiKoks un žogs, SIA;  Žogu fabrika, SIA;  Žogu pasaule,  SIA; Žodziņš, SIA.


žogs,mantots vārds; lš. apvidvārds ùogas ‘kritusi egle’; no zarainiem kritušiem kokiem taisīta sēta’, džiùoga ‘no vecuma sakritis mežs’. K. Būga norāda, ka žogs ir kuršu un sēļu vārds. Vārda cilme ir neskaidra. Varbūt tas saistāms ar žūt, un žogs tad sākotnēji ‘sauss (zarains) koks’, kas lietots sētu, žogu taisīšanai. [Sagatavots pēc: Karulis 1992 :580]


angļu – fence

baltkrievu – плот

franču – clôture

igauņu – aed,tara

krievu – забор

latīņu – saepes

lietuviešu – tvora

lībiešu – tara

poļu – płot

somu – aita

spāņu – alambrada

vācu – derZaun

ukraiņu – паркан

zviedru – stängsel



Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. (R. Blaumanis)


Žoga pīšanai žagari jācērt vecā vai dilstošā mēnesī, tad žagari vairs otrreiz nezaļo.

 

Ja vasarā žogs vizuļo, gaidāms pērkons.

Sētas jātaisa vecā mēnesī.


Sētas jātaisa nedēļas pirmajās dienās, tad kustoņi nelec pāri.

 

Sētas jātaisa vecā mēnesī, lai pavasaros neceltos mieti no zemes ārā.

 

Jaunu sētu taisot, mieti neesot jāsitpriekšpusdienā, jo tad tie kāpjot uz augšu tāpat kā saule no rīta, bet uz vakaru – tad stāv stingri,jo saule uz vakaru slīd zemāk.

Sētas mieti esot jādzen zemē vecā mēnesī, tadneceļoties no zemes ārā.

 

Ja jaunā mēnesī sētu taisa, tad mieti tiek izceltilaukā.

 



Skrūvēts, būvēts,

Vējš pūš cauri. – Sēta.

 

Simtiem simtu kumeliņu

Sieti vienā pavadā. – Zedeņi sētā.

 

Mežā dzimis, mežā audzis,

Atnāk mājās, paliek par sargu. – Sēta.

 

Divi tēvi, trīs mātes, bērni nesaskaitāmi. – Sēta. 



Sīku kārklu žogu pinu
Gar baltaju āboliņu;
Tur ielaida svētu rītu
Svainits savu kumeliņu. 

[LD 29936-0]

 

Sīku kārklu žogu pinu,
Lai nelīda siveniņi;
Lielu ļaužu sievu ņēmu,
Lai nenīka dzīvošana. 

[LD 22313-0]

 

 

Sudrabiņa žogu pinu
Baltābola kalniņā;
Tur ielaidu svētu rītu
Jauna brāļa kumeliņu. 

[LD 26727-1]

 

Pin, brāliti, augstu žogu
Gar to manu rožu dārzu,
Lai tautieša kumeliņš
Neieleca rozitēs. 

[LD 471-1]

 

Tautu dēlis man neļāva
Vadīt savus bāleliņus.
Lec’ uz žogu, laužu kārtes,
Vadu savus bāleliņus. 

[LD 26339-0]

 

 

Pats es ēdu, pats es dzēru, –
Kas manam kumeļam?
Kumeliņš žogu grauza,
Iemauktiņus šķindinaja.

[LD  19393-0]

 

Es appinu zelta sētu
Apkārt miežu līdumu;
Tur davīlu tautu meitu
Ar visām telitēm. 

[LD11112-0]

 

Garam tautu sētu jāju,
Gar sētiņu raudzijos,
Vaj ir gluds pagalmiņš
Slaveno brāļu māsai.

[LD14012-1]

 

Bur man buri, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostit:
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu māju vietu. 

[LD32468-0]


 

Etnogrāfiskas ziņas par žogiem Latvijā


No seniem laikiem līdz pat mūsu dienām cilvēki ir centušies norobežot un aizsargāt kādu apmetni, piemiņas vietu, vēlāk lauku sētu, izmantojot dažādas konstrukcijas žogus. Latviešiem žogi bija tradicionāla tautas celtniecības un lauku kultūrainavas daļa, un tiem, kā norāda etnogrāfs S. Cimermanis, „.. bija šādi galvenie uzdevumi:

  1. pasargāt cilvēka darba rezultātu – sējumus, stādījumus, īpaši kopjamus un saudzējamus laukumus – puķu, apiņu un bišu dārzus no mājas un meža dzīvniekiem un putniem;
  2. uzturēt un virzīt mājdzīvnieku un sētas transporta kustību saimnieka izvēlētajos virzienos;
  3. ierobežot zināma rakstura saimniecisko darbību šim nolūkam īpaši izvēlētoszemes gabalos – augļu, bišu, putnu un sakņu dārzos, aitu, cūku, teļu, zirguun citos aplokos, laidaros un citur;
  4. piešķirt sētai sakoptības un organizētības veidolu, kurš zināmos apgaismojuma apstākļos darbojās kā nozīmīgs dekoratīvs elements un mazināja apbūves vienmuļību” (Cimermanis 1996 IX–X, 14). Parasti žogu konstrukciju izvēlējās atbilstoši to uzdevumam.
 

Žogu veidus un lietojumu ir pētījuši gan arheologi, gan etnogrāfi. Arheologu uzmanību žogi ir saitījuši kā seno apmetņu, apbedījumu un viduslaiku piļu aizsargelements. Balstoties uz arheologu, etnogrāfu un valodnieku pētījumiem, kā arī izlokšņu leksikas vākumiem, var iedalīt vairākus žogu veidus un paveidus.

 

1. Stāvkoku žogs – aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem vai mietiem. Latvijas teritorijā to sāka būvēt, sākot ar 1. g. t. pirms Kristus cilvēku un lopu aizsargāšanai no plēsīgiem zvēriem. A. Bīlenšteins uzskata, ka ar vārdu sēta Dobelē sākotnēji apzīmēts stāvkoku žogs, bet vēlāk jebkurš žogs. Arī vārds pilsēta radies no vārdiem pils un sēta, resp. stāvkoku žoga nosaukuma, kas iežogojis baltu cilšu pilsētas. Stāvkoku žogi ap Latvijas teritorijas pilsētām redzami zīmējumos un skicēs kopš 16. gs.Stāvkoku žogi saglabājušies vietumis Kurzemē un Latgalē līdz 20. gs. 30. gadiem.

 

2. Guļbaļķu žogs– no guļbaļķiem celts žogs, kurā baļķu gali ielaisti resnos, zemē ieraktos stabos. Pēc arheologa V. Sedova atzinumiem, Latvijas teritorijā žogs sākts būvēt pilskalnu plakuma malās, sākot ar 1. g. t. pirms Kristus otro pusi. Guļbaļķu žogi ir ierobežojuši arī senās Latvijas pilsētas. Vēlākos laikos saimniecības un lopu ceļu malās guļbaļķu žogus cēla zemnieki, kuri dzīvoja mežiem bagātās vietās. Guļbaļķu žogi bija pazīstami visā Latvijā, bet, pēc etnogrāfu atzinumiem, visilgāk tie saglabājušies Kurzemē, Ziemeļvidzemē un Latgalē.

 

3. Akmeņu žogs– objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (kraujot tos vai sastiprinot ar javu). Tā pirmsākumi meklējami 1. gadu tūkstoša otrajā pusē pirms mūsu ēras. Akmeņu žogi senāk izmantoti apmetņu aizsardzībai, Zobenbrāļu ordeņa piļu nocietināšanai, pilsētu aizsardzībai. Kopš 17. gs. akmeņu žogi sastopami galvenokārt ap kapiem, parkiem un baznīcām, tie krauti arī ganu ceļu un dārzu malās zemnieku saimniecībās, kur apkārtnē daudz laukakmeņu.

 

4. Slīpkoku žogs– no plēstiem kokiem vai apaļkokiem slīpi celts žogs Latvijas teritorijā visbiežāk taisīts Kurzemē un Ziemeļvidzemē. Šādi žogi veidoti galvenokārt ap cūkaplokiem un laidariem, vietumis ap sakņu un augļu dārziem un redzēti vēl pat 20. gadsimta 70. gados.

 

5. Zedeņu žogs– no egļu vai paegļu zariem visbiežāk stāvus nopīts žogs. Tas ir sens, visā Latvijā ļoti populārs žoga veids. Liecības par to zināmas kopš 17. gs. Zemnieku saimniecībās izskatīguma un praktiskuma dēļ tas pīts galvenokārt ap ābeļdārziem līdz pat 20. gs. 30. gadiem visā Latvijas teritorijā. Galvenais iemesls, kāpēc šādu žogu skaits samazinājies, laikam ir tas, ka žoga taisīšana prasa daudz darba un speciāla zaru materiāla.

 

6. Žagaru guļžogs – no sakrautiem vai pie žoga stabiņiem piesietiem žagariem taisīts žogs. Šis žoga veids konstatēts tikai dažviet Latvijas teritorijā, bet, iespējams, ir diezgan sens.

 

7. Kāršu žogs– no pagariem, tieviem apaļkokiem taisīts žogs. Tas ir viens no Latvijas teritorijā izplatītākajiem un vēl šodien sastopamiem žogiem. Pēc etnogrāfu atzinuma, žogs pazīstams vismaz kopš 17. gs. sākuma.Kāršu žogs pamazām ieviesies senāku žogu veidu vietā. Žogi taisīti gar olnīcām, ap aplokiem, ceļa malām un dārziem. Kāršu žogi veidoti no egļu, retāk bērzu, alkšņu, priežu u. c. koka. Vispirms zemē iedzīti mietu pāri, tad tie sasieti ar kārklu, bērzu vai ievu rīkstītēm. Uz sējuma liktas kārtis. Kāršu skaits žogiemvar būt atšķirīgs.

 

8. Stāvžogs –žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem. Tas ir viens no jaunākajiem žogu veidiem un izplatīts visā Latvijas teritorijā arī tagad. Latvijas muižās un ap Rīgas ēkām tas veidots, sākot ar 18. gs. Stāvžogi taisīti no nelieliem pusbaļķiem, nomaļiem, dēļiem un latām. Vecākie no tiem ir žogi, kas taisīti no 1,5 m gariem un 8 cm resniem baļķiem, kam augšējais gals notēsts smails un kas pāršķelti uz pusēm. Pāršķeltie baļķi ar naglām pienagloti pie diviem šķērskokiem tā, lai apaļā, netēstā puse nāktu uz āru un starp baļķiem nebūtu spraugu vai tās būtu nelielas. Bez praktiskās nozīmes stāvžogiem ir arī dekoratīva nozīme, jo dēļi un latas var būt pienagloti dažādā rakstā vai izgriezti kokgriezumā.

 

9. Dzīvžogs – kociņu stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Tas ir samērā jauns žogu veids un Latvijā pazīstams vismaz kopš 18. gs. vidus. Senāk dzīvžogi veidoti no cieši blakus sastādītām eglītēm. Tie apzāģēti, apgriezti un aizņem plašu vietu. Dzīvžogi stādīti dārzu ziemeļu pusē, kur aizvējā novietoti bišu koki. Vēlāk dzīvžogiem izmantoti dažādi dekoratīvi krūmi, kas ir sastopami arī mūsdienās.

 

10. Dzelzs kaluma žogsžogs, kas taisīts no dzelzs kalumiem. Tas sākotnēji ierīkots muižās, ap baznīcām, kapsētās. Pēc Pirmā pasaules kara tas sastopams vietumis ap bagāto latviešu dārziem un mājām. Kaluma raksts var būt dažāds. Dzelzs kaluma žogi sastopami arī tagad.

 

 Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā sāka ieviest dzeloņstiepļu žogus, kombinētos dzeloņstiepļu un kāršu žogus, jo pēc kara dzeloņstiepļu materiāls bija plaši pieejams un traucēja tīrumu apstrādē. Sākot ar 20. gs. 20. un 30. gadiem, parādījās arī kombinētie ķieģeļu un dzelzs kalumu (dēļu, latu u.c.) žogi, sietu žogi. Mūsdienās tie ir izplatīti visā Latvijas teritorijā un daudzviet aizstājuši senākos žogu veidus.

 

[Sagatavots pēc: Kurzemniece 2008 : 13–30]



Traģiskā dvēsele

 

[..] Bet tad visi negaisi sacelsies

Un auka tās vārdus zemē rīs,

Tumsa segas uz galvu tai uzmetīs

Un kopā saslēgsies briesmu loks

Ap viņu kā dzelžains dzeloņu žogs,

Un naidnieki brāļos sadosies,

Un visi pret vienu tie sasliesies.

Tad traģiskā dvēsele bojā ies –

Ceļš vien tik pakaļ tai paliksies,

Spožs ceļš –

Kas spīdēs cauri laika putekļiem,

Pa to tad vidējība gausi tālāk ies

Pēc gadu simteņiem. [Aspazija 1986 : 24]

 

 

Žogi

 

Pat vienaldzīgs skatiens nogurst

Pat noguris prāts saprast atsakās,

Cik mežu izķēzīts žogos,

Cik metāla izķēzīts atslēgās!

Pat tur, kur nav – kāpēc noslēgt,

Vēl slēdz. Lai no sevis noslēgtos,

Lai pasauli sev var noslēpt,

Lai pats no pasaules noslēptos.

Ceļ mūra un dēļu sētas,

Sit zediņus vietā un nevietā,

Lai vēji, kas pasauli vēta,

Te netiek iekšā un nevēta.

Un reizē ar atslēgu pašu

Nāk līdzi atslēgas caurums…

 

Tā mirst brīvais, atklātais plašums,

Tā piedzimst simt smacīgu šaurumu,

Kur cilvēki tik reizes melo,

Cik reizes atslēga apgriežas,

Kur cilvēks kā inde dzelonī

No pasaules sevī atgriežas.

Es nezinu, kādā cīņā

Reiz sairs šo likumu vīles.

Šalc inerta priede.

 

No viņas

Var iznākt gan žogs, gan vijole.

Guļ inerta rūda.

Var izkust

Gan atslēgā, gan ārsta skalpelī.

 

[..]  [Vācietis 1966 : 145–146]


Kādā skaidrā ziemas dienā Annele, skraidīdama pa lauku, ierauga vecmāmiņu stāvam pie dārza žoga un skatāmies uz vakaru pusi. Kas tur tā būtu ko skatīties, meitenei gribas zināt.

 

Bet vecmāmiņa it kā nemaz nejustu meitenes tuvumu. Vējš šņāc un purina drēbes, un uz vaigiem tai nenožuvušas asaras.

 

Un kas tur uz vakaru pusi tik tukšs un klajs? Kas tur trūkst?

 

Vai, vai! Annele pēkšņi nobīstas. Tur tak vairs nav lielā bērzu kalna. Tas ir: kalns jau gan stāv, bet nav vairs uz viņa neviena bērza, ne cita kāda koka. Viss nodzīts kā ar bārdas dzenamo nazi. Lielās grēdās guļ bērzu varenie augumi savos baltajos kreklos. [Brigadere 1973 : 86]

 


Viss saturs bij jāizvēdina. Trīne noņēma sētas daļu no klētīm līdz istabai,Luīze uz pirts pusi, bet Čiepiņa savas mantas sakrāva uz ābeļdārza žoga, lai nesajauktu ar māsu mantām, jo bij dažas lietas visām vienādas, tikai viņai, kā jaunākai, mazāk apvalkātas un spilgtākas.

 

Mazā Annele ap Pērkona meitām vien tinās. Tur bij tāda izskatīšanās, ka acis žilba. Sevišķi labi varēja sadzīvot ar Čiepiņu. Kad tā noklāja žogu savām dzīparainajām segām un villainēm un arī vēl izsitināja citas pa krūmiem un zāli, tad saulainā aizvējiņā Čiepiņai nekas nebij pretī, ka Annele ar kādu pavisam jauku lakatu aizgāja uz „baznīcu” vai „ciemu”. Viņa pati arī taisījās līdz. Nemaz lepna. Un, kad tās abas, rokās saķērušās, sāka pa tiem ciemiem lielo danci, raibās prievītes un zvīļotās zīdaines vējā mirdzinādamas un juku jukām jaukdamās, viņas izskatījās kā lielas irisas vai pujenes, kas izkāpušas no dobes loga priekšā un sākušas dejot. [Brigadere 1973 : 126]

 

 

Tā meitene nonākusi dārza malā līdz žagariem pītam žogam. Tas nav augsts, mieti pa vabiņu starpām vēl zemāki, apaļiem, plakaniem galiem kā galdiņi. „Uzliec še tavu maizi,” viņai uzreiz pasaka gudrais prāts. Jā, labākas vietas vairs nevar atrast. – Annele priecājas, palecas uz šķērskārts un noliek maizi kā uz paplāti. Lai apēd to putni. Lai paņem to kāds ārpus dārza garām skrējējs kārumnieks. Maize nav ne apnicināta, ne novārtā nomesta.

 

[Brigadere 1973: 145]

 

 

Istabas galā kuploja koku dārzs, aptaisīts ar slitiņu. Tur stāvēja četri lieli bērzi, balti un stalti, nokāruši lipīgi zaļās lapu pīnes uz jumta un gar sienu līdz logiem, un vēl zemāk. Pavasaros tiem laida sulas, bet nedaudz dienu tikai, lai koki nekļūtu vārgi. [..]

 

Aiz akas slits vilkās vēl labu gabalu uz leju, atšķirdams lauku no sētsvida. – Gar pašu slitu auga tris garas apses un viens kroplis bērzs vairāk uz lauka pusi. Pēdējās apses un šā kropļa zaros pa Lieldienām ievilka resnu kārti un pakāra šūpoles. [..]

 

Uz otru pusi dārzs turpinājās vēl aiz istabas, kaut gan tur žoga vairs nekāda nebij. Tur auga arī tikai trīs ērkšķu krūmi smalkām, sīkām odziņām. Neviens jau tos nekopa, lai gan ogas tika rūpīgi nolupinātas, kad tās vēl nebija ne caurspīdīgas tikušas. 

[Jaunsudrabiņš 1981 : 13–14]

 

 

Pa vārtiem vispirms tika laidarā, prāvā, četrstūrainā iežogojumā. No divām pusēm laidaram bij kāršu žogs, tik biezs, ka pat vistai pa to izlīst būtu nācies grūt. Otrās divās pusēs bija staļļi vienā laidā.

 

 [Jaunsudrabiņš 1981 : 19]


INDULIS. Vai ciemā ļaudis ir no Induļpils?

 

UĢIS. Nē, sievas vien un bērni saskrēja,

No vāciem bēgot; vīri krituši,

Kā mieti žogā neliecas, tik lūst.

 

INDULIS. Tad tur tie glābušies, varbūt i viņa.

 

UĢIS. Tos nodevuši labieši.

 

[Rainis 1991 : 21]



Žogu nosaukumi


Lielākā daļa žogu nosaukumu ir radušies tiešās nominācijas rezultātā,kad priekšmets apzīmēts ar vārdu, kura galvenā nozīme jau norādauz attiecīgo pazīmi.Žogu nosaukumiem latviešu valodas izloksnēs raksturīgi nominācijasprincipi, kas pamatojas, pirmkārt, uz žogu īpašībām, otrkārt, uz to saistību arcilvēku, viņa praktisko darbību, treškārt, uz žogu izmantojumu.

 

1. Daļa žogu latviešu valodas izloksnēs ir guvuši apzīmējumu pēcmateriāla. Norāde uz materiālu ietverta gan vārdkopnosaukumu atkarīgajā, gansalikteņu pirmajā komponentā:

 

• akmeņi –akmeņa sētiņa, akmeņu krāvums, akmeņu sēta, akmeņu žogs;

• alkšņi –alkšņu žogs;

• egles –eglīšu sēta, egļu žogs;

• paegļi –ērcešu žogs, kadeģu žogs;

• kārkli – kārklu sēta, kārklu vija, kārklu žogs;

• koks –koka sēta, koka sētiņa, koka žogs;

• mūris –mūra sēta, mūra žogs.

 

 

Žogu nosaukšana pēc tajā izmantotā materiāla raksturīga arī raduvalodām: lietuviešu valodai, piemēram, egliaus tvorą, elksnynė tvorą, karklynė tvorą, krūmynė tvorą, medynė tvorą, lazdynė tvorą, žilvynė tvorą.


2. Vairums žogu nosaukumu ir guvuši apzīmējumu pēc detaļām, kaslietotas, gatavojot žogu. Norāde uz žoga detaļām ietverta ganvārdkopnosaukumu atkarīgajā, gan salikteņu pirmajā komponentā. Nosaukumiatspoguļo žogu veidu dažādību Latvijas novados un žogu vēsturisko attīstību nomasīvu apaļkoku vai plēstu koku izmantojuma līdz rūpnieciski apstrādātudetaļu lietojumam tajos. Nosaukumos sastopami šādi žogu detaļu apzīmējumi:

• stabi –stabiņu sēta, stulpeņu žogs(?);

• tievi baļķi –baļķēnu sēta, blanku sēts, kriteņa žogs, kriteņu žogs, kritiņu žogs;

• šķelti koki – lubīnu sēta, šķedēnu sēta, šķilu sēta, šķilusētiņa, šķiļu sēta, žurbuļu sēta, žurbuļu žogs;

• kārtis –ārķu žogs, kāršu sēta, kāršu sētiņa, kāršu sētmalis, kāršužogs, kāršžogs, sklandu žogs, sklandžogs, vārstuļu žogs;

 

 

• nodarināti egļu zari vai zedeņi (lai gan nodarināti egļu zari un zedeņiapzīmē dažādas etnogrāfiskās reālijas, tomēr izloksnēs žogu nosaukumos tāsnetiek šķirtas, tāpēc apvienotas vienā apakšpunktā) – daigu sētmalis, kribiņsēta,kribiņsēts, maigles sēta, maiglīšu sēta,maigļu sēta, maigļsēta, maiļu sēta, nīšu sēta,nīšžogs, pidiņu sēta, pidiņsēts, ribiņu sēta, ribiņu žogs, riču žogs, riku žogs, riķžogs, skadiņu sēta, skadīnu sēta, skadiņu žogs, skribužogs,slitāja sēta, spriķu žogs, spriķu sēta, spriķgulžogs, spriķžogs, stadīnu sēta, stateņu žogs, statiņu sētmalis,statīnu sēta, stediņu sēta, stateņžogs, statiņžogs, stikalu sēta,stikaļu sēta, stikāļu sēta, tariņu sēta, dabiņu sēta, vabiņu sēta, vabiņu žogs, vabu sēta, vabu žogs, vabu žodzinš, vabiņsēta, vabiņsēts, vibiņu sēta, vībassēta, vibiņsēta, vibiņsēts, virbiņu žogs, virbu sēta, sediņu sēta, zedeņu sēta,zedeņužogs, zediņu sētmalis, zedīnusēta, zedīnsēta, žagstu sēta, žurda sēta, žurdiņu sēta, žurdīnu sēta, žurdu sēta,žurdiņsēta;


• nodarināti lapu koku zari –mietžogs, sprunguļsēta, zaru sēta, zaru žogs;

 

• žagari –žagaru sēta, žagaru žogs, žagarsēta, žagaržogs, žeberīnusēta, žebīnu sēta, žeberklīša sēta, žebērkļa sēta, žebursēta, žubursēta;

 

• nomaļi –nomaļu sēta, nomaļu žogs, šāļu žogs;

 

• dēļi –dēlīšu sēta, dēlīšu sētmalis, dēlīšu žogs, dēļu sēta, dēļu sētmalis;

 

• latas –kārtiņu sētmalis, kārtiņu žogs, kārtu žogs, kārtu žodziņš, lakšužogs, laktiņu sēta, laktiņu žogs, laktas žogs, latiņusēta, latu sēta, latu žogs, trelliņu žogs;

 

• (stiepļu) virves –rīcagu žogs.

 

3. Atsevišķi žogu nosaukumi ir guvuši apzīmējumu pēc galveno detaļuskaita žogā:

• divas –divkāršu sēta;

• trīs –trīskāršu sēta.


4. Dažos žogu nosaukumos ir ietverta norāde uz žogu detaļu apstrādesveidu:

• gropēt –gropu žogs;

• zēmerēt –zēmera žogs.

 

5. Daļa žogu ir guvuši apzīmējumu pēc žogu detaļām un novietojuma:

• guļus liktas detaļas –guldēļu sēta, gulkoku žogs, guļbaļķu žogs;

• stāvus liktas detaļas –stādaigu sēta, stādaigu sētiņa, stādaigu sētmalis,stādaigu sēta, stādojsētiņa, stā(v)koču sēta, stāpiņu sēta, stāpuļķu sēta, stāvdēļu žogs.

 

6. Vairākos žogu nosaukumos ietverta norāde uz žoga novietojumu:

• guļus –gulā sēta, gulu sēta, gulu žogs, gulsēta, gulzedeņi, guļsēta, guļžogs;

• slīpi –slīpā sēta, slīpās sklandas, šķībā sēta;

• stāvus –stāvā sēta, stāvžogs.

 

7. Vienā žogu nosaukumā ietverta norāde uz žogu dalījumu: posmužogs.

 

8. Daļa žogu ir guvuši apzīmējumu pēc žoga vai tā materiāla īpatnībām.Norāde uz izmantotā materiāla pazīmi atspoguļojas vārdkopnosaukumuatkarīgajā un salikteņu pirmajā komponentā:

• dzīvs –dzīvā sēta, dzīvais žogs, dzīvžogs;

• ass –pīķužogs, šķēpu sēta, šķēpu žogs, šķēpsēta;

• sens –tēvu sēta.

 

Žogu nosaukumi,kas saistīti ar cilvēku, viņa praktisko darbību.

 

1. Daļā žogu nosaukumu ietverta norāde uz darbību, kuras rezultātā tapisžogs. Norāde uz darbību atspoguļojas gan vārdkopnosaukumu atkarīgajākomponentā, gan ar sufiksiem atvasinātajos nosaukumos:

• aizžuoguot –aizžuoguojums, aizžogs;

• pīt – pīta(ā) sēta, pīt(ai)s sētmalis, pīt(ai)s žogs, pīts žagaru žogs;

• režģīt –režģis;

• vīt –vijaine, vijale;

• pogāt, resp., knopēt – knopžogs.

 

2.Atsevišķos žogu nosaukumos ietverta norāde uz etnosu, kas sekmējispārņemt attiecīgo žogu veidu Latvijā vai kam raksturīgi šādi žogi:

• lietuvieši –leišu žogs;

• igauņi jeb sāmieši –sāmiešu žogs.

 

Žogu nominācija, saistīta ar to izmantošanu.

 

1. Vairāki žogu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs ir guvušiapzīmējumu pēc vietas, ko ierobežo vai kur atrodas žogs. Norāde uz vietu, koierobežo žogs, atspoguļojas vārdkopnosaukumu atkarīgajā komponentā:

• dārzs –dārza sēta, dārza žogs;

• ganu ceļš –gatvejas žogs, olnīcas sēta;

• laidars –zādraukla sētmalis.

 

2.Vairāki žogu nosaukumi ir guvuši apzīmējumu pēc šo priekšmetufunkcijas:

• kārstīt –kārsteklis;

• aizsargāt mājlopus no meža zvēriem –lāču žogs, vilku žogs;

• lietot aplokiem –aploku žogs.

 

Daļa žogu nosaukumu ir radušies pastarpinātajā nominācijā, kad norādeuz izcelto pazīmi izteikta ar salīdzinājumu vai sastatījumu ar kādu citupriekšmetu, kam piemīt tā pati pazīme. Tas ir produktīvs žogu nosaukšanasveids un izplatīts biežāk augšzemnieku dialekta izloksnēs, retāk – lejzemniekuizloksnēs.Žogu nosaukšanā latviešu valodas izloksnēs izmantots metaforiskais un metonīmiskais pārnesums, piemēram, redeļsēta, valnis,vaļņi,trīnītis;daigas, statinis, zedinis, aploks, gatve, sētmalis.

 

[Sagatavots pēc: Kurzemniece 2008 : 164–171]



Ausmeistaru muižas īpašnieku fon Vulfu dzimtas kapu žogs.

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1222/]

 

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas dārza žogs.

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3276/]

 

Blankenfeldes muižas žogs.

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6926]

 

Elejas muižas parka mūra žogs.

[http://zudusilatvija.lv/objects/object/7523/]

 

Šķēdes muižas žogs.

  [http://zudusilatvija.lv/objects/division/71/]

 

Žogs Naujenes pagasta Korolevšcinas sādžā.

[http://zudusilatvija.lv/objects/object/6969/]

 



Par vienu no lielākajiem dzīvžogiem Eiropā tiek uzskatīts žogs, kas ieskauj Rīgas Valsts vācu ģimnāziju Āgenskalna ielā 21A. Akurātais un augstais liepu dzīvžogs garāmgājējiem liek sajūsmā pavērt muti. 

 

 

 

[Sagatavots pēc: http://skaties.lv/izklaide/raibumi/foto-lielakais-dzivzogs-ziemeleiropa-meklejams-pardaugava/]

 

 

Austrālijā atrodas garākais žogs pasaulē


Tas ir speciāls žogs, kas paredzēts, lai aizsargātos no kaitniekiem – dingo suņiem. Žogs tapa piecu gadu laikā no 1880. līdz 1885. gadam. Žoga celšanas mērķis – neļaut  dingo suņiem iebrukt auglīgajā kontinenta dienvidaustrumu daļā. Žogs palīdzēja aizsargāt Dienvidkvinslendā esošo aitu barus no drošas nāves, arī mājlopi šādi tika pasargāti. Šis ir garākais žogs pasaulē, tā garums ir 5614 km.

 

[Sagatavots: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Australija-aizrauj/609584]