Tradicionālā transkripcija

[zìls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zils]


[z] – balsīgais troksnenis

[i]– īsais patskanis

[l] ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



zil-sakne, vārda celms

-sgalotne




zil+aļģ-es

zil+balt-s

zil+raib-s

zil+rīkl-īt-e

zil+sark-an-s

zil+sārt-s

zil+skāb-e

zil+sniedz-īt-e

zil+svītr-ain-s

zil+zaļ-š

zil+zil-s

zil+zīl-īt-e

debes-s+zil-s

gaiš-zil-s

pelēk+zil-s

tumš+zil-s


zil+ac+e, zil+ac+is

zil-ac+īt-e, zil-ac+īt-is

zil+ac+ain-s, zil+ac+ain-a

zil+galv+īt-e




zilspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

zil-s

zil-i

zil-a

zil-as

Ģ.

zil-a

zil-u

zil-as

zil-u

D.

zil-am

zil-iem

zil-ai

zil-ām

A.

zil-u

zil-us

zil-u

zil-as

I.

ar zil-u

ar zil-iem

ar zil-u

ar zil-ām

L.

zil-ā

zil-os

zil-ā

zil-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

zil-ais

zil-ie

zil-ā

zil-ās

Ģ.

zil-ā

zil-o

zil-ās

zil-o

D.

zil-ajam

zil-ajiem

zil-ajai

zil-ajām

A.

zil-o

zil-os

zil-o

zil-ās

I.

ar zil-o

ar zil-ajiem

ar zil-o

ar zil-ajām

L.

zil-ajā

zil-ajos

zil-ajā

zil-ajās

V.

zil-o! zil-ais!

zil-ie!

zilo! zil-ā!

zil-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

zil-s

zil-ais

zil-āk-s

zil-āk-ais

vis-zil-āk-ais

pats zil-āk-ais

zil-āk-ais

Sieviešu dzimte

zil-a

zil-ā

zil-āk-a

zil-āk-ā

vis-zil-āk-ā

pati zil-āk-ā

zil-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Debesis ir zilas.

2) apzīmētājsZilais ūdens mirdzēja saulē.



zilas acis, zila acs, zila blūze, zila debess, zili dūmi, zils ezers, zila hiacinte, zila jūra, zila kāja, zila kleita, zila krāsa, zila lampa, zilas lūpas, zila māja, zilas mellenes, zila neaizmirstule, zils papīrs, zila pildspalva, zila putra, zila roka, zila rudzupuķe, zilas sienas, zila upe, zilas zilenes, zils zīmulis


zilie ceriņi, zilie flokši, zilie graudiņi, zilā govs, zilais ekrāns, zilā kurpīte, zilais māls, zilie mežvīteņi, zilā polārlapsa, zilās vizbulītes, zilie zvaniņi


indigo zils, dzidri zils, gaiši zils, pelēcīgi zils, spilgti zils, tumši zils


zili melns, zili tumšs



zils, -ais; s. -a, -ā

Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.

Visapkārt tikai zilais gaiss un apakšā, cik tālu sniedza acis, zilā jūra. Birznieks-Upītis 6, 382.

Lejassmeltēnos vispār daudz ko redzēt. Gar visu sētsvidus malu tur ceriņi, tie patlaban vienos zilos ziedos. Upīts 4, 684.

„Jūs taču zināt, es agrāk strādāju pie krāsošanas, un lai nu ko, bet krāsas es pazīstu; zils, sevišķi elektriskajā gaismā, izskatās gandrīz kā melns.” A. Eglītis 3, 34.

Neizskaidrojams spēks sauca tālumā – dziļā, zilā tālumā .. Repše 1, 15.

Šai vakara stundā, Mijkrēslī zilā, Spārnus kad cilā Gurdeni putni, laižoties mājās, Tevim kā klājas, Pēr Gint? Ķezbere 2, 25.

.. vai cilvēks ēda ar pilnpienu vai vājpienu aizdarītu putru, tas nudien bija vienalga, ka tikai vēderu piegāž. Un tante Grieta vārīja lielu katlu putras, kas bija zila kā noplūkta vārna. Zigmonte 18, 87.

Pa visiem šiem gadiem viņš gan divas reizes bija slimojis ar gripu, bet tad viņam bija zilā lapa un to vairs nevar saukt par [darba] kavēšanu. Zigmonte 12, 105.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.

.. kāposti vareni, zilie un baltie, jau krietnas galviņas sariesuši. Upīts 4, 297.

Dzeltenās olplūmes jāstāda jaukti kopā ar vietējām zilajām plūmēm, kuru putekšņi nepieciešami dzelteno olplūmju apputeksnēšanai. Kronītis 1, 336.

Senatnē „indes karaliene” bijusi labi pazīstamais dekoratīvais augs – zilās kurpītes. .. Tas ir ļoti indīgs augs, kas bīstams visiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Cīņa 76, 199, 4.

„Iesim zilajās puķītēs,” Aina sacīja kādā dienā. J. Kalniņš 2, 7.

// Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).

Vecākā seja bija bāla, tikai deguns izskatījās sārti zils. Iezilganas bija arī lūpas. Pasaules spogulī I, 12.

Viņa [meitene] stingri ieķērusies [zirgam] krēpēs, un tievie pirkstiņi vai gluži zili no piepūles. Indrāne 7, 67.

„Un kur tu dabūji zilu aci? Arī visa piere sapampusi.” – „Jā, vai nav jocīgi? Nakti ieskrēju laternas stabā.” Janovskis 2, 23.

Zilā puķe poēt. – idealizēts ilgu, sapņu tēls.

Zilais putns poēt. teiksmains putns, kas simbolizē laimi.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


zils, -a zyls, -a; gaiši zils pazyls; gaiši zila krāsa lynzīds; kļūt zilam – pazilēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


zìls, -a – 1. tâda pagàiša, zila kleĩta a ba`tãm puķĩt¡m. ka viņi [lini] izaûguši, ta viņi ziêd zilìm ziêdìm. viss tĩrùms bi zìls. krũz¡ zilàis, arī krũz¡ zilã pexve – zila krāsviela, ar ko krāsoja, turot krāsojamo materiālu kopā ar šo krāsvielu (indigo) krūzē, kas pildīta ar urīnu; šādā veidā iegūts spilgti zils krāsas tonis. krũz¡ zilàis, a tùo lina dzìves kràsuõši. zìls nùo dusmãm – saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns. ka cìlv§ks pãskàitiês, ta saka – zìls nùo dusmãm.

2. Tāds, kur ir zemādas asinsizplūdums tumši zilganā krāsā (par ķermeņa daļu). àunc màn vìrsũ ùn nùosit mani zemē.

3. Tāds, kam ir tumši violetas krāsas bumbuļi (parasti par kartupeļiem). Kristài a ìesùoliju tuõs ziluõs kaxpeļus. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 762]


Zils (arī tukšs) gaiss sar. – nekas, pavisam nekas.


Zilā (arī tukšā) gaisā sar. – bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).


Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) sar. – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.


Uz zila gaisa sar.nezinot, kas sagaida, kas būs. Bez pierādījuma.


Grābt (arī ķert) no zila gaisa sar. – runāt, teikt ko nepamatotu.


Izkūpēt zilā gaisā sar.iet zudumā, tikt izšķērdētam.


Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām sar. – kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.


Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) sar. – stipri piekaut.


Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.


Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm sar. – saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.


Dzīvot zili zaļi (arī zaļi) dzīvot bezrūpīgi.


Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) strauji un spēcīgi degt. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml. Būt ļoti dusmīgam.


Zilā pirmdiena sar. – saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


UzvārdiZilaisgailis, Zilāgaile; Zilgalvis, Zilgalve.

 

VietvārdiOgres Zilie kalni, dabas parks Ogres un Ikšķiles novadāZilspārnu pļavas, pļavas Vārmes pagastā.


zils, lš. žìlas ‘sirms, sudrabbalts’. Tās pašas cilmes kā zelt. Pamatā ide. *ĝhel- ‘spīdēt, mirdzēt’, no kā arī dažādu krāsu apzīmējumi; skaņumijā b. *žil-as > la. zils.

Zilās krāsas apzīmējums valodās izveidojies relatīvi vēlu, tāpēc zaļās un dzeltenās (zeltainās) krāsas nosaukumi no saknes *ĝhel- saskan baltu un slāvu valodās, bet zilās krāsas nosaukumi darināti atšķirīgi – pēc valodu diferencēšanās.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 561]


angļu – blue

baltkrievu – сіні

franču – bleue

grieķu – μπλε

igauņu – sinine

ivritā – כחול

krievu – синий

lietuviešu – mėlynas; granatowy

poļu – niebieski

somu – sininen

ukraiņu – синій

vācu – blau

zviedru – blå



Zils kai poda dibens. 


Zila kā inde. 


Zils debess


Zila putra kā pamātes dvēsele


Kas zilā putrā vārīts, tas zin kāda perve ir. 


Putra zila debess.


Zila vārna pērta, zila nepērta.



Balta kaziņa skrien pa zilu lauku. – Mākoņi. 

 

Zila villaine, balta sakta. – Saule



Raudevīte zilgalvīte,
Vij ūdeņa vainadziņu;
Zila bija tava galva,
Zils ūdeņa vainadziņš. [LD 2515-0]


Zila, zila man gotiņa
Kā zilā cielaviņa,
Ne tā ēda purva sienu,
Ne dzer rāvas ūdentiņu. [LD 29047-0]

 

Aiz ko zila, aiz ko melna
Dravenieka līgaviņa?
Aiz to zila, aiz to melna,
Ka neguļ dienavidu. [LD 30257-0]

 

Līgo, Jānīti
Zilgalvīti!
Zila tava galviņa
Kā rudzu puķīte. [LD 32957-0]


Zila, zaļa gaisma nāca
Pār ārīti līgodama;
Tā nebija gaisumiņa,
Tā bāliņa līgaviņa. [LD 18523-0]

Bij man dzerti un dziedāti,
Kamēr zila gaisma ausa:
Man nav savas līgaviņas,
Kas godiņu nolūkoja. [LD 816-1]

 

Zila, zaļa ielīgoja
Bāleliņa istabā:
Zili svārki, zaļi brunči,
Zaļa virsus villainīte. [LD 21529-1]

 

Košs, balts mūs’ brālītis
Vasar’ dzimis saulītē;
Zila, mella tautu meita
Ziemu dzima ziemelī. [LD 21347-2]


Zila melna vabulīte
Gaisa vidu lidināja;
Tā nebija vabulīte,
Tā bij puiša dvēselīte. [LD 12943-1]


Citreiz kāda meita pārnākusi no govju slaukšanas ar zili sasistu seju. Saimniece, to redzēdama, nobijusies. „Kur tad tu, meit, to zilo ģīmi dabūji?” viņa jautājusi. „To man viena velna govs izdarīja! Tā vienmēr vēcināja ar asti. Gribēdama atradināt viņu tā nedarīt, piesēju tai astes galā pusķieģeli!” atbildējusi meita.



Zilā puķe

 

zilā ilgu puķe,

Tā nav ne še, ne te,

Tā puķe, tā zilā puķe –

Nez kur tā auguse!

 

To zilo ilgu puķi

Neviens nav redzējis,

Bet viņas saldo smaršu

Ikviens ir sajutis. –

 

To puķi, to zilo puķi,

Kur gan lai meklē to?

Cik simtu tūkstoš jūdžu

Pie viņas jāceļo?

 

Pēc zilās ilgu puķes

Ir velti meklēts jau sen!

Bet vienmēr meklētājus

No jauna ilgas dzen. –

 

zilā ilgu puķe,

Vai maz tā ir pasaulē?

Tā puķe, tā zilā puķe

Ir tomēr jāmeklē! [Aspazija 1985 : 223]



Zilās krāsas semantika latviešu romantisma tradīcijā visbagātīgākā ir Aspazijai. Zils simbolizē ilgas, netveramo, pārpasaulīgo un sapņu pasauli. Zils pretstatīts pelēkam kā sakrālais profānajam, kā daiļais seklajam.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 29]



Pēteris Ruņģis Zilās tāles.

 

Madara Gulbis Zilā roze.

 

Sandra Krastiņa Jūgends.

 

Barbara Gaile Baisi.


Andrejs Ameļkovičs Zilā.

 

Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo tējkannu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo burtnīcu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.



Dziesma Zilie lini. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs.


Dziesma Zilā. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Viktors Lapčenoks.


Dziesma Debess tu esi. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Uģis Roze.


Zilā govs

Latvijas zilā govs ir unikāla šķirne, par kuras izcelsmes vietu tiek uzskatīta Latvija, Kurzemes jūrmala. Sākotnēji tās piederējušas tikai lībiešu zemniekiem, bet, kā liecina ieraksti liellopu ciltsgrāmatā, 20. gs. trīsdesmitajos gados tās bijušas sastopamas arī Vidzemes,­ Valmieras un Cēsu novadā. Šīs tikai Latvijai raksturīgās gotiņas ir izturīgas gan pret aukstumu, gan lietu, gan vēju. Tās saviem saimniekiem aizvien ir patikušas ar pieticīgumu, uzticību un izturību pret dažādām kaitēm. Viena no Latvijas zilajām govīm mīt Engures ezera dabas parkā.
[Sagatavots pēc: http://www.ldf.lv/]