Tradicionālā transkripcija
[zìema]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[zi͜emɑ̆]
ziem– – sakne, vārda celms
-a – galotne
Ziem+svētk-i
Ziem-as+svētk-i
pērn+ziem
š-o+ziem
viņ+ziem
ziem+ciet+is, ziem+ciet+e
ziem+ciet+īb-a
ziem+zied+e
ziem+ciet+īg-s, ziem+ciet-īg-a
pirm+ziem+niek-s
pirm+ziem+niec-e
ziema – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
ziem-a |
ziem-as |
|
Ģ. |
ziem-as |
ziem-u |
|
D. |
ziem-ai |
ziem-ām |
|
A. |
ziem-u |
ziem-as |
|
I. |
ar ziem-u |
ar ziem-ām |
|
L. |
ziem-ā |
ziem-ās |
|
V. |
ziem-a! |
ziem-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Baltā ziema ir atnākusi ar milzīgām kupenām.
2) izteicēja daļa – Visaukstākais gadalaiks ir ziema.
3) galvenais loceklis – Ziema Leo Svempa gleznās.
4) papildinātājs – Es lūdzu ziemai dziļu sniegu.
5) laika apstāklis – Ziemā zēni spēlē hokeju uz dīķa ledus.
6) apzīmētājs – Aukstā ziemas dienā spīdēja spoža saule.
ziemas ainava, ziemas apavi, ziemas apģērbs, ziemas ceļš, ziemas cepure, ziemas darbi, ziemas dārzs, ziemas jaka, ziemas laiks, ziemas mēnesis, ziemas mētelis, ziemas miers, ziemas miteklis, ziemas nogurums, Ziemas pils, ziemas prieki, ziemas riepas, ziemas rīts, ziemas sals, ziemas saulgrieži, ziemas spelgonis, ziemas spēles, ziemas sporta veidi, ziemas tuvums, ziemas vakars, ziemas zābaki
bezsniega ziema
agra ziema, auksta ziema, balta ziema, barga ziema, dziļa ziema, kaila ziema, maiga ziema, vēla ziema
iestājas ziema, nākamajā ziemā
ziema, -as, s.
1. Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Tas bija ziemā, kad arī Liepājā bija uzkritis brangs sniegs. Vectēva draugs piebrauca kamanās, zvārguļiem trinšķot. Gūtmanis 4, 26.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
.. puikas .. steidzās izbaudīt ziemas priekus – slidinājās virs aizsalušajiem ūdeņiem, traucās ar ragaviņām un slēpēm no pakalniem. Zvaigzne 73, 6, 1.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
„Brauc vien rīt uz pilsētu un nopērc sev godīgu ziemas mēteli ar lielu kažoka apkakli.” Mauriņa 2, 434.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
Apaudzis biezu ziemas spalvu, .. viņš [suns] izskatījās lielāks nekā toreiz, kad mežā to atstāja likteņa ziņā. Kaijaks 7, 14.
.. sētā suns noplucis un ziemas spalvu met. Ziedonis 17, 49.
// novec. Mācību gads.
Mani drīz jau vajadzēja iesvētīt, gāju beidzamo ziemu skolā. Birznieks-Upītis 6, 115.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
Viena no ražīgākajām graudaugu kultūrām .. [Latvijā] ir ziemas rudzi. Lauku Dzīve 76, 3, 16.
// Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
Ziemas āboli.
[Sagatavots pēc: htpp://www.tezaurs.lv/llvv]
ziema – zīma; pārlaist ziemu – /puor/zīmuot; puorlaist zīmu; ziemā – zīm; zīmu; ziemā vajadzīgs silts apģērbs – zīmā vajag syltu drēbu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Agronomijā – ziemas mieži, ziemvasaras mieži.
Zooloģijā – ziemas guļa.
Uzvārdi – Ziema; Ziemanis, Ziemane; Ziemeļnieks, Ziemeļniece.
Vietvārdi – Ziemas iela, vieta Garkalnes pagastā; Ziemupe, upe Vērgales pagastā.
ziema, lš. žiemà, pr. semo [zemo], kr. зимá (ssl. zima), bkr. зімá, ukr. зимá, bulg. зúмa, č., p. zima, si. hemantá, gr. cheima, lat. hiems, oset. zyam ‘t. p.’ Pamatā ide. *ĝhei-m-: *ĝhi-m– ‘ziemas sniegs’. Tā kā blakus he. gimmanza ‘ziema’ ir he(i)u ‘lietus’ (šos vārdus saista O. Trubačovs) un si. hemantá ‘ziema’ saistāms ar himá ‘aukstums, sals’, iespējams, ka vārda sākotnējā nozīme bijusi ‘lietus (aukstais) periods’ indoeiropiešu apdzīvotajos dienvidu apgabalos. Ide. ĝheimā- > b.*žeimā > ab. *žiemā > la. ziema. Atv. verbs ziemot [uô], no kā ieziemot, pārziemot. Subst. ziemāji, ziemelis. Forma ziemeļi (debespuse) 20. gs. sākumā, agrāk ziemel(i)s.
Pēc cita uzskata (Mažulis) vārda ziema pamatā ir ide. *ghei-/ *ĝhei– ‘spīdēt, mirdzēt’ (raksturojot sniegu kā ziemas īpatnību).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 558]
angļu – winter
baltkrievu – зімa
franču – hiver
grieķu – χειμώνα
igauņu – talv
ivritā – ווינטער
krievu – зимa
latīņu – hiems
lietuviešu – žiema
poļu – zima
somu – talvi
ukraiņu – зимa
vācu – der Winter
zviedru – vinter
No pirmā aukstā laika, skaitot trīs mēnešus uz priekšu, sāksies ziema.
Ziema nogruntējas adventē.
Ziema rāda, kāda būs nākamā vasara. Sausa un auksta ziema liecina par sausu un karstu vasaru. Sniegs un mitrs laiks ziemā radīs slapju vasaru. Kādā laikā ziemu būs atkala, tādā pašā būs vasaru salna. Ja atkala nāk no rietumiem, tad salnas briesmas nav tik lielas.
Ja ziemas sākumā ir maz sniega, tad daudz snigs uz beigām un arī otrādi.
Ja ziema ir silta un maz sniega, tad vasara būs auksta un slapja. Ja ziema ir barga, tad vasara būs karsta un rudenī būs laba rudzu raža.
Ja ir auksta ziema, tad nākošā vasara silta.
Kad ziemā ir biezs sniegs un daudzas reizes sarma, tad nākamā vasara būs lietaina.
Ja ziema ar sniega puteņiem, tad slapja vasara.
Ziema, ziema, ne vasara,
Nezied vairs pureniņi;
Sieva, sieva, ne meitiņa,
Neķer vairs puišķeniņi. [LD 22826-0]
Ko darīs, nedarīs,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Meitas raud nevedamas. [LD 11735-5]
Nāciet, bērni, skatīties,
Ziema kāva vasariņu;
Ziema vārtus atdarīja,
Vasariņa aizdarīja. [LD 2880-2]
Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira purenīši.
Ziema kāva vasariņu
Ar sudraba zobeniņu. [LD 2874-0]
Ziema nāce raudādama,
Vasariņa dziedādama,
Ziemas vārti aizsavēra,
Vasariņas atsavēra. [LD 2877-0]
Priede, priede, egle, egle,
Sen tu mani kaitināji:
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā. [LD 2816-0]
Izkurēju vara pirti,
Izkaltēju ziemas kviešus:
Atvedām no Ļaudones
Ziemas kviešu malējiņu. [LD 22506-0]
Vīrs guļ ziemas miegu
Senos laikos viens vīrs noskatījies, ka Mārtiņa dienā lācis ēdis kādu zāli un aizgājis. Viņš arī piegājis pie tās vietas, norāvis tās zāles stulmu un apēdis. Tad viņš aizgājis atkal uz māju, kur citi ēduši kāpostus ar gaļu un saukuši šo arī ēst. Šis atbildējis, ka negriboties, aizgājis tūliņ gulēt un nogulējis līdz kāpostu Māras (25. marta) rītam. Tad piecēlies un prasījis vakarējo kāpostu, jo domājis, ka būtu tikai vienu nakti nogulējis.
[http://valoda.ailab.lv/]
Ziemas pasaciņa
Te viņš bija, te viņš zuda –
Sidrabbaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie viss ārs
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā. [Plūdonis 1981 : 49–50]
Bērnu ziemas dziesmiņa
Ziema! ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.
Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā! [..] [Plūdonis 1981 : 44]
Sniegmāte dej
Vēji taurē un aurē,
Un sniegpūkas maļas,
Un krēslā ņirb dzirkstis
Sarkanas, zaļas.
Šķiet, neredzami gari
Tev garām skrej
Un dobji dungā,
un tumši smej.
Sniegmāte dej.
Tā dej pāri kalniem
Un ielejām,
Pāri ciemiem un mājām,
Un pilsētām.
Un visur, kur skaras
Viņas dejošās kājas, –
Sniega villaine bieza
Pār pasauli klājas.
Sniegmāte dej.
Gan līdzenums plašais,
Gan kalnu gāle –
Viņas izpriecas vieta
Un dejas galva tai mākoņos
Skrejošos duras.
Blāvu plīvuri uzmet
Tā pasaulei
Un pieber pilnas acis
Pašai saulītei.
Sniegmāte dej. [Plūdonis 1981 : 40–41]
Vilhelms Purvītis Ziema.
Vilhelms Purvītis Ziemas ainava.
Vilhelms Purvītis Ziema.
Maija Tabaka Siltums ziemā.
Ģederts Eliass Zilā ziema.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Ziemas dārzs ir arhitektūras elements, kas ir viscaur stiklots. Caurspīdīgums paplašina telpas robežas, vienlaikus norobežojot no nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem. Ziemas dārzu var piebūvēt pie mājas vai atstāt dārzā kā lapeni.
[Sagatavots pēc: Zajeca : http://www.abc.lv/]
Animācijas filma Rezgalības I – Ziema (1990). Režisors J. Cimermanis.
Dziesma Ziemā. Jura Kaukuļa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Dzelzs Vilks”.
Dziesma Ziema. Grupas „Prāta vētra” vārdi, mūzika un izpildījums.
1 lata monēta ar sniegavīru
1 lata monētu ar sniegavīru Latvijas Banka apgrozībā laidusi 2007. gadā. Monētas mākslinieki ir Daina Lapiņa (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monētas reversā (aizmugurē) sniegavīrs ar šallīti ap kaklu un spaini cepures vietā tur rokā slotu kā sava čakluma un darbošanās prieka apliecinājumu.
Ziemeļu puslodes rietumu kultūrā sniegavīrs ir Ziemassvētku un ziemas simbols, kas bieži attēlots Ziemassvētku apsveikuma kartītēs. Sniegavīru velšanas tradīcijas aizsākumi meklējami viduslaikos Eiropas pilsētu ielās. Pasaulē vislielākais zināmais sniegavīrs tapis 1999. gada februārī ASV.
[Sagatavots pēc: Latvijas Banka 2011 : http://www.bank.lv/]
●
Zīdītāji atšķirībā no putniem tālas sezonālās migrācijas veikt nespēj, tādēļ tiem ir virkne pielāgojumu izdzīvošanai ziemas apstākļos, no kuriem galvenie ir ziemas guļa un apmatojuma maiņa. Ziemas guļa vairāk saistīta ar barības nepieejamību nekā zemas temperatūras nepanesamību, turklāt, ja barība ir pieejama visu gadu, šie dzīvnieki var arī negulēt.
[Ozoliņš 2003 : http://raksti.daba.lv/]