Tradicionālā transkripcija

[zibèns]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zibens]


[z] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.



ziben-sakne, vārda celms

-sgalotne




ziben-s+ātr-s

ziben-s-ātr+i (apst. v.)

ziben-s+kar-š

ziben-s+no-ved-ēj-s

ziben-s+telegramm-a

ziben-s+turnīr-s

ziben-s+veid-a


ziben-s+veid+īg-s




zibenspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

vsk. dsk.

N.

ziben-s zibeņ-i

Ģ.

ziben-s zibeņ-u

D.

ziben-im zibeņ-iem

A.

ziben-i zibeņ-us

I.

ar ziben-i ar zibeņ-iem

L.

ziben-ī zibeņ-os

V.

ziben! zibeņ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLodveida zibens ir īpaši bīstams.

2) izteicēja daļa – Parādība, kas ar spožu šautru pāršķeļ debesis, ir zibens.

3) galvenais loceklisSpožs zibens.

4) papildinātājs – Sēdēju aiz loga un vēroju zibeni.

5) apzīmētājsSpilgts zibens spēriens pāršķēla tumšās debesis.

6) apstāklisMan bija bail, bet skatījos zibenī.



zibens spēriens, zibens strēles, zibens šautra, zibens uzliesmojums

 

zibens iesper, zibens nozibsnī

lodveida zibens

spožs zibens

mest zibeņus



zibens, -ns, dsk. ģen. -ņu, v.

Atmosfērā sakrājušās elektriskās strāvas potenciāla strauja izlādēšanās, ko pavada uzliesmojums. 

Zibens uzliesmojums. Zibens iespēris kokā. Zibeņi šķiļas, šķīst, plaiksnās.

pārn. Acis met zibeņus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1195]


zibens, zibens, dsk. zibeņi, v.

Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.

Šautras zibens. Lodveida (arī bumbveida) zibens. Plaikšņu zibens. Kreļļveida zibens. Mākslīgais zibens. Spožs zibens. Balti zibeņi. Zibens strēles. Zibens lode. Zibens gaisma. Zibens uzliesmojums. Zibens spēriens. Zibens izšaujas. Zibeņi šaudās. Zibeņi šķiļas. Zibeņi plaiksnās. Zibens nozibsnī.

Mest zibeņus – zibeņot.

Kā zibens – ļoti strauji, ātri.

Krusta zibens – krustveida zibens.

Lodes zibens – lodveida zibens.

Melnajās debesīs šķīda spoži zibeņi, .. grāva pērkons, un lietus gāza vienā laidā. Lielais 3, 139.

Asās zibens šautras uzliesmoja viena pēc otras un lokani pāršķēla mākoņus pāri visai debess pamalei .. Dziļums 1, 311.

// pārn. Spēcīgs (dusmu) atspoguļojums (acīs).

Tantei Dārtai acīs zibeņi šaudās. Sakniebusi lūpas, viņa .. pūš: „Es ne soļa vairs nesperšu pār tavu slieksni.” Salenieks 5, 297.

// pārn. Spēcīga dusmu, naida izpausme.

.. kad Ārija ar Vilmu strīdējās – kas notika diezgan bieži – viņa parasti bija zibeņu novadītāja, kas samierināja abas strīdnieces. Vilks 1, 76.

Zibens telegramma sar. – steidzama telegramma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


zibens – zibsnis; zibens novedējs – zibšņasorgs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


zibìns. Zibens. bèrĩ, nebaĩdiês nùo tà platã zibina, bet nùo tà tiêvĩnã, kas nãk kâ čũska zemē. platàis zibìns – blāzmai līdzīgs zibens plaiksnījums, parasti vasaras otrajā pusē. ka tas platàis zibìnc bi, ta mana v¥cãmahma sacija: rùsa akàl s¡nes s¡.

zibinums mest – zibeņot. zibinã a akàl, zibinus meta.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 757]


zibens – zibsnis, zibsna, zibsnījums
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 465]


(Kā) zibens (arī zibens spēriens, pērkons, pērkona spēriens) no skaidrām debesīm, arī kā zibens (arī pērkona) spērienssaka par ko negaidītu.

Kā zibens (spēriena) ķertssaka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.

Lai zibens (arī pērkons) mani nosper (arī sasper)! sar. izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.

 

Acis met zibeņus (arī zibšņus)saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.

Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus)skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

 

Zibens ātrumā ļoti ātri, acumirklīgi.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/lvv]


Hidrometeoroloģijāzibens, zibens spēriens, zibens radioeho, zibens kanāls, lodveida zibens, mākslīgais zibens, netiešs zibens spēriens, plaikšņu zibens, tiešs zibens spēriens.

 

Enerģētikāzibens aizsargtrose, zibens bojājums, zibensnovedējs, zibensuztvērējs.

Mežzinātnēzibens plaisa.

Fizikāzibens, zibens līderis.

 

Vēsturē – zibenskarš.


Uzvārdi – Zibens, Zibene.

VietvārdiZibens kapi, kapsēta Tukuma novadā; Zibeņi, viensētas; Zibens iela, iela Skrundā.

PasākumiZibens Bizness, uzņēmējdarbības sacensības.


zibens, mantots vārds; atvasināts no vārda zibēt.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1190]


angļu – lightning

baltkrievu – маланка; бліскавіца

čigānu – bļiskavica; muņi

grieķu – αστραπή

igauņu – välk

itāļu – fulmine

krievu – молния

latīņu – fulmen

lietuviešu – žaibas

lībiešu – valkt

poļu – piorun; błyskawica

somu – salama

ukraiņu – блискавка

vācu – der Blitz

zviedru – blixt



Zibeņos patīk skatīties, pērkoni klausīties, bet arī gan tikai tad, kad tie nestāv virs pašu galvām. [Reinis Kaudzīte]


Kad zibeņus met, tad vajag krustu mest, lai Dievs sargātu no iesperšanas.

Nedrīkst rādīt ar pirkstu, kur zibina, tad pirksts nopūst.

Ja zirgs braucot ir apsvīdis un ja zibenē, tad metas zibens pie tā zirga.

Ja vakarā zibens zibeņo bez pērkona – būs bagāta sēņošana.



Rūc kā lauva – nav lauva; sper kā zirgs – nav zirgs. – Pērkons un zibens.

Skrien līču loču, rūkdams, sperdams. – Pērkons un zibens.

Jodi kaujas, dzirksteles met. – Pērkons un zibens.

Līka ķēve pa gaisu skrien, uguns zobos. – Pērkons un zibens.



Pērkons spēra ozolā

Deviņiem zibeņiem:

Trīs zibeņi celmu skalda,

Seši skalda galotnīti. [LD 33713-0]

Pērkons jāja ar zibeni

Saules meitas precībās.

Aizjādams, pārjādams

Sasper zelta ozoliņu.

Sērdienīte gauži raud,

Zelta zarus lasīdama.

Salasījse zelta zarus,

Nopin zelta vainadziņu.

Nopinuse vainadziņu,

Uzliek sev galviņā,

Uzlikuse galviņā,

Ta aizgāja Vāczemē.

Visi kungi brīnījās:

Kur tu tādu kroni ņēmi?

Rīgā pirku, naudu devu,

Vāczemē kaldināju. [LD 34047-9]


Velns baidās no pērkona

Vienam saimniekam bijis dēls, kas iemīlējis kunga meitu un pastāvīgi prātojis, kā to dabūt. Vienu dienu saimnieks aizsūta dēlu uz mežu žagarus cirst. Dēls cērt, cērt un domā par kunga meitu: „Sak, kaut jel pats velns man līdzējis viņu dabūt!”

Kā šis tā domā, tā arī pats velns klāt. Ko šis gribot? Tā un tā. Nu, šinī lietā viņš varot līdzēt, ja tikai atļaujot pirmo nakti pie sievas gulēt un apsoloties lūgt kāzās. Saimnieka dēls ar mieru.

Velns nu piesaka saimnieka dēlam, lai atnākot rīt šinī pašā vietā. Otrā dienā dēls aiziet, velns jau priekšā ar karīti un pāru melniem ērzeļiem. Dēlu viņš apģērbj par kaimiņu kungu, pats paliek par kučēru, un brauc abi precībās. Kunga meita sagaida šos ar abi roki. Arī kungs un lielmāte ar precinieku mierā. Nospriež rudenī svinēt kāzas. Ko nu? Dēls nu ir vīrā.

Pienāk kāzu vakars. Dēls aiziet’ uz mežu, kur toreiz cirtis žagarus, velnu kāzās lūgt. Velns jau gaida ar savu karīti un ērzeļiem. Brauc abi uz kāzu namu. Te pusceļā velns ieprasās: „Kas tad ar mūzikantiem?”

Vai viņš arī esot kādus aicinājis? Jā, dēls atbild, esot salīdzis Pērkonu un Zibeni. Tādi bijuši abu mūzikantu vārdi.

„Va’ traks?” velns iesaucies, „tad es tavās kāzās nevaru iet!” To teicis, velns aizgājis kā viesulis pa mežu. Bet saimnieka dēls apprecējis kunga meitu un dzīvojis laimīgi.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Reiz divi puiši aruši zemi netālu no Lielvārdes muižas. Viens bijis mudīgs, otrs slinks. Mudīgais savu zemes gabalu ātri uzaris un licies gulēt. Kamēr slinkais puisis vēl aris, sacēlušies biezi padebeši, un viņš sev par lieliem brīnumiem ieraudzījis gaisā aizjūgu, baltiem zirgiem aizjūgtu. Ratos iekšā sēdējis sirms vecis ar garu bārdu un garu pātagu rokā. Kā vēlāk pazinis, tas bijis pats Pērkona tēvs. Pērkons pārbraucis abiem arājiem pāri, bet pēc īsa laiciņa atgriezies atpakaļ un sitis krusteniski ar savu pātagu uz gulētāju. Tūlīt nospīdējis zibens un gulētājs bijis beigts.

zibens tik esot pātagas sitiens.
[http://valoda.ailab.lv/]


Kāpēc blondīne zibens laikā smaida?

Jo viņa domā, ka viņu fotografē.



Pirmās medības

Pirmo reizi tik plati

Spārni plesti,

Pirmo – tik augstu skrien tie,

Vēja nesti!

Pāri debesis dzidras –

Zils un zils,

Lejā tumšzaļi plešas

Pļava un sils.

Un tad –

Platie spārni sastingst,

Vienīgi vēsmiņa rātna

Vanagu šūpo,

Pļavā, kur stirna ganās,

Pie akmens liela un sirma

Acs

Peli

Mana.

Pēkšņi kā zibeņi

Spārni kļaujas

Un putns kā šautra

Lejup šaujas…

Tup vecais vanags

Egles galotnē cēls:

Krietns izaudzis viņam

Jaunākais dēls! [Goba 1982 : 7]

 

Pareizi un nepareizi

Kluss ir gludeklis, bet rūcējs

Ir tas lielais gružu sūcējs.

Abus darbināt uz reizi –

Tas ir tiešām nepareizi.

Un, kad zibens raida bultas,

Nav vis jāslēpjas zem gultas,

Lai gan uguns pašķīst baisa,

Tomēr logi jāaiztaisa.

Vēsums istabu kad pilda,

Elektrība silti silda.

Vien – ja sildāmrīki kuras,

Aizkari lai nostāk turas. [Jurciņš 2004 : 118]

 

Cik savāda nakts

Cik savāda nakts!

Tāls pērkons pa jūru bradā,

švīkādams debesīs zibens burtus.

Es atceros ugunskuru mežā –

daudz gadu atpakaļ kurtu…

Ik mirkli, kad atplaiksnī gaisma,

kā toreiz ieraugu Tavu seju,

Tavas tonakt tik mirdzošās pīnes –

melnos viļņus

pār krūtīm lejup.

Zvaigznes tonakt

virs melnajām eglēm

staroja lielas kā Tavas acis …

Ak dies! Kā laiks to visu ir aiznesis

un apracis!

Cik savāda nakts!

Pat zvaigznes debesīs raud! [Krūklis 1981 : 122–123]

***

IX

Vairs tevi nemeklēšu.

Man nerūp ķekatas.

Lai rūgti, tomēr spēšu.

Bet tas vairs nebūs tas.

Trauc zibens tālos klānos

Un jautri zibeņo.

Brien smilga miglas lāņos –

Vai gaida vēl kaut ko?

Nekas nav bijis solīts.

Nekāds nav līgums slēgts.

Drīz migla nolīs,

Nāks skarbais saules lēkts.

Kas krēslā teiktu stāsta,

Kas logā ievaidas?

Vējš sausu smilgu glāsta,

Tā stīgā pārvēršas. [Martuževa 2005 : 179]

Vārds zibens izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Ojāra Vācieša dzejoļu krājumā Zibens pareizrakstība (1980);

Imanta Auziņa dzejoļu krājums Zem zibens zelta saivas (2012).


Bij karsta pusdiena siena laikā. [..]

Neticamā ātrumā saauga turpat uz galvām mazs debestiņš, un, iekams bij Annuža paspējusi noiet uz savu istabu, nolikt spainīti un kaut ko apkopt, tad jau sāka nākt retas, rupjas piles un atskanēja dažs spējš un skaļš pērkoņa graudiens. [..]

Pēc kādām minūtēm apmeta zibens turpat ap acīm, un tūliņ nāca arī briesmīgs graudiens līdz, tā ka vecais, patlaban uz kārts stāvēdams, nespēja pārmest ne krusta viņam papriekšu, bet tas [pērkons] tam uzbruka pašā darbā, caur ko grožs palika tik kreisā rokā un zirgs, kurš no zibens bij atsities atpakaļ, un, troksnim atskanot, rāva atkal ar joni projām. [..]

Lietus sāka stipri līt, un drīz ieraudzīja Oļiņš, uz kaudzes stāvēdams, dūmus ceļamies aiz kalna taisni pretī Irbēniem. „Mājā iesperts, māja deg!” viņš iekliedzās, tad devās taisni ar vienu lēcienu no kaudzes nost un skrēja uz māju, kura bij nepilnu versti tālu. [Kaudzītes 1980 : 34–35]

Šimbrīžam vēl tepat manā apkārtnē bij daudz brīnumu un skaistumu. Vislielākais istabas brīnums bij austuves jeb stelles, kurās stiepās dažādi audumi ar krāsām un raibumiem. Audējs tur darbojās, paminas mīdams augšup un lejup, atspole šaudījās šurp un turp kā zibens, un sistavas ik uz sitiena, ko tas piesita, nodimdēja ar lielu troksni. [..]

„Ak, kas tā tur bija par lielu aušanu,” es [Elziņa] nodomāju, „kad pasauli radīja! Kādi briesmīgi pērkoņi tur rūca, kad dievs paminas mina, un kādi zibeņi laistījās, kad viņš atspoli svieda! Un kā viņš beidzot tumsu un gaismu atšķīra kā divus lielus auduma gabalus! Cik tur gan nebij darba, noaust kažokus visiem putniem un zvēriem! Cik krāsu tur nevajadzēja krāsot visus pumpurus, ziedus un lapas! Kā tur eņģeļi skraidīja klupdami krizdami ar zelta spaiņiem rokā un maisīja krāsas un locīja varavīksnai dzīparus!” [Aspazija 1968 : 34–35]

Kad tev sāpīgi, kad tev grūti – kļūsti lēna. Neprātīgi, neiespējami lēna un klusa. Ej no lidostas kājām. Ieraudzīsi, kā pār kalnu aizlokās zibens. Lēnais un klusais zibens. [Ābele 2006 : 35]

Kaut kur ļoti tālu it kā noducināja. Rūdolfs ieklausījās, bet troksnis neatkārtojās. Viņš nosprieda, ka dzirdējis traktora rūkoņu vai arī lielā augstumā kādu lidmašīnu pārsniedzam skaņas barjeru un, tikai uzslējies sēdus, ieraudzīja, kā brieda negaiss. Pāri ūdenim skrēja satraukti vilnīši, svīres šaudījās kā melni zibeņi, pamale slēpās blīvā dūmakā. [..]

Rūdolfs sēdēja kā apdullis, pats brīnījās par sevi un nesaprata sevi, taču neko nespēja padarīt – mirkļa burvestība bija stiprāka par viņu. Tad atjēdzies atraisīja dulli un steidzīgi un klusi nozuda meldros. No šejienes Rūdolfs dzirdēja vienīgi šļakstus, kad viņa nāca malā, un redzēja sadugušās melnās debesis, ko pāršķēla zibens šautras. [Ezera 1980 : 287–288]

Kad grāmata rokā, Annele liek laukā kā zibenis. Bez radu meitas palīdzības viņa uzšķir vietu un, pirkstu pa burtu vagām vadīdama, lasa:

„Ci-lā-jies, ak dvē-ē-sele mī-ī-ļā.”

Skaļi smiedamās, radu meita izrauj Annelei grāmatu un to ēverģēlīgi vicinādama, kliedz pa visiem vējiem:

„Ļaudis, ļaudis, vai dzirdat, sanākat! Tas spoks māk lasīt!” [Brigadere 1993 : 17]


ĢIRTS. [..] Es jautāšu vēlreiz: kā jūs tikāt garām manam vilku sunim?

SAULESKALNS. Es viņu nekur neredzēju.

[..]

SAULESKALNS. [..] Gaujā ūdens strauji ceļas.

ĢIRTS. Tā? (Turpina staigāt.)

SAULESKALNS. Mazais tiltiņš ir jau gandrīz zem ūdens.

EDMUNDS (ienāk). Džeks ir beigts.

ĢIRTS. No kā?

EDMUNDS. Zibens

TEKLA (kājās). Nabaga Džeks…

EDMUNDS. Man ļoti žēl, mamm… [Siliņš 1995 : 265]



No desmitiem līdz diviem dienā rīta cēlienā un trīs līdz četras stundas vakarā Smiļģis vislabāk gribētu sevi redzēt kā paša Olimpa Zevu, kurš šķaida zibeņus un pērkoņus. [..] Smiļģa kungs atraus logus, [..] vienkārši viņš parādīja, ka vēl joprojām darbojas ar vējiem, pērkonu un zibeņiem, kaut arī pats ir aiz horizonta, kurā tik neatlaidīgi lūkojies šai dzīvē. [Šneidere 2010 : 57–58]

 

Biedējošā dabas parādība – lodveida zibens vai NLO?

Pasaules zinātnieku prāti jau pietiekami sen interesējas par lodveida zibeņiem. Pusotru gadsimtu, kas pavadīts, tos pētot, izvirzīti vairāki desmiti visneiedomājamāko hipotēžu, kas mēģina skaidrot šā fenomena iedabu. Ļoti bieži to identificē ar NLO.

Katrā ziņā, kā raksta žurnāls „Planētas Noslēpumi”, šis ir tieši tas gadījums, kad kādu vienu neizprotamu parādību mēģina izskaidrot ar citu tikpat neizskaidrojamu parādību.

Protams, pamatīgāk parokoties gan tīmekļa vietnēs, gan cita rakstura vēstures avotu glabātavās, varētu vērienīgi aplūkot cilvēku traģiskās satikšanās ar lodveida zibeņiem, taču laikam jau svarīgākais, ko mēs ikviens vēlamies, ir izpratne – kas tad īsti ir šī parādība?

Zinātnieki aprēķinājuši, ka katru dienu uz mūsu planētas kopumā plosās vismaz 44 000 vētru, savukārt ik sekundi zemē ietriecas vismaz 100 zibeņu. Taču tie visi pārsvarā ir tā dēvētie parastie jeb lineārie zibeņi, kuru mehānisms speciālistiem jau sen zināms un pietiekami labi izpētīts.

Parastie zibeņi ir elektriskā lādiņa viena no daudzveidīgajām formām, un tā veidojas augsta spiediena iedarbībā, ko savukārt izraisa dažādas mākoņa daļas vai daļas, kas atrodas starp mākoni un zemi. Ļoti ātra jonizētās gāzes uzkaršana izraisa tās izplešanos, un tas jau ir skaņas vilnis jeb tas, ko pazīstam kā pērkonu.

Tomēr joprojām vēl nevienam pētniekam nav izdevies pieņemami izskaidrot to, kas tad ir lodveida zibens. Viss liecina, ka šajā nolūkā nepieciešama labi organizēta un koordinēta ļoti dažādu zinātnes jomu speciālistu kopdarbība – sākot ar kvantu fiziku un beidzot ar neorganisko ķīmiju.

Tajā pašā laikā jau ir noteiktas vairākas pietiekami precīzas pazīmes, pēc kurām lodveida zibeni var atdalīt no citām dabas parādībām. Gan šajā materiālā minētie, gan daudzi citi lodveida zibens teorētiskie modeļi, laboratoriskie pētījumi un neskaitāmi tūkstoši fotogrāfiju ļauj zinātniekiem noteikt daudzus šīs parādības parametrus un raksturīgās īpašības.

1. Kāpēc šos zibeņus vispār dēvē par lodveida? Ievērojami lielākā daļa aculiecinieku uzsver, ka redzējuši tieši bumbu. Tiesa, nereti novērotas arī citas formas – sēne, bumbieris, lāse, lēca vai gluži vienkārši pilnībā bezveidīgi miglveida sabiezinājumi.

2. Krāsu gamma ir daudzveidīga – dzeltena, oranža, sarkana, balta, zilgana, zaļa, visā tumšajā spektrā no gaiši pelēkā līdz pilnībā melnajam. Starp citu, ir arī daudz dokumentāru apliecinājumu tam, ka lodveida zibens bieži mēdz būt arī neviendabīgā krāsojumā vai arī tā krāsas turpat acu priekšā spēj strauji un bieži mainīties.

3. Vistipiskākais lodveida zibens izmērs ir no 10 līdz 20 centimetriem, retāk novērojami mazākie – 3 līdz 10 centimetri – un lielākie – 20 līdz 35 centimetri diametrā.

4. Par lodveida zibeņu temperatūru speciālistiem ir dažādi viedokļi. Visbiežāk min 100–1000 Celsija grādus. Zināms, ka lodveida zibens spēj acumirklī izkausēt stiklu, izlidojot vai ielidojot pa aizvērtu logu.

5. Tā dēvētais enerģijas blīvums – enerģijas daudzums uz vienu apjoma vienību – lodveida zibenim ir vienkārši satriecoši liels. Un šīs parādības radītās katastrofālās sekas nevienam neliek par to šaubīties.

6. Lodveida zibens spīdēšanas intensitāte uzliesmojuma laikā svārstās no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm. Lodveida zibens var spīdēt kā parasta 100 vatu elektrospuldzīte, bet bieži vien spēj arī pamatīgi apžilbināt teju līdz aklumam.

7. Pietiekami izplatīts ir uzskats, ka lodveida zibens pārvietojas peldot, it kā viegli rotējot ar ātrumu 2–10 metri sekundē. Tam nav ne mazāko problēmu panākt bēgošu cilvēku.

8. Lielāko daļu savu „vizīšu” lodveida zibens parasti noslēdz ar sprādzienu, bieži vien sadaloties vairākās nevienmērīgās vai līdzīgās daļās, vai vienkārši vispār tūlīt pat izgaist.

Bet visgrūtāk ir izskaidrot lodveida zibens uzvedību. To nebaida nekādi šķēršļi. Tam ļoti patīk ienākt cilvēku mājokļos pa logu, mazajiem vēdlodziņiem un citām līdzīgām atverēm. Ir liecības par to, ka lodveida zibens spējīgs mierīgi iziet cauri pat visbiezākajām sienām, kokiem un akmeņiem.

Novērots, ka tas nav vienaldzīgs pret elektrības rozetēm, slēdžiem, kontaktiem. Nokļūstot ūdenī, tas spēj zibenīgi to uzvārīt līdz mutuļiem. Tostarp šīs mīklainās bumbas bieži vien bez jebkādas izšķirības sadedzina vai izkausē pilnībā visu, ko sastop savā ceļā.

[..]

Zinātnieki piedāvā aplūkot dažas raksturīgākās šīs ļoti mīklainās dabas parādības rašanās hipotēzes. Tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka nopietns klupšanas akmens ir tas, ka pietrūkst drošas lodveida zibens radīšanas metodikas kontrolējamos laboratorijas apstākļos.

Pagaidām eksperimenti nav devuši viennozīmīgus rezultātus. Patiesībā var teikt, ka zinātnieki pēta „kaut ko”, bet nevar apgalvot, ka tieši pašu lodveida zibeni.

Visizplatītākie ir bijuši ķīmiskie modeļi, bet tagad tos nomainījušas „plazmas teorijas”. Atbilstoši tām zemes dzīļu tektonisko spriegumu enerģija var atbrīvoties ne tikai zemestrīču rezultātā, bet arī kā elektriskie lādiņi, elektromagnētiskais starojums.

[..]

Daži pētnieki pauduši, ka lodveida zibens ir tā dēvētā lielizmēra svārstību kontūra. Zibens uztver radioviļņus, kas rodas pērkona lādiņos, proti, saņem enerģiju no malas. Savukārt lodveida zibens ķīmiskā modeļa aizstāvji uzskata, ka parastā lineārā zibens izlādes procesā rodas degoši gāzes vai kādu citu uzliesmojošu maisījumu sabiezējumi.

Vēl citi atbalsta pieņēmumus, ka lodveida zibens ir veidojums, kas radies, parastajam lineārajam zibenim saduroties ar gāzveida ķīmiski aktīvām vielām. Tās katalizatora klātbūtnē sadeg kā dūmu un putekļu daļiņas. Tiesa, zinātnei vēl nav zināmas vielas ar tik kolosālu siltumradīšanas spēju. [Koļcova 2013 : http://www.delfi.lv/]


Daudzās kultūrās zibens ir Dieva spēka un varas simbols; tas tiek atainots arī kā varas izpaudējs – to tēlo gan kā postītāju, gan kā radītāju. Bībelē zibens ir saistīts ar Dieva bargo spriedumu. Antīkajā mitoloģijā zibensbultu metējs Zevs parādās kā auglības veicinātājs un gaismas nesējs, taču arī kā sodītājs. Austrumos zibens simbolizē auglību, jo vienmēr ir kopā ar vētru un lietu.
[Sagatavots pēc: HSV 1994 : 163]



Igors Leontjevs Pērkons Bauskā (2012).

Ieva Iltnere Lodveida zibens trauslā daba (2007).

Ieva Iltnere Negaiss (2010).


Zibens fotogrāfijās. [https://dabasparadibufoto.wordpress.com/category/zibeni/]



Dziesma Zibens. Grupas „Tumsa” vārdi, J. Daugaļa vārdi, izpilda grupa „Tumsa”.

Dziesma Zibens aptumsums. I. Baušķenieka vārdi un mūzika, izpilda I. Baušķenieks.

Dziesma Zibens gaismā tavas acis. J. Gaiļa vārdi, J. Kulakova mūzika, izpilda grupa „Pērkons”.

Dziesma Saule, Pērkons, Daugava. Raiņa vārdi, M. Brauna mūzika.

Dziesma Mākonis. I. Grāveres vārdi, I. Ulmaņa mūzika.

Dziesma Negaisa laikā. I. Bindes vārdi, J. Karlsona mūzika.

Dziesma Mīlestība. I. Ziedoņa vārdi, I. Kalniņa mūzika.

Dziesma Šai saulē zem mēness. J. Petera vārdi, I. Kalniņa mūzika.


Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir īsts atmosfēras elektrības ģenerators.

Kā rīkoties, ja zibens pēkšņi pārsteidz zem klajas debess: laukā, mežā, uz upes, pludmalē utt.?

Nokļūstot negaisa laikā atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens ir ceļā uz zemes virsmu un skars cilvēku, tad nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību.

Zibens parasti sper pašos augstākajos objektos – torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30–50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu augstu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.

Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, kā arī slēpties zem koka. Tad labāk apsēsties un paslēpties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā nedrīkst gulties uz zemes. Ja zibens iesper blakus, lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur cilvēka ķermeni. Nekādā gadījumā nevajag atvērt lietussargu, jo tā metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu. Tomēr, ja ir nepieciešamība kustēties, tad to vajag darīt uzmanīgi un lēnām.

Elektroenerģijas drošības tehnikā ir jēdziens soļa spriegums, t. i., elektriskā sprieguma dažādība starp tiem zemes punktiem, uz kuriem liekam kājas. Zibens spēriens ne tikai aiziet zemē, bet izkliedējas pietiekami lielā teritorijā, pat vairākos simtos metru no izlādes vietas.

Ja tuvojas negaiss, vajadzētu turēties tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk bērzi, kļavas, liepas u. c.

Ja negaiss ir pārsteidzis upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Nedrīkst aizmirst, ka ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc zibens, ja iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, var nekavējoties sasniegt peldēt gribētāju.

Tāpat negaisa laikā nevajadzētu palikt teltī vai zem saulessarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā utt. Negaisa laikā nav ieteicams turpināt braukt ar velosipēdu vai motociklu.

Ja negaisa laikā atrodaties vasarnīcā, mājās, tad vispirms jāatslēdz visas elektroierīces, izņemot vadus no rozetēm, un cieši jāaizver logi un durvis. Tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, labāk neiet ārā pirms negaisa un 3 stundas pēc tā, jo negaisā atmosfēras stāvoklis palielina izmešu un putekļu pārnesi.

Ja zibeņo, nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
[Sagatavots pēc: http://www.meteo.lv/; http://www.vugd.gov.lv/]

Katru dienu uz Zemes notiek ap 40 000 negaisu un 8 miljoni zibens izlāžu. Pērkona negaiss visbiežāk plosās tropiskajos un ekvatoriālajos apgabalos. Javas salā ir rajons, kur negaiss trako 322 dienas gadā. Uz ziemeļiem un dienvidiem negaisa dienu skaits samazinās. Negaiss ir reta parādība, piemēram, Sahāras tuksnesī, kur maz mitruma, vai arī aiz polārā loka. To ietekmē arī, piemēram, reljefs, attālums līdz jūrai vai okeānam, silto straumju tuvums u. c. Augstas kalnu grēdas var „aizturēt” negaisa mākoņus, neļaujot negaisam nokļūt kalnu grēdas otrā pusē, radot rajonu, kurā nav nokrišņu. Taču šie faktori neietekmē zibens veidošanās mehānismu, tā spēku vai citus raksturojošos lielumus.

Atšķirībā no citām atmosfēras parādībām, piemēram, varavīksnes, mirāžām, rīta un vakara blāzmas, zibens veidojas praktiski tikai atmosfērā notiekošo procesu rezultātā. Zibens visbiežāk rodas negaisa gubu mākoņos. Tas var veidoties arī vulkānu izvirdumos un virpuļviesulī, kur notikusi lādētu daļiņu uzkrāšanās.
[Sagatavots pēc: Kuļikovska, Rozenbergs, Skribe 2009 : 4–8]

Dabā ir sastopami vairāki zibens veidi.

  1. Līnijveida zibens. Līnijveida zibens ir dzirksteļizlāde atmosfērā, kura norit pie 30 000 V/m lielas elektriskā lauka intensitātes. Līnijveida zibens izlādi parasti veido vairāk nekā viena izlāde, no kurām cilvēks spēj saskatīt tikai vienu spožu uzplaiksnījumu. Līnijveida zibeņus iedala augšupvērstajos un lejupvērstajos zibeņos, ja tie skar zemi.
  2. Lodveida zibens. Lodveida zibens ir retākais un neizpētītākais zibens paveids, kuru laboratorijas apstākļos neviens vēl nav ieguvis. 50 % gadījumos lodveida zibens izzūd eksplodējot. Tas ir spožs lodveida formējums, kas brīvi pārvietojas gaisā.
  3. Pozitīvie zibeņi. Pozitīvie zibeņi veido tikai 5 % no visām izlādēm. Pozitīvais zibens sāk attīstību no pozitīvi lādētā mākoņa slāņa, kas atrodas mākoņa augšdaļā, un savienošanās notiek ar negatīvi lādētu strīmeri. Izlāžu rezultātā tiek izplatīti zemas un ļoti zemas frekvences elektromagnētiskie viļņi. Izlādē pirmlīderis sākotnēji virzās gandrīz horizontālā virzienā un tad maina virzienu uz zemi. Pozitīvais zibens visbiežāk novērojams ziemā un negaisa beigās.
  4. Zibens izlādes starp mākoņiem. Izlādes var notikt starp dažādiem reģioniem mākonī ar atšķirīgu potenciālu. Šādas zibens izlādes var novērot lielā attālumā, nedzirdot pērkonu.
  5. Zibens, kas attīstās virzienā no mākoņa uz zemi, ir spēcīga izlāde starp mākoni un zemi. Tas ir otrs izplatītākais atmosfēras izlādes veids un rada augstāko bīstamību cilvēkiem.
  6. Zibens jeb izlāde, kad pirmlīderis virzās no zemes uz mākoni. Visbiežāk šādas izlādes attīstās no smailiem, augstiem objektiem.
  7. Spraiti. Spraiti ir elektriskas izlādes, kuras norisinās virs noteikta veida negaisiem. Tām piemīt luminiscējošas īpašības, tās izstaro sarkanoranžu un zaļganzilu gaismu; spraiti ir ilgstošāki par parastajām stratosfēras izlādēm, un tos izraisa pozitīvās izlādes starp zemi un mākoni.
    [Sagatavots pēc: Kuļikovska, Rozenbergs, Skribe 2009 : 4–8]

Kāpēc vajadzīgs zibensnovedējs?

Zibensnovedēji būtu nepieciešami ikvienai ēkai neatkarīgi no tās lieluma un lietojuma. Lai pasargātu no zibens spēriena sekām ne tikai pašu ēku, bet arī tās iekšienē esošās elektroierīces, vajadzētu ierīkot ne tikai ārējās zibensaizsardzības sistēmas, bet parūpēties arī par pārsprieguma aizsardzību.

Aizsardzības sistēmas ēkā iespējams ierīkot praktiski jebkurā brīdī, tomēr speciālisti iesaka par to sākt domāt jau projektēšanas laikā, kad iespējams visveiksmīgāk izplānot sistēmas izvietojumu.

Lai izvēlētos atbilstošu aktīvās zibens aizsardzības elementu, vispirms jānosaka nepieciešamais ēkas aizsardzības līmenis. Ir divi zibens aizsardzības veidi:

1) ārējā zibens aizsardzība (tiek instalēta pret tiešu zibens sitienu pa māju un novada strāvu pa novadītājiem zemē),

2) iekšējā zibens aizsardzība (tiek instalēta, lai aizsargātu mājas iekšējās elektriskās ierīces no magnētiskā lauka iedarbības zibens sitiena gadījumā).
[Sagatavots pēc: http://www.building.lv/]

Zibens veidošanās.
[https://www.slo.lv/upload/catalog/zibens_aizsardziba/jpropster_zibens_veidosanas_lat.pdf]

Sadarbībā ar Swedbank, RTU, RISEBA un Biznesa augstskolas „Turība” biznesa inkubatoru LU Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubators otro gadu pēc kārtas organizē reālas biznesa sacensības „Zibens bizness”, kur trīs dienās iespējams izbaudīt uzņēmējdarbību no idejas līdz pārdošanai. Sacensību dalībnieki tiek sadalīti trīs komandās. Komandām sacensību dienā tiek atklāta nozare, kurā trīs dienu laikā ir jāsaražo un jāpārdod gatavais produkts. Komanda, kas iegūst vislielāko peļņu, kā godalgu saņem naudas balvu savas komandas ieņēmumu apmērā.
[Sagatavots pēc: http://www.biznesainkubators.lu.lv/]

Zibenskarš (vācu valodā Blitzkrieg) – pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā, pirms tas paspējis mobilizēt savus spēkus. Zibenskara teoriju izstrādāja vācu militāristi 20. gs. sākumā, taču mēģinājumi to izmantot Pirmajā un Otrajā pasaules karā cieta neveiksmi.
[Sagatavots pēc: Aldersons 2004 : 146]