Tradicionālā transkripcija

[zms]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zæms]


[z] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[m]’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



zem-sakne, vārda celms

-sgalotne




zem+spied-ien-a


zem+sird+īb-a

zem+sird+īg-s → zem-sird-īg+um-s



zems – patstāvīgs vārds, lokāms vārdsīpašības vārdskādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

zem-s

zem-i

zem-a

zem-as

Ģ.

zem-a

zem-u

zem-as

zem-u

D.

zem-am

zem-iem

zem-ai

zem-ām

A.

zem-u

zem-us

zem-u

zem-as

I.

ar zem-u

ar zem-iem

ar zem-u

ar zem-ām

L.

zem-ā

zem-os

zem-ā

zem-ās

V.


NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

zem-ais

zem-ie

zem-ā

zem-ās

Ģ.

zem-ā

zem-o

zem-ās

zem-o

D.

zem-ajam

zem-ajiem

zem-ajai

zem-ajām

A.

zem-o

zem-os

zem-o

zem-ās

I.

ar zem-o

ar zem-ajiem

ar zem-o

ar zem-ajām

L.

zem-ajā

zem-ajos

zem-ajā

zem-ajās

V.

zem-ais!

zem-ie!

zem-ā!

zem-ās!


PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu dzimte

zem-s

zem-ais

zem-āk-s

zem-āk-ais

vis-zem-āk-ais

pats zem-āk-ais

zem-āk-ais

Sieviešu dzimte

zem-a

zem-ā

zem-āk-a

zem-āk-ā

vis-zem-āk-ā

pati zem-āk-ā

zem-āk-ā


Teikumā var būt:

1) apzīmētājsZemais galds atradās istabas vidū.

2) izteicēja sastāvdaļa – Daugavā ūdens līmenis vasarā ir zems.



zems asinsspiediens, zems atalgojums, zems atvēziens, zema balss, zema cena, zemas debesis, zems sols, zems spiediens, zems stiepums

 

zemais alts, zemais bērzs, zemais gals, zemie ķirši, zemā lucerna



zems, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.

Zābaki ar zemiem papēžiem. Mašīna ar zemiem bortiem.

Durvis [šķūnim] bija zemas. Izejot vajadzēja stipri saliekties. Kurcijs 4, 34.

.. saule jau placināja sniegu, un vakaros pa logu zemajām rūtīm istabās ilgi lūkojās zaļgansārta blāzma. Kalndruva 8, 359.

Lūk, pavisam zemai priedei skuju cekuli pilni cietu čiekuru! Caune 4, 42.

// Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).

Viņa [saimniece] ir zema un kupla kā tējas rožu krūms. Ādamsons 1, 200.

Ošu Andrs tas bij neapšaubāmi .. pavisam svešs – tāds kā zemāks un druknāks.. Upīts 4, 687.

.. gāja Orehovs – zems, drukns, stūrainu seju, sirmām, nokarenām ūsām .. Kļava 1, 65.

// pārn. Pazemīgs.

// ar not. galotni. Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.

Vairums mūsu kultūras ābeļu cēlušās no Dienvideiropā augošās zemās ābeles .. Galenieks 2, 233.

Trīs balto ceriņu krūmi, .. pāris sakuplojušas kāršu rozes, septiņi zemie rožu krūmiņi .. Tāds ir dārzs, kura centrā neliels, balts vienstāva nams. Rinkule 7, 117.

// Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.

Klēts ar zemām sijām.

.. Rīteru istabiņā to [pulksteni] tā kā tā nevarēja piekārt, griesti tik zemi, ka bumbu čiekuriem nebij kur ķēdes izstiept līdz klonam. Upīts 4, 670.

Tāpat kā senāk, pāri nameļu zemajiem jumtiem stalta un jau pa gabalu pamanāma, izslējusies skola. Vāczemnieks 4, 239.

// Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).

Pāri jūrai uz krasta pusi nāca zemi, zilganpelēki mākoņi. Lācis 15, 402.

.. Zemi, šķiet, koku galotnēs ieķērusies, pelēki rudens mākoņi. Birze 1, 30.

No augstā skursteņa vēlās tumši dūmi un klājās pāri rudenīgi pelēkajai [Daugavas] straumei, it kā to zemās un mākoņainās debesis spiestu uz leju .. Vilks 3, 74.

// Tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).

Zemā ziemas saule auksti spīdēja starp kokiem. Ezera 9, 219.

// Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).

Ievērojis, ka lauka zemākajā vietā iepretim alejai sāk veidoties lāma, Viesturs aizgāja uz māju pēc lāpstas un izraka renīti, lai ūdens notecētu grāvī. Skujiņš 14, 438.

Sausi, priedēm apauguši uzkalni mijas ar zemām, purvainām vietām .. Zigmonte 2, 6.

Kad pāriet pār upi, sākas zems, sīkiem alkšņiem klāts līdzenums. A. Grigulis 9, 131.

2. Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.

Zems strāvas spriegums. Zems gaisa mitrums. Zema dienesta pakāpe.

Es mēģinu taisnoties, apgaismot viņam, ka matrožiem un citiem kuģa strādniekiem ir zemas algas .., nav normēts darbalaiks .. Talcis 8, 35.

Sibilla: .. par piecdesmit centiem es nevaru strādāt. Tik zems atalgojums nav savienojams ar cilvēka cieņu. A. Eglītis 1, 503.

Zemākā temperatūra ir .. ielejās, iedobumos, kur parasti saplūst vēsākās gaisa masas. Augļkopība 58.

Atestācijas nolikumā norādīts, ka zemākā valodas prasmes pakāpe jākārto cilvēkiem, kuriem ir minimāla saskarsme ar iedzīvotājiem .. Diena 93, 18, 8.

// Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).

Zems kultūras līmenis. Zems dzīves līmenis.

Priekšsēdētāja balsī nav ne dusmu, pat ne sašutuma, tikai sen zināmi vārdi, kad viņš runā par .. zemu darba disciplīnu. Indrāne 5, 61.

Viņš .. bija pārlūkojis iepriekšējās sezonas labākos rezultātus republikā: tie bija zemi, tā skrēja iesācēji un pavisam viduvēji sportisti. Saulītis 12, 239.

3. Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).

Dagmārai tā kundzīgā mamma, kuras acīs Salāni tādi zemākie ļautiņi. Klīdzējs 1, 398.

Māmuļa atgādināja, ka Paurēni turējuši Alkšņus par zemākas kārtas ļaudīm .. Bundzeniece 2, 33.

„Skolas laikā viņš bija izcili pieticīgs – nāca no zemām aprindām, ģimenei nekādas rocības nebija.” Kolbergs 3, 317.

Uz Ģertrūdes ielas .. es panācu pusmūža vīrieti – kādu zemāku ierēdni .. Čaks I, 29.

4. Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.

Normunds: Mana dzīve, Tu to par seklu nosauci, par zemu. Aspazija 3, 387.

Ko jūs ļāvāt ikdienībai Saules smieklus slāpēt sirdī? Tagad viņa, ak, jūs tirdī Sīkām, zemām zemes mokām. Rainis I b, 134.

.. Prāts lai zemākās lietas šķir, Augstās šķir likteņa iegriba! Veidenbaums 2, 42.

// Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.

„Velc mugurā,” viņš sacīja, stiepdams Gundegai pretī puskažociņu. .. Viņš, acīm redzot, bija sagatavojies uz ilgu pierunāšanu, būdams visai zemās domās par sava necilā apģērba gabala ārējo izskatu .. Ezera 1, 150.

5. Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.

Ja „zemā stila” vārdus attiecina uz „augstām” parādībām, tad rodas nevērības, izsmiekla intonācijas. Valeinis 1, 172.

6. Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu). Apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).

Dziedot zemās skaņas krūšu reģistrā, dziedātājam vispirms jābūt sajūtai, ka skaņa it kā rodas un atbalsojas krūtīs. Gailis 1, 55.

.. kā lēna un silta vēsma plūda operdziedātājas zemā, samtainā balss. Zālīte 5, 186.

Viņai bija zema un klusa balss un ieraša runājot izsacīt vārdus ļoti skaidri .. Kaijaks 3, 58.

// sar. Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.

Zemais do.

7. Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.

„Tad paklausies: man pietiek uz visiem laikiem. Tu esi zems cilvēks, Fēliks Vilde. Gļēvulis un blēdis.” Lācis VI, 424.

„Kā īsts mākslinieks Ševčenko apjūsmo cilvēka ārējo pievilcību, bet tā nobāl viņa acīs, tiklīdz cilvēks izrādās morāli zems.” Vējāns 5, 30.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

.. [liekas] nav iespējams, ka liels cilvēks izdara zemu darbu. Bet, kas pazīst vairāk nekā tikai cilvēku ārieni un vārdus, zina: neviens cilvēks nav veidots tikai no vienas vielas .. Mauriņa 1, 299.

// Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).

Tad nāca cieti, zemi, nežēlīgi, tumsas aizklāti vārdi. „Kas man daļas gar tavu bērnu?” Brigadere 3, 395. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


zems, -a – zams, -a
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


z§ms, -az§ms, -a. 1. tâda v¥ca, z¥ma kl¡tĩna. 2. Tāds, kas ir neliela auguma. es z¥ms, r¥snis cìlv§ks, es pac sašuju tâdu gludu [kleitu]. 3. Tāds, kas atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību). z¥ma tã zeme, ta v§lâk izdren¡ja. 4. Neliels, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi. viņài tik z¥ma tàuku proceñte [pienam] ne·kad nàu bìsi.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 755–756]
 


zems – augsts


Sportā zems atlēciens, zems atvēziens, zems metiens.

 

Pedagoģijā zems mācību līmenis.

 

Medicīnāzems asinsspiediens, zems hemoglobīna līmenis, zems holesterīna līmenis, zems progesterons.


Īpašības vārds zems ir atvasināts no lietvārda zeme.

zeme; lš. ž¡, pr. semmē [zemē], same [zame], narev. zem, kr., ukr. земля (ssl. zemlja), lat. humus ‘zeme, augsne, apvidus’, toh. A tkak, B kek.

No adj. zems atv. verbi (kauz.) zemot, biežāk atv. pazemot [uô]; zemināt, biežāk pazemināt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 554]


angļu – low

baltkrievu – нізкі

franču – faible

grieķu – χαμηλός

igauņu – madal

ivritā – נמוך

krievu – низкий

latīņu – humilis

lietuviešu – žemas

poļu – niski

somu – alhainen

ukraiņu – низький

vācu – niedrig

zviedru – låg



Zems ozols, platas lapas,
Pret saulīti vizināja;
Zems vīriņš, šauras acis,
Gauži sievu raudināja. [LD 12304-7]

 

Netīk mane zems zirdziņis,
Netīk dubļu zābaciņi,
Netīk mane kaunu neste
Labam ļaužu bērniņam. [LD 29865-0]

 

Vaj tev tīk zems zirdziņš,
Vaj dubļaini zābaciņi?
– Labāk ņemu zemu zirgu,
Ne dubļainus zābaciņus. [LD 34360-0]

 

Zems ozols, platas lapas,
Ilgi stāv rīta rasa;
Jauni puiši, šauras acis,
Tie asaru dzērājiņi. [LD 12304-0]

 

Zems tautas namiņš,
Zema istabiņa:
Tupu gāju istabā,
Rāpu līdu namiņā. [LD 25826-4]

 

Zems ozols līgojās
Tāpat līdza garajam;
Vecs puisītis grežojās

Tāpat līdza jaunajam. [LD 13108-0]

 

Ko, brālīti, tu raudāji,
Gultmalāi sēdēdams?
Cieta gulta, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai. [LD 24955-2]




Zemāko punktu meklējot

Rietumu puslodes zemākais sauszemes punkts atrodas Nāves ielejā – tuksnešu un kalnu ieskautā sālsezerā starp Nevadu un Kaliforniju. [..]

Nākamajā rītā šķērsojām kalnu grēdu un mūsu priekšā beidzot iznira Nāves ieleja. No augšas tā izskatījās pilnīgi gluda – desmitiem kilometru garš sālsezers. Mūsu uzdevums bija visā šajā plašumā atrast vienu vienīgu punktu mīnus 85 m dziļumā. Kā mēs to atradīsim? Jāsaka, bijām nedaudz gatavojušies – mums līdzi bija pat altimetrs (augstuma mērītājs). Bija arī termometrs, lai pārliecinātos, ka vasaras vidū šis tiešām ir arī karstākais punkts kontinentā. Pārvērtuši mūsu auto par pārvietojamo laboratoriju, devāmies dziļāk ielejā. Altimetrs drīz tiešām sasniedza nulles iedaļu. Nu bija jautājums, vai tas vispār paredzēts zemākām vietām. Pēc mirkļa parādījās pirmais skaitlis ar mīnusu, tātad viss bija kārtībā. Arī termometrs mūs iepriecināja ar katru jūdzi arvien vairāk. Nu tas rādīja jau vairāk nekā 50 grādus pēc Celsija. [..]

 Bijām jau diezgan dziļi ielejā, kad sākām bažīties, vai nebūsim paskrējuši garām īstajam punktam. Tomēr ļoti gribējās ticēt, ka šāda nozīmīga vieta ir kaut kā īpaši iezīmēta. Tad priekšā ieraudzījām ar ūdeni pildītu ieplaku ar laipu un vientuļu zīmi. Uz tās stāvēja rakstīts: „Sliktā ūdens (Badwater) baseins, 85,5 metri zem jūras līmeņa.” Tātad zemākais punkts tomēr bija atzīmēts. Grāmatā atradām ziņas, ka ūdens, lai gan nederot dzeršanai, tomēr gluži indīgs neesot. [Ulsts 2004: http://www.impro.lv/]


Latvijas reljefs

Latvijas reljefa lielformas ir augstienes un zemienes. Tās atšķiras ar augstumu virs jūras līmeņa un reljefa saposmojumu. Par zemieņu un augstieņu robežu uzskatāma 90 m horizontāle. Latvijas rietumdaļā reljefa absolūtie augstumi ir zemāki nekā austrumdaļā, tāpēc augstieņu un zemieņu robeža Kurzemē atrodas zemāk, un tā atbilst 50 m horizontālei, bet Vidzemē un Latgalē tā paceļas līdz 140 m horizontālei. Augstienes aizņem 40 %, bet zemienes – 60 % no valsts teritorijas. Lielākās ir Vidzemes, Alūksnes, Latgales, Augšzemes, Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstienes. Latvijā atrodas Piejūras, Kursas, Viduslatvijas, Tālavas, Veļikajas un Austrumlatvijas zemienes.
[Nikodemus : http://latvijas.daba.lv/]

 

Zemākie apgabali Latvijā

Rēzeknes novads ir viszemākais Latvijā. Tā ziemeļrietumu daļā atrodas Lubānas līdzenums, kura zemā reljefa un apgrūtinošās noteces dēļ ir izveidojušies lieli purvu masīvi.
[Sagatavots pēc: http://www.rezeknesnovads.lv/]