Tradicionālā transkripcija

[zèmniẽks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zemni͜eːks]


[z] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[m]’skanenis’.’]

[n]’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



zemsakne

-niek-piedēklis

-s galotne

zemniek – vārda celms

-nieks izskaņa




liel+zem-niek-s

maz+zem-niek-s

sīk+zem-niek-s




zemniekspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija


 

vsk.

dsk.

N.

zemniek-s

zemniek-i

Ģ.

zemniek-a

zemniek-u

D.

zemniek-am

zemniek-iem

A.

zemniek-u

zemniek-us

I.

ar zemniek-u

ar zemniek-iem

L.

zemniek-ā

zemniek-os

V.

zemniek!

zemniek-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsZemnieks ir zemes kopējs.

2) izteicēja daļa – Jānis Vilnis ir gudrs zemnieks.

3) galvenais loceklisZemnieks savā zemē.

4) papildinātājs – Zemniekam ir svarīgi laikapstākļi.

5) vietas apstāklisManā vectēvā zemniekā mājo īsts zemes kopēja gars.

6) apzīmētājsZemnieka darbs ir tautai nozīmīgs.



zemnieka apģērbs, zemnieku brokastis, zemnieku cienasts, zemnieka darbs, zemnieka domāšana, zemnieku federācija, zemnieka gods, zemnieku karš, zemnieku kārta, zemnieku kongress, zemnieku māja, zemnieku nemieri, zemnieku partija, zemnieku produkcija, zemnieku saimniecība, zemnieku savienība, zemnieku sēta, zemnieku tiesības, zemnieku tirgus


jaunie zemnieki, Latvijas zemnieki, nabadzīgs zemnieks, turīgs zemnieks, vidējais zemnieks



zemnieks, -a, v. zemniece, -es, dsk. ģen. -ču, s.

Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.

Sīkais zemnieks sīkzemnieks.

Zemnieku brīvlaišana vēst. zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas.

Zemnieku kari vēst. lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.

Mans Darbs druvā viņam sagādāja prieku un deva gandarījumu. Gūtmanis 4, 54.

Katrā latvietī .. joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja svarīgu pagriezienu mūža gaitā. A. Eglītis 2, 7.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


zemnieks – zemnīks
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


zemnieks – zemkopis, arājs poēt., zemes rūķis sar.


Ekonomikāindividuālais zemnieks, vidējais zemnieks.


VietvārdiZemnieku iela, iela Liepājā.


angļu – peasant

baltkrievu – селянін

franču – paysanne

grieķu – χωρικός

igauņu – talupoeg

ivritā – פּויער

krievu – крестьянин

latīņu – agricola

lietuviešu – valstietis

poļu – rolnik

somu  talonpoika

ukraiņu – селянин

vācu – der Bauer

zviedru – bonde



Slinkam zemniekam pagrabi tukši. 


Kāda zemniekam veselība, tāda kungam slimība. 


Lobōk byut zemnīkam nakai vaļdinīkam. 


Zemnieks bez zemes kā koks bez saknes. 


Kas zemniekam ceļu grieza. 


Ja nebūtu zemnieka, tad nebūtu arī muižnieka. 


Ja zemnieks mēslus uz lauka neved, tad tie mēsli izved to zemnieku.


Zemnīks un lōcs – pōrs.



Dien kungiem un zemniekiem, kad mirst, tad aizsviež aiz sētas. – Māla bļoda. 



Nepieder, nepieder
Zemniekam klibojot;
Vāciešam tievas kājas,
Tam pieder klibojot. [LD 28266-4]

Ko nāci, vācieti,
Zemnieka kāzās?
Kāds velns aizgāja
Vācieša kāzās? [LD 20877-0]

 

Mana sieva muižā dzīgo,
Viņa saka: vai!
Es zemnieka pirtinā:
Paldies Dievinam!
Viņa brauc ar sešim zirgim,
Viņa saka: vai!
Es ar savu līku ķēvi:
Paldies Dievinam!
Viņa ēda pienu, sviekstu,
Viņa saka: vai!
Es krimt’ sausu garauzinu:
Paldies Dievinam!
Viņa guļ spilvinos,
Viņa saka: vai!
Es uz savu ciks’ maisinu:
Paldies Dievinam! [LD 271800]

 

Vērpsim smalkus tos liniņus,
Tos dosim vēveram;
Mēs jau pašas nezinām,
Kāds gadās valkātājs,
Vaj vācietis, vaj zemnieks,
Vaj ķeizara kara vīrs. [LD 7086-0]


Kā zemnieks ķeizaram rakstījis

Vienam zemniekam kunga cūkas bijušas izrakušas tupeņus. Viņš gribējis pie paša valdinieka sūdzēt, tādēļ ņēmies rakstīt ķeizaram grāmatu. Paņēmis papīru un taisījis gluži mazas actiņas, lielākas acis un itin lielus traipekļus. Pa tām starpām valdinieks bijis izgājis pastaigāties, un neviļot gadījies sastapt zemnieku, kam tie tupeņi izrakti un kas patlaban to grāmatu vēl rakstījis. Valdinieks, to redzēdams, vaicājis:

„Ko tu tur dari?”

Rakstot ķeizaram grāmatu! Ķeizars paskatījies, nevarējis nekā saprast – raibs vien pa papīru. Bet zemnieks izskaidrojis:

„Šitie mazākie, sīkākie punktiņi ir kunga sivēniņi, tie lielākie ir kunga cūkas, bet šitās mazās, mazās actiņas ir mani tupenīši, ko nositamās kunga cūkas izrakušas, un tad nu jūs paši varat saprast, kāda skāde man notikusi, tādēļ nesīšu sūdzības grāmatu ķeizaram.” – Viņš nepazinis, ka tas pats bijis ķeizars, ar ko runājis.

„Labi!” ķeizars vēl paskubinājis. „Tad tikai nes vien!”

Rītā, kad zemnieks atnācis pie valdinieka, vārtu sargi negribējuši šo iekšā laist, bet ķeizars, zinādams, kas par lietu, pavēlējis ielaist. Zemnieks ienācis, paklanījies līdz zemei un iesviedis ķeizarienei, princesēm pa saujai rāceņu klēpī, teikdams, ka tos kukuļam esot paņēmis līdz un ka tie īsti labi esot ēdami tad, kad vērpjot, jo no tik garšīgiem tupeņiem kā šie ronoties pulka slieku un tās vērpējām papilnam vajagot. To teicis, tas pagriezies uz otru pusi un nodevis ķeizara sulaiņiem sūdzības rakstu. Nodevis – tie neviens nemācējuši izlasīt. Tad ķeizars licies saskaities esam un teicis sulaiņiem:

„Dodiet man, jūs jau nekā nejēdzat. Tādu rakstu nevar izlasīt, ko tad jūs vēl manu maizi ēdat? Redziet, te stāv šie mazie, sīkie ir sūdzētāja tupenīši, šie lielākie ir kunga sivēniņi, šie itin lielie ir kunga cūkas, bet cūkas ar sivēniņiem ir šitos tupenīšus izrakņājuši, jo citādi viņus nemaz neredzētu, tie būtu apakš zemes, un tagad viņus redz tādēļ, ka izrakņāti. Un nu es pavēlu – kungam visi tie tupenīši godīgi jāatlīdzina.”

Par tādu ķeizara gudrību, ka mācējis šās šņipiņas tā izlasīt, visi brīnījušies. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Kungu dzīve

Reiz viens Vidzemes muižnieks pastaigādamies iestidzis tā purvā, ka ne par ko ārā tikt; galva vien tikai laukā. Te nācis latviešu zemnieks garām. Kungs saucis, lai palīdz. Zemnieks paņēmis savu garo maizes kuli, kādas te mēdz lietot, piesviedis kules vienu galu klāt un saucis: „Kod kulē, kod kulē!” Muižnieks izglābies, un no tā laika viņu dēvē par Koškuli. Viņa dzimta vēl tagad pastāv Vidzemē.
[http://valoda.ailab.lv/]


Divi zemnieki nāk no tirgotavas. Viens no tiem nes kādu ādas gabalu.

Pirmais zemnieks: „Cik aizmaksāji par to ādu?” Otrs zemnieks: „Sešdesmit kapeikas.” Pirmais: „Tas ir par dārgu! Es pirku ādu pilsētā, aizmaksāju gan vienu rubli un divdesmit kapeikas, bet tas man ar bija divreiz tik liels gabals.”

 

Kāds zemnieks, lāpīdams rijas jumtu, nelaimīgi kritis. Ārsts vaicājis: „Kur tu esi sasities? Krustos, vai?” – „Nē, daktera lielskungs, rijas priekšā!” atbildējis zemnieks.



Zemniekam


Es dziedu tevim, zaļais zemes spēks,

Tu – valgs kā rasā sapļauts sēks,

Tu – smaržas pilns kā āra siens, –

Ar tevi satikos uz ceļa viens.

 

Tev matos tinās siena zāles,

Tev soļi skraukstēja uz rīta gāles,

Liels lēni gāji tu, kā siena vezums zaļš –

Man krūtīs auga prieka kliedziens skaļš.

Es dziedu tevim, zaļais zemes spēks,

Pār tevi rīta saule lēks!

Tu saulei draugs, tā tevi zin,

Kaut zemi nāves tumsa tin. [Skalbe 1953 : 97]


Es jūtu šo zemi. Es tāpēc rakstu, ka es to jūtu. Tīras jušanas pēc. Es iedomājos, ka arī īsts zemnieks tā strādā – tīras jušanas pēc.

Es jūtu zemnieka atnākšanu pasaulē. Viņš atnāk kopā ar radību, labā kompānijā, dzīvā lokā. Viņam ir sēklas līdzība. [..]

Zeme, draudziņ, nepazudīs! Ja tikai zemnieki saglabāsies. Katrs, kas dzīvo laukos, jau nav zemnieks. Pat katrs traktorists nav zemnieks. Pat katrs lauksaimnieciskā produkta ražotājs nav zemnieks. Jo ražotājs ražo, ražo un te pēkšņi vienā dienā vairs neražo… Kas noticis? – Viņam pietrūkušas izejvielas. – Izejvielas? Kādas izejvielas? – Minerālmēsli, teiksim, minerālmēsli. – Nu un tad? Vai tad nevar dabūt, kaut kur?

Varbūt var dabūt. Bet līdz ar to laukstrādnieks ir sapratis, ka viņš nav vairs zemnieks. Jo zemniekam nekā nepietrūkst. Viņš dzīvo dabiskā apritē. [..]

Zemnieks ir neaizstājams. [Ziedonis 1985 : 9–11]

 

Un lielie govju bari, kuri no kūtīm ik dienas izgāja maurodami pretī rīta klusumam? Ar gandrīz reliģisku cienīšanu pret viņiem izturējās mūsu zemnieki, jo viņi bija kāds mūžam dzīvs materiālās labklājības pamats un no viņiem nāca veselīga bauda, ko deva viņu piens, sviests un siers, kuru smarža apņēma ikkatru, kas pārkāpa latviešu mājas slieksni. [Virza 1991 : 19]




Ģederts Eliass Pēc darba.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Dziesma Zemnieku himna. Elitas Veidemanes vārdi, Aivara Brīzes mūzika, izpilda Elita Veidemane, Aivars Brīze, Eduards Pāvuls.


Dziesma Es nāku no mazas tautas. Knuta Skujenieka vārdi, Māra Lasmaņa mūzika.


1924. gadā Valsts arhīva dokumenti, kas vēsta par Baltijas ģenerālgubernatora, Vidzemes gubernatora un guberņas valdes attieksmi un rīcību zemnieku nemieru likvidēšanā, kā arī militāro spēku un represīvo orgānu iesaistīšanos dumpja apspiešanā.
[Sagatavots pēc: http://www.arhivi.gov.lv/]

 

Zemnieku brokastis ar kartupeļiem

Sastāvdaļas: 2 olas; 30 g piena; sāls; 74 g dūmota speķa vai cauraugušas cūkgaļas; 25 g desas; 15 g sīpola; 100 g vārītu kartupeļu. Dūmotu gaļu un desu sagriež stienīšos un kopā ar sasmalcinātiem sīpoliem apcep. Pieliek sagrieztus vārītus kartupeļus, pārlej olu un piena maisījumu, cepeškrāsnī cep, līdz olas sarecējušas. Pasniedz ar dārzeņu salātiem.
[Sagatavots pēc: Andrejeva 2007 : http://www.receptes.lv/]