zaļš

Tradicionālā transkripcija

[zàļš]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zɑʎʃ]

[z] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[ļ] – skanenis

[š] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

zaļ+aļģ-es

zaļ+bar-īb-a

zaļ+dzelt-en-s

zaļ-g-an+brūn-s

zaļ-g-an+meln-s

zaļ-g-an+pel-ēk-s

zaļ+knāb-is

zaļ+lil-ij-a

zaļ+pūc-īt-e

zaļ+sūn-as

zaļ+vārn-a

zaļ+vāl-īt-e

zaļ+zelt-ain-s

zaļ+zil-s

zaļ+žub-īt-e

dzelt-en+zaļ-š

gaiš+zaļ-š

tumš+zaļ-š

zaļ+ac+ain-s, zaļ+ac+ain-a

zaļ+ac+is, zaļ+ac+e

zaļ+spārn+īt-is

zaļš – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) izteicēja zeme ir zaļa.

2) apzīmētājs – Zaļais dīķis bija aizaudzis.

zaļš, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.

Viņš izvilka no skapīša maizes klaipu un zaļu krūzi ar atlauztu osu. Viese 2, 93.

.. Elīza dzīrās man dāvināt pašaustu segu – tumšbrūnu ar zaļām svītrām. Ezera 17, 65.

Šeit pie zaļās uguns pārej šķērsielu .. Kroma 5, 46.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.

Zaļie zirnīši.

Ļoti indīgas ir bālā mušmire .., baltā mušmire .., zaļā mušmire .. Veselība 62, 8, 27.

Tālumā dzirdam kli-kli-kli saucienus. Saku Dacei, ka tā kliedz zaļā dzilna .. Birznieks-Upītis 2, 15.

.. zaļo tēju smaržina ar magnoliju, rožu, neļķu, jasmīnu ziediem. Lauku Avīze 90, 16, 10.

// Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).

„Tu nezini? Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj.” Janovskis 1, 179.

„Mana seja ir zaļa,” vaid Karsoņa kundze. „Uzliku tik daudz rūža, un tomēr tā ir zaļa.” Grebzde 1, 76.

„Glorija” vienā ziņā pārspēja visus citus Rīgas kinoteātrus: ja biji visu filmu redzējis, tevi neviens .. neraidīja laukā .. skaties, kaut vai zaļš palikdams. Kļava 1, 50.

2. Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu). Tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).

Aizverot acis un izrunājot vārdu „Latvija”, es tūdaļ jūtu zaļu zāli pavasarī dīgstam, to pašu zaļo zāli, pēc kuras es vienādi esmu ilgojusies kā Itālijā, tā arī Somijā. Mauriņa 1, 52.

Brūklenīte, brūklenīte, Mūžam zaļais brūklenājs .. Elksne 3, 51.

Visjautrāk tur gāja Ziemassvētkos. Tad baltās dzirnavās stāvēja zaļa eglīte ar zelta riekstiem un mirdzošām svecītēm. K. Skalbe 1, 83.

// Tāds, kur aug, zaļo augi.

Pilsētas zaļā rota – dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.

Mežā ienācis rudens. .. Tas zaļās valstības četrkājainajiem iemītniekiem atnesis tuvās ziemas skumjo priekšnojautu, bet medniekiem – medību prieku. Rīgas Balss 66, 242, 5.

„Slēpsimies!” es uzsaucu Inārai, un mēs ieskrējām nomaļā, zaļā ieliņā. Auziņš 1, 24.

// parasti ar not. galotni Tāds, kad dabā zaļo augi (piemēram, par gadalaiku).

Mācību gadu varēja uzskatīt par pabeigtu: rīt saņems liecības un tad – visa zaļā vasara piederēs viņiem. Vāczemnieks 4, 223.

Tagad, kad rakstu šīs rindas, apkārt ir zaļais Latvijas jūlijs, siena laiks .. Auziņš 1, 90.

// pārn. Spēcīgs, arī plaukstošs.

Tāds ir pavasaris, liela, zaļa spēka pilns. Zigmonte 6, 279.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.

No kukurūzas iegūst .. daudz zaļās masas lopbarībai. Švinka 1, 35.

Šovasar no pat pavasara līdz gada beigām piebarojumu nodrošinās zaļais konveijers – sākot ar rudziem un beidzot ar turnepšiem un kacenkāpostiem. Zvaigzne 56, 9, 3.

3. Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).

Avenāji, pilni zaļu, nenobriedušu ogu, smagi līka vai līdz zemei. Kaijaks 5, 277.

.. refrižeratorkuģos iekrauj tikai zaļus banānus ar tādu aprēķinu, lai pa ceļam tie lēni nogatavinātos .. Grīva 8, 232.

// Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).

Edvarts: „Es nezinu, Irbes kungs, – tie koki jums tak priekš drīzas izstrādāšanas būs par zaļiem.” Blaumanis 6, 381.

.. malka bija zaļa un negribēja degt. Jansons 5, 300.

Gaļas kūpināšanai tautā par vislabākiem atzīti zaļas alkšņu malkas dūmi. Caune 5, 74.

4. Termiski neapstrādāts.

„Ēdīsim atkal zivis,” Grīntāls atbildēja. „Kas grib, lai ņem zaļas, priekš citiem tās apsutināsim ..” Blaumanis 6, 34.

Vecmāmuļa jau rītā bija nomizojusi kartupeļus, tie nu bija jāizvāra un jāpalīdz izdomāt, vai siļķi ēst klāt zaļu vai ceptu. Sakse 6, 112.

5. Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.

.. vēlīgi [Osis] noskatījās dēlam pakaļ. Deviņpadsmit gadi, zaļš un mīksts vēl, bet savā vietā nags tomēr. Upīts 4, 106.

Zaļu puiku par vīru padara ne jau pirmā sieviete, pat ne gadi, bet prāta briedums – spēja domāt. Ezera 11, 112.

Pavasara semestrī Milce vairs nejūtas tik zaļa jaunule ne Rīgas dzīvē, ne arī medicīnas studiju sajēgumā. Vairs neapmaldās ielās, ne debess pušu virzienos. Klīdzējs 1, 399.

// pārn. Bezrūpīgs, jautrs.

Ai jaunība, ai spārnotā un zaļā .. Karogs 55, 7, 25.

Zaļo partija – partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

zaļš, -a – zaļš; krāsot zaļu – nūdareit zaļu; Zaļā ceturtdiena – Leluo Catūrtdīne 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

zàļš, -a – zàlš, -ļa.

1. vi`las pìrkta zaļa kleĩta un laka kuxpes.

2. Tāds, kas nav vārīts, cepts, konservēts. màn mahma viê·nâ cepa tãs kũkas, zaļus âbuõlus lika klâ.

3. Tāds, kas nav izžuvis, izžāvēts (parasti par kokmateriāliem, malku, sienu); mitrs. tã grìda i likta nùo zaļìm d¡ļìm.

4. Tāds, kas nav nogatavojies. šùoned¡ļ vaĩ neiêšu uôgâs, jaûned¡ļ, lài nùogatav¡jas, pùlka i zaļas. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 748]

Dzīvot zaļi (arī zili zaļi) – dzīvot bezrūpīgi.

Gulēt (arī būt) zem zaļām velēnām poēt. – būt apglabātam (kapos).

Iet zaļi sar. – veikties labi, klāties jautri.

Tikt uz zaļa zara – iegūt labklājību.

Zaļa dzīve – laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām; vieglprātīga dzīve, arī uzdzīve.

Zaļas dienas, arī zaļa diena – labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.

Zaļš aiz (arī no) skaudības sar. – ļoti skaudīgs.

Zaļš aiz (arī no) dusmām sar. – ļoti dusmīgs.

Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm sar. – saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.

Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi – ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Uzvārdi – Zaļaiskalns, Zaļaiskalna.

Vietvārdi – Zaļā birze, pilsētas vieta Kuldīgas novadā; Zaļā iela, iela Liezēres pagastā.

Ergonīmi – Zaļā vārna, mākslinieku biedrība.

zaļš; lš. žãlias, pr. saligan, kr. зелёний, bkr. зялёны, ukr. зелéний, bulg. зелéн, č. zelený, p. zielony ‘t. p.’ Tās pašas cilmes kā zelt. Krāsas apzīmēšanas ziņā vārds senāk nav bijis tik viennozīmīgs kā mūsdienu valodā. To rāda, piem., morf. var. zals (apv.) ‘brūns, sārtidzeltens, gaišsarkans’, kā arī no baltu valodām aizgūtie somugru vārdi (ig. haljas < *žaļas ‘spožs, spīdīgs, spoži zaļš’, s. haljakka ‘bāli pelēks, palss’). Tas izskaidrojams ar saknes nozīmi: ide. *ĝhel– ‘spīdēt, mirdzēt’ > b. *žel- : *žal- > la. zel-, ar dažādām krāsu niansēm.

Skanējuma ziņā saistīts ar vārdu zāle, vārds zaļš ieguvis stabilu mūsdienīgu nozīmi. Ide. valodās mijas attiecīgo vārdu nozīmes ‘zaļš’ un ‘dzeltens’, piem., augi kr. apv. зелeнúk, зaлaнúца lietojami krāsošanai gan dzeltenā, gan zaļā krāsā. Šī parādība daļēji saistās ar ide. sakņu *ĝhel- un *g^Ohel refleksu saplūšanu (Meijē).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 548]

angļu – green

baltkrievu – зялёны

franču – verte

grieķu – πράσινος

igauņu – roheline

ivritā – ירוק

krievu – зелёный

latīņu – viridis

lietuviešu – žalias

poļu – zielony

somu – vihreä

ukraiņu – зелений

vācu – grün

zviedru – grön

Zaļa čūska pa lauku skrien. – Ežas.

Lielais dievs birzē,

Zaļa cepure galvā. – Ozols. 

Ziem’ zaļš, vasar’ zaļš,

Nekad lapas nelapo. – Priede. 

Sausais, līkais, ko tu stāvi?

– Zaļais, bagātais, – es tevi sargāju. – Sētiņa ap rudziem. 

Mazs, mazs vīriņš

Zaļām kājām. – Sienāzis. 

Dace Lielā Meitene zaļā.

Kristīne Luīze Avotiņa Raspodiņu rīts.

Helēna Heinrihsone Roze ar zaļām lapām.

Ģederts Eliass Poķu dziļums.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]