Tradicionālā transkripcija

[zâles]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zɑːˀlĕs]


[z] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[l]’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



zāl- – vārda sakne, celms

-es galotne




mieg-a+zāl-es

ziepj-u+zāl-es




zāles patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija


Daudzskaitlinieks.

 

 

vsk.

dsk.

N.

 

zāl-es

Ģ.

 

zāļ-u

D.

 

zāl-ēm

A.

 

zāl-es

I.

 

ar zāl-ēm

L.

 

zāl-ēs

V.

 

zāl-es!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dažas zāles ir rūgtas.

2) izteicēja daļaAspirīns arī ir zāles.

3) galvenais loceklisZāles skapītī.

4) papildinātājs – Es pērku zāles aptiekā.

5) vietas apstāklisZālēs ir vielas, kas nepieciešamas slimību ārstēšanai.

6) apzīmētājsŠo zāļu iedarbība būs ilgstoša.



zāļu formas, zāļu iedarbība, zāles pret klepu, zāļu smaka, zāļu tabletes, zāļu tēja
 

klepus zāles, kuņģa zāles, miega zāles, nāves zāles, nervu zāles, nieru zāles, sirds zāles, ziepju zāles, žurku zāles
 

dārgas zāles, labas zāles, lētas zāles, rūgtas zāles, stipras zāles, šķidras zāles, vieglas zāles
 

dzeramas zāles, dzert zāles, ierīvējamās zāles, ierīvēt zāles, izrakstīt zāles, lietot zāles, parakstīt zāles, pārdot zāles, pirkt zāles, ražot zāles



zāles, [â] -ļu, dsk., s.

Vielas, ko lieto slimību ārstēšanai vai novēršanai. 

Zāļu tabletes.  Dzert zāles. Nopirkt medu zāļu tiesai. 

pārn. Darbs ir labākās zāles pret kūtrumu. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1190]


zāles, -ļu, vsk. zāle, -es, s.

Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.

Iekšķīgi lietojamas zāles. Zāles ārīgai lietošanai. Pirkt zāles aptiekā.

Māsa jau apgūlusies savā gultā, brālis pilināja viņai zāles acīs, kas skolā iekaisušas. Māsa sūkstījās, ka sāpot .. Austriņš 1, 229.

.. viņa to [istabu] turēja aukstu tālab, ka zāles vēsumā labāk glabājās, nezaudēdamas derīgo stiprumu. Mauliņš 2, 35.

Ar kādām zālēm Vīga lopiņu izārstējis, nav zināms, bet jau pēc nedēļas zirgs kāri barojies Vīgas ganībās, atkopdamies acīmredzot. Bels 7, 81.

Lai zāles izraisītu vajadzīgo profilakses vai ārstniecības efektu, tām organismā jābūt pietiekamā koncentrācijā. Tāpēc arī ārsts nosaka zāļu lietošanu noteiktās devās. Veselība 80, 1, 30.

Viņa paņēma sirds zāles, trīsošām rokām skaitīja korvalola pilienus .. Dinere 10, 96.

// Ārstniecības augi, arī drogas.

Lidijai ir draugi dārznieki, gudras zāļu sievas, kuras prot savākt ārstniecības augus. Dzene 2, 81.

Zāļu uzlējumus, kuru sastāvā ir puplakša lapas, plaši izmanto mūsdienu medicīnā. Rīgas Balss 84, 108, 5.

Eduards mātei neatsaka, klusībā viņš pat vairāk paļaujas uz mātes vārītajām zāļu tējām. J. Kalniņš 8, 84.

Pēc zāļu tējām sniedzamies, kad mums nepieciešams uzmundrinājums vai arī mierinājums, kad mūs moka klepus, bezmiegs, sāpes pakrūtē. Rīgas Balss 85, 25, 4.

Visām zāļu tējām vajag lēni žāvēties. Tās necieš saules tveici un steigu. Zigmonte 13, 104.

Tagad Straumēnu saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles, un katram, kas šādas glāzes tukšoja, likās, ka viņš norij uz dibenu smaržīgu uguni. Virza 1, 95.

Džemma neiedrošinājās atzīties, ka degvīns viņai negaršo un šis Melānijas zāļu šņabis liekas gatavā inde un nāve. Ezera 13, 187.

// Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.

Puisis pats jutās ļoti apkaunots un slepus taujāja vienam otram, vai nezina zāles ūsu audzināšanai [audzēšanai]. Sakse 2, 141.

// Līdzekļi (kā) iznīdēšanai.

Kaja: Viņš mani pirka, ne precēja! Cik labprāt es viņam būtu iedevusi žurku zāles, .. ja vien nebaidītos par to nonākt cietumā! Zīverts 2, 277.

Vecā kalpone Adele .. vienudien šūpoja galvu. „Ainiņ, nevajadzēja tev viņam katru dienu tās nāves zāles [degvīnu] dot!” Zigmonte 10, 153.

// pārn. Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.

Kā visi Vējagali, pret jebkuru miesas un gara vainu viņš patiesībā zināja vienas zāles – kārtīgu izpēršanos uz lāvas ar bērza pirtsslotu. Skujiņš 14, 70.

Aktrise zina zāles, kuras šaubu brīžos palīdz. Viņai ir vareni attīstīta humora izjūta. Dzene 2, 76.

Koki ir labākās zāles pret dvēseles sāpēm. Ozoli un priedes ārstē nevarību. Egles aizdzen dusmas. Bērzs palīdz pret drūmu sirdi. Viese 4, 15.

// novec. Parfimērijas izstrādājumi. Smaržas.

Zīda drēbes čaukstēja, dārgu zāļu smarža viļņoja pa gaisu .. Zeiboltu Jēkabs 1, 279. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


zāles – dziedēklis, medikaments, barb. drapes 


Tur nelīdz ne zāles, ne plāksteris – tur nekas nelīdz.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1190]


Medicīnāmiega zāles, zāļu tējas.


Vārda zāles pamatā ir lietvārds zāle.

zāle [zâle]; lš. žol­ ‘t. p.’, pr. sālin [zālin] (ak.) ‘lakstus, zāli’, nerv. zil. ‘zāle’ (*zēl-e), kr. apv. зéлье ‘zāle; nāves zāles’, bkr. зéлле, ukr. зiлля ‘zāle’, bulg. зéле, č. zelí ‘kāposti’, p. ziele ‘zāle, ārstnieciskās zāles’, daku –zila ‘zāle’, frīģiešu zelkia ‘dārzeņi’.

Pārn. ‘augs’ → ‘ārstniecības līdzeklis’ jau senatnē. Vārds (dsk.) 17. gs. šajā nozīmē plaši minēts avotos, piem.: „zāles iejemt, zāles iedzert, rūgtas zāles, dārgas zāles, dzenamas zāles” (Manc II 400). 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 547]


angļu  medicine

baltkrievu – медыцына

franču – la médecine

grieķu – ιατρική

igauņu – meditsiin

ivritā – רפואה

krievu – лекарство

latīņu – remedium

lietuviešu – vaistai

poļu – lekarstwo; leky

somu – lääketiede

ukraiņu – медицина

vācu – die Medizin

zviedru – medicin



Ja savāra trīsdeviņas zāles, tad tāds ūdens der pret visādām kaitēm.
 

Kad par zālēm saka paldies, tad nepaliek vesels.
 

Kad viens cilvēks iedod otram zāles, tad tam, kas tās zāles saņem, paldies nevajaga teikt tam devējam; ja teic, tad tās zāles neko nelīdz.
 

Kad slimniekam dod zāles, tad jāuzmanās, lai zāles nenopil zemē.
 

Ja zāles nopil zemē, tad slimniekam no tām nav vairs nekāda labuma.
 

Vecā mēnesī nevar dzert nekādas zāles, jo tās tad nepalīdz.
 

Zāles nekad nevajaga aiztikt priekš lietošanas, jo tad tās nelīdz.


Visi nāca, visi nesa,
Tādu zāļu neatnesa;
Es atnācu, es atnešu
Piena zāles, sviesta zāles. [LD 32690-0]

 

Bajāram duj meitiņas,
Šitās pašas neveselas;
Ik rītiņa, ik vakara
Zāļu pods ugunē. [LD 20131-0]


Melnuma zāles

[..] Zināms, pa dienu kaimiņa saimnieks tiešām vairs neuzdrošinājies puiša mājās rādīties, bet nu tas izgudrojis pa novakariem. Puiši pēc dienas darbiem mēdz tūlīt garšļaukus likties un aizmigt, bet meitām tā nav: tām vēl šis tas, ko nokopties, tās mūžam aiziet vēlāku gulēt. Šo pastarpu kaimiņa saimnieks nu bij izraudzījis.

Atposis jau vienu vakaru pie puiša līgavas, otru tāpat. Līgava no rīta pateikusi puisim. Puisis zobus vien griezis un gudrojis, kā nu atkratīties no diedelnieka. Beidzot tas sadabūjis no kādas vecenītes melnuma zāles. Ar šīm zālēm tas bij nodomājis kaimiņa saimnieku dziedināt. Viņš klusītiņām izracis uz to teku, kur kaimiņa saimniekam jānāk, dziļu bedri. Bedrē ieliks lielu mucu; mucu piepildījis ar ūdeni un piemaisījis klāt melnuma zāles, tad pārsedzis mucu ar segu un nolīdzinājis teku, ka ne manīt, ne redzēt, kas apakšā.

Un nu bijuši joki. Kaimiņa saimnieks, novakarē pie puiša līgavas līzdams, iekritis pār galvu melnajā šķidrumā. Nabadziņš pieķēries pie mucas malas un bļāvis, lai glābjot. Saskrējuši ļaudis un izglābuši. Bet, kur nu tādu likt – āda nolūp, bet nekā: tās bijušās tādas zāles, ko nemūžam nomazgāt. Bijis jāpaliek melnam līdz kapa malai.

Puisim turpretim nu bijis reiz miers. Tas apņēmis savu līgavu un dzīvojies smiedamies.
[http://www.pasakas.net/]


Par deviņvīruspēku

Teika stāsta par kādu karali: tam bija vairāki dēli. Reiz jaunākais ļoti mīlēja darbu, klejodams pa klinšainu kalnāju, būtu gandrīz iekritis dziļā aizā, ja krītot nebūtu satvēris kādu stādu un tādā kārtā noturējies virs zemes. Šo stādu viņš pārnesa mājā un iestādīja savā dārzā, nosaukdams to par deviņvīruspēku.

Kādreiz bīstami saslima karalis. Neviens ārsts nevarēja pateikt, kādas zāles līdzētu pret ļauno kaiti. Jaunais karaļdēls noskumis sēdēja zem savas mīļās puķes, kura bija izaugusi vīra garumā, un sūdzēja tai savas bēdas.

Tā sēdot, viņš iemiga un redzēja sapni. Ko viņš sapņoja, to teika nestāsta, bet atmodies tas sagatavoja no puķes ziediem zāles un ar šīm zālēm izdziedēja tēva ļauno slimību. Pēc tam visa tauta slavēja šo puķi un nosauca to par deviņvīruspēku.
[LTT 1991 : 474]



***


arī straumei ir harmonija

es lūkojos vakara lūgsnu bet

mutē sausums kabatā zāles

logu caurumos lielceļi vaimanā [..] [Gaiķu Māris 2011 : 17]


 

Neatvadīsimies


rūgts ir ne tikai analgīns

bet arī dzīve ziniet

nevajag zaķi nesteigsimies

neatvadīsimies

 

asara zirnekļa tīklā

tāds ir mans liktenis ziniet

bet nevajag notraukt vienalga

neatvadīsimies [Elsbergs 2009 : 203]



Mācību filma Kā top zāles? (2007). Režisors G. Zilūzis.

Filmā atainots ceļš no datorā modelētas vielas līdz zālēm. Tas aptver vielas modelēšanu, izstrādi, sintēzi, kā arī zāļu masas izstrādi, pārbaudi un ražošanu.
[Sagatavots pēc: http://www.grindeks.lv/]


Dziesma Somu pirts. Arnolda Auziņa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ojārs Grīnbergs.
 

Dziesma Trīs lietas. Māras Zālītes vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Harijs Spanovskis.


Zāļu ražošana Latvijā

Jau gadiem ilgi Organiskās sintēzes institūts (OSI) nodarbojas ar jaunu zāļu vielu meklēšanu un pētīšanu. Latvijas OSI izveidots 1957. gada 2. janvārī, lai veiktu pētījumus organiskajā ķīmijā, molekulārajā bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā. Šobrīd OSI ir vadošais zāļu izstrādes pētniecības centrs Baltijas valstīs.

AS Grindeks ir vadošais zāļu ražotājs ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Galvenie darbības virzieni: oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Grindeks specializējas sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kas tika atklāts Latvijā.

AS Olainfarm ir otrais lielākais Latvijas zāļu ražotājs. Populārākie Latvijā atklātie medikamenti, ko ražo Olainfarm, ir remantadīns, renkarols, noofēns, neiromidīns, furamags.

Rīgas Farmaceitiskā fabrika savu darbību sāka 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis. Šobrīd Rīgas Farmaceitiskā fabrika ražo galvenokārt tinktūras, šķidros ārstniecības augu ekstraktus, pilienus, ziedes, ārstniecības augu drogu fasējumus, tējas, kā arī uztura bagātinātājus.

SIA LMP ir farmācijas uzņēmums, kas specializējas ziežu un gēlu ražošanā. Zināmākie medikamenti – virogels un brūču ziede.

Daudzi cilvēki izvēlas homeopātiju. Arī Latvijā ir savas homeopātijas tradīcijas – homeopātiskās zāles ražo Homeopātiskā aptieka.

SIA Silvanols ir Latvijas dabisko ārstniecības līdzekļu ražotājs. Produktu klāstā ir atrodami gan gēli, sīrupi un balzami, gan kapsulas, krēmi, losjoni un aerosoli.
[Sagatavots pēc: http://www.zalesinfo.lv/]

 

Zāļu tējas vāc pēc rasas

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Vija Eniņa stāsta, ka drogas tējai jāievāc vietās, kur dienā nebrauc vairāk par piecām mašīnām. Jāvairās arī no automašīnu saceltajiem baltajiem ceļa putekļiem. Pēc vākšanas drogas nemazgā, izņemot to pazemes daļas, tās var arī nopurināt. Virszemes daļas izmanto tādas, kādas ir. Augus zāļu tējām ieteicams vākt dienas pirmajā pusē pēc rasas nožūšanas. Smaržīgos augus vēlams vākt saulainā laikā, tā tie vairāk saglabā ēteriskās eļļas. Citām drogām laikapstākļi nav tik būtiski, galvenais, lai tās nav slapjas. Lietū vāktas drogas žūst lēni. Tām arī samazinās aktīvo vielu daudzums.

Tējas lapas un laksti jākaltē, sargot no saules, jo saules ultravioleto staru ietekmē noārdās daudzas aktīvās vielas. Augs var sadzeltēt. Savukārt augļus – zemenes, mellenes, avenes – var žāvēt saulē, sargājot no mušām un citiem kustoņiem. Saulē var žāvēt arī sakneņus. Kaltējot augus, vasarā pietiek ar siltumu, kas ir dabā.

Tēju uzglabā tumšā vietā istabas temperatūrā. Var izvēlēties stikla, metāla vai kādu citu trauku. Ja drogas tiek uzglabātas necaurskatāmā materiālā, tēja, sevišķi ziedu drogas, laiku pa laikam jāpārbauda. Jo tās, kuras satur cukuru, garšo kaitēkļiem. Der arī auduma maisiņi. Krājumi jāatjauno katru gadu.
[Sagatavots pēc: Prodniece 2009 : http://www.diena.lv/]