viss

Tradicionālā transkripcija

[vis:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[visː]

[v] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ss.

vis+ap-kārt

vis+caur

vis+ēd-āj-s

vis+gar-ām

vis+gudr-s

vis+pirms

vis+spēc-īg-s

vis-u+pēc

vis+var-en-s

vis+vis-ād-s

vis+pus+īb-a

vis+pus+īg-s, vis+pus+īg-a

vis+spēc+īb-a

vis+spēc+īg-s, vis+spēc+īg-a

vis+zin+is, vis+zin+e

vis+zin+īb-a

viss – patstāvīgs vārds, vietniekvārds, noteiktais* vietniekvārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs

* Citur literatūrā tiek saukts par vispārināmo vietniekvārdu.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Visi bija apmierināti ar redzēto un dzirdēto.

2) izteicēja daļa – Tas ir viss.

3) galvenais loceklis – Viss, man jau šī spēle apnika.

4) papildinātājs – Visu zināt nekad nav iespējams.

5) apzīmētājs – Visa istaba smaržoja pēc tikko ienestiem jasmīna ziediem.

6) vietas apstāklis – Dzīves pieredzi iespējams gūt it visā, kas notiek ar tevi.

viss

1. Raksturo (ko) kā vienotu, nepārtrauktu veselumu vai kopumu; norāda uz kā (piem., pazīmes, darbības, stāvokļa) maksimālu intensitāti, pilnīgu izpausmi. 

Viss ciems. Visa māja. Visa cilvēce. Par to runā visa pilsēta. Visu rītu, dienu, nakti. Visi darbi padarīti. Pūlēties visiem spēkiem. 

2. vsk., lietv. nozīmē Norāda uz vispārinātu, nedalāmu (piem., apstākļu, notikumu, parādību) kopumu. 

Viss ir pateikts. Viss pāriet. Viss tur spīd un laistās. Visam savs laiks. Viņš grib visu zināt. Pateikties par visu. Būt spējīgam uz visu.

3. dsk., lietv. nozīmē Apzīmē priekšmetu vai personu pilnīgu kopumu; pilnā sastāvā, bez izņēmuma. 

Visi par vienu un viens par visiem. Visi bez izņēmuma. Jūs visi esat vainīgi. Visiem pa prātam neizdarīsi. Tas ir visiem zināms, pieejams. Visiem redzot, dzirdot, klāt esot.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1186]

viss, s. -a

1. vsk.; adj. nozīmē Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.

Viss mežs. Viss vezums. Viss loms. Visa raža. Visa produkcija. Klusēt visu ceļu. Izlasīt visu pasaku. Piebradāt visu grīdu. Smaidīt pa visu seju. Visa mugura slapja.

Apnicis visu pasauli – tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.

Lopi jūt vakara pusi. Var viņiem aizstāties priekšā un tos aizkavēt, bet viss bars slīd neatturami [uz mājām]. Brigadere 2, 332.

Divtelpu jeb tā saucamās dvīņu klētis sastopamas visā Latvijā. Cimermanis 1, 75.

.. pār visu ķēniņa namu kā slimība gulēja sēras. K. Skalbe 1, 90.

Visu ceļojumu no sākuma līdz galam Jānītis nevarēja atraut acis no automašīnas loga .. Birznieks-Upītis 3, 7.

// dsk. Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.

Visas rokas jēlas. Visi pleci greizi.

.. man lokoties, visas iekšas sāp un tirpst. Belševica 1, 4.

Annai visas kājas notirpa. Taisni pirms gada viņa tā bij kravājusies, un Mārtiņš gluži tāpat locījās apkārt… Upīts 4, 334.

// Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.

Visu dienu. Visu nakti. Visu rītu. Visu ziemu. Visam gadam. Lija visu vakaru.

Visu laiku – nepārtraukti.

Gandrīz visu augusta mēnesi Pietuka Krustiņš uzturējās pie Prātnieka, izstrādādams priekš goda maltītes runas un dzejoļus .. Kaudzītes l a, 234.

Kaķītis gāja, gāja, visu vasaru. Suņi viņu dzenāja, kaķi plēsa, un puikas mētāja ar sprunguļiem un akmeņiem. K. Skalbe 1, 88.

Tik cieši izmisumam cerība stāv blakus. Tās abas visu mūžu vienās krūtīs mājo. Līce 1, 39.

2. dsk.; adj. nozīmē Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.

Visi kaimiņi. Visas tautas. Pēc visiem likumiem. Visos logos mirdz ugunis. Segt visus izdevumus. Atdot visus parādus. Izravēt visas dobes. No visām pusēm.

Visas malas – daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).

Apkraut visas malas – salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.

Par visām lietām – par visu vairāk.

Reizi (retāk reiz) par visām reizēm – beidzot.

Visās varavīksnes krāsās – ļoti krāsains.

Visi viesi bij īsti jautri un līksmi kā allaž pēc labi padarīta darba .. Kaudzītes l a, 112.

Un tā nu ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja. Brigadere 2, 62.

Visi lielie vasaras darbi nu Straumēnu ļaudīm bij aiz muguras .. Virza 1, 120.

.. iebrauca [Andžānos] sveši kungi .. un staigāja, un lūkojās pa visām malām .. Birznieks-Upītis 1, 28.

Garām mums dzen mājās zirgu ganāmpulku. Visās varavīksnes krāsās spīd zirgu muguras. Auziņš 1, 45.

// savienojumā ar pamata skaitļa vārdu Norāda skaita pilnu apmēru.

Viņi gāja tur visi trīs, kā toreiz, šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus .. Birznieks-Upītis 6, 47.

Jaunais .. skolotājs .. saņēma viņu [zēnu] laipni, apskatīja visas trīs pagastskolā iegūtās liecības. Sakse 2, 136.

.. arī bērni viņiem .. vairs neesot nekādi mazie… Kazimiram visi deviņi [gadi] .. Ezera 11, 40. 3.

3. adj. nozīmē Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.

Viss bargums. Visa lepnība. Visas dusmas. Sakoncentrēt visu uzmanību. Pielikt visas pūles.

No visa spēka, arī visiem spēkiem – cik vien spēka (ko darīt, veikt).

Visā spēkā – cik vien spēka (ko darīt, veikt). Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.

No visas tiesas (arī par visu tiesu) – patiesi, īsti.

„Ak, nedomā jel, ka tev ilgi ar šādām blēņām ļaušu lauzīt galvu!” Pauls smējās, „tādas domas izputinātu visu šā vakara jautrību.” Blaumanis 6, 180.

.. Annele turējās visiem spēkiem pretī tumšām, aklām bailēm. Brigadere 2, 19.

„Nevar tikt gudrs, vai nu zaglis gribējis par visu tiesu zirgu nozagt vai tikai tāpat mūs pabaidīt,” saka Aizbetņu tēvs .. Austriņš 1, 131.

// instr., arī akuz., savienojumā „ar visu”, arī „pa visu” Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).

Saknes ar visām zemēm. Vārīt kartupeļus ar visu mizu. Likties gulēt ar visām drēbēm. Staigāt pa pilsētu ar visu somu. Atnākt ar visu bērnu. Iet pa visu puteni.

Laura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā. Upīts 4, 251.

Un Jurģos viņš pārnāca ar visu sievu uz ciemu dzīvot. Birznieks-Upītis 6, 45.

Mežs ar visu vēju paliek dziedādams aiz muguras. Brigadere 2, 38.

Pirmo reizi mēs šeit [uz zirgu aploku] atnācām agrā stundā pa visu lietu .. Skujiņš 7, 49.

// savienojumā ar lietv. lokatīvā Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.

Visā nopietnībā. Visā stingrībā. Visā augumā.

Visā pilnībā – tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.

Visā visumā – kopumā, vispār.

Visā kailumā – pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.

Visā (savā) godībā – izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.

Izslieties visā (arī pilnā) augumā – pilnīgi izslieties.

.. ielejā viņa mājas tagad bija redzamas visā savā nabadzībā .. Kurcijs 4, 262.

Istabas vidū iznācis, tas [kucēns] ir redzams visā savā bērnišķīgajā pievilcībā .. Andersone 1, 70.

.. rūtis bijušas aizklātas ar palagu visā platumā .. Ezera 17, 97.

„Tu redzēji tikai mazu daļu no tā, ko es esmu redzējis visā pilnībā.” Paegle 3, 205.

Visā visumā jāteic, ka plaši izplatītais uzskats par šoferu lamāšanos, ko viņi it kā būtu mantošanas ceļā pārņēmuši no ormaņiem, ir maldīgs. Lagzdiņš 3, 129.

.. atvērās veča istabas durvis, viņš parādījās uz sliekšņa visā godībā. Bels 1, 70.

4. vsk., v.; lietv. nozīmē Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.

Visu redzēt. Pateikties par visu. Būt spējīgam uz visu. Viss ir aizaudzis ar alkšņiem.

Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu – samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.

(Un) viss – saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.

Viss kas – liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību.

Tas viss, retāk viss tas – norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu.

Viss viens (arī viss vienalga) – saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.

Par visu vairāk – visvairāk.

Viss spīd (arī mirdz) un laistās – saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.

Viss vienos caurumos – ļoti izplīsis, izdilis.

Visam beigas – saka, ja viss ir zaudēts.

Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā – saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.

Viss (vienā) čupā sar. – viss kopā, juku jukām.

.. Gaitiņi .. pārdeva visu, paturēdami sev tik vienu zirgu un vienus ratus. Kaudzītes l a, 208.

Saulītē bija silti, laika bija gana, un varēja rāmu prātu pārrunāt visu, kas katram uz sirds. J. Kalniņš 10, 227.

Vai tas var būt, ka viss – bez jēgas? Vai tas var būt, ka viss ir velts? Breikšs 1, 114.

.. biju sagatavojies uz visu, zināju, ka man būs jāsalst, jābadojas .. Ezera 11, 55.

Nenokavē saules rietu, Blāzma nodzisīs, un viss, Paliks sarkanzelta vietā Krēslas plēnes debesīs. Elksne 9, 82.

Bet Roma vairāk nekā jebkurš cits Rietumu kinocentrs pēc kara bija vieta, kurā varēja atrast visu ko: labo un slikto, jauno un veco, atpalikušo un progresīvo. Liesma 67, 1, 10.

Dūmaļai bij paraša vai arī nepieciešama vajadzība visu ko zelēt .. Ķieģeļu gabalus, kokus, vecas lupatas viņa grauza stundām ilgi. Jaunsudrabiņš 3, 134.

Vecā miltu tīne, lādes, spaņņi [spaiņi], toverīši, brūnais vecais skapis, viņu platā gulta – viss tas ūtrupes dienā tiks svaidīts pa sētsvidu .. Jaunsudrabiņš 8, 128.

„Balakireva „Islameja”,” burtoja Grizelda programmā, „kas tas ir – sieviete vai reliģija?” – „Viss viens. Abas neapmierina un beigās piekrāpj,” čukstēja Epalts. A. Eglītis 5, 79.

„Kārtība un tīrība ir cilvēka darba pamats,” Jukums teica, „un, kad viss ap tevi tā spīd un laistās, top gaišāks prāts ..” Dorbe 3, 162.

„Cik reižu neesmu teicis, ka mūsu starpā visam beigas. Var jau būt, ka esi lāga meitene, bet man tu vairs nepatīc…” Imermanis 2, 11.

// Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.

.. istaba sāka griezties: galds, krēsli, gulta – viss sāka lēkāt .. Valdis 1, 64.

.. Juris Kalnietis mīlēja savu darbu, viņš atdeva tam visu: zināšanas, laiku un enerģiju .. Karogs 57, 8, 6.

// Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.

Man tu esi viss.

Olivers: Es gribu dot savu siltumu un to gaišumiņu, kas manī varbūt ir, tikai nedaudziem, patiesībā tikai kādam vienam cilvēkam, kas tiecas pēc tā, kam tas ir viss. Gulbis 5, 229.

5. dsk.; lietv. nozīmē Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.

Visi jau ir paēduši. Visi ir veseli. Nāca visi kopā.

Visu vārdā – pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.

Visi bez izņēmuma – pilnīgi visi.

Visi skraidīja [ap ugunsgrēku] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami.. Kaudzītes l a, 32.

Sakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš .., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi. Upīts 4, 145.

Runā visi un daudz, dara retais un maz. Dripe 4, 171.

Visi, kas no mātes ir aizgājuši pasaulē laimi meklēt, ir apgājuši pasaulei apkārt un atraduši tikai māti. Ziedonis 17, 33.

6. savienojumā ar adj., kam ir not. galotne Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.

Acu gaisma ir visu dārgākā. Vilkt mugurā visu to labāko.

Dzejnieks apklust, Satraukts veras Tur, kur attālākā stūrī Sēd tā visu daiļākā. A. Grigulis 14, 99.

Visu labu! – novēlējums atvadoties.

„Nu tad visu labu, jaunie cilvēki! Ja Rīgā un pie Grīziņkalna, tad mēs vēl droši vien satiksimies.” Saulītis 12, 8.

Par visām lietām – par visu vairāk.

Par visām lietām glabā un sargā savu sirdsapziņu .. R. Kaudzīte 1, 9.

„Liekas, ka nervu drudzis. Pāries. Tikai mieru, par visām lietām mieru.” Paegle 3, 97.

Reizi (retāk reiz) par visām reizēm – beidzot.

.. suns bija iegaumējis reizi par visām reizēm, kas ir ierocis, ko nozīmē viņam pievērsts stobrs .. Kaijaks 5, 97.

Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem – uz ļoti ilgu laiku.

Sākumā es brīnījos par to, kā gan lielie uz visiem laikiem var galvā paturēt tik daudz burtu. Grīva 9, 53.

Visās līnijās, arī uz visas līnijas sar. – pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).

Ar (arī uz) visām četrām – ar (uz) rokām un kājām.

.. Bobītis [suns] neprata iet pavadā, turējās pretī, atspēries ar visām četrām, un žņaudzās vai nost. Ezera 2, 113.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

viss, -a – vyss, -a; visi dsk. – vysi; visu laiku – vysod; vysulaik; visu dienu – vysu dīnu; visu labu! (visu gaišu!) – vysa loba! vasali! (atsavasalojūt)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Par visu naudu sar. – cik vien iespējams (ko darīt).

Par visu miljonu sar. – saka par ko ļoti lielu, intensīvu.

Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām sar. – ļoti trīcēt, drebēt; būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.

Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas – meklējot jaukt visu.

Gāzt visas malas (arī māju) apkārt – meklējot ko, izvandīt visas vietas.

Sāp visas malas (arī visās malās) sar. – saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.

Acis šaudās uz visām pusēm – saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.

Uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm) – visos virzienos.

Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem – nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot.

Visi gali rokā – saka, ja kas ir skaidri zināms.

Visi gali ūdenī – saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.

Visi striķi trūkst sar. – saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.

Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) – ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur).

Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) – likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki.

Nav visas skrūves kārtībā vienk. – saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.

Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! vienk. – saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.

Ar visām (arī pilnām, pilnīgām) tiesībām – pilnīgi pamatoti, likumīgi.

Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus – ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.

Ar visu (arī pilnu) krūti – dedzīgi, aizrautīgi.

Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) – darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.

Atdot sevi visu – ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.

Visā galvā – ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).

Atdot visu līdz pēdējam – atdot (kādam) pilnīgi visu.

Atņemt visu līdz pēdējam – atņemt (kādam) pilnīgi visu.

Atmest (retāk pamest) visam ar roku – pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).

Pie visa gatava – saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).

Viss (ir) cauri! – saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.

Iekšā viss vārās sar. – saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.

Galvā nav viss kārtībā sar. – saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.

Visu mutē (arī mutēs) – saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.

Runāt visi ir gudri – saka, ja citi dod tikai padomus.

Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri – saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.

Visi (arī abi) vienā maisā bāžami – visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.

Visos stūros, arī uz visiem stūriem, arī ik uz stūra – visur.

Visi ceļi vaļā (arī pavērti) – radītas (radušās) visas iespējas.

Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm – būtiski, organiski iekļauties.

Izraut ar visām saknēm – pilnīgi, pavisam iznīcināt.

Bāzt visus (arī visu) vienā maisā – domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.

Visi pieci nav mājā (arī mājās) sar. – saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

viss, lš. vìsas, narev. wisa, kr. весь (ssl. vьsь), bkr. увéсь, ukr. весь, увéсь, bulg. все, č. ves, p. wszy ‘t. p.’, si. vi ‘atšķirti, atdalīti, prom, nost’, senpersiešu visa- ‘viss, vesels’. Pamatā ide. *Oƒ‘šķirti, dalīti’; divi (dalītais veselais), no kā *Oi-so-s ‘viss’ (← ‘uz visām pusēm’) > b. Oisas > la. viss.  
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1174]

angļu – all

baltkrievu – ўсё

franču – tout

grieķu – όλα

igauņu – kõik

krievu – весь

latīņu – omnia

lietuviešu – viskas

poļu – wszystko

somu – kaikki

vācu – all; ganz

ukraiņu – всі

zviedru – alla

Irbīte pa ceļu tek, viss siliņš līgojas. – Aita. 

Citi lieli, citi mazi, tomēr visi pēdu gari. – Apavi. 

Kas prot (runā) visas valodas? – Atbalss. 

Stumjams, velkams, simtiem skaitāms, kad viens trūkst, tad viss stāv. – Audekls un pārtrūkusi dzija.

Visu dzird, bet nekā nesaka. – Ausis. 

Ošīts zviedz,

Liepa līgojas;

Visiem dzirdēt –

Vienam zināt. – Bērns raud, līksts lokās; visi dzird, māte zina. 

Vai, vai! Annele pēkšņi nobīstas. Tur tak vairs nav lielā bērzu kalna! Tas ir: kalns jau gan stāv, bet nav vairs uz viņa neviena bērza, ne cita kāda koka. Viss nodzīts kā ar bārdas dzenamo nazi. Lielās grēdās guļ bērzu varenie augumi savos baltajos kreklos. [Brigadere 1960 : 39]

Autore K. Sergejeva.

Autore M. Purviņa.