Tradicionālā transkripcija

[vis:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[visː]


[v] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ss.



vis-sakne, vārda celms

-sgalotne




vis+ap-kārt

vis+caur

vis+ēd-āj-s

vis+gar-ām

vis+gudr-s

vis+pirms

vis+spēc-īg-s

vis-u+pēc

vis+var-en-s

vis+vis-ād-s


vis+pus+īb-a

vis+pus+īg-s, vis+pus+īg-a

vis+spēc+īb-a

vis+spēc+īg-s, vis+spēc+īg-a

vis+zin+is, vis+zin+e

vis+zin+īb-a




viss – patstāvīgs vārds, vietniekvārds, noteiktais* vietniekvārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs

 

 

vsk.

dsk.

N.

vis-s

vis-i

Ģ.

vis-a

vis-u

D.

vis-am

vis-iem

A.

vis-u

vis-us

I.

ar vis-u

ar vis-iem

L.

vis-ā

vis-os

V.

vis-s!

vis-i!

 

 

vsk.

dsk.

N.

vis-a

vis-as

Ģ.

vis-as

vis-u

D.

vis-ai

vis-ām

A.

vis-u

vis-as

I.

ar vis-u

ar vis-ām

L.

vis-ā

vis-ās

V.

vis-a!

vis-as!

 

* Citur literatūrā tiek saukts par vispārināmo vietniekvārdu.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Visi bija apmierināti ar redzēto un dzirdēto.

2) izteicēja daļaTas ir viss.

3) galvenais loceklisViss, man jau šī spēle apnika.

4) papildinātājs – Visu zināt nekad nav iespējams.

5) apzīmētājsVisa istaba smaržoja pēc tikko ienestiem jasmīna ziediem.

6) vietas apstāklisDzīves pieredzi iespējams gūt it visā, kas notiek ar tevi.



viss apgabals, viss apģērbs, viss autobuss, viss ceļš, viss ciemats, visi cilvēki, viss dzejolis, visa dzīve, viss dzīvoklis, visas ēkas, visa filma, visas grāmatas, visa ģimene, visa iedzīve, visi iedzīvotāji, visa informācija, viss kolektīvs, visa komanda, viss ķermenis, visa lekcija, visa māja, viss mēnesis, viss mūžs, visa nauda, visa nodarbība, viss pagrabs, visi parki, visa pasaule, viss pasākums, visi priekšmeti, viss romāns, viss sastāvs, visi simboli, visi skolēni, visi skolotāji, visas spēles, viss stāsts, visi studenti, visa stunda, viss tīrums, visi uzņēmumi, visi veikali, visa virtuve, visi ziedi, visas zīmes, viss žurnāls

 

viss aizmirstais, viss apgūtais, viss apnicis, viss beidzies, viss dzirdamais, viss garšo, viss iecerētais, viss iedvesmo, viss izjustais, viss kaitina, viss nogaršojamais, viss nomestais, viss notiek, viss pārdzīvotais, viss pārliecina, viss patīk, viss paveiktais, viss redzamais, viss sajūsmina, viss sakrātais, viss saplānotais, viss turpinās

 

apēst visu, aplūkot visu, izcept visu, izjust visu, izstāstīt visu, noklusēt visu, pazaudēt visu, pārdot visu, pārdzīvot visu, pārtraukt visu, pārveidot visu, pārvietot visu, piedzīvot visu, saprast visu



viss

1. Raksturo (ko) kā vienotu, nepārtrauktu veselumu vai kopumu; norāda uz kā (piem., pazīmes, darbības, stāvokļa) maksimālu intensitāti, pilnīgu izpausmi. 

Viss ciems. Visa māja. Visa cilvēce. Par to runā visa pilsēta. Visu rītu, dienu, nakti. Visi darbi padarīti. Pūlēties visiem spēkiem. 

2. vsk., lietv. nozīmē Norāda uz vispārinātu, nedalāmu (piem., apstākļu, notikumu, parādību) kopumu. 

Viss ir pateikts. Viss pāriet. Viss tur spīd un laistās. Visam savs laiks. Viņš grib visu zināt. Pateikties par visu. Būt spējīgam uz visu.

3. dsk., lietv. nozīmē Apzīmē priekšmetu vai personu pilnīgu kopumu; pilnā sastāvā, bez izņēmuma. 

Visi par vienu un viens par visiem. Visi bez izņēmuma. Jūs visi esat vainīgi. Visiem pa prātam neizdarīsi. Tas ir visiem zināms, pieejams. Visiem redzot, dzirdot, klāt esot.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1186]


viss, s. -a

1. vsk.; adj. nozīmē Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.

Viss mežs. Viss vezums. Viss loms. Visa raža. Visa produkcija. Klusēt visu ceļu. Izlasīt visu pasaku. Piebradāt visu grīdu. Smaidīt pa visu seju. Visa mugura slapja.

Apnicis visu pasauli – tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.

Lopi jūt vakara pusi. Var viņiem aizstāties priekšā un tos aizkavēt, bet viss bars slīd neatturami [uz mājām]. Brigadere 2, 332.

Divtelpu jeb tā saucamās dvīņu klētis sastopamas visā Latvijā. Cimermanis 1, 75.

.. pār visu ķēniņa namu kā slimība gulēja sēras. K. Skalbe 1, 90.

Visu ceļojumu no sākuma līdz galam Jānītis nevarēja atraut acis no automašīnas loga .. Birznieks-Upītis 3, 7.

// dsk. Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.

Visas rokas jēlas. Visi pleci greizi.

.. man lokoties, visas iekšas sāp un tirpst. Belševica 1, 4.

Annai visas kājas notirpa. Taisni pirms gada viņa tā bij kravājusies, un Mārtiņš gluži tāpat locījās apkārt… Upīts 4, 334.

// Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.

Visu dienu. Visu nakti. Visu rītu. Visu ziemu. Visam gadam. Lija visu vakaru.

Visu laiku – nepārtraukti.

Gandrīz visu augusta mēnesi Pietuka Krustiņš uzturējās pie Prātnieka, izstrādādams priekš goda maltītes runas un dzejoļus .. Kaudzītes l a, 234.

Kaķītis gāja, gāja, visu vasaru. Suņi viņu dzenāja, kaķi plēsa, un puikas mētāja ar sprunguļiem un akmeņiem. K. Skalbe 1, 88.

Tik cieši izmisumam cerība stāv blakus. Tās abas visu mūžu vienās krūtīs mājo. Līce 1, 39.

2. dsk.; adj. nozīmē Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu. Bez izņēmuma.

Visi kaimiņi. Visas tautas. Pēc visiem likumiem. Visos logos mirdz ugunis. Segt visus izdevumus. Atdot visus parādus. Izravēt visas dobes. No visām pusēm.

Visas malas – daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).

Apkraut visas malas – salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.

Par visām lietām – par visu vairāk.

Reizi (retāk reiz) par visām reizēm – beidzot.

Visās varavīksnes krāsās – ļoti krāsains.

Visi viesi bij īsti jautri un līksmi kā allaž pēc labi padarīta darba .. Kaudzītes l a, 112.

Un tā nu ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja. Brigadere 2, 62.

Visi lielie vasaras darbi nu Straumēnu ļaudīm bij aiz muguras .. Virza 1, 120.

.. iebrauca [Andžānos] sveši kungi .. un staigāja, un lūkojās pa visām malām .. Birznieks-Upītis 1, 28.

Garām mums dzen mājās zirgu ganāmpulku. Visās varavīksnes krāsās spīd zirgu muguras. Auziņš 1, 45.

// savienojumā ar pamata skaitļa vārdu Norāda skaita pilnu apmēru.

Viņi gāja tur visi trīs, kā toreiz, šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus .. Birznieks-Upītis 6, 47.

Jaunais .. skolotājs .. saņēma viņu [zēnu] laipni, apskatīja visas trīs pagastskolā iegūtās liecības. Sakse 2, 136.

.. arī bērni viņiem .. vairs neesot nekādi mazie… Kazimiram visi deviņi [gadi] .. Ezera 11, 40. 3.

3. adj. nozīmē Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.

Viss bargums. Visa lepnība. Visas dusmas. Sakoncentrēt visu uzmanību. Pielikt visas pūles.

No visa spēka, arī visiem spēkiem – cik vien spēka (ko darīt, veikt).

Visā spēkā – cik vien spēka (ko darīt, veikt). Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.

No visas tiesas (arī par visu tiesu) – patiesi, īsti.

„Ak, nedomā jel, ka tev ilgi ar šādām blēņām ļaušu lauzīt galvu!” Pauls smējās, „tādas domas izputinātu visu šā vakara jautrību.” Blaumanis 6, 180.

.. Annele turējās visiem spēkiem pretī tumšām, aklām bailēm. Brigadere 2, 19.

„Nevar tikt gudrs, vai nu zaglis gribējis par visu tiesu zirgu nozagt vai tikai tāpat mūs pabaidīt,” saka Aizbetņu tēvs .. Austriņš 1, 131.

// instr., arī akuz., savienojumā „ar visu”, arī „pa visu” Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).

Saknes ar visām zemēm. Vārīt kartupeļus ar visu mizu. Likties gulēt ar visām drēbēm. Staigāt pa pilsētu ar visu somu. Atnākt ar visu bērnu. Iet pa visu puteni.

Laura istabā vai rokas lauzīja: Saulītis ar visiem zābakiem iekritis viņas gultā. Upīts 4, 251.

Un Jurģos viņš pārnāca ar visu sievu uz ciemu dzīvot. Birznieks-Upītis 6, 45.

Mežs ar visu vēju paliek dziedādams aiz muguras. Brigadere 2, 38.

Pirmo reizi mēs šeit [uz zirgu aploku] atnācām agrā stundā pa visu lietu .. Skujiņš 7, 49.

// savienojumā ar lietv. lokatīvā Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.

Visā nopietnībā. Visā stingrībā. Visā augumā.

Visā pilnībā – tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.

Visā visumā – kopumā, vispār.

Visā kailumā – pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.

Visā (savā) godībā – izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.

Izslieties visā (arī pilnā) augumā – pilnīgi izslieties.

.. ielejā viņa mājas tagad bija redzamas visā savā nabadzībā .. Kurcijs 4, 262.

Istabas vidū iznācis, tas [kucēns] ir redzams visā savā bērnišķīgajā pievilcībā .. Andersone 1, 70.

.. rūtis bijušas aizklātas ar palagu visā platumā .. Ezera 17, 97.

„Tu redzēji tikai mazu daļu no tā, ko es esmu redzējis visā pilnībā.” Paegle 3, 205.

Visā visumā jāteic, ka plaši izplatītais uzskats par šoferu lamāšanos, ko viņi it kā būtu mantošanas ceļā pārņēmuši no ormaņiem, ir maldīgs. Lagzdiņš 3, 129.

.. atvērās veča istabas durvis, viņš parādījās uz sliekšņa visā godībā. Bels 1, 70.

4. vsk., v.; lietv. nozīmē Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.

Visu redzēt. Pateikties par visu. Būt spējīgam uz visu. Viss ir aizaudzis ar alkšņiem.

Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu – samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.

(Un) viss – saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.

Viss kas – liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību.

Tas viss, retāk viss tas – norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu.

Viss viens (arī viss vienalga) – saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.

Par visu vairāk – visvairāk.

Viss spīd (arī mirdz) un laistās – saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.

Viss vienos caurumos – ļoti izplīsis, izdilis.

Visam beigas – saka, ja viss ir zaudēts.

Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā – saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.

Viss (vienā) čupā sar. – viss kopā, juku jukām.

.. Gaitiņi .. pārdeva visu, paturēdami sev tik vienu zirgu un vienus ratus. Kaudzītes l a, 208.

Saulītē bija silti, laika bija gana, un varēja rāmu prātu pārrunāt visu, kas katram uz sirds. J. Kalniņš 10, 227.

Vai tas var būt, ka viss – bez jēgas? Vai tas var būt, ka viss ir velts? Breikšs 1, 114.

.. biju sagatavojies uz visu, zināju, ka man būs jāsalst, jābadojas .. Ezera 11, 55.

Nenokavē saules rietu, Blāzma nodzisīs, un viss, Paliks sarkanzelta vietā Krēslas plēnes debesīs. Elksne 9, 82.

Bet Roma vairāk nekā jebkurš cits Rietumu kinocentrs pēc kara bija vieta, kurā varēja atrast visu ko: labo un slikto, jauno un veco, atpalikušo un progresīvo. Liesma 67, 1, 10.

Dūmaļai bij paraša vai arī nepieciešama vajadzība visu ko zelēt .. Ķieģeļu gabalus, kokus, vecas lupatas viņa grauza stundām ilgi. Jaunsudrabiņš 3, 134.

Vecā miltu tīne, lādes, spaņņi [spaiņi], toverīši, brūnais vecais skapis, viņu platā gulta – viss tas ūtrupes dienā tiks svaidīts pa sētsvidu .. Jaunsudrabiņš 8, 128.

„Balakireva „Islameja”,” burtoja Grizelda programmā, „kas tas ir – sieviete vai reliģija?” – „Viss viens. Abas neapmierina un beigās piekrāpj,” čukstēja Epalts. A. Eglītis 5, 79.

„Kārtība un tīrība ir cilvēka darba pamats,” Jukums teica, „un, kad viss ap tevi tā spīd un laistās, top gaišāks prāts ..” Dorbe 3, 162.

„Cik reižu neesmu teicis, ka mūsu starpā visam beigas. Var jau būt, ka esi lāga meitene, bet man tu vairs nepatīc…” Imermanis 2, 11.

// Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.

.. istaba sāka griezties: galds, krēsli, gulta – viss sāka lēkāt .. Valdis 1, 64.

.. Juris Kalnietis mīlēja savu darbu, viņš atdeva tam visu: zināšanas, laiku un enerģiju .. Karogs 57, 8, 6.

// Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.

Man tu esi viss.

Olivers: Es gribu dot savu siltumu un to gaišumiņu, kas manī varbūt ir, tikai nedaudziem, patiesībā tikai kādam vienam cilvēkam, kas tiecas pēc tā, kam tas ir viss. Gulbis 5, 229.

5. dsk.; lietv. nozīmē Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.

Visi jau ir paēduši. Visi ir veseli. Nāca visi kopā.

Visu vārdā – pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.

Visi bez izņēmuma – pilnīgi visi.

Visi skraidīja [ap ugunsgrēku] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami.. Kaudzītes l a, 32.

Sakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš .., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi. Upīts 4, 145.

Runā visi un daudz, dara retais un maz. Dripe 4, 171.

Visi, kas no mātes ir aizgājuši pasaulē laimi meklēt, ir apgājuši pasaulei apkārt un atraduši tikai māti. Ziedonis 17, 33.

6. savienojumā ar adj., kam ir not. galotne Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.

Acu gaisma ir visu dārgākā. Vilkt mugurā visu to labāko.

Dzejnieks apklust, Satraukts veras Tur, kur attālākā stūrī Sēd tā visu daiļākā. A. Grigulis 14, 99.

Visu labu! – novēlējums atvadoties.

„Nu tad visu labu, jaunie cilvēki! Ja Rīgā un pie Grīziņkalna, tad mēs vēl droši vien satiksimies.” Saulītis 12, 8.

Par visām lietām – par visu vairāk.

Par visām lietām glabā un sargā savu sirdsapziņu .. R. Kaudzīte 1, 9.

„Liekas, ka nervu drudzis. Pāries. Tikai mieru, par visām lietām mieru.” Paegle 3, 97.

Reizi (retāk reiz) par visām reizēm – beidzot.

.. suns bija iegaumējis reizi par visām reizēm, kas ir ierocis, ko nozīmē viņam pievērsts stobrs .. Kaijaks 5, 97.

Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem – uz ļoti ilgu laiku.

Sākumā es brīnījos par to, kā gan lielie uz visiem laikiem var galvā paturēt tik daudz burtu. Grīva 9, 53.

Visās līnijās, arī uz visas līnijas sar. – pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).

Ar (arī uz) visām četrām – ar (uz) rokām un kājām.

.. Bobītis [suns] neprata iet pavadā, turējās pretī, atspēries ar visām četrām, un žņaudzās vai nost. Ezera 2, 113.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


viss, -a vyss, -a; visi dsk. vysi; visu laiku vysod; vysulaik; visu dienu vysu dīnu; visu labu! (visu gaišu!) vysa loba! vasali! (atsavasalojūt)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Par visu naudu sar. – cik vien iespējams (ko darīt).

 

Par visu miljonu sar. – saka par ko ļoti lielu, intensīvu.

 

Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām sar. – ļoti trīcēt, drebēt; būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.

 

Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malasmeklējot jaukt visu.

 

Gāzt visas malas (arī māju) apkārtmeklējot ko, izvandīt visas vietas.

 

Sāp visas malas (arī visās malās) sar. – saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.

 

Acis šaudās uz visām pusēmsaka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.

 

Uz visām (četrām) debesu pusēm (arī debess pusēm)visos virzienos.

 

Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiemnelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot.

 

Visi gali rokāsaka, ja kas ir skaidri zināms.

 

Visi gali ūdenīsaka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.

 

Visi striķi trūkst sar. – saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.

 

Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis)ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur).

 

Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu)likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki.

 

Nav visas skrūves kārtībā vienk. – saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.

 

Ej (arī vācies) pie visiem (deviņiem) velniem! vienk. – saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.

 

Ar visām (arī pilnām, pilnīgām) tiesībāmpilnīgi pamatoti, likumīgi.

 

Saņemt visus (arī pēdējos) spēkusar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.

 

Ar visu (arī pilnu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.

 

Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi)darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.

 

Atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.

 

Visā galvāļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).

 

Atdot visu līdz pēdējamatdot (kādam) pilnīgi visu.

 

Atņemt visu līdz pēdējamatņemt (kādam) pilnīgi visu.

 

Atmest (retāk pamest) visam ar rokupārtraukt, neturpināt (visu iesākto).

 

Pie visa gatavasaka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).

 

Viss (ir) cauri!saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.

 

Iekšā viss vārās sar. – saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.

 

Galvā nav viss kārtībā sar. – saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.

 

Visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.

 

Runāt visi ir gudrisaka, ja citi dod tikai padomus.

 

Tagad (arī pēc tam) visi ir gudrisaka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.

 

Visi (arī abi) vienā maisā bāžamivisi (abi) vienādi nederīgi, slikti.

 

Visos stūros, arī uz visiem stūriem, arī ik uz stūravisur.

 

Visi ceļi vaļā (arī pavērti)radītas (radušās) visas iespējas.

 

Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēmbūtiski, organiski iekļauties.

 

Izraut ar visām saknēmpilnīgi, pavisam iznīcināt.

 

Bāzt visus (arī visu) vienā maisādomāt, spriest par visiem (visu) vienādi.

 

Visi pieci nav mājā (arī mājās) sar. – saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


viss, lš. vìsas, narev. wisa, kr. весь (ssl. vьsь), bkr. увéсь, ukr. весь, увéсь, bulg. все, č. ves, p. wszy ‘t. p.’, si. vi ‘atšķirti, atdalīti, prom, nost’, senpersiešu visa- ‘viss, vesels’. Pamatā ide. *Oƒ‘šķirti, dalīti’; divi (dalītais veselais), no kā *Oi-so-s ‘viss’ (← ‘uz visām pusēm’) > b. Oisas > la. viss.  
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1174]


angļu – all

baltkrievu – ўсё

franču  tout

grieķu – όλα

igauņu – kõik

krievu – весь

latīņu – omnia

lietuviešu – viskas

poļu – wszystko

somu – kaikki

vācu – all; ganz

ukraiņu – всі

zviedru – alla



Ne viss priekš visiem

 

Ne viss ir ēdams, ne runājams. 

 

Bezkauņam visi pliki, tik viņš pats apģērbts.


Dievs teicis, lai pārsviežot visus mazus bērnus pār jumtu, tad viņi tūliņ iešot kājām. Lopi paklausījuši, kādēļ arī lopu bērni iet kājām, bet cilvēkam bijis žēl, un viņš nav klausījis. Tad Dievs sacījis: „Tad divi gadi cilvēka bērns neies kājām.”

 

Kas svētdienā dzimis, tam visi darbi padodas.

 

Ja kāds gada laiks iesākas ar sliktu dienu, tad viss tā gada laiks būs slikts. Ja iesākas ar labu, tad būs labs.

 

Kad kāds pāris brauc uz mācītāju, vajag visas durvis attaisīt vaļā, tad precēs drīz vēl kādu.

 

Ja pirmdienā raud, tad visu nedēļu jāraud.

 

Nevajagot saulainā dienā klāt logiem priekšā aizkarus, jo tad saule apskaistoties un visu dienu vairs nespīdot.



Irbīte pa ceļu tek, viss siliņš līgojas. – Aita. 


Citi lieli, citi mazi, tomēr visi pēdu gari. – Apavi. 

 

Kas prot (runā) visas valodas? – Atbalss. 

 

Stumjams, velkams, simtiem skaitāms, kad viens trūkst, tad viss stāv. – Audekls un pārtrūkusi dzija.

Visu dzird, bet nekā nesaka. – Ausis. 


Ošīts zviedz,

Liepa līgojas;

Visiem dzirdēt –

Vienam zināt. – Bērns raud, līksts lokās; visi dzird, māte zina. 



Ar varēm, mani brāļi,

Man’s projām nedodiet;

Tā nebija viena diena,

Tā bij visa mūža diena. [LD 9360-0]

 

Adatiņa knipelīte,

Visu rakstu rakstītāja;

Uguntiņa dzirkstaliņa,

Visu plēšu vilcējiņa. [LD 7145-0]

 

Kas gulēja Jāņa nakti,

Gulēs visu vasariņu;

Kas līgoja Jāņa nakti,

Līgos visu vasariņu. [LD 33184-2]

 

Trīs meitiņas māmiņai,

Visas vienu dailumiņu,

Visas vienu dailumiņu,

Visas vienu garumiņu. [LD 5487-0]

 

Visas manas graznas dziesmas
Pavasar apēdamas:
Šim dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizītes gabaliņu.
[LD 980-3]


Divējādas līgavas

Reiz bijušas divas atraitnes: saimniece un vaļiniece. Saimniecei bijusi pieaugusi meita, un vaļiniecei bijusi pieaugusi meita. Tik vaļinieces meita bijusi daudz daiļāka par saimnieces meitu. Viņai tādēļ nākuši daudz precinieku, bet saimnieces meitai negadījušies nemaz. Saimniecei tas ļoti skaudis. Tā visādi zaimojusi vaļinieces meitu un rīdījusi pat savu meitu uz ienaidu pret nevainīgo. Bet meita neļāvusies no mātes gumdīties: viņa bijusi un palikusi labā draudzībā ar vaļinieces meitu. Tas saimniecei vēl vairāk skaudis. Beidzot tā savā skaudībā griezusies pie kādas raganas pēc padoma. Ragana tai iemācījusi kādus nekādus vārdus un pamācījusi, lai nokaujot ķīvīti un slepeni iedodot vaļinieces meitai apēst, tad tā palikšot mēma. Tāds padoms saimniecei vareni paticis. Viņa klusu atkārtojusi nelāgos vārdus, lai tos neaizmirstu, un izbridusi visus purvus, kamēr ķīvīti sadabūjusi. Trešajā dienā viss jau bijis sadabūts, viss izdarīts, un ceturtajā dienā nabaga vaļinieces meita bijusi mēma, ka ne papīkstēt. Saimniece jau priecājusies, ka nu visi precinieki nākšot pie viņas meitas, bet nekā. Puiši teikuši: „Lai viņa ir mēma, bet viņa ir daiļa!”

To dzirdot, saimniecei nebija vairs pacietības; viņa lūkojusi nevainīgo meiteni pavisam nomaitāt.

Kādā jaukā dieniņā mēmā vaļinieces meitiņa iekāpusi laiviņā un vizinājusies pa ezeru. Saimniece to redzējusi, tā ieskrējusi pie savas meitas un teikusi: „Klausies, mēmā tur vizinās pa ezeru un labina puišus klāt. Iesim mēs ar pavizināties!”

Labi, aizgājušas. Ezera vidū saimniece teikusi: „Airēsim pie mēmās un ieņemsim viņu mūsu laivā.”

Meita priecājusies par mātes draudzīgo prātu un airējusi turp. Bet mātei bijis cits kas prātā; tā gan aicinājusi mēmo savā laivā, bet, līdzko nabadzīte kāpusi pār laivas malu, tā iegrūdusi to ūdenī, lai noslīcinātu. Saimnieces meita, tādu ļaunumu redzēdama, ātri ielēkusi otrā laivā un ierāvusi slīcēju pie sevis. Tūliņ sacēlies liels vējš un aizdzinis meitiņas pār ezeru uz citu pusi. Tur tās izkāpušas malā un samaldījušās trīs dienas, trīs naktis. Beidzot izsalkušas, nogurušas, iemaldījušās svešā muižā ar skaistu pili. Bijusi nakts, kad meitiņas sasniegušas pili. Un, lai nevienu netraucētu, tās ielīdušas dārzā un domājušas tur līdz rītam nosnausties. Bet dārzā bijuši visādi ogu krūmi. Uz viena krūma pat augušas brīnumu ogas. Meitas sākušas ogas ēst. Un kā par laimi – meitiņa norāvusi nezinādama pāris ogu no brīnuma ogu krūma un tās apēdusi. Tai pašā acumirklī brīnuma ogas mēmo izdziedinājušas, viņa sākusi runāt. Nu bijis neizsakāms prieks abām.

No rīta muižas kungs ieraudzījis abas meitas dārzā. Tas ievedis tās pie kunga.

Abas gribējušas pie kunga par kalponēm līgt. Bet jaunajam kungam ļoti patikusi vaļinieces meita un jaunajam muižas kungam atkal saimnieces meita. Kungs nepieņēmis vis tās par kalponēm, bet bildinājis vaļinieces meitu par savu līgavu un pievedis saimnieces mietu muižas kungam klāt, lai to bildinātu par savu līgavu. Nu bijušas varenas kāzas abiem pāriem. Arī vaļiniece bijusi uz kāzām; tik saimniece nenākusi un nenākusi. Tā palicis. Saimniece dzīvojusi viena pati un nerādījusies savai meitai ne acīs. Tomēr ar laiku viss pārgrozījies. No tās dienas, kur saimniece tik ļauni bija sākusi ar vaļinieces meitu apieties, svētība saimnieces mājā negadījusies un negadījusies. Izlicies, it kā viss labums bēgtin aizbēdzis. Pāris gados saimniece izputinājusi savu mantu un māju, ka nebijis ne maizes ko ēst. To redzēdama, saimniece atzinusi savu ļaunumu un gājusi noplīsusi pie meitas lūgties, lai to ņemtu pajumtē. Meita tūliņ to pieņēmusi; bet tik teikusi: „Mēs dzīvojam apakš kunga, tādēļ jāiet pilī runāt, vai tev arī atvēl še muižā dzīvot, jo pati labi zini, kādu ļaunumu toreiz kunga sievai, vaļinieces meitai, gribēji padarīt. Tādēļ jālūdzas, lai ir viņa piedotu.”

Tā aizgājusi lūgties. Kunga sieva labprāt piedevusi, un nu visi dzīvojuši laimīgi. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Teika par Bauskas pilskalnu

[..] „Kur te lai ieiet?” jaunava teikusi: „Nākat tikai līdz, es parādīšu ceļu.” Tā tie Vīrs nolicis maisu zemē, un jaunava to atkal izvadījusi ārā.

Izejot dzirdējis tā dobji, žēli ierūcamies, un vissmukie vārti, Vīrs, neko ļaunu nedomādams, mājās visu izstāstījis sievai un bērniem. Bet, tikko tas pieminējis jaunavu, tam palicis nelabi, un drīz tas nomiris. No tās reizes jaunava vairs nevienam nerādījusies.
[Sagatavots pēc: http://www.tournet.lv/]



Vai, vai! Annele pēkšņi nobīstas. Tur tak vairs nav lielā bērzu kalna! Tas ir: kalns jau gan stāv, bet nav vairs uz viņa neviena bērza, ne cita kāda koka. Viss nodzīts kā ar bārdas dzenamo nazi. Lielās grēdās guļ bērzu varenie augumi savos baltajos kreklos. [Brigadere 1960 : 39]




Autore K. Sergejeva.

 

Autore M. Purviņa.