Tradicionālā transkripcija
[vĩri¡tis]
Starptautiskā tradicionālā transkripcija
[viːːri͜eːtĭs]
[v] – balsīgais troksnenis
[ī] – garais patskanis
[r] – skanenis
[ie] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Ortogramma – ī.
vīr– – sakne
-iet- – piedēklis
-is – galotne
vīriet– – vārda celms
-ietis – izskaņa
vīrietis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
vīriet-is |
vīrieš-i |
|
Ģ. |
vīrieš-a |
vīrieš-u |
|
D. |
vīriet-im |
vīrieš-iem |
|
A. |
vīriet-i |
vīrieš-us |
|
I. |
ar vīriet-i |
ar vīrieš-iem |
|
L. |
vīriet-ī |
vīrieš-os |
|
V. |
vīriet-i! vīriet! |
vīrieš-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Vīrietis piecēlās un palaida apsēsties jaunu sievieti ar bērnu uz rokām.
2) izteicēja daļa – Šis ir tas vīrietis, par kuru vakar stāstīja māte.
3) galvenais loceklis – Ak, šie vīrieši!
4) papildinātājs – Agnese droši piegāja pie nepazīstama vīrieša un palūdza desmit santīmus autobusa biļetei.
5) apzīmētājs – Vīrieša apģērbs bija netīrs.
6) vietas apstāklis – Šajā vīrietī ir daudz apvaldīta spēka.
vīriešu aizraušanās, vīriešu apavi, vīriešu apģērbs, vīrieša atbalsts, vīriešu bikses, vīriešu cepures, vīrieša darbs, vīriešu dzimte, vīriešu frizūras, vīrieša gods, vīriešu greizsirdība, vīriešu hobiji, vīriešu krekli, vīriešu klubs, vīriešu kurpes, vīriešu maki, vīrieša pieburšana, vīriešu psiholoģija, vīriešu pulksteņi, vīriešu somas, vīriešu uzvalki, vīrieša vārds, vīriešu veselība
jauns vīrietis, inteliģents vīrietis, garš vīrietis, kautrīgs vīrietis, kluss vīrietis, komunikabls vīrietis, korpulents vīrietis, muskuļots vīrietis, nedrošs vīrietis, nerunīgs vīrietis, pašpārliecināts vīrietis, sabiedrisks vīrietis, slaids vīrietis, sportisks vīrietis, strādīgs vīrietis, tukls vīrietis, vecs vīrietis, vientuļš vīrietis
dzīvot kopā ar vīrieti, kautrēties no vīrieša, kļūt par vīrieti, koķetēt ar vīrieti, mācīties no vīrieša, sapīcis vīrietis, saprast vīrieti, sarunāties ar vīrieti, strādāt kopā ar vīrieti
vīrietis, -ša, v.
1. Cilvēks, kas pēc dzimuma ir pretējs sievietei.
Jauns, padzīvojis vīrietis. Vīriešu apģērbi, apavi. Vīriešu salons (frizētavā). Vīriešu sabiedrība. Vīriešu dzimte (gramatikā).
sar. Vīrieša cilvēks.
2. Pieaudzis šā dzimuma cilvēks (atšķirībā no zēna).
Esi taču vīrietis! Kļūt par īstu vīrieti.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1181]
vīrietis, -ša, v.
Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
Jauns vīrietis. Vecs vīrietis. Precējies vīrietis. Glīts vīrietis. Pieklājīgs vīrietis. Svešs vīrietis. Vīriešu modes. Vīriešu frizētava. Vīriešu kurpes.
Vīriešu dzimte val. – dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
Vīrieša (arī vīra) galva – vīrietis, kas vada, rīko.
Vīrieša roka – vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas.
Vīrieša (arī vīra) cilvēks sar. – vīrietis.
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) sar. – censties apprecēties (par sievieti). Censties apprecināt (kādu).
Viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu, ir skaitliskais samērs starp abiem dzimumiem – vīriešiem un sievietēm. Mežgailis, Zvidriņš 1, 110.
Ruta: Tu zini, ka man pasaulē ir tikai viens vīrietis un tas ir mans vīrs. Zīverts 2, 116.
„Muļķīgi – zēns,” Ģirts domāja. Kas gan viņš par zēnu? Protams, vīrietis vēl nebija, bet zēns jau nu arī vairs ne. Dripe 2, 23.
Vecais visus vīrieša kārtas cilvēkus dēvēja par kungiem .. Bels 1, 71.
.. pamanīju no Lejkalnes puses kādu nākam. Tāds kā vīrietis, tāda kā sieviete .. Nē, tomēr vīrietis, garš, ar vieglu soli. J. Kalniņš 10, 244.
Līze pārdomāja. Vīrieša galva mājā derēja, tāpat puikām varētu ierādīt vienu otru darbu. Sakse 2, 129.
„Nu tad labi,” sieva saka. „Nu man jāķeras pie darba. Tu jau, vīrieša cilvēks, nezini, cik grūti tādu mielastu sarīkot…” Zigmonte 2, 62.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
vīrietis – veirīts
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
vīrietis – cilvēks sar., puisietis sar., stiprais dzimums sar.
vīrietis – sieviete
angļu – man
baltkrievu – мужчына
franču – homme
grieķu – άνθρωπος
igauņu – meesisik
krievu – мужчина
latīņu – vir
lietuviešu – vyras; vyriškis
poļu – mężczyzna
somu – mies
ukraiņu – мужчина
vācu – der Mann
zviedru – mannen
Cik vīriešam labās rokas dūrē aiz mazā pirkstiņa ir krumpju, tik daudz tam būs bērnu.
Ja sapnī redz vīrieti, tad ir labi.
Ja vīriešam, kur izejot, pār ceļu pāriet vīrietis, tad tam būs laime priekšā.
Ja vīrietis dabū zemē adatu, tad viņš iemanto kādas sievietes mīlestību.
Kad satiek vīrieti pirmo, tad ceļš izdosies.
Vīrietis sapņo par sievieti jaukus sapņus, ja tas nozog viņai brunčus.
Cik jaunam vīrietim ir sirmu matu bārdā vai galvā, tik daudz sieviešu tas ir pavedis.
Kurš vīrietis stipri sit zirgu, tas sit arī savu sievu.
Reiz visi mājas vīrieši aizbraukuši šķūtīs un atgriezušies tikai vēlu naktī. Gribēdami pabaidīt meitiešus, tie sākuši grabināties pie loga. Meitieši tiešām pārbaidījušies un bakstījuši mazo Jancīti: „Jancīt, vīra galva, atbildi nu tu labi rupji, lai redz, ka vīrietis mājā!” Bet mazais Jancītis vēl smalkākā balstiņā atbildējis: „Ko tad es runāšu, man jau pašam bailes!”
Vīriešu tradicionālie tautastērpi
19. gadsimta pirmajā pusē pilsētas kultūras ietekmē mainījās vīriešu virsdrēbju piegriezums un komplektējums. Vīrieši bija pirmie, kuri pārgāja no tautā nēsātā tradicionālā apģērba uz pilsētas tipa uzvalku (šaurām, garām biksēm, īsu vesti un žaketi ar tā saukto angļu apkakli).
Raksturīgs vīriešu apģērbs ir svārki. Dažādu novadu svārki neatšķiras tik daudz pēc piegriezuma kā pēc detaļu formas, to apdares un rotājuma.
Līdz 19. gadsimta vidum vīriešu svārkus šuva no mājās austa auduma, bet līdz ar kapitālisma attīstību un fabriku ražojumu izplatīšanos pakāpeniski ieviesās pirktie audumi.
Tradicionāli vīriešu bikses šuva no pakulu, linu, vilnas vai pusvilnas auduma, parasti no tāda paša materiāla kā svārkus.
Vīrieši valkāja kā metāla, ādas, tā tekstila jostas. Atbilstoši novadam var būt: sleņģene, ādas, zīļu josta, svītraina audene vai celmaine, kā arī 5–10 cm platas pītās jostas.
Vīriešu galvassegas nešķiroja ne pēc valkātāja vecuma, ne ģimenes stāvokļa. Izšķir četrus vīriešu cepuru veidus: ādas cepures vai cepures ar ādas rotājumu (ausenes), veltās platmales (retenes), no salmiem pītās (salmenes) un cepures ar nagu (naģenes).
[Sagatavots pēc: Jansone 2009 : 35–44]
Ak, šie vīrieši!
Ak, šie vīrieši, negantie vīrieši,
Kur no tādiem naktsputniem dēties?
Gadiem ilgi šie negantie vīrieši
Neļauj sievietēm izgulēties.
Kaut pa dienu simts tīrumi aparti,
Tomēr līdz rītam nomodā viņi –
Cauru nakti ap zeltītu papardi
Spīgo gluži kā jāņtārpiņi. [..] [Vāczemnieks 1989 : 199]
Izgājis virtuvē, Imants vēlreiz ar labsajūtu izstaipījās. Spainī spulgoja ūdens. To rīta agrumā ienesusi Lilija. Viņš ielēja mazgājamā bļodā un sāka mazgāties. Vaigi, mute, acis, ausis – viss prasījās pēc valgmes. Kad Lilija bija mājās, nolaisties nedrīkstēja. Sievietes cienī kārtīgus vīriešus. Bet cieņa nekad nenāk par ļaunu. Turklāt istabā gulēja Astra, kas viesa sirdī dzīvespriecīgu noskaņu. [Mauliņš 1986 : 77]
ELMA. Tu neproti mīlēt.
RINGOLDS. Tu esi tik liela speciāliste?
ELMA. Tevī nav maiguma.
RINGOLDS. Pirmo reizi dzirdu, ka vīrietim jābūt maigam.
ELMA. Līdz vīrietim tev vēl jāizaug. Puišelis tu esi. Iedomīgs tīnis, kuram ģīmis gluds kā skuķēnam.
RINGOLDS. Kā, tu vēl mani apvainosi?
ELMA. Tev vēl nepietiek?
RINGOLDS. Elma, atjēdzies! [Auziņš 2000 : 116]
Maija Tabaka Dzejnieks.
Janis Rozentāls Pašportrets.
Kārlis Padegs Pašportrets ar rozi.
Aleksandrs Štrāls Edvarda Virzas portrets.
Johans Lēberehts Eginks Vīrieša portrets.
Ģederts Eliass Pašportrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Ģederts Eliass Tēva portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
2009. gadā „Rīgas mākslas telpā” notika Māras Žeikares, Violas Karules, Aigas Ozoliņas un Aritas Varžinskas jeb radošās apvienības „Geel Pauer” fotoizstāde Vīrietis un kleitas. Gada garumā tika organizētās fotosesijas ar kopumā 15 dažādiem drosmīgiem vīriešiem, ietērptiem sievišķīgākajā no sieviešu apģērbiem – kleitā. Modeļu vecums – no 18 gadiem līdz 48 gadiem. Kleitas tika rūpīgi piemeklētas katram modelim individuāli, piemērojot kleitu katra vīrieša raksturam un temperamentam. Jauno mākslinieču kopdarba rezultāts ir nepieradināta modes interpretācija, transformēta glamour estetizācija un citāds skatījums uz sabiedrību.
[Sagatavots pēc: http://www.kultura.lv/]
Mākslas filma Vīrietis labākajos gados (1977). Režisors Olģerts Dunkers.
Dziesma Vīrietis labākos gados. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.