Tradicionālā transkripcija

[viêns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vi͜eˀns]


[v] – balsīgais troksnenis

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



vien-sakne, vārda celms

-sgalotne




vien+alg-a

vien+as-s

vien+bērn-a

vien+brīd

vien+cilindr-a

vien+cipar-a

vien+cēl-ien-s

vien+dien

vien+dimens-ij-as

vien+durv-j-u

vien+fāz-es

vien+gab-al-a

vien+gad

vien+gad-a

vien+istab-as

vien+jos-l-as

vien+kāj-as

vien+kaus-a

vien+klā-j-a

vien+klas-es

vien+kolonn-as

vien+kop

vien+kop-as

vien+kop-u

vien+kop-us

vien+korpus-a

vien+krās-as

vien+kupr-a

vien+laid-s

vien+laid-u

vien+laid-um-a

vien+laid-us

vien+laik-a

vien+laik-us

vien+lād-iņ-a

vien+lemeš-a

vien+līn-ij-as

vien+loc-ekļ-a

vien+māj-as

vien+mast-a

vien+mēneš-a

vien+motor-a

vien+nakt

vien+nedēļ

vien+no-zīm-es

vien+pa-dsmit

vien+pa-kāp-es

vien+palāt-as

vien+pus

vien+pus-leņķ-i

vien+pus-period-a

vien+reiz

vien+rīt

vien+rind-as

vien+sē-j-um-a

vien+sēt-a

vien+skait-l-is

vien+slied-es

vien+sliež-u

vien+stāv-a

vien+stīg-as

vien+stobr-a

vien+stobr-en-e

vien+svēt-dien

vien+šūn-as

vien+tonn-as

vien+vad-īb-a

vien+vald-īb-a

vien+vakar

vien+vārd-a

vien+veid-a

vien+veid-o-t

vien+veid-o-ties

vien+viet

vien+viet-as

vien+vir-u

vien+virz-ien-a

vien+virz-uļ-a

vien+zilb-es

vien+zīm-es

vien+zirg-a

vien+žubur-a


vien+ac+ain-s, vien+ac+ain-a

vien+ac+is, vien+ac+e

vien+aldz+īb-a

vien+aldz+īg-s, vien+aldz+īg-a

vien+bals+īb-a

vien+bals+īg-s, vien+bals+īg-a

vien+dab+īb-a

vien+dab+īg-s, vien+dab+īg-a

vien+daļ+īg-s, vien+daļ+īg-a

vien+dīg-ļ-lap-j+i

vien+dien+īt+e

vien+diev+īb-a

vien+gabal+ain-s, vien+gabal+ain-a

vien+gad+ēj-s, vien+gad+ēj-a

vien+gad+īg-s, vien+gad+īg-a

vien-is+prāt+is

vien+kāj+ain-s, vien+kāj+ain-a

vien+kāj+is, vien+kāj+e

vien+kārš-s, vien+kārš-a

vien+kārt+ain-s, vien+kārt+ain-a

vien+kārt+ēj-s, vien+kārt+ēj-a

vien+kārt+īg-s, vien+kārt+īg-a

vien+klas+īg-s, vien+klas+īg-a

vien+koc+e

vien+krās+ain-s, vien+krās+ain-a

vien+laic+īb-a

vien+laic+īg-s, vien+laic+īg-a

vien+laid+īb-a

vien+lap+e

vien+līdz+īb-a

vien+līdz+īg-s, vien+līdz+īg-a

vien+mēr+īb-a

vien+mēr+īg-s, vien+mēr+īg-a

vien+muļ-š, vien+muļ-a

vien+no-zīm+īb-a

vien+no-zīm+īg-s, vien+no-zīm+īg-a

vien+pat+is, vien+pat+e

vien+pat+īb-a

vien+prāt+īb-a

vien+prāt+īg-s, vien+prāt+īg-a

vien+procent+īg-s, vien+procent+īg-a

vien+pus+ēj-s, vien+pus+ēj-a

vien+pus+īg-s, vien+pus+īg-a

vien+radz-i+s

vien+reiz

vien+roc+is, vien+roc+e

vien+slīp-es

vien+šūņ-i

vien+ties+īb-a

vien+ties+is, vien+ties+e

vien+ties+īg-s, vien+ties+īg-a

vien+tonn+īg-s, vien+tonn+īg-a

vien+veid+īb-a

vien+veid+īg-s, vien+veid+īg-a

vien+vērt+īg-s, vien+vērt+īg-a

vien+viet+īg-s, vien+viet+īg-a

vien+zilb+īg-s, vien+zilb+īg-a


vienots




vienspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, skaitļa vārds, pamata skaitļa vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs

 

Vīriešu dzimte

 

vsk.

dsk.

N.

vien-s

vien-i

Ģ

vien-a

vien-u

D.

vien-am

vien-iem

A.

vien-u

vien-us

I.

ar vien-u

ar vien-iem

L.

vien-ā

vien-os

V.

 

 

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

N.

vien-a

vien-as

Ģ.

vien-as

vien-u

D.

vien-ai

vien-ām

A.

vien-u

vien-as

I.

ar vien-u

ar vien-ām

L.

vien-ā

vien-ās

V.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsViens nav darītājs.

2) izteicēja daļaCilvēks vienmēr ir viens, pat pūlī esot.

3) papildinātājs – Vienu pieskaitot vienam, ir divi.

4) apzīmētājsEs redzēju garām pabraucam vienu lielisku Infinity automašīnu.

5) laika apstāklisMan nodarbība beidzas tieši vienos.



viens brālis, viens centimetrs, viens centners, viena colla, viens gads, viens gadsimts, viens grams, viena fāze, viena ģimene, viena ideja, viena jūdze, viens kilometrs, viens kilovats, viens lats, viena mārciņa, viena māsa, viens mēnesis, viens mērķis, viena miesa, viens milimetrs, viena minūte, viena nedēļa, viens mirklis, viena pasaule, viena pēda, viens pīpis, viena sekunde, viens smaids, viens spainis, viena stunda, viena vieta, viena zvaigzne

 

viena par daudz, viena par maz

 

viens desmits, viens divi, viens no diviem, viens bez otra, viens vai otrs, viens miljards, viens miljons, viens simts, viens tūkstotis



viens, s. viena

1. Skaitlis, cipars 1. 

Viens reizināts ar divi ir divi. Vienam pieskaitīt četri. No viena atņemt vienu piektdaļu.

2. Daudzums, skaits 1. 

Viens kilograms, litrs, metrs. Viena tonna. Vienas mājas, vieni vārti. Bija pagājusi viena diena. Spēle beidzās neizšķirti – viens pret vienu. Viņam ir tikai viena vēlēšanās. Iet ārā pa vienam. Par to runāts ne vienu reizi vien. 

3. Pulksteņa laika moments. 

Pulkstenis ir viens. Vilciens pienāk vienos. 

4. dsk. vieni, lietv. nozīmē Matemātikā – veselu skaitļu pozicionālajā pierakstā – vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā no labās puses. 

Saskaitīt vienus ar vieniem, desmitus ar desmitiem.

5. lietv. nozīmē Kāda atsevišķa persona; kāds atsevišķs apstāklis, fakts, kāda atsevišķa parādība, darbība u. tml. 

Visi kā viens. Visi par vienu, viens par visiem.

6. Tas (tāds) pats; tas (tāds), kas ir pilnīgi vienāds. 

Dzīvot ar kādu vienā mājā. Viņi dzimuši vienā gadā. Mēs ar viņu esam vienā vecumā. 

7. arī kopā ar vārdiem „pats” vai „vienīgs” Bez citiem; bez citu līdzdalības, palīdzības; tāds, kur nav nekā cita.

Pēc vecāku nāves mēs ar brāli palikām vieni. Viņš viens tiks ar to galā. Viņu nodarbina viena vienīga doma.

8. nenoteiktā vietn. nozīmē; kopā ar vārdu „otrs” Kāds (nezināms); dažs. 

Viens otrs to apšauba.

9. nenoteiktā vietn. nozīmē; kopā ar vārdu „otrs” Viens no diviem, cits. 

Te viens, te otrs. Kā vienā, tā otrā gadījumā.

10. kopā ar vārdu „otrs” Lieto, lai norādītu uz savstarpēju sakaru. 

Visu laiku viņi nenolaida acis viens no otra. Viens otru netraucē. Izturēties ar cieņu vienam pret otru.

11. kopā ar vārdu „no” Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. c.) kopuma, grupas. 

Viņš ir viens no labākajiem mūsdienu komponistiem. Viena no raksturīgākajām laikmeta iezīmēm.

12. Lieto, lai norādītu uz pastiprinātu (parādības, darbības, stāvokļa) intensitāti, izpausmi, arī uz nepārtrauktību. Zirgs ir vienās putās. Dzīvot vienos priekos, vienās bailēs. Viss noris vienā steigā. Svārki vienās skrandās. Runāt vienā laidā.

13. sar. Lieto, lai pastiprinātu kāda vārda nozīmi teikumā. 

Tas ir gan viens resgalis! Ak tu viens!  

14. vietn. nozīmē; nevēl. Kāds.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1173–1174]


viens, -a, v., viena, -as, s.

1. nelok. Skaitlis, cipars 1.

Pieci un viens ir seši.

Raudzīsim, kā to lai darām, Ka visus desmit saskaitīt varam. Viens, divi, trīs – Tie citi būs drīz. Rainis IV b, 25.

// lokāms; sar. Skaitlis 1.

Pie viena pieskaitīt četrus. No diviem atņemt vienu.

// lokāms Sekmju vērtējums, atzīme „ļoti neapmierinoši” (parasti skolā). Vieninieks.

2. Daudzums, skaits 1.

Viens kilograms. Viens litrs. Viens metrs. Viena tonna. Pirms viena gada. Nosvērt vienu kilogramu sviesta.

Viena lieta – atsevišķa parādība, apstāklis.

Viena lieta – otra (arī cita) lieta – lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.

Viena desmitā sar. – viena desmitdaļa.

Mesties no vienas galējības otrā – pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.

Ar vienu (arī ar) vārdu sakot – lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.

Pa vienam – norāda uz kā skaitu, secību.

Lūk, lido viena bezdelīga, kā bulta aizšaujas augstienē. Sudrabkalns II, 387.

Apšu kalniņš bija laba melleņu vieta, un tāpēc tur katru gadu aizstaigājām vienu vai divas dienas. J. Kalniņš 10, 325.

Tikai viena lieta nu bija skaidra – naudas paka atradās viņam rokā. Fimbers 1, 185.

Paredzēt atlaišanu bija viena lieta, tikt tiešām atlaistam, pavisam cita. A. Eglītis 6, 245.

Tad uz vienu reizi velns šo izrauj no pagraba laukā .. Zunde 1, 30.

Sešpadsmit gadu vecumā nevajag daudz, lai mestos no vienas galējības otrā. Bels 1, 118.

.. klusi ieskanas mūsu leitnanta balss: „Pa vienam skriešus uz priekšu!” Grīns 1, 173.

Es gāju uz labu laimi. Kur gan te varēja nomaldīties? Salas garums nepārsniedz piecus kilometrus, platums – trīs, stundas laika tā lēniem soļiem bija pārstaigājama no viena gala līdz otram. Skujiņš 5, 48.

3. Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.

Pulkstenis ir viens. Aizmigt vienos.

Gulēt saimniece parasti dodas ļoti vēlu – ap vieniem naktī. Viņas diena aizrit veikalos, dažādās servisa iestādēs un radu apciemojumos. Lauku Avīze 90, 35, 7.

// parasti savienojumā ar „dienā” Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.

Lekcija sākas vienos dienā. Ierasties ap vieniem. Nodarbība ilgst līdz vieniem.

Pulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.) – pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.).

Kad pulkstenis tuvojās vienam, ienāca Vinnija. Janovskis 1, 30.

4. dsk. vieni, lietv. nozīmē Matemātikā veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.

Saskaitīt vienus ar vieniem, desmitus ar desmitiem.

5. lietv. nozīmē Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.

Visi kā viens. Katrreiz vieniem jābūt pirmajiem. Runāt vienu, bet darīt citu.

Laura: Kaut arī man nav daudz saprašanas, taču vienu es zinu skaidri un droši, ka par savu dzīvi man jāatbild pašai un nevienam citam gar to nav daļas. Zīverts 2, 47.

„Mani interesē viens: vai tik mēs vēl laikus paspēsim uz vilcienu?” svešinieks kā brīnīdamies izstiepa savu kreiso, pulksteņoto. Skujiņš 5, 83.

sal. Esam abi tikpat kā viens. Tu un es tanī pašā otrajā klasē. Klīdzējs 1, 26.

6. Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.

Viens un tas pats – lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.

Vienā laikā – vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.

Vienā ritmā – saskaņoti, vienlaicīgi.

Būt vienos gados – būt vienādā vecumā.

Bieži vien, īpaši stāstošo vēstījumu posmos, rečitatīvs risinās uz vienas skaņas. Vēriņa 1, 6.

Bērnībā esam vistuvāk Dievam – Ar putniem, pumpuriem valodā vienā. Līce 1, 45.

Savādi – agrāk viņa nekad nebija pamanījusi, cik šeit mājās ir garlaicīgi. Vectēvs ar savām atmiņām, māte ar ikdienas rūpēm, tēvam darbs… Katru dienu viens un tas pats. Jansons 3, 11.

Man vajag kopā un vienā laikā: šīs jūras, laivas un tevis vēl. Auziņš 3, 82.

Vislabākais zāļu maisījuma izsēšanas laiks ir agrs pavasaris – vienā laikā ar vasarāju labības sēju. Tērauds 1, 198.

Jorens būs pie Ievas vienmēr, viņas sirds būs ar Jorenu, lai arī tām nekad nav lemts pukstēt vienā ritmā. Zigmonte 2, 260.

No Aizpuriem atnāk viņu jaunākā meita Amēlija, kura ir vienos gados ar manu māsu. Andersone 1, 23.

7. lietv. nozīmē Bez citiem, bez citu līdzdalības.

Viens pats – pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.

Bet es biju viens, un man bija jāiztiek pašam ar sevi. Vienpatnība rosināja iztēli. Gūtmanis 4, 65.

Alberts: Domāt, ka tu esi viens palicis pasaulē, ka tev nav neviena tuvinieka, tas nav pareizi. Cilvēks dažreiz nemaz nezina, kas ir viņa tuvinieks. Domā, ka svešs, bet… Gulbis 5, 149.

Tā zaķi dzīvoja labu dienu, kamēr bija vieni. Bet pēc kāda laika mežā sāka parādīties arī citi zvēri .. Birznieks-Upītis IV, 218.

Tam vajadzēja būt īsti jauki – tādai klīšanai vieniem pašiem nakts tumsā pa laukiem un pļavām. J. Kalniņš 10, 334.

8. nenot. vietn. nozīmē Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds.

Priekšnamā viens jūs gaida.

// savienojumā ar lietv. akuz. vai lok. Norāda uz nenoteiktu laika momentu.

Vienā jaukā dienā.

Vienu laiku sar. – kādu laiku.

Vienu brīdi pazibēja apgaismoti skatlogi un krāsains neons .. Skujiņš 12, 146.

.. stāvēju pie spoguļa un pētīju savu augumu. Vienu laiku es to gandrīz ienīdu .. Zālīte 5, 284.

9. nenot. vietn. nozīmē Savienojumā „viens otrs”: dažs, kāds.

Pēcpusdienā sākas man [kioskniekam] īstā darbdiena. Tad man kioska lodziņā sniedzas viena otra zīmīga roka. Kurcijs 4, 258.

.. kareivji pūš nosalušās plaukstās un viens otrs sāk dejot vecveco sala deju, sizdams kopā ar sniegu aplipušos zābakpapēžus. Grīns 1, 379.

// Savienojumos „viens otru”, „viens pēc otra”, „viens pār otru”, „viens par otru”, „viens pie otra” u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.

Cienīt vienam otru. Labi izturēties vienam pret otru.

Šeples kundze: Kādas man tiesības jums uzspiest vienam otra sabiedrību, ko jūs tik ļoti neieredzat? Zīverts 2, 154.

Straumēnu māju ļaudis arvienu zināja, kāds būs nākošais gadalaiks, jo gadalaiki dzimst viens no otra, piešķirdami pēcnākamiem daudzas savas īpašības. Virza 1, 43.

10. Savienojumā ar „no”: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.

Viens no izcilākajiem komponistiem. Viena no pazīmēm.

„Vai saimnieks mājās?” jautāja viens no viņiem mātei .. J. Kalniņš 10, 298.

Aspazija ir tikai viena no daudzajiem, kas 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izjūt laikmeta nomācošo slogu, un viena no nedaudzajiem, kas savas izjūtas pārvērš mākslas tēlos. Viese 3, 32.

Kalšana ir viens no vecākajiem metāla apstrādes veidiem. Zinātne un Tehnika 80, 1, 30.

11. part. nozīmē Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.

Dzīvot vienos priekos. Līst vienā līšanā.

Vienā gabalā sar. – nepārtraukti.

No vienas vietas – viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.

Dzīvot vienās bailēs – pastāvīgi izjust bailes.

Vecā krustmāte .. nesa man savu atradumu. „Te ir vecas zeķes, velc kājās! Es biju nolēmusi tās vairs nelāpīt, tās ir vienos caurumos, bet tomēr ar tām ir labāk nekā visu vakaru dzīvot bez nekā.” J. Kalniņš 10, 348.

Tiesa, es runāju gandrīz vienā runāšanā, savu ceļa biedri visādi uzmudinādams .. Jaunsudrabiņš 8, 174.

Un smaida viņš [svešinieks] tik daudz, gandrīz vienā gabalā. Zigmonte 9, 119.

12. part. nozīmē; sar. Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.

Viens kārtīgs cilvēks. Ak tu viens palaidni!

„Tā mūsu Beņa ir gan viena! Ko tik viņa sadomā, to izdara, lai vai kas ..” Klīdzējs 1, 344.

Viens vesels – noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.

Vienā reizē – vienreiz. Reizē.

Tā sākas atkal viena darba diena, arvien biežāk veras durvis, un vienā reizē ienāk Vīranauda. Zigmonte 2, 275.

Viss viens – saka, ja (kam) nav izšķirošos nozīmes.

„Balakireva „Islameja,” burtoja Grizelda programmā, „kas tas ir – sieviete vai reliģija?” – „Viss viens. Abas neapmierina un beigās piekrāpj,” čukstēja Epalts. A. Eglītis 5, 79.

Viss vienā čupā sar. – viss kopā, juku jukām.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


viens – vīns
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Simt (arī simts) un viens – ļoti daudzi.


Viena sirds (arī miesa) un viena dvēselesaka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.


Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitītsaka par to, kas ir nelielā skaitā.


Klausīties (ar) vienu ausiklausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.


Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā)saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.


Likt (visu) uz vienas kārtspakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.


Par viena mata tiesumazliet, nedaudz.


Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā sar. – saka, ja paredzama drīza nāve.


Dzīvot vienai dienaidzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.


Vienas dienas saimnieksslikts, bezatbildīgs saimniekotājs.


Palikt vienā kreklāzaudēt visu iedzīvi, īpašumu.


Viens redzējiens (arī redzējums)saka, ja ko paveic ļoti ātri.


Ar vienu spalvas vilcienusaka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.


Viens rāviens, arī viena vīle sar. – saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.


Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) sar. – acumirklī, tūlīt.


Viens pūtiens sar. – viens mirklis.


Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes iepletumu novec. – vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).


Trūkst vienas skrūves vienk. – saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.


Viens no diviemsaka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.


Viens kas tiesasaka, uzsverot (kā) patiesumu.


Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesasbūt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.


Vienās sienāsvienā un tai pašā telpā, celtnē.


Zem viena jumtavienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.


Viens kā koks (arī pirksts)saka par vientuļu cilvēku.


Nelaime nenāk vienasaka, ja nelaimes seko cita citai.


Kā pa vienu migluneskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.


Vienā laidānepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā; virknējumā.


Vienā laidienāvienā laidā.


Viena algavienalga.


Viens pīpisvienalga.


Viens daudzums novec. – vienalga.


Viena lējumanesaraujami saistīts; ar ļoti līdzīgām īpašībām.


Būt no viena kokabūt ļoti līdzīgiem.


Mērīt (retāk mērot) ar vienu olektivērtēt (ko) vienādi.


Svērt vienos svarosvērtēt (ko) vienādi.


Mest pār vienu kārtipakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.


Abi (arī visi) vienā maisā bāžamiabi (visi) vienādi nederīgi, slikti.


Bāzt visus (arī visu) vienā maisādomāt, spriest par visiem (visu) vienādi.


Ar vienu slotu perami sar. – saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.


Uz vienu rokukopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.


Mesties uz vienu rokuapvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.


Pūst vienā staburīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.


Pūst vienā un tajā pašā staburunāt, atkārtot vienu un to pašu.


(Kā) vienā mutēsaka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


VietvārdiVienvārstes, mazciems; Vientuļi, autoceļu robežkontroles punkts; Vieniņa grāvis; Vienviru grāvis; Vienzemīte, upe.


viens; lš. víenas ‘t. p.’ Pamatā ide. viet. *ei- ‘tas, viņš’, no kā ar pied. -no- atv-i ar sākotnējo adjektīva nozīmi (Stangs). Skaņumijā *oino-s, no kā pr. ains, go. ains (ģerm. *ainaz), v. eins, a. one, senīru oín ‘viens’, gr. oinós ‘vieninieks (metamā kauliņā)’, lat. ūnus (< *oinos). Austrumbaltu formas no ide. *einos ar ieskaņas O-: *Oeinos > ab. *Oienas > la. viens.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1157]


angļu – one

baltkrievu – один

franču  un

grieķu – ένας

igauņu  üks

krievu – один

latīņu – sōlus

lietuviešu – vienas

lībiešu – ikš

poļu  jeden

somu – yksi

ukraiņu – один

vācu – ein

zviedru – en



Viens par visiem, visi par vienu

 

Viens kā koks mežā. 

 

Ko viens nevar, to var otrs.

 

Kur viens, tur divi, kur divi, tur trīs.

 

Viens nost, simts vietā. 


Kad jauna saimniece laiž pirmo reizi maizi krāsnī, tad viņai jādod vienam no divi kraukļi, tad viens no precētiem.



Gara, gara jumprava ar vienu aci. – Adata. 

 

Piecas mājiņas, vienas pašas durtiņas. – Cimds. 

 

Četri viena tēva bērni zem vienas cepures. – Galds. 

 

Viens zirgs skrien arvien, bet nekur neaizskrien. – Pulkstenis.

 

Manam tēvam bij viens dārzs,

Un tai dārzā koki,

Un tais kokos šūpuļi.

Un tais šūpuļos bērni. – Pupas ar pāksti. 

 

Četras māsiņas dzied vienā liepu krūmā. – Vijole. 

 

Ko viens dara, to otram gribas. – Žāvas.



Kuplajai liepiņai

Viens ziediņš galiņā;

Lepnajai meitiņai

Viens lindraks mugurā. [LD 20470-6]

 

No jūriņas izpeldēja

Divi sirmi kumeliņi;

Vienam bija zvaigžņu deķis,

Otram zelta iemauktiņi. [LD 33771-3]

 

Labāk man viens tautiets,

Ne deviņi bāleniņi;

Viens tautietis maizes deva,

Ko deviņi bāleniņi? [LD 22977-0]

 

Līgo Dievis ar Pērkoni,

Es ar savu bāleliņu.

Tev, Dieviņ, visa zeme,

Man tas viens bāleliņš. [LD 32955-0]

 

Tautiņās iziedama,

Dziesmas roku kalniņā;

Tautiņās dzīvodama,

Pa vienai izlasīju. [LD 206-22]


Viņos gados kāds kungs pavasarī iedevis savam saimniekam divus vēršus ganīt. Bet vasaru vīram nav, ko ēst, nokauj vienu vērsi un apēd. Rudenī saimnieks aizdzen tik vienu vērsi kungam. Kungs, saimnieku ieraudzīdams, uzbļauj: „Tu, vērsi tāds, kur tas otrs palika?” „Kur otrs? Te jau abi ir: tas ir tas viens, un es esmu tas otrs, paši tā teicāt!”
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Citām reizēm Dievs ar Velnu sametušies pa draugam. Kur gājuši, kur ne, bet abiem sagribējies ēst. Ņēmuši un nozaguši vienam saimniekam krietnu telēnu. Iegājuši mežā un sākuši to vārīt. Bet Dievs gudrojis, kā varētu viens pats tikt pie telēna. Gudrojis, gudrojis un beidzot sagudrojis ar’: „Tu paliec vārot, es iešu ogās (arī pēc malkas). Bet tā kā gaidi mani atnākam.” Labi. Velns palicis vārot, bet Dievs aizgājis ogās. Mežā iegājis, Dievs noplēsis tāsi, lielu, lielu gabalu. Sitis ar tāsi pa kokiem, ka blīkšķ vien, un sācis nebalsī kliegt: „Nesit, nesit! Es neesmu vainīgs: telēnu nozaga tas otrs.”

Velns patlaban bija izrāvis no katla īški (nieri). Nedabūjis pa lāgu ir zobu iecirst, ka izdzirdis Dievu nelabā balsī kliedzam. Velns nodomājis, ka zagtā telēna saimnieks Dievu noķēris un nu sit. Lai glābtu savu ādu, laidies uz otru pusi mežā iekšā. Tik, tik paguvis vēl īški katlā atpakaļ iesviest. No tā laika teļa īškis kā sakodīts: tur vēl redzami Velna zobi.

Kad Velns bijis projām, Dievs smiedamies iznācis no meža un telēnu noēdis viens pats. 
[http://valoda.ailab.lv/]



Daudz, daudz reizes Annele ir dzirdējusi runājam par zemi, kamēr ir izpratusi, ka vīriem zemes vajag un ka zeme ir tāda lieta, kas visnotaļ jāmeklē. Puiši neko daudz par zemi neiztaisa. Ingus saka: „Kas man tā jūsu zeme… Man viena galva, viena bēda.” [Brigadere 1960 : 42]

 

„Sakiet, ko jūs spēlējāt,” vaicāja kara ārsts, kas bij no visiem mums labākais pianists un parasti sapulcināja sev daudz klausītāju, pat cienītāju.

„Latviešu tautas dziesmas.”

„Viņas ir apbrīnojami daiļas.”

„Jā, varbūt…”

„Lūdzu, spēlējiet vēl,” piebalsoja citi.

„Nē, nē.”

„Kāpēc?”

„Aiz nacionālā lepnuma,” jokoju es, „man netīk, ka viņas dzird sliktā izpildījumā.”

„Nerunājiet niekus!” smējās viņi savukārt, taču viņu smieklos bij daudz labvēlības.

Tas mani galīgi atbruņoja, un es steigšus izgāju.

Ak, es biju pazaudējis pats sevi. Un tomēr meklēju – citu. Kā viss notiek otrādi! Es nožēloju jau, ka nepaliku pie flīģeļa. Kas par to, ka pirksti dažreiz sapinas viens ar otru – ar pašiem cilvēkiem tas notiek vēl biežāk!
[Ezeriņš 1962 : 114]



Viens – ar viens sākas skaitļu rinda folklorā, tas apzīmē pirmatnējo, pasaules veselumu vai pirmsākumu.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 97]


Dziesma Pilnīgi viens. Shipsi vārdi, Niko Mjūlija (Nico Muhly) aranžējums, izpilda grupa „Instrumenti”.

 

Dziesma Tikai vienu reizi. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ance Krauze.