Tradicionālā transkripcija
[vìegls]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[vi͜eɡls]
[v] – balsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[g] – balsīgais troksnenis
[l] – skanenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
viegl– – sakne, vārda celms
-s – galotne
viegl+atlēt-ik-a
viegl+atlēt-s, viegl+atlēt-e
viegl+metāl-s
pus+viegl-s
viegl+prāt+īg+s
viegl+prāt+is, viegl+prāt+e
viegl+prāt+īb-a
viegls – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
viegl-s |
viegl-i |
viegl-a |
viegl-as |
Ģ. |
viegl-a |
viegl-u |
viegl-ai |
viegl-u |
D. |
viegl-am |
viegl-iem |
viegl-ai |
viegl-ām |
A. |
viegl-u |
viegl-us |
viegl-u |
viegl-as |
I. |
ar viegl-u |
ar viegl-iem |
ar viegl-u |
ar viegl-ām |
L. |
viegl-ā |
viegl-os |
viegl-ā |
viegl-ās |
V. |
– |
– |
– |
– |
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
viegl-ais |
viegl-ie |
viegl-ā |
viegl-ās |
Ģ. |
viegl-ā |
viegl-o |
viegl-ās |
viegl-o |
D. |
viegl-ajam |
viegl-ajiem |
viegl-ajai |
viegl-ajām |
A. |
viegl-o |
viegl-os |
viegl-o |
viegl-ās |
I. |
ar viegl-o |
ar viegl-ajiem |
ar viegl-o |
ar viegl-ajām |
L. |
viegl-ajā |
viegl-ajos |
viegl-ajā |
viegl-ajās |
V. |
viegl-o! viegl-ais! |
viegl-ais |
viegl-o! viegl-ā! |
viegl-ās |
PAKĀPES
|
Pamata |
Pārākā |
Vispārākā |
Vīriešu dzimte |
viegl-s viegl-ais |
viegl-āk-s viegl-āk-ais |
vis-viegl-āk-ais pats viegl-āk-ais viegl-āk-ais |
Sieviešu dzimte |
viegl-a viegl-ā |
viegl-āk-a viegl-āk-ā |
vis-viegl-āk-ā pati viegl-āk-ā viegl-āk-ā |
Teikumā var būt:
1) izteicēja daļa – Darbs grupā bija viegls un interesants, jo mēs sadalījām pienākumus.
2) apzīmētājs – Tas ir viegls darbs, ko cilvēks dara ar prieku un interesi.
viegls audums, viegls uzdevums, viegls veids, viegls velosipēds, viegls vējš, viegls vingrinājums
vieglais automobilis, vieglais betons, vieglā rūpniecība, vieglais transports
vieglāks par vieglu
viegls
1. Tāds, kas maz sver, kam ir samērā neliela masa.
Viegla nasta, krava, bagāža. Viegls kā pūka.
Vieglais svars – smagatlētu kategorija. Vieglā svara bokseris, svarcēlājs.
2. Tāds, kā veikšanai nevajag daudz pūļu, lielu piepūli; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, ar ko smagu.
Viegls darbs, uzdevums. Viegla dzīve. Gūt vieglus panākumus, vieglu uzvaru. Dzīvot vieglas dienas.
3. Tāds, kas maz silda (par drēbi, apģērbu u. c.), plāns.
Viegls vasaras uzvalks, mētelis.
4. Tāds, kas nav sātīgs, tāds, kurā ir maz uzturvielu, ko nav grūti sagremot.
Viegls ēdiens, dzēriens. Viegls uzturs, viegla barība. Ieēst vieglas brokastis.
5. Plastisks, graciozs; tāds, kas rada samērā neliela svara iespaidu.
Viegla gaita. Iet viegliem soļiem. Vieglas kustības. Vieglas konstrukcijas celtne.
6. Tāds, ko nav grūti uztvert, saprast; veikls, raits.
Viegls romāna saturs. Valoda, runa plūst viegli.
7. Tāds, kas pēc formas, stila nav sarežģīts; tāds, kas domāts laika kavēšanai.
Vieglā mūzika. Viegla komēdija.
8. Tāds, kam ir neliela intensitāte, samērā vāja izpausme.
Viegls vējš. Viegla migla, dūmaka. Viegla puķu smarža. Viegls sārtums. Viegls smaids. Viegla nopūta.
9. Tāds, kas nav saistīts ar lielām ciešanām, sāpēm; tāds, ko nav grūti pārciest.
Viegls sods. Viegls drudzis. Viegls ievainojums.
10. Nenopietns, vieglprātīgs.
11. Tāds, kas nav paredzēts kravu, smagumu pārvadāšanai; tāds, kam nav smaga bruņojuma.
Vieglā automašīna. Vieglā artilērija, kavalērija.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1169]
viegls, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags.
Viegls grozs. Viegls spainis. Viegla bumba. Viegla nasta. Viegla krava. Vieglas skaidas. Vieglas slēpes. Viegli dēļi.
Viegla augsne (arī zeme) – irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
.. smagākie priekšmeti arvien gulstas dibenā, bet vieglākie paliek virspusē. Paegle 4, 113.
Viņa [sieva] nebija no vieglajām, bet Omartijam pietika spēka uznest viņu uz lieveņa un pāri slieksnim. A. Eglītis 6, 126.
Vispirms bija jāizņem [no atvilktnes] dažas mazas kārbiņas, vieglas kā sakaltuši ziedi. Kaldupe 13, 46.
Sētā virpuļoja pirmās retās sniega pārsliņas, vieglas un nepastāvīgas kā vējā izmestas sīki saplūkāta papīra drupatiņas. Niedre 4, 171.
pārn. Ved tēja garodama smaržu ceļā, Kur viegla pasaule. Kur caurspīdīga tā. Ļūdēns 2, 93.
.. zemes ziņā dārza puķes tik pieticīgas, ka viņām nevajag nekāda liela treknuma. Viegla zeme tām vairāk pa prātam nekā smaga, mālaina. Austriņš 1, 278.
// ar not. galotni Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
Vieglie ieroči. Vieglais ložmetējs. Vieglie lielgabali. Vieglie ķīmiskie elementi.
Vieglā rūpniecība – rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
Vieglā artilērija – artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
Vieglie metāli – metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
Vieglie minerāli – minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
Vieglais ormanis – ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
Pa [upes] labā krasta šoseju .. prom no Rīgas plūst vieglās mašīnas. Priede 3, 249.
Kopā ar vieglajiem kara kuģiem līdzi brauca smagie tirdzniecības kuģi. Bels 7, 137.
Gaiss ir jonizēts, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā daudzumā tas satur gan vieglos, gan smagos jonus. Veselība 76, 6, 7.
// Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
Vieglas konstrukcijas tilts.
.. parādes balkons [ēkai] vieglā, vijīgā stilā, kas pilnīgs pretstats smagām svētnīcu būvēm .. Paegle 2, 133.
Slīpēta stikla trauka vizuļojošā rotājuma daudzveidība un kristāliskais mirdzums bieži vien samērā masīvo trauku apveidu padara vieglu, pat iluzorisku. Freimanis 1, 79.
// Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
Viegli, sārti mākonīši Krītot viņu [saules meitu] saķēra .. Aspazija II, 189.
Saule mirdzēja. Tikai vietām viegli, caurspīdīgi balti padebeši .. ierobežoja debess zilo dzīli, kur augstu tumšā zilumā riņķoja kāds putns. Kurcijs 4, 276.
Kā tik vieglas debesis noturas .. – neaizplīv, neaizplūst, neizkūst? Bendrupe 3,39. 2.
2. Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti, ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
.. viņa [saimniece] viegla un jautra kā audēja spole tecēja ap mums .. Ādamsons 1, 206.
Hedviga ienāca istabā viegla un trausla, un Imantam likās, ka tā ir kāda smarža, kas tūlīt izgaisīs un pazudīs. Lukjanskis 1, 63.
Es valsēju ar Vēdzeļu Zentu, lai viņa bija miesās smaga, bet dejā viegla. Lāms 6, 75.
// Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
Viegls slidojums. Viegla gaita.
.. viņa nometa kurpes, ka klaudzēja vien, uz grīdas, pa roku galam, un darījās viegli, kā jauna un tieva skuķe. Niedra 4, 138.
Zvejnieki prata tik viegli un nedzirdami iegremdēt airu pleznas ūdenī, ka ūdens pat neiešļakstējās. Lācis 11, 41.
// Tāds, kam raksturīga veiklība, graciozitāte (par ķermeņa daļām, ķermeni).
Vieglas kājas – viegla gaita.
Cielava: Ak, cik labi, miesa viegla, Kājas pašas ceļas staigāt, Rokas pašas ceļas strādāt.. Paegle 2, 581.
Māte iet taisni pa Rūtiņu pļavām – caur smilgām, ciņiem un vīgriezēm. Cik daudz tur vieglām kājām skriets! Indrāne 7, 67.
pārn. Vakars viegliem, viegliem pirkstiem Rudens dienas Sveci dzēš. Bārbale 6, 99.
3. Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem).
Viegla dūmaka. Viegli tvaiki.
.. saule jau sildīja krietni, rasas tvaiki plīvoja vieglā migliņā. Upīts 4, 85.
No izartas zemes kūp valganums kā viegli dūmi .. Akuraters 1, 20.
Kad .. tikko nopūstu vaska sveci ātri iznes cauri istabai, paliekas [paliek] viegls garojums, tik vārīgs kā slimnieka elpa, kas var nemanot gaist .. Ādamsons 1, 38.
Viegli dūmakaina pusdienas saulē .. stīdzēja upe. Puriņš 2, 16.
// Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
Lejā mirdzēja zaļš ezers, un gaiss bija brīnum maigs un viegls. J. Kalniņš 5, 12.
Varbūt tobrīd galveno lomu spēlēja saulainā diena ar vieglo ziedoņa gaisu .. Skujiņš 12, 201.
// Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
Vieglus, zaļganus [apģērba] toņus viņš [vīrs] izraudzījās tādēļ, ka šī krāsa piestāvot maniem brūnajiem matiem .. Zālīte 5, 167.
.. tīrās, vieglās, mierīgās krāsas bija gleznotāja emociju izpausmes līdzeklis. Kačalova 1, 38.
4. Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
Viegls zīds. Viegla vasaras kleita. Viegls pulovers.
„Es tev nopirktu siltu ziemas mēteli ar dārgu apkakli. Un pavasarī citu – vieglu un gaišu.” Dziļums 1, 99.
Rijā patiesi bija salti un drēgni. Krišs jau drebēja. Lai ejot nebūtu karsti, bija tā viegli saģērbies. Avotiņa, Šlisers 1, 92.
pārn. No upes puses viegliem pavedieniem ložņāja migla. Repše 1, 34.
5. Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
Viegls kafijas aromāts. Viegla pelējuma piegarša. Viegls skābums.
Uz galda, kur visi šie [medicīniskie] preparāti salikti cits citam līdzās, mierīgi sadzīvo diametrāli pretēji aromāti – viegla smarža un smaka .. Zinātne un Tehnika 65, 1, 24.
// Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
Viegls etiķūdens. Viegls buljons. Viegla marināde. Vieglas cigaretes.
.. kāpostus .. iegremdē nedaudz paskābinātā ūdenī vai vieglā sālsūdenī. Ēdienu gatavošanas tehnoloģija 24.
Ievilku dažus malkus. Tas bija viegls ābolu vīns .. Kalndruva 9, 11.
// Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
Azaida reizes vēlamas vismaz trīs, turklāt brokastis ir ieteiktas samērā spēcīgas, bet vakariņas – pavisam vieglas .. Veselība 75, 2, 9.
Olivers: Vai jūs neēdat drusku par daudz? Šī ir smaga, nepierasta maize, un arī skābie kāposti nav nekāds vieglais ēdiens. Jums sāks spiest. A. Eglītis 1, 339.
6. Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
Viegls pārbrauciens ar slēpēm. Pa straumi ir viegla airēšana.
.. viņš samērā agri aizklīda no tēva mājām pasaulē un mēģināja savu labklājību nodrošināt ar vieglu darbu, kas cilvēkam nelauž kaulus un neliek priekšlaicīgi novecoties. Lācis 11, 103.
Ceļa sākums vienmēr mēdz būt viegls, ceļa sākumā mēs ne vienmēr domājam par beigām. Zigmonte 10, 371.
Izgājām agri no rīta, kad biezā sniega kārta, sasalusi sērsnā, turēja cilvēka svaru. Iešana bija viegla – kā pa asfaltu. Gūtmanis 4, 230.
Sveķu smarža izplatījās gaisā, elpot bija viegli, tīkami. Jansons 2, 45.
7. Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt. Tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
Viegls eksāmens. Viegla mācību viela. Viegla mīkla. Viegla izvēle.
„Jūs pārāk daudz sakāt skolēniem priekšā. Uzdotie jautājumi pārāk viegli. Tie daļēji slēpj sevī jau pašu atbildi.” Rinkule 2, 69.
// Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
Viegls, nesarežģīts stils.
Tā [K. Krūzas] dzeja izteiksmē skaidra, viegla, rūpīgi slīpēta, arī melodiska. Krūza 3, 15 (ievadā).
// Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
Vieglas nepatikšanas. Viegls konflikts. Viegla nesaprašanās.
8. Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
Viegla gāzes gaistamība.
// Par norisēm dabas parādībās, arī laikā, laikposmā.
9. Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
Viegli dzīves apstākļi.
Viegla (arī salda) maize – viegli iegūstami eksistences līdzekļi.
Visi kaut kur brauca prom, kaut nebija vieglas laimes meklētāji. J. Vītols bija atradis darbu un maizi Pēterpilī, A. Jurjāns – Harkovā .. Stankevičs 3, 135.
.. brīvās vietās [vestibilā] spēļu automāti .., kas bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem aplaupa lētticīgus vieglās peļņas tīkotājus. Cīrulis 4, 160.
„Tev gan ir viegla maize! Kas nekaiš pabraukāties ar ūdens mucu?” Talcis 4, 90.
// Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi). Arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
Viegli brīži. Viegla bērnība. Vieglas vecumdienas.
Vieglas dienas – viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
Tā bija gaiša draudzība [ar bērniem], silts saules stariņš, kas padarīja vieglākas dzejnieka dienas trimdas tālumā. J. Kalniņš 5, 104.
Zanei nebija viegla dzīve. Darbs dzina darbu, un viņai par visiem bija jābēdā un visiem līdzi jāstrādā. Sakse 2, 28.
Vasariņš arī ierīkoja akā peldošo ūdenssūkni, un tagad Čukuram sākās vieglāka dzīve. Bels 6, 85.
10. Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
Viegls noskaņojums.
Viss gaiss trīsēja no putnu dziesmām, un, dabas krāšņumā raugoties, arī man kļuva kaut kā viegli un labi. Janovskis 1, 166.
// Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis. Tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
Vieglas atmiņas.
.. viņš [Mārtiņš] ir jautrs un runīgs. Un no tā arī pārējiem vieglāks prāts. Upīts 10, 24.
// Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
Uz skatuves valda viegla, gaiša atraisītības atmosfēra. Māksla 84, 2, 35.
11. Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
Oskaru .. apņēma silta, gaiša, viegla vasaras diena. Viņš nāca uz savu dzimto vietu mazliet paklausīties .. lauku un mežu lielajā, labajā klusumā. Kalndruva 5, 51.
12. Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
Viegls grūdiens. Viegls satvēriens. Viegls rokas spiediens. Viegls glāsts. Viegla pļauka.
.. [vecmāmiņa] ar vieglu āmura sitienu atšķir katram bērnam pa [cukura] gabaliņam .. Brigadere 2, 39.
Slimniekam apakšdelma ādā izdara vieglu iegriezumu un uzpilina ziedputekšņu atšķaidījumu .. Veselība 76, 2, 5.
// Tāds, kas ir tikko manāms (piemēram, par darbības rezultātu).
Viegls ieskicējums. Viegls ietonējums.
// Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni).
Viegls vējš. Viegls putenis. Viegla sarma.
.. satumsa, un pa dēļu spraugām iezagās vasaras nakts vieglais dzestrums. Dripe 2, 150.
// Par gaismu.
Viegla krēsla.
Kad Vītols pamodās, logā jau blāvoja viegla gaisma. Ausa pelēks, miglains rīts. Sakse 3, 66.
// Par skaņu, balsi.
Viegls kliedziens. Viegla dunoņa. Viegla sanēšana. Vieglas bērzu šalkas.
pārn. Skan rasas pilieni zālē, Maigs, viegls zvans. E. Plaudis 5, 36.
// Tāds, kura iedarbība maz jūtama (piemēram, par procedūru).
Viegla masāža.
Reizēm tos [augus] var noskalot ar vieglu dušu .. Santa 93, 11, 29.
13. Tāds, kas ir izteikts mazā mērā, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību).
Vieglas laika maiņas. Viegla novirze no normas. Viegla atkāpe no tradīcijas.
// Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
Teikuma otrajā daļā intonācija pēkšņi mainījās, bija nojaušama viegla ironija .. Katlape, Ceplītis 1,87.
Pat [Raiņa] vēstulēs tuviniekiem, kur par skolas un studiju laiku stāstīts lielākoties ar vieglu zobgalību, reizēm ielaužas kāda disharmoniska skaņa .. Viese 6, 22.
// Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
Viegls mirdzums. Vieglas sprogas.
Kosmetologi uzskata, ka viegls iedegums cilvēku padara skaistāku. Veselība 77, 7, 26.
14. Tāds, kas izpaužas neintensīvi, mazā mērā (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Viegls uztraukums. Vieglas bailes. Vieglas skumjas. Vieglas ilgas.
Krainis alkaini raudzījās čukstošajā naktī, pats reibdams vieglās gaidās. Veselis 2, 45.
// Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
.. ap viņa lūpām savilkās viegls, pieklājīgs smaids, bet acis palika vēsas .. Meldere 1, 7.
.. pēkšņi pamanu, ka pāri grāmatai manī raugās Induļa brūnās acis. Viņš veras mazliet uzjautrināts, ar vieglu smīnu .. Ezera 11, 8.
15. Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
Viegls nosodījums. Viegls rājiens.
Aiz līdzjūtības pret pārāk satraukto grāfieni gūstekņiem piesprieda diezgan vieglu sodu .. K. Zariņš 1, 123.
16. Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
Viegls smadzeņu satricinājums. Viegls ievainojums. Viegla infekcija. Viegli krampji. Viegli drebuļi. Viegla skleroze. Viegla depresija. Viegla saaukstēšanās.
Divas dienas nogulējis ar vieglu drudzi, Raits atkal ķērās pie darba. Paegle 3, 212.
// Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
Laisties vieglā snaudā.
.. izšķir dažādus miega stāvokļus – snaudu, vieglu miegu, vidēji dziļu un dziļu miegu. Zinātne un Tehnika 66, 9, 23.
17. Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
Plecīgākais, gaišmatains jaunietis, brīžam savelk lūpas kā uz svilpošanu. Nevar zināt, vai tas ir simfonijas motīvs vai viegla deju melodija. Saulītis 12, 162.
18. Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
Un nelaime vien iznāca: radās bērns, un tēvs aizlaidās uz pilsētu. .. Anna negribēja tā gluži palaisties, lai gan kā sava vīra viņa vairs nevēlējās šā vieglā cilvēciņa, kam nekas nebija svēts .. Austriņš 2, 251.
// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Viegla attieksme pret dzīvi.
Viegla daba par rītdienu negādā. Zeiboltu J. III, 216.
Vieglas dabas cilvēks, tas kopā ar dēlu caurām naktīm nododas romānu lasīšanai .. Karogs 63, 12, 135.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
viegls – vīglys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
vìegls, -a – ìgłys, -a. 1. Viegls (pēc masas). ìglùo mašyna. 2. Tāds, kas ir veicams ar mazu piepūli. tuôc ìgłys doxps gaìejuôs. 3. Tāds, kura veikšana neprasa lielu psihisku piepūli. ìgłys uzdavùms bìe.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 561]
viegls – liegs
viegls – smags
Viegla sirds – saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
(Ar) vieglu sirdi – priecīgā garastāvoklī.
Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla – saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Viegla roka – saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
(Ar) vieglu roku – pavirši. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
Viegla galva – spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Dibens ir par vieglu – saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai kaut ko veiktu līdz galam.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 232]
Uzvārds – Viegliņš, Viegliņa.
Vietvārds – Vieglais ezers.
angļu – light
franču – léger
igauņu – õhkkerge
krievu – лёгкий
latīņu – levis
lietuviešu – lengvas
poļu – łatwy
somu – valo
vācu – leicht
zviedru – ljus
Viegls kā salmu kūlis.
Viegls kā zaķis.
Viegls kā spalviņa.
Tu esi tik viegls kā pakulu kodeļa.
Kažoks jāšuj vecā mēnesī, tad tas ir viegls.
Ja no bērza bieži krīt lapas, tad cilvēkiem un lopiem būs viegls gads.
Mēteli vajag šūt jaunā mēnesī, tad tas būs viegls nēsājot.
Kam delnās ir daudz krusta zīmju, tam būs grūts mūžs, kam gludas delnas, tam būs viegls mūžs.
Cilvēkiem, kuriem rupji mati, ir viegla dzīve.
Kad ceļa vīri izbrauc ceļā, tad mājiniekiem jāstaigā, lai braucējiem būtu viegls ceļš.
Uz kalniņa ozoliņš,
Uz ozola dzirnaviņas;
Tev, bitīt, viegli spārni,
Palīdz māli ritināt. [LD 30418-0]
Augtin augu es, māmiņa,
Aug tevim viegla diena;
Tai mātei viegla diena,
Kas dēliņus audzināja. [LD 1980-0]
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Par meitiņu viegla dzīve!
Dzīvo bites vieglumiņu,
Ābeļziedu baltumiņu. [LD 5260-0]
Laid, māmiņa, pulciņā,
Pulkā viegla strādāšana,
Pulkā nāca, pulkā gāja,
Drīzi darbu padarīja. [LD 28421-5]
Vaiņadziņš, tas bij smags,
To valkāju dziedādama;
Balta aube, tā bij viegla,
To valkāju raudādama. [LD 24809-7]
Vienam tēvam bijuši divi bērni – dēls un meita. Bet to meitu velns aizvedis. Dēls nu piegrābis pilnu kuli ar zirņiem un gājis māsu meklēt. Gājis, gājis, pa mežu maldīdamies, un saticis velnu: lai līgstot pie viņa par puisi, jo viņam te mežā esot liela pils un arī daudz darba. Salīguši – un aizgājis uz pili līdz pie māsas. Vakarā velns teicis puisim:
„Rītu tev jābaro ķēve un jāmēž stallis.”
Puisis iegājis pie māsas itin priecīgs: „Tātad vieglu darbu dabūju: ķēve jākopj un stallis jāmēž, vairāk nekā.”
„Ai, brālīti!” šī atteikusi, „neizpriecājies par agru, tas nemaz tik vieglais nebūs, tā ķēve ēd bez gala; bet dari tā, kā es tevim teikšu – būs labi.”
Māsa nu izmācījusi, kas darāms, kā darāms.
Rītā aizgājis ķēvi kopt. Kopj, kopj – nemaz piedot – ēd kā traka: vienpadsmit pļāvēji arī tādai sēku nepiepļautu. Bet ko viņš dara? Tūliņ izdur lielu velēnu, nosēžas uz sliekšņa un tēš tapu. Ķēve vaicā: „Ko tu tur dari?”
„Ko daru? Tēšu tapu, grūdīšu šo velēnu tavā maujamā, redzēs gan, vai tad tu vairs te tā rīsi, negause.”
Ķēve, to dzirdēdama, sabijusies un neēdusi vairs. Vakarā atnāk velns: „Vai apkopi?”
„Apkopu! Pats redzi, ka ķēve vairs neēd, cik pieēdusi.” Velns paskatījies gan greizi, tomēr nekā darīt; bet rītu lai nu viņš izganot sarkano teļu. Labi.
Vakarā ieiet pie māsas: nu; kas nu par darbu esot? „Viegls darbs – tāds sarkans teļš jāgana.”
„Nesaki vis viegls. Tas teļš vienā dienā, ja patīk, apskrien trīsreiz pasaulei. Bet tu paņem sarkanu zīda diegu, piesien vienu galu teļam pie kājas, otru sev pie labās kājas, tad noganīsi gan.”
Jā, brālis tā dara un izgana teļu kā tikai vajag. Vakarā atnāk velns – paskatās gan greizi, bet nekā darīt, kas izganīts, tas izganīts.
„Bet nu šonakt,” velns sacījis, „tev jāiesēj mieži, jāizaudzina, jānopļauj, jāizkuļ, jāsamaļ, jāiztecina alus un rītu agri jo agri man jāienes alus baudīt.”
To dzirdēdams, brālis sabijies un bēdīgs iegājis pie māsas. Tā un tā – ko nu iesākšot?
Māsa mierinājusi: „Nesaki nekā – še šī svilpīte – aizej laukmalā pasvilpi – atskries gari un visu izdarīs; tu liecies mierīgi gulēt.”
Jā, un tā arī bijis. Kā pasvilpis, atskrējuši gari: ko vajagot? Tā un tā. Un nu gari sējuši, audzējuši, pļāvuši, kūluši un pret rīta laiku atdevuši brālim jaunu alu. Brālis ienesis velnam, velns dusmīgs: vai to ar savu gudrību esot izdarījis?
„Ar ko tad gan vēl citu?” brālis atsacījis. „Te ir alus, un ko vēl vajadzēja?”
„Nekā, nekā nevajag, ej gaidi, kamēr jūs abus ar meitu aicināšu.”
Brālis iegājis pie māsas un izstāstījis, ko velns atbildējis. Bet māsa palikusi nemierīga: „Nu viņš mūs kaus, nu viņš kaus, bēgsim! Tūliņ tu aizteci uz kūti, pārcērt sarkanajam teļam galvu tiešām pa vidu, tad tur izritēs zīda kamols, tas kamols tik spožs: lai cik tumša nakts – gaišs kā dienā. Šitais kamols mums ceļā ritēs pa priekšu, kad bēgsim.”
Labi, brālis tā izdarījis. Nu bēguši, bēguši – uz vienu reizi dzird: nāk velna gari pakaļ. Tūliņ māsa palikusi par rozi, šis par zemeņu ogu. Atskrējuši gari – nav neviena cilvēka; skrien atpakaļ velnam teikt, ka rozi ar zemeni vien redzējuši. Velns dusmīgs: „Kaut vienu zieda lapiņu norāvuši, arī pietiktu, bet jūs, nejēgas, pārskrienat bešā – tūliņ otrreiz pakaļ!”
Velna gari skrējuši otrreiz. Bet māsa ar brāli dzirdējuši: labi nav un palikuši viens par upi, otrs par zivtiņu. Atskrien gari vairs ne rozes, ne zemenes – skrien atkal atpakaļ velnam teikt. Nu velns pavisam sapīcis un lobis pats pakaļ. Bet māsa iesaukusies: „Kamoltiņ, kamoltiņ! Pataisi mani par zemi, brāli par arāju.”
Labi. Atskrien velns, vaicā arājam: Vai neesot manījis upi ar zivi kaut kur? Neesot!
Neko darīt – pārskrējis arī pats velns bešā; bet šie abi pārkļuvuši mājā sveiki, veseli.
[http://valoda.ailab.lv/]
Lietiņš
Mirdz pavasara lietiņš
Kā viegls zelta sietiņš,
Kas gan no viņa bijās?
Viss tinās pērļu dzijās.
Lai rasina, cik tīkas!
Ceļ asni galvas līkas
No visām zemes spraugām.
Var redzēt zāli augam. [Skalbe 2000 : 35]
Jancis pakustas, it kā gribētu celties, bet acis tam vēl joprojām raugās Daugavā un pakrastē.
Tad, gluži negaidot, viņš pagriež ātri galvu uz Marča pusi. Jancim liekas, it kā viņš dzirdētu celiņā aiz liepas vieglus, pazīstamus soļus un sieviešu drēbju čabēšanu.
– Lo-te! – atskan skaļi un dzirdami Janča balss.
Soļi top lēnāki un, kā liekas, nogriežas liepas virzienā.
Brītiņu vēlāk aiz liepas parādās slaids stāvs gaišā, vieglā vasaras uzvalkā. Vienkāršs lakatiņš sedz galvu. Lakatiņa stūrīšus jaunava tur zem zoda ar kreiso roku kopā. Mazliet noliekusies, viņa pētīdama uzlūko puisēnus. [Valdis 1983 : 62]
●
„Celies, bērniņ,” māte klusām teica, „ir grēks tādā laikā gulēt.” Tad viņa cēlās un sāka rīkoties pa plīts kaktu. Es jutos tik viegls! Nē, manis nemaz nebij. Es sēdēju uz asās gultas malas, bet vai tā man spieda kā citiem rītiem, kad kājas āvu? Es sāku šūpot abas kājas un cilāt rokas. Es sāku dziedāt bez melodijas un vārdiem.
[Jaunsudrabiņš 1971 : 83]