Tradicionālā transkripcija

[v¥s¥ls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[væsːæls]


[v] – balsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[l] ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



veselsakne, vārda celms

-sgalotne






veselspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

vesel-s

vesel-i

vesel-a

vesel-as

Ģ.

vesel-a

vesel-u

vesel-as

vesel-u

D.

vesel-am

vesel-iem

vesel-ai

vesel-ām

A.

vesel-u

vesel-us

vesel-u

vesel-as

I.

ar vesel-u

ar vesel-iem

ar vesel-u

ar vesel-ām

L.

vesel-ā

vesel-os

vesel-ā

vesel-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

vesel-ais

vesel-ie

vesel-ā

vesel-ās

Ģ.

vesel-ā

vesel-o

vesel-ās

vesel-o

D.

vesel-ajam

vesel-ajiem

vesel-ajai

vesel-ajām

A.

vesel-o

vesel-os

vesel-o

vesel-ās

I.

ar vesel-o

ar vesel-ajiem

ar vesel-o

ar vesel-ajām

L.

vesel-ajā

vesel-ajos

vesel-ajā

vesel-ajās

V.

veselo! vesel-ais!

vesel-ie!

vesel-o! vesel-ā!

vesel-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu dzimte

vesel-s

vesel-ais

vesel-āk-s

vesel-āk-ais

vis-vesel-āk-ais

pats vesel-āk-ais

vesel-āk-ais

Sieviešu dzimte

vesel-a

vesel-ā

vesel-āk-a

vesel-āk-ā

vis-vesel-āk-ā

pati vesel-āk-ā

vesel-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Meitene beidzot bija vesela.

2) galvenais loceklisVesels!

3) apzīmētājsNedrīkst pieļaut veselu personu inficēšanos.



veseli augi, vesels sirds, veseli stādi, veseli ziedi, veseli zobi

 

veselais saprāts



vesels, -ais; s -a, -ā

1. Tāds, kas nav slims, ievainots. Tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

Vesels kā rutks (arī kā ābols) – pilnīgi vesels.

Veselais cilvēks daudz nedomā par savu ķermeni, viņš nepazīst to, bet, tikko saslimst, ķermenis kļūst viņa ienaidnieks .. Mauriņa 2, 227.

Es nekad neslimoju, esmu vesels kā rutks!” Zigmonte 10, 301.

// Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).

Kalps pamīņājās no klibās kājas uz veselo. Viņam laikam bija apnicis te stāvēt. Zigmonte 16, 145.

// Par augiem, to daļām.

Veseli stādi. Veseli ziedi.

// nom. formā Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.

Staigā (arī dzīvo) vesels (arī laimīgs)! – saka atvadoties.

Ardievu, dēls, ardievu! nezin vai šai pasaulē vairs redzamies?!…staigā vesels!…” abi man nosauca pakaļ. Apsīšu J. 3, 49.

// pārn. Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).

Līdz šim Maldups vienmēr bija rīkojies tā, kā to prasīja veselais saprāts. Meldere 1, 81.

Nikerbokere: Un ir veca patiesība, ka tikai veselā miesā var mājot vesels gars. Zīverts 1, 166.

2. Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos. Arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.

Medījumu [odzes], kā jau visas indīgās čūskas, vispirms nogalina ar indīgu kodienu, pēc tam aprij veselu. Kļava 3, 23.

// Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.

.. zem pērnām lapām viens otrs vesels rieksts .. Brigadere 2, 40.

3. savienojumos „vienots vesels” „viens vesels”; lietv. nozīmē Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Veselums.

Dārza skaistums bija salējies vienā veselā ar šo neizsakāmi glezno kalnu panorāmu .. Grīva 12, 35.

Katram ir tādi brīži, Kad liekas, viņš sabirs un putekļos putēs, Bet nav cilvēka, kam nav bijis brīža, Kad viņš viens vesels sevī nebūtu juties. Ziedonis 4, 9.

4. Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).

Vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) – liels (kā) daudzums.

Mārtiņš grib protestēt. Bet vesela vārdu plūsma saspriežas, viņš nevar parunāt. Upīts 6, 139.

Uz galda gozējas mīksti, brūni pīrāgi. Vesels kalns pīrāgu. Avotiņa 3, 9.

// Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.

Vesels kilograms konfekšu. Gaidīt veselu stundu.

Ar Liepu Jāni mēs bijām nosēdējuši kopā vienā klasē jau veselu gadu .. J. Kalniņš 10, 358.

// pārn. Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) – par parādībām sabiedrībā.

Kaut ko tādu par pulksteņiem Krists dzirdēja pirmo reizi, un viņš sāka saprast, ka te runā par veselu zinātni. A. Grigulis 9, 118.

Vesels skaitlis mat. skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.

Vesela nots mūz. nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


vesels 1. (tāds, kuram ir laba veselība) vasals; būt veselam byut vasalam; labi turētīs; 2. vyss; (pilns, viss, nedalīts) cāls barb.; 3. (nebojāts) dzeivs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


v¥sàls, arī v¥s¥ls v¥sàls, arī v¥s¥ls

Tāds, kas nav slims; tāds, kas ir izārstējies vai izārstēts. ĩsti slìms nàu, bet v¥sàls a nàu.

v¥sàls kâ ruks (arī zixgs) ļoti vesels, stiprs. viņa i v¥sala kâ zixks.

Tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem). tĩri v¥sala zeķe.

Tāds, kas nav sadalīts (gabalos, daļās). v¥salu vistu a vàr c¥pinât. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 704705]

 

v¥sa`s; v¥s¥`s

v¥sali ¥duši! – saka, atbildot uz pateicību par maltīti.

v¥s¥`s buxkapilnīgi vesels. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine N–Ž 2000 : 512]


vesels – neskarts, sveiks, pilns, apaļš sar.


vesels – slims


Sveiks un vesels sar. – saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem.


Tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu sar. – laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.


Gaidi vesels! arī Gaidi (vien)! saka, ja nav uz ko cerēt. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Agronomijā vesela lapa.


Ekonomikāveselu darba dienu zudumi.


Fizikā, matemātikāvesels skaitlis, vesela funkcija.


Mežsaimniecībāvesels zars, vesela koksne.


Tekstilrūpniecībāvesela vilna.


Žurnāla nosaukumsSveiks un Vesels.


Pārtikas preces nosaukumsSveiks un vesels, tēja.


vesels, mantots slims, kam nekas nekait’. Ka nozīmes pārnesums noticis latviešu valodā, rāda pārējo baltu valodu leksika ar nepārveidotu saknes nozīmi.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 513–514]


angļu – healthy; whole; complete

baltkrievu  здаровы; цэлы

čigānu  sast

franču – sain; (kas jūtas labi) bien portant; (neskarts, nebojāts) intact; (nedalīts) entier; tout

grieķu – υγιής; όλος; ολόκληρο

igauņu – terve

ivritā – כל; בריא

krievu  здоровый; целый

latīņu  sānus

lietuviešu – sveikas

poļu – zdrowy; cały

somu – terve; terveelllinen; koko

ukraiņu – здоровий; цілющий; весь; цілий

vācu – gesund

zviedru – frisk; sund; hälsosam



Veselam ārsta nevajag. 


Veselszirgs


Vesels kā rutks. 


Veselu ātri izārstēt, paēdušu lēti paēdināt.


Vesels kā ābols. 


Vesels kā Pimberis!


Šodien vesels, rītā trūd. 


Veselam sola, slimam dod.


Veselais ikreiz veselību neprot cienīt. 


Slimais veselo baro. 


Kad bērnam vēders iet cauri, bērns vēderā pārmeties. Tad ieliek bērnu nevelētas drēbes pirmā aizaustā galā, un divi vīri sāk bērnu mētāt un viļāt, beigās apmet uz mutes un atpakaļ, bērns vesels.


Ja mazam bērnam vēders sāp, tad jānoķer zvirbuls, jāizņem māga, jāizvāra un jāiedod bērnam. Tad bērns paliek vesels.


Bērnam vajag pieri ar maizi un kājas ar gaļu apspaidīt un tos dot sunim. Ja viņš ēdīs, tad paliks vesels, ja neēdīs, tad mirs.


Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.


Lai zirgi būtu spēcīgi un veseli, tad Ziemassvētku rītā priekš saules tiem jādod auzas.


Pirmajos Ziemassvētkos vajagot priekš saules sadzirdīt lopus un dienā ne, tad lopi veseli un nebizo.


Dažās vietās Kurzemē latviešu meitas ziemas svētku jeb jauna gada vakarā velk no žagaru čupas žagaru. Kad žagars ir taisns un kupls, tad brūtgāns būs vesels, stiprs un bagāts; kad žagars ir līks un pliks, tad tas būs slimīgs un nabags.


Māmuliņa krēslu cēla,

Vaicā manas veselības:

Vesels, māte, šim brīžam,

Ne visam mūžiņam. [LD 26548-0]

 

Ziņģē, ziņģē, griķu putra,

Tai vajag kazu piena,

Kurš bērniņš nevesels,

Vesels tika pastrēbdams. [LD 2957-0]

 

Ai, saulīt(e), tu bij’ balta,

Dod man savu baltumiņu;

Ai, Laimiņ(a), tu vesela,

Dod man savu veselību! [LD 27322-0]

 

Mana veca māmulīte,

Ko tu sēdi samisuse?

Vaj tu biji nevesela,

Vaj norāta jauņuvītes?

– Es, meitiņa, gan vesela,

Es norāta jauņuvītes. [LD 23323-0]


Lielā zivs

Reiz jūrā redzēta tik liela zivs, ka bēdas: spuri vien stāvējuši gaisā kā vesels mežs, un augums bijis tik liels, ka astes galu nemaz nevarējuši saredzēt. Zivij arī bērns bijis līdz. Un tas jau pabāzis galvu Daugavas grīvā; laime, ka nenācis šurpmāk, citādi Rīga būtu noslīkusi. Lielā zivs dažas dienas sastāvējusi jūrā. Beidzot izsūtījuši veselu kara spēku kuģos, lai maitātu nost; bet kāds vecs karavīrs teicis: „Neaiztiksim! Citādi pasitīs asti, sašļuncinās ūdeni un noslīcinās vai visu pasauli.” Neaiztikuši arī, un tas bijis labi. Vēlāk zivs, prom iedama, ierijusi zvejnieku ar visu laivu. Zvejnieks citādi gan palicis vesels; tikai zivs vēderā bijis nejauki tumšs un ēst arī gribējies. Te atminējies, ka laivā malka līdz un kabatā šķiltavas. Iešķīlis uguni, sakūris un nu tikai griezis zivs treknumus un cepis, un noēdies labi. Zivs tāpat būs manījusi sāpes, tādēļ izspļāvusi šo ar visu laivu atkal dienas gaismā.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Divi ceļotāji. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Nāve par krustmāti. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Ļaunā sieva bedrē. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Zelta putns. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Dēls gādā tēvam brīnuma zāles. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Neuzticamā māsa. [http://valoda.ailab.lv/]


Raudas pagasta mežā ir Arlaks – ezers. Puiška bija nevesels, uz kājām švaks, tur mazgājās, palika vesels. Arlakas ezerā arī kara laikā vācieši ierīkojuši laipas un peldētavu. Ūdenim konstatētas kādas dziedniecības spējas.
[Sagatavots pēc: http://www.ezeri.lv/]

 

Teika par stulbo aci. [http://www.pasakas.net/]


– Jūs jau vesels? Kā tas nākas?

– Ārsts man iedeva kaut ko svīšanai.

– Un tas bija?

Rēķins!

 

Galvenā medicīnas māsa iepazīstina medicīnas skolas absolventes ar slimnīcas ikdienu:

– Un šajā nodaļā esošie slimnieki jums ir visbīstamākie.

– Kāpēc?

– Jo visi šie vīrieši ir jau gandrīz veseli!

 

No kabineta iznāk zobārsts un nervozi staigā pa koridoru no vienas puses uz otru.

Medmāsa jautā:

Kas noticis? Sarežģīts gadījums?

Ļoti sarežģīts, – viņš atbild.

– Pacientam ir kaudzēm naudas, bet visi zobi veseli!

 

Pacients saka savam ārstam:

Dakter, es jau jūtos lieliski! Beigsim ārstēšanu, un jūs man varētu iedot rēķinu.

Nē, nē, kategoriski iebilstu! Jūs vēl neesat pietiekami vesels… lai saņemtu tādu triecienu.


Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas mājā pirmais pieceļoties, paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: „Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!” Varot arī teikt: „Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!” Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.

Citi pūpolsvētdienas rīta pēršanas vārdi:

– Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

– Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

Vesels, vesels, vesels!

– Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

– Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte!

– Slimība ārā, veselība iekšā!

– Ne es peru, pūpols per!

Vesels, vesels, vesels!
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



***


Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,

Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,

Par tiesnešiem cienīti blēži sēž

Un „godīgi” ādu nost citiem plēš,

Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:

„Tik pacieties, debesīs labāki būs!”

Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,

Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,

Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,

Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.

Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:

„Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!”

Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,

Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,

Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,

Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,

Zem kājām varmākas taisnību mīs,

Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,

Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals

Un vaimanās paši, kad salks tie un sals. [Veidenbaums 2002 : 50]


– Nu nez vai, mājās steidzoties, esi maz pusdienas ēdis? – māte ievaicājās. – Vai palika arī vēl tik daudz? Kad tikai neesmu par maz iedevusi līdzi?

Un māte, it kā atbildi meklēdama, paskatījās bažīgi dēlā.

Nē, mam! Tur pietiktu vēl veselai dienai! Jancis atbildēja. Bet man iznākot nemaz negribējās.

Nu tad taču ceļā varēji uzkost.

Arī tad negribējās.

Nu kā nu tā neēdis var nākt! māte bažījās un uzlika bļodu galdā. Vai nu tāda steiga pēc mājas?

O, jā! Jancis atteica, paskatījās mammā, pasmaidīja un paķēra karoti.

Nu, ēd tad ar vesels, dēls, ieturi dūšīgi kuražu, tad pastāstīsi, kā gāja skolā, māte nosacīja, paņēma atkal adīkli un, dēlam pretim nosēdusies, sāka adīt. [Valdis 1942 : 325]



Pasūtījuma filma Veseli bērni – valsts nākotne (1979). Režisore Irina Masa.


Dziesma Slinkais Jānītis. Valdis Lukss vārdi, Māras Zelmenes mūzika.


Dziesma Piedod man. Vika vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.