Tradicionālā transkripcija

[vẽš]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[veːːi̯ʃ]


[v] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[]– balsīgais troksnenis

[š] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ē; jš.



vējsakne, vārda celms

galotne




vēj+auz-a

vēj+bak-as

vēj+dzirn-av-as

vēj+grāb-sl-is

vēj+griķ-is

vēj+jak-a

vēj+luk-tur-is

vēj+put-en-is

vēj+rit-en-is

vēj+stikl-s

vēj+ziv-s

austrum+vēj-š

ceļ-a+vēj-š

dienvid+vēj-š

rietum+vēj-š

ziemeļ+vēj-š


vēj+lauz+is (→ vēj-lauz+ēj-s)

vēj+pūt+a

vēj+rād+is

vēj+tver+is




vējš patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija  

 

 

vsk.

dsk.

N.

vēj-š

vēj-i

Ģ.

vēj-a

vēj-u

D.

vēj-am

vēj-iem

A.

vēj-u

vēj-us

I.

ar vēj-u

ar vēj-iem

L.

vēj-ā

vēj-os

V.

vēj! vēj-š!

vēj-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vējš sāka dzenāt smiltis.

2) izteicēja daļaTas laikam ir vējš.

3) galvenais loceklisAuksts vējš.

4) papildinātājs – Šodien solīja mainīga virziena vēju.

5) apzīmētājsRudenī pastiprinās vēja ātrums.

6) vietas apstāklisLedainā vējā šūpojas dzeltenas spuldzes.



vēja ātrums, vēja darbība, vēja enerģija, vēja ģenerators, vēja ieži, vēja korozija, vēja puse, vēja pūsma, vēja virziens, vēja zieds


austrumu vējš, bada vējš, dzīves vēji, jautrība vējā, ziemeļu vējš


auksts vējš, brāzmains vējš, dzestrs vējš, viegls vējš


aizlaist vējā, valdošais vējš, uzpūš vējš



vējš, -a, v.

Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.

Valdošais vējš – noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.

Vakara vējš – vakarvējš.

Vēja rādītājs – vējrādis.

Vēja jaka – vējjaka.

Vēja stikls – vējstikls.

Vēja rotors – rotors vēja enerģijas uztveršanai.

Pa vējam – vēja virzienā.

Pret vēju – virzienā pret vēju.

(Kurss) pret vēju jūrn.  kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.

(Kurss) pie vēja jūrn.  kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.

Vēju roze meteorol.  diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).

Ceļa vējš – vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.

Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! – veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.

Vēja zieds – neauglīgs zieds.

Vēja ātrumā – ļoti ātri.

Skrien kā vējš – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.

Vējš velk – saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.

Bada vējš sar.  ziemeļaustrumu vējš.

Vēja grābslis sar.  vējagrābslis, vējgrābslis.

Saules vējš astr.  pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.

.. ass vējš pūta, un jūra kauca un krāca visapkārt. Blaumanis 5, 32.

.. laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti .. Upīts 4, 206.

pārn. Kādā virzienā pūš modes vēji, tā arī dziļā vienprātībā visi raksta. Karogs 90, 2, 187.

Tu uzmanies, ja viņš skrien tev pakaļ tikai tava skaistā purniņa dēļ, tad pasaki viņam jau laikus, ka nav vērts, tev vēja grābšļi nav vajadzīgi.” Vilks 1, 56.

// ģen.: vēja, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.

Vēja erozija ir lauksaimniekiem pazīstama parādība.. Lauku Avīze 90, 22, 8.

// lok.: vējā, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.

Draudzība ir vējā. Jautrība vējā.

Atgriežos pat nedaudz pacilāts, bet še tev! labā oma vējā. Induļa nav. Ezera 11, 156.

// parasti dsk.; pārn. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).

Radoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem. Zvaigzne 79, 6, 7.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


vējš  viejs; pūš stiprs vējš  pyuš styprys viejs; vējš aizpūta  viejs nūpyute; vēja rādītājs  viejruode;  stāvēt vējā  stuovēt iz vieja; viss darbs vējā (pa vējam)  vyss dorbs iz vieja; ķer nu vēju laukā!  sajem vieju teirumā!; kā vējš skrien, kā miets atduras  kas skrīn, tys puorsaskrīn 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


v¡jš – v¡(j)š, demin. v¡jĩc, –ĩna. aũksc v¡š pùta kâ traks.

vẽjšļoti ātri (iet, skriet). carraûts vẽjš – caurvējš. t*rpĩnu vẽjš – noteikta virziena vējš, kam pūšot nedrīkst sēt zirņus, jo tad (pēc tautas novērojumiem) zirņos metas tārpi. vasaras vẽjš – dienvidu vējš. rîta vẽjš – austrumu vējš. vakara vẽjš – rietumu vējš. nùovẽja iztaĩsît [ko]izstāstīt ko nepamatotu, nepatiesu. vìņč vàr istaĩsît nùo vẽja tùo, ka tèu jàbrĩnâs.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 693]


vējš – brīze, auka, brāzma

 

rietumu vējš – rietenis, austrumu vējš – austrenis, ziemeļu vējš – ziemelis


Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliemsaka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.

 

Kā vēja nestsļoti ātri (parasti skriet).

 

(ar) vēja (arī putna) spārniemļoti ātri (virzīties).

 

Kā vēja (arī velna) plēsts sar. – saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.

 

Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzeltssaka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).

 

Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem)saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.

 

Ķert (tukšu) vējuveltīgi meklēt, gūstīt.

 

Vēja pilnssaka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.

 

Vēja ziedscilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.

 

Vēja slota sar.; niev. – ātra, straujas dabas sieviete; vieglprātīga, arī izklaidīga sieviete.

 

Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu sar. – saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.

 

Septiņi vēji galvā (kādam) sar. – saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.

 

Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) sar. – saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.

 

Aiziet vējāaiziet zudumā.

 

Aizlaist vējā (arī pa vējam)izputināt, izšķērdēt.

 

(Pa)laist vējā (arī pa vējam) – (iz)šķērdēt; neizmantot (iespēju, stāvokli); neievērot (teikto).

 

Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējārunāt veltīgi.

 

(Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiemnelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.

 

(Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējānelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.

 

Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējāsaka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.

 

Izputēt (retāk aizputēt) vējāneizdoties, nepiepildīties.

 

(Iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) sar. – veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).

 

No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūšsaka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).

 

Dabūt vēju sar. – dabūt bargu rājienu, kritiku.

 

Sadot vēju (arī brāzienu) sar. – bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Būt (retāk aiziet, izgaist, izkūpēt) vējāsaka, ja kas ātri zūd.

 

Izkaisīt (izsēt) vējā (pa vējam) kaut konelietderīgi izmantot, iztērēt, izšķiest.

 

Kā ar vējuļoti strauji, lielā ātrumā.

 

Kāds vējš atpūtis kādu kaut kur sar. – saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kaut kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.

 

Kā vēja aizpūstssaka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd.

 

Kā vēja dzīts (trenkts, plēsts)lielā ātrumā, steigā.

 

Kā vējšsaka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš, reti saka par svārstīgu cilvēku.

 

Locīties visiem vējiem līdzi; grozīties pa vējamviegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk.

 

No kurienes (arī no kuras puses) vējš pūšsaka, aptverot, kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.

 

Pa visiem vējiem; visos vējosuz visām pusēm.

 

Palaist (aizlaist, laist) vējā (pa vējam) kaut koizšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.

 

Sist vēju ar dūrivelti mēģināt ko darīt, velti pūlēties.

 

Spļaut pret vējusaka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.

 

Vēja ātrumāļoti strauji, ātri (pārvietoties).

 

Vēja vaļābez uzraudzības, neviena nepieskatīts.

 

Vējš (svilpo) galvā kādam sar. – saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs. 
[Sagatavots pēc: LFV II 1996 : 539–548]


Augu aizsardzībāalkšņu vējaugļi, apšu vējlapas, bērzu vējslotas.


Agronomijāvējizpūtes ieplaka.


Celtniecībāceltņa vējnoturība, vējcaurlaidība.


Hidrometeoroloģijāaģeostrofiskais vējš, anabātiskais vējš, antibāriskais vējš, antitriptiskais vējš, augoša vējviļņošanās, promvirzes vējš, atkrasta vējš, austrumu vēji, ballistiskais vējš, bāriskais vēja likums, ekvivalentais vējš, fēnveida vēji, heliotropiskais vējš, kuģa vēja mērītājs, kreisā vējgrieze, kreisā vēja pagriešanās, ledus vējdreifs, mainīgs vējš, meža vējš, noplūdes vējš, pastāvīgs vējš, relatīvais vējš, termiskais vējš, vēja ātrums, vēja brāzma, vēja radiopārraide, vēja slodze, vēja spēks, vēja stiprums, vējkonuss, vējviļņi, zonālais vēja profils.


Fizikāakustiskais vējš, ētera vējš.


Mežtehnikā un mežsaimniecībāvēja bojājums, vējnoturība.


Medicīnāvējbakas.


Uzvārds – Vējakāja; Vējiņš, Vējiņa.

 

VietvārdiVēja birze, mežs Tērvetē; Vēja ceļš, ceļš Stūros; Vēja dārzs, mežs Rubeņos; Vēja ezers, ezers Bērzpilī; Vējaine, birzs Plāterē; Vēja kalna tīrums, tīrums Stāmerienē; Vējkalni, jaunsaimniecība Zebrenē; Vēja kalns, kalns Ērgļos, Līksnā, Sakā, Ogrē; Vēja krogs, krogs Bērzmuižā, Kalēnos, Lenčos; Vējaslota, pļava Ezerē, Skrundā; Aizvējas, mājas Ērgļos; Aizvēji, mājas Rucavā; Vējaukas, mājas Stirnienē; Vējkalns, kalns Ērgļos; Vējavas pilskalns, pilskalns Vestienas pagastā; Vējiņu pilskalns, pilskalns Straupes pagastā; Vēji, viensēta Vadakstē, Sesavā, Vircavā; Vējiņi, mazciems Annā; Vējiņu klintis, krauja Straupē; Vējiņu purvs, purvs Kocēnos; Vējotnes, viensēta Bunkā; Vējupe, upe Ādažos; Vējupīte, upe Siguldā.


vējš, mantots vārds, salīdzināms ar liet. vėjas ‘vējš’, krievu веять ‘vēsmot, plūst, plīvot; vētīt’, vācu wehen ‘pūst, plīvot’. Pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘pūst, dvest’. Ir bijis arī verbs *vēt, no kā iteratīvais un kauzatīvais vēdīt, vēdināt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 502]


angļu – wind

baltkrievu  вецер

čigānu – balvál

franču – vent

grieķu – άνεμος; αέρας

igauņu – tuul

ivritā  רוח

krievu – ветер

latīņu – ventus

lietuviešu – vėjas

lībiešu  tūļ

poļu – wiatr

somu – tuuli

ukraiņu – вітер

vācu – der Wind

zviedru – vind



Nespļauj otram, kad vējš pretim. 


Vējā augošam kokam stipras saknes. 


Augstus kokus visi vēji aizķer. 


Taids kai vēja grōbeklis. 


Grozās kā vēja rādītājs. 


Nu kuras puses vējš papyuš, uz tū i jis. 


Tam jau pa galvu vējš skraida. 


Padoms galvā, bet prāts vējā


Skrien kā vējš


Pūt nu pret vēju


Vakara vēji mastus lauž. 


vējš skrien, kā miets atduras.


Stipri vēji ilgi nepūš. 


Skrej nu vējam pakaļ. 


Kas vēju sēj, tas vētru pļauj.


Neslavē vēju, kad nav nopļauta labība.


Vēju maisā nenoķersi.


Nesit vēju ar dūri. 


Vējš ar, vējš ecē.


Visi vēji bagātam pūš zeltu.


Jo vējš pūš, jo pirts deg. 


Vējam pūst neaizliegsi, ne ļaudīm runāt. 


Klusākie vēji ir tie, kas nes vētru. 


Viens runā par vēju, otrs par dzirnavām.


Dauzās kā vējš gar stūriem.


Ļaujas katram vējam sevi nest. 


Kāds vējš pūš, tādam liecas. 


vējš pūš, tā koks lokās.


Vējā augušam kokam stipras saknes. 


Sacēlies tāds vējš, ka nopūš putrai visus taukus nost. 


Vakara vēji mastus lauž. 


Tikpat kā vējš pie nama dzēšana.


Iešu vējam ceļu rādīt.


Kad rudenī un ziemā pūš stipri rīta vēji, tad nākošā gadā augļu koki būs pilni.


Labību vētot, ja vējš par mazu, ir jāsvelp, tad tūliņ ceļas lielāks vējš.


Kāds vējš iepūš mēneša pirmajā ceturksnī, tāds būs septiņas dienas.


Ja pēc saules sāk vējš celties, tad viņš priekš saules atkal apstāsies.


Ja pie debesīm vakarā ir sarkanas strīpas, tad otrā dienā būs stiprs vējš.


Kad vējš gaudo, tad būs liels lietus.


Ja vējš pūš svilpdams, tad sagaidāms slikts laiks.


Kad vējš pūš ziemelī, tad gaidāms salns.


Kad vējš smiltis putina pret māju, tad kāds mirs.


Ja ziemā vējš mežā skujas plēš, tad tanī gadā daudz mirst.


Kad vēja nav, vajaga svilpt, tad vējš atkal ronas.



Lokās kā čūska, bet nav čūska;

Rūc kā lauva, nav lauva;

Skrien kā vējš, nav vējš. – Vilciens. 

                                                         

Vējš pūš, ķepe rūc,

Breņķis asti kustināja. – Vējdzirnavas. 


Bez rokām, bez kājām

Gar palodzēm dauzās

Un iekšā lūdzas. – Vējš


Bez roku, bez kāju,

Bet durvis attaisa. – Vējš


Bezzarnis caur sētu lien. – Vējš


Dzirdēt var, bet redzēt nevar,

Sajust var, bet noķert nevar. Vējš


Jūdzes neskaita, pa lielceļiem neiet, bet tālu aiz jūrām bijis. Vējš.  


Kas lauž kokus bez rokām? – Vējš


Laižas bez spārniem,

Kauc bez rīkles. – Vējš


Ne ķerams, tverams, ne sasienams. – Vējš


Nemāk runāt, nemāk staigāt,

Izgājis uz tīruma – gavilē. – Vējš


Skrien, bet kāju nav. – Vējš


Visi dzird, neviens neredz. – Vējš



Kas neēda, kas nedzēra,

Kas miedziņu negulēja?

Vējš neēda, vējš nedzēra,

Ūdens miegu negulēja. [LD 6704-3]

 

Māsa gauda brālīšam,

Ka ļautiņi niecināja.

Brālīts māsai atbildēja:

Kuru koku vējš neloka?

Kuru koku vējš neloka,

Kuru ļaudis nevainoja? [LD 8671-0]

 

Nedomāju, necerēju

Šai kalnā gavilēt;

Vai te mani vējš atpūta,

Vai ūdenis atlīgoja?

Ne te mani vējš atpūta,

Ne ūdenis atlīgoja:

Tautu dēla mīļi vārdi,

Brāļa bēri kumeliņi. [LD 1022-1]

 

Pūta, pūta rīta vējš,

Nu padeva ziemeļam;

Rāja, rāja tēvs, māmiņa,

Nu padeva tautiņām. [LD 3298-0]

 

Nesauc mani, dēlu māte,

Pa vējam vedekliņu,

Vēl mežā vējš locīja

Vedamās kamaniņas. [LD 23532-0]

 

Visus kokus vējš locīja,

Vienu loka līdz zemei;

Visi puiši mani mīl,

Viens mīlēja visu mūžu. [LD 10978-0]

 

Kam tu pūti, ziemelīti,

Vai nav vēju pūtējiņu?

Kam runāji pats, tautieti,

Vai nav ļaužu runātāju? [LD 14931-0]

 

Nepūtiet, ziemas vēji,

Gana vēju pūtējiņu;

Nerājiet, bāleliņi,

Gana tautu rājējiņu. [LD 3302-1]


Trīs vēja mezgli

[..] Tēvs izlaida pa visu pasauli ziņu, ka viņš gribot savam dēlam skolotāju. Atnāca vecs vīriņš un sāka mācīt dēlu visās jūrnieku gudrībās. Tā kā puikam prāts uz to nesās, tad arī viņš ļoti ātri paturēja, ko vecais skolotājs viņam mācīja, un pēc neilga laika vecais vīriņš ziņoja tēvam, ka viņa dēls tagad esot pilnīgi izmācīts jūrnieks. Vecais vīriņš nu taisījās iet atkal projām, bet vispirms vēl iedeva savam māceklim auklu ar trim mezgliem un teica: „Lai gan tu tagad zini visus vējus, pasaules un jūras, bet jūrniekam ar to vis vēl nepietiek. Kad vējš nepūš jeb plosās vētra, tad tikpat viņam mierīgu prātu jānogaida, kamēr atkal sacelsies vējš jeb saniknotā jūra nostāsies trakot. Te tev būs aukla ar trim mezgliem – kamēr tev šī būs, tu būsi jūras un vēju pavēlnieks. Kad nebūs vējš un tu atraisīsi pirmo mezglu, tad pūtīs krietns ceļa vējš, ja atraisīsi otru, tad trakos vētra, kuru, tikai trešo mezglu atraisot, varēs apmierināt.”

Vecais vīriņš aizgāja, un jaunais kapteinis sāka braukāt ar savu kuģi pa jūru. Citi jūrnieki par viņu brīnījās: visur, kur tik viņš brauca, viņam pūta labs ceļa vējš; ne viņam kādreiz uzbruka vētra, ne arī cita kāda nelaime gadījās ceļā. [..]
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Meitene, kas savus brāļus meklē. [http://valoda.ailab.lv/]


Vējš un Sals

Tas noticis sen senos laikos. Saule, Sals un Vējš gājuši kopā pa vienu ceļu un iedami visi trīs savā starpā sarunājušies. Saule saka: „Es esmu stiprāka par jums abiem.” Sals saka: „Nē! Es esmu stiprāks.” Visi atzīstas, ka stipram ir labi pasaulē dzīvot: lai tas iet kur iedams, visi no viņa bīstas. Bet kā lai nu izšķir, kurš ir tas stiprākais?

Ejot viņi satiek vienu cilvēku. Tas iedams satiek trīs ceļa gājējus, noņem cepuri, paklanās un iet tālāk savu ceļu. Viņš vēl nebija necik tālu pagājis, kad ceļa gājēji sauc to atpakaļ. Viņi grib zināt, pret ko gan īsti cilvēks paklanījies, jo laikam taču ne pret visiem trim. Tā nu šie jautā: „Saki tu, cilvēks, mums taisnību, pret kuru no mums trim tu paklanījies, laikam jau ne pret visiem trim kopā.” Cilvēks domāja, domāja, bet nezināja, ko atbildēt. Sacīt, ka pret visiem trim, nezin, vai tas būs labi. Ja sacīs, ka pret vienu, tad nezin, pret kuru būtu labāki. Saule var stipri karsēt, Sals var stipri saldēt, un Vējš var izkaltēt zemi. Kam nu dot to godu? Beidzot viņš sadomāja: „Vai nebūs labāk, ka sacīšu Vējam? Lai Saule ir, cik karsta būdama, bet kad Vējš sāk pūst, tūliņ laiks paliek vēsāks. Lai arī Sals var stipri saldēt, bet, kad Vējš sāk pūst no dienas vidus puses, tūliņ paliek siltāks.” Tā apdomājies viņš saka: „Es paklanījos pret Vēju.”

Saulei tas nepatīk, un viņa piedraud cilvēkam: „Tu to pieminēsi visu savu mūžu, ka tu Vēju atzini sev par labāku.” Bet Vējš mierina cilvēku, sacīdams: „Nebaidies tu ne no Saules, ne no Sala! Ja viņi gribēs tev ko ļaunu darīt, tad piemini tikai mani!”

Vasarā Saule sadomā cilvēkam atriebties un sūta savus starus uz cilvēku, cik vien viņai bija karstuma. Cilvēkam paliek tik karsti, ka nezin vairs, kur dēties: ne ārā, ne istabā nav spirgtuma. Jāiet ūdenī glābties, bet cik ilgi tad ūdenī sēdēsi? Te cilvēkam ienāk Vējš prātā un viņš nosaka: „Kaut jel vējiņš sāktu pūst, nebūtu vairs tik karsti!” Tūliņ vējš sāka pūst no ziemeļa puses, un tai pašā brīdī laiks palika vēsāks. Cilvēks sāka atkal strādāt savu darbu, un Saulei bija jāatzīstas, ka Vējš ir tomēr stiprāks.

Ziemā atkal Sals gribēja atriebties cilvēkam un uzsūtīja tādu aukstumu, ka cilvēkam, pat istabā sēdot, bija kažoks jāvelk mugurā. Cilvēks nu atkal atminējās Vēju un sacīja: „Kad jel vējš sāktu pūst, tad arī mākoņi sāktu staigāt un aukstums paliktu mazāks.” Tūliņ arī vējš sāka pūst no dienvidus puses, sacēlās sniega putenis un aukstums uzreiz palika mazāks. Cilvēks izgāja no savas istabas un aizbrauca uz mežu pēc malkas. Nu arī Sals redzēja, ka Vējš ir par viņu stiprāks un ka ar to viņš nevar spēkoties. Cilvēks varēja mierīgi braukt uz mežu un strādāt savu darbu.

Satiekoties ar Sauli, Vējš sacīja: „Stiprāks ir tas, kas nelielās ar savu spēku. Tikai darbā var redzēt, kam ir vairāk spēka.”
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Pērkons. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Pasaules radīšana. [http://valoda.ailab.lv/]


vējš skrien, tā ceļu policijā atduras.

 

Papuasam reiz pajautāja:

– Kā jūs novācat kokosriekstus no palmām?

– Mēs viņus nevācam. Vējš nopūš.

– Un kad nav vēja?

– Tad ir neražas gads.

 

Lido lidmašīna. Augstums – 10 km.

Pilots: – Stūrmani, vējš?

Stūrmanis atver iluminatoru, izbāž galvu un atbild:

– Pretvējš!

 

Vīrs mēģina iedarbināt savu auto, bet neveiksmīgi. Viņš nogroza galvu un pie sevis nomurmina:

– Laikam vainīgas sveces.

Sieva mierinoši piebalso:

– Jā, ārā ir liels vējš!

 

Satikušies divi jaunbagātnieki:

– Veči runā, ka tev kabatās vējš svilpojot…

– Tās runas ir pilnīgi pamatotas! Es nesen nopirku maku ar iemontētu kondicionētāju.

 

Mākleris mēģina pārdot māju:

– Tai ir gan savi plusi, gan arī mīnusi. Mīnusi ir tādi, ka uz vienu pusi no mājas atrodas ferma, bet uz otru – ķīmiskā rūpnīca.

– Un kādi tad ir plusi? – interesējas pircējs.

– Jūs vienmēr zināsiet, no kuras puses pūš vējš!


Jūrkalnē vēju virziena apzīmēšanai lietoti šādi nosaukumi: dienvidu vējš – vasaris; austrumu vējšzemnieks (pūš no zemēm); rietumu vējš – jūras vējš; ziemeļu vējš – ziemelis.
[Sagatavots pēc:
http://www.suitunovads.lv/]



Vējš


No jūras nākdams, dauzās spējš

Pie mana loga vakarvējš.

Kad gremdē dienas gājums sūrs,

Pie loga dzied mans trubadūrs.

Pār pleciem mākoņmētel’s mests,

Un nāk viņš, saldu skaņu nests.

A-ū, a-o!

Nāc, uzlido!

Ar savām dziesmām seko man,

Lai tās pār visu zemi skan. [Skalbe 1953 : 378]

 

 

Vējš


Vējš lēnām piecēlās no gultas,

No viļņu gultas ezerā,

Un izstaipīja rokas, kājas,

Un spārnus lēnām izplēta,

Un izdvesa trīs grūtas, garas,

Trīs ilgu pilnas nopūtas.

Un nolūza trīs priežu zari,

Trīs meža pīles aizlaidās. [Elksne 1996 : 347]

 

 

***


Viss, kas bija,

Bij no tīra vēja.

Ne man tevis,

Ne tev manis,

Vajadzēja…

Tā mēs, vējā sapinušies,

Gājām,

Likteni un ļaudis

Kaitinājām.

It kā komēdijā,

It kā jokā –

Gredzens klusu iedzinkstējās

Rokā…

Viss, kas bija,

Bij no tīra vēja,

Aizzibēja.

Aizskanēja.

Aizkūpēja. [Elksne 2003 : 21]

 

 

Vējš


Aiz durvīm vējš

Tāds negants, spējš

Kā nikni pirksti visus logus rausta,

Vai visus caurumus kā aklis rausta.

[..]

Man patīk vējš

Tāds ass un spējš,

Kas liec kā pakavi gar zemi vēlo zāli,

Kas ugunsskūpstiem apsveic gājējstāvus

Un dzen uz tāli

Kā cūku barus padebešus blāvus. [Čaks 1991 : 141]


Gaiss bija vēss; bet sevišķi Jancim patika asais vējš, kas, ap jumta stūri vīdamies, nesa smalkas sniega pārsliņas sakarsušajā sejā.

Cik labi tomēr šādam vējam! Dienām un naktīm viņš brīvs, skraida un dara, ko grib, kas iekrīt prātā.

Un piepeši Jancim izliekas, ka arī viņam patiktu pārvērsties par tādu mazu, mazu sniega pārsliņu, lai vējš, to saķēris, aiznestu tālu, tālu kaut kur nezināmā malā un nomestu vientuļā, svešā pakrastē vai aizā.
[Valdis 1942 : 336]


Prologs

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Kurzemē…

Tās gari elstās sēri jautrās skaņas,

Kam līdzi mīļu pasaulē vairs nava,

Man mieru nedeva tos garos gadus.

Kur ir tas vējiņš, kas i mums reiz pūstu?

Kas dzītu dzimtenē i mūsu laivas?

Ak, pārāk liela mazs,

Mēs gaidām, kas mūs nestu, lielo vēju.

Mums ir tas solīts gan, bet vēl nau dots,

Kā kurzemniece sola, bet ne deva.

Tad mēs ar dziesmām remdam savas ilgas,

No dziesmām laivu taisām, skaņām vēju:

Ar ilgu brāļiem kopā sasēduši,

Uz tēvu sapņu mājām aizlidojam.

Jūs mani saucāt, un es esmu še,

Tas vējiņš pūta, dzina manu laivu

Pār gaisa Daugavu, pār gara jūru.. [Rainis 1941 : 9]




Sandra Krastiņa Vēja ziedi.


Sandra Krastiņa Vai vējš?


Sandra Krastiņa Ceļavējš.

 

Biruta Baumane Vējš virs Ventspils.

 

Dace Paeglīte Saulē un vējā.


Gata Šļūkas karikatūra Golfs.



Animācijas filma Suns Funs un vējš (1978). Režisore Roze Stiebra. 

 

Spēlfilma Dvēseles aizvējā (1990). Režisors Andris Rozenbergs.

 

Īsmetrāžas dokumentālā filma Sala, kurā piedzimst vējš (1996). Režisors Karls Bjoršmarks.

 

Dokumentālā filma Pāri upei, aizvējā (1998). Režisors Ivars Seleckis.

 

Animācijas filma Sieviete un vējš (2010). Režisore Aija Bley.


Dziesma Vēja laiks. Guntara Rača vārdi, Gunāra Kalniņa mūzika, dzied Gunārs Kalniņš.


Dziesma Vēja ziedi. Imanta Ziedoņa vārdi, Raimonda Paula mūzika, dzied Viktors Lapčenoks.


Dziesma Vējā. Jāņa Krūmiņa vārdi, Jāņa Krūmiņa mūzika, izpilda grupa „Apvedceļš”.


Dziesma Vējlukturu nakts. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.


Dziesma Vējš. Ingus Ulmaņa vārdi, Aigara Voitišķa mūzika, izpilda grupa „Lādezers”.


Dziesma Vēju muzikants. Jāņa Grota vārdi, Ērika Ķiģeļa mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Dziesma Vēju stundā. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.


Dziesma Pilsētā, kurā piedzimt vējš. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika.


Dziesma Ja es būtu vējš. A. Šingireja vārdi, Mario mūzika.


Dziesma Dziesma par spēli. Jāņa Petera vārdi, Mārtiņa Brauna mūzika, izpilda grupa „Sīpoli”.


Valodniece Benita Laumane ir publicējusi rakstu par vēju nosaukumiem latviešu valodā: „Vēju nosaukumi latviešu valodā” (Baltistica III (2), 1967: 223–231).

 

Vējbakas (varicella) ir akūta cilvēka infekciju slimība, ko ierosina vīruss Varicella zoster. Visbiežāk slimo bērni līdz 10 gadu vecumam. Vējbakām raksturīgs ’akūts’. Dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī rakstībā.’] sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, pūslīšveida izsitumi, kas rodas pakāpeniski – uz sejas, galvas matainās daļas, ķermeņa, ekstremitātēm, dzimumorgāniem.
[Sagatavots pēc: http://termini.lza.lv]