Tradicionālā transkripcija

[v¥cãmãte]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[væʦɑːːmɑːːtĕ]


[v] – balsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[m]’skanenis’.’]

[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Četrzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



vec-sakne

-ā-galotne

māt-sakne

-egalotne

vecāmāt – vārda celms



vecāmāte patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija


 

vsk.

dsk.

N.

vecāmāt-e

vecāsmāt-es

Ģ.

vecāsmāt-es

vecomāš-u

D.

vecaimāt-ei

vecāmmāt-ēm

A.

vecomāt-i

vecāsmāt-es

I.

ar vecomāt-i

ar vecāmmāt-ēm

L.

vecāmāt-ē

vecāsmāt-ēs

V.

vecāmāt-e! vecomāt!

vecāsmāt-es!


Tiek locīti abi salikteņa komponenti. Lokot pirmo komponentu, vienskaitļa D. un L. un daudzskaitļa D., I. un L. formas veido bez paplašinātās galotnes.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMūsu vecāmāte vēl ir jauna un aktīva sieviete.

2) izteicēja daļa – Aija Liepa ir mana vecāmāte.

3) galvenais loceklisVecāmāte dārzā.

4) papildinātājs – Es ļoti mīlu savu vecomāti.

5) vietas apstāklisVecāmātē es saskatu tikai labās rakstura iezīmes.

6) apzīmētājsVecāsmātes rokas ir sastrādātas.



vecāsmātes brālis, vecāsmātes mājas, vecāsmātes māsa, vecāsmātes pūrs, vecāsmātes rokas


draudzenes vecāmāte, drauga vecāmāte, mātes vecāmāte, tēva vecāmāte


atraktīva vecāmāte, jauna vecāmāte, laba vecāmāte, mīļa vecāmāte, mīļā vecāmāte, stingra vecāmāte, strādīga vecāmāte, veca vecāmāte


jūsu vecāmāte, mana vecāmāte, mūsu vecāmāte, tava vecāmāte



vecāmāte, vecāsmātes, dsk. ģen. vecomāšu, s.

Tēva vai mātes māte.

Ēriks aug pie vecāsmātes. Viņa ir sirsnīga, inteliģenta sieviete .. Vienmēr viņa stāsta par mazdēlu, un vienmēr jūtama viņas dziļā mīlestība pret zēnu. Skola un Ģimene 80, 8, 30.

Ieradās no tālās zvejas tēvs, .. pēc tam aizbrauca atkal, pieteicis sievai veseļoties, puikam – būt klausīgam, bet vecaimātei – pārāk nesabeigt savu veselību, ar mājas darbiem raujoties. Zigmonte 8, 47.

// pareti Veca sieviete.

.. pa ārdurvīm ienāca veca sieviņa un, uz spieķa balstīdamās, kāpa augšā. Pārliecināta, ka vecenīte nāk pie viņas, Rita iesaucās: „Vecomāt, pagaidiet!” Meidere 1, 23.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


vecāmāte vace; vaceite dem.; babeņa sar. dem.; baba sar.  
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


vęcàmàtekâ v¥càsmàtes kumuôsi. 
[Sagatvots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 265]


vecāmāte – vecmāmiņa, vecmāmuļa, vecmāte, vecmāma, vecmamma sar., oma bērnu v., omamma bērnu v., omīte bērnu v., groša barb.


Bioloģijāvecāsmātes auss (parastā ausenīte, latīņu Auriscalpium vulgare Gray).


vecāmāte – saliktenis, radies no vārdu savienojuma vecā māte


angļu  grandmother

baltkrievu – бабуля

franču – grand-mère

grieķu – γιαγιά

igauņu –  vanaema

ivritā – סבתא

krievu – бабушка

latīņu – avia

lietuviešu – senelė; močiutė

poļu – babcia

somu  isoäiti

ukraiņu – бабуся

vācu – die Großmutter

zviedru – mormor



Šī aitiņa man tuvu radu, pērnā jēre, teķa meita


Stāv nolikts kā Indalānu vecās mātes pagultē.



Divas mātes, divas meitas un vecmāmiņa ar meitas meitiņu, bet kopā trīs? – Vecā māte, meita un meitas meita. 



Kur tu teci, raiba pele?
– Mežāi teku dēļu griezt.
Vaj tad tevi nepiespieda?
– Apakš saknes patecēju.
Vaj tu badu nenomiri?
– Pumpuriņus gružināju.
Vaj vēderis nesāpēja?
– Saldu sviestu sasvaidīju.
Kur tu ņēmi saldu sviestu?
Vecas mātes podelī.
Kur to ņēma veca māte?
– Raibuliņas pupiņos.
Kur to ņēma raibuliņa?
– Zaļas zāles galiņāi.
Kur to ņēma zaļa zāle?
– Tā jau paša Dieva dota. [LD 33494-5]


Kāda veca māmiņa gana cūkas. Garām zēns un saka: „Abi gali vienādi, vecomāt!” – „Vī, dēliņ, kas nu tā runā!” – „Jā, vecomāt, kad tu biji maza, tu ganīji cūkas, un tagad tu atkal gani!” – „Tiesa, dēliņ, tiesa!”



Vakars bērnības ciemā


Ir vakars. Zvejniekciemā gaiļi dzied,

Šie manas vecāsmātes pulksteņi.

Pār priedēm mēness kā gailis laktā lec,

Aiz priedēm – saule kūstot riet.

[..]

Ir vakars. Gaiss klausās „kikerikū”,

Pret debesīm pirtis kūp,

Bet nav vairs manas vecāsmātes

Bet nav vairs mana vecātēva,

Un ir tik dīvaini – pirtis gan kūp, gaiļi gan dzied… [Peters 1989 : 43]


 

Ziedoši ceriņi krēslā


Zem zilajām nastām

salīkuši,

pa pelēko krēslu

piekusuši,

ceriņi – diez pie kā –

sanākuši,

gar sētu sastājuši…

 

Un dīvainu nojautu dārzs kļuvis pilns,

un silti plūst viegla reibuma vilns…

 

„Kas tur tāds saldi smags

zem zariem iet?

Ar rokām un kājām

kā gurušām, vājām,

kā puķainiem spārniem, man šķiet …”

–Tur, vecā māt, tava jaunība iet,

viņas saldi sāpīgās skumjas tur zied –

ver zilās acis un zied …

 

„Tais’ logu, meit, ciet …” [Bārda 1959 : 88]


 

Vecāmāte


Vēl tajos laikos, kad man gribējās

sev spožo mēness rituli pār mežu,

bij vecāmāte mācījusi tā:

meit, neiekāro, neiekāro svešu.

 

Kad vēlāk mēness vietā mirklis spožs

man vilinādams taisni rokās krita,

es lepni novērsos,

es šaubījos,

es baidījos –

tas piederēja citam.

 

Kur tev tik tāla atbalss, vecomāt!

Tu pati sen jau gulēji zem liepas,

bet mana roka nebija tam klāt,

kam sirds tik aizrautīgi pretī stiepās.

 

Kaut šodien tas jau ir bez nozīmes,

ka spožo mirkli dabūja kāds trešais,

tā būtu mācījusi arī es:

meit, neiekāro, neiekāro svešu! [Lisovska 1990 : 63]


Manā bērnībā laimīgākās bija dienas, kad atnāca vecāmāte Billīte – maza, mīlīga, gaiši zilām actiņām, tievās bizītēs sapītiem matiem. Viņa mazgāja savas acis glicerīna ziepēm, lietoja pret visām vainām „tirjaku” (melnu putriņu no čūskas gaļas, medus, ceļmallapu pulvera, angelikas, vībotnēm un citām zālītēm) un glabāja skapī savas mirstamās drēbes – baltas ar rozā puķītēm. Vienmēr viņa man atnesa kūku ar krējuma pīlīti.

[Ķempe 1968 : 56]

 

Rīgas vecāsmātes fotogrāfija ir maza un miglaina. Taisni vidū pāršķirti un zem ausīm taisni nogriezti mati. Taisna, plāni sakniebta mute. Dusmīgas acis. Uz pleciem balts lakats. Punktota blūze ar melnu lentīti ap kaklu. Tas lakats ir zīda un lentīte – samta. Kāpēc tad vecāmāte vienmēr saka: – Ja man to čarvānu nebijis, es zīdos, samtos staigātu? Staigā taču.

Čarvāni ir bērni. Billi arī vecāmāte reizēm par čarvānu nosauc. Vecāsmātes daudzie čarvāni vai nu mazotnē apmiruši, vai pasaulē aizklīduši, divi vien Rīgā – mammucis un tante Olga. Un lielie jau vairs nav čarvāni.
[Belševica 1992 : 8]


VECĀMĀTE (sāk raisīt vaļā Dēzijas otrā zābaka auklas). Kā man jaunībā patika vējš dziedāja gar ausīm un vaigi svila… Vēlāk jau uz šejieni atprecēta, ir tad vēl nevarēju valdīties tādās marta dienās kā šī. Gadījās, pametu bērnu šūpulī, uz slēpēm virsū un mežā iekšā…
[Priede 1973 : 285–286]




Autore A. Otomere.



Dziesma Gaisu šķīru dziedādama. Latviešu tautasdziesma, Zirgmāra Liepiņa mūzika, izpilda Ginta Krievkalne.


Dziesma Vecāmāte un runcis. Jāņa Petera vārdi, Zigismunda Lorenca mūzika, izpilda Žoržs Siksna.


Vecāsmātes olu pīrāgs

Sastāvdaļas: 150 g bekona; 0,5 kg kartupeļu; 150 g meža sēņu; 6 mazi sīpoli; 8 olas; piparmētru lapas; sāls; baltie pipari; 50 g rīvēta siera; olīveļļa. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Uzsilda pannā olīveļļu, apcep bekonu 23 minūtes. Pievieno gabaliņos sagrieztus kartupeļus un rupji sasmalcinātus sīpolus. Cep, kamēr kartupeļi mīksti. Pievieno sēnes. Bieži maisa. Sakuļ olas ar sasmalcinātām piparmētru lapiņām, pievieno sāli un piparus. Pārlej olu maisījumu bekonam un kartupeļiem, pārkaisa ar rīvētu sieru. Liek pannu cepeškrāsnī uz 30 minūtēm, līdz olas ir izcepušās un ēdiens ir zeltaini brūns. Pasniedz ar zaļajiem salātiem.  
[Sagatavots pēc: Lunda 2005 : http://www.receptes.lv/]

 

Vecāsmātes auss

Vecāsmātes auss (Auriscalpium vulgare Gray), saukta arī par parasto ausenīti, ir Latvijā bieži sastopama sēne, kuras augļķermenis sastāv no ādainas konsistences cepurītes un kātiņa, kas parasti aug uz priežu čiekura meža trūdu kārtā. Cepurīte ir 0,5–2,5 cm plata, nierveida. Tās virsma klāta ar cietiem matiņiem, dažreiz redzamas tumšas joslas, sākumā brūna, vēlāk pat melna. Mala asa, līdzena, biezi klāta ar cietiem matiņiem. Sporas: bezkrāsainas, nedaudz kārpainas, no plati elipsoidālām līdz gandrīz apaļām, no vienas puses nedaudz saplacinātas.
[Sagatavots pēc: Kļaviņš : http://www.latvijasdaba.lv/]

Sēnes attēlus skat. http://miko.ldm.gov.lv/