Tradicionālā transkripcija

[vasara]


Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vɑsˑɑrɑ̆]


[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] skanenis

[a] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.



vasar-sakne, vārda celms

-agalotne




vasar+raib-um-i (→ vasar-raib-um+ain-s)

Vasar+svētk-i

pērn+vasar

š-o+vasar

viņ+vasar

t-o+vasar


vasar+audz+is, vasar+audz+e




vasara patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
 

 

vsk.

dsk.

N.

vasar-a

vasar-as

Ģ.

vasar-as

vasar-u

D.

vasar-ai

vasar-ām

A.

vasar-u

vasar-as

I.

ar vasar-u

ar vasar-ām

L.

vasar-ā

vasar-ās

V.

vasar-a! vasar!

vasar-as!


N. Vilnis Vasara D. Vilnim Vasaram


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vasara ir siltākais gadalaiks.

2) izteicēja daļaMans mīļākais gadalaiks ir vasara.

3) galvenais loceklisVasara pļavā un mežā.

4) papildinātājs – Putni sūta atvadu sveicienus vasarai.

5) laika apstāklisVasarā reibinoši smaržo jasmīni.

6) apzīmētājsVasaras nometne notiks Salacgrīvā.



vasaras apavi, vasaras apģērbs, vasaras atpūta, vasaras āboli, vasaras baravikas, vasaras brīvdienas, vasaras darbi, vasaras mēnesis, vasaras mētelis, vasaras mītne, vasaras nometne, vasaras periods, vasaras prakse, vasaras raibumi, vasaras saulgrieži, vasaras sēja, vasaras sēnes, vasaras teātris, vasaras tveice, vasaras virtuve, vasaras ziedi


karsta vasara, lietaina vasara, saulaina vasara, sausa vasara, slapja vasara


mana vasara, mūsu vasara


aizsteidzas vasara, iestājas vasara, paiet vasara



vasara, -as, s.

1. Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.

Vasara iet uz rudens pusi. Klāt vasaras vidus. Vasaras otrā puse. Pēdējais vasaras mēnesis. Karsta vasaras diena. Pavadīt vasaras laukos.

Vasaras meita (arī kalpone) vēst. – kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.

Vasaras puisis (arī kalps) vēst. – kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.

Pavasara dienas pamazām iepeldēja vasarā kā zaļā, bezgalīgā jūrā. Dziļums 1, 31.

pārn. Sirds pilna nogurušām asarām, Kam spēka nav pār vaigu noritēt. Un mana aizlijusi vasara Pie izdzisuša ugunskura sēd. Elksne 10, 82.

// ģen.: vasaras, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.

Studentu vasaras prakse.

Vasaras brīvlaikam sākoties, braucu uz savu dzimto mazpilsētu. Zemzaris 1, 43.

// Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.

Ksenija paņēma vieglo vasaras salmu cepurīti un, to turēdama rokās, paklausīgi sekoja Askoldam. Ādamsons 3, 116.

// pārn. Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai).

Un izskan dzīves vasara Kā dzeguzes kūkošana. Te spīdēja saule – kur palika tā? P. Bārda 2, 44.

2. ģen.: vasaras, adj. nozīmē Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem). Viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).

Drošāki par ziemājiem kūdras augsnēs ir vasarāji, it sevišķi auzas un vasaras rudzi, bet mazāk – mieži un vasaras kvieši. Tērauds 1, 189.

// Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).

Ābols bija ārkārtīgi garšīgs, .. no vasaras šķirnes .. Ezera 18, 189. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


vasara – vosora; pavadīt vasaru – vosoruot; puorlaist vosoru; vasarā labi atpūtos – vosor labi atsapyutu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Astronomijāvasaras laiks, vasaras saulgrieži.


Medicīnāvasaras raibumi.


UzvārdiVasaraudzis,Vasaraudze; Vasariņš, Vasariņa; Vasarlauks,Vasarlauka.


VietvārdiLielvasaraudži, ciems Druvienas pagastā; Mazvasaraudži, ciems Druvienas pagastā; Vasara, ciema daļa Olaines pagastā; Vasara ezers, ezers Medumu pagastā; Vasaras dīķi, dīķis Irlavas pagastā; Vasaras polderis, polderis Nīcas pagastā.


vasara; lš. vãsara ‘t. p.’, kr., ukr. вecнá (ssl. vesna), bkr. вяcнá, č. vesna, p. wiosna, ssk.vār, si. vasantá‘pavasaris’, vasarhā ‘agrumā nākošs, agrumā sastapies’, vāsará- ‘rīts, diena’, gr. éar, lat. vēr ‘pavasaris’. Pamatā ide. Oes-y forma ar nozīmi ‘vasara, pavasaris’.

Vārda sākotnējā nozīme laikam ‘gaišais laiks (pēc tumsas)’, no kā gan ‘rīts (diena)’, gan ‘pavasaris (vasara)’. Sākotnēji pavasaris un vasara uzskatīti par vienu gadalaiku. Kad sīkāk diferencēti gadalaiki, dažās valodās senais nosaukums paturēts pavasarim, citās tas attiecināts uz vasaru.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 494]


angļu  summer

baltkrievu – лета

franču  été

grieķu – καλοκαίρι

igauņu – suvel

ivritā  קיץ

krievu – лето

latīņu – aestās

lietuviešu  vasara

poļu  lato

somu – kesä

ukraiņu – влітку

vācu – der Sommer

zviedru – sommar



Ziema bez sniega, tikpat kā vasara bez zāles.


Ziemā taisi ratus, vasarā ragavas. 


Ziema prasa, ko vasara darījusi. 


Viens grib ziemu, otrs vasaru.


Jo aukstāka ziema, jo karstāka vasara


Ja vasara iesākas ar lietiem, tad tā beidzas ar sausumu, un arī otrādi.


Ja ir ļoti karsta vasara, tad saka, ka būšot auksta ziema.


Ja pavasarā pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie plaukst elkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.


Ja vasara visai karsta, ir sagaidāma auksta ziema.


Ja vasara lietaina, tad ziemā gaidāmi lieli puteņi.


Ja vasarā pastalas lūst, tad nākošā ziema sagaidāma ļoti auksta.


Ja vasara karsta, tad ziema ir auksta; ja vasara slapja, tad ziema ir dziļa.


Ja barga (daudz pērkona negaisu) vasara, tad bagāts rudens.


Vasaru vajaga būt kā stirnai uz kājām un kā vanagam uz nagiem.


Ja vasarā daudz lietus, tad ziemā daudz sniega.


Ja vasarā vistas ilgi no rītiem paliek laktā, tad būs silts un garš rudens.


Ja vasara ir karsta un sausa, tad ziema auksta, bez sniega.



Pavasarī priecina, vasarā apēno, rudenī baro, ziemā silda. – Ābele. 


Ziemu tik trekns, ka spīd,

Vasaru tik vājš, ka grab. – Akas spainis. 


Viena māsiņa noģērbjas, otra apģērbjas. – Ziema un vasara


Abi gali balti,

Viducis zaļš. – Ziemas beigums, vasara, ziemas sākums. 



Tekat, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kaun.
Ziemai vārtus aizverat,
Vasarai atverat. [LD 2880-0]


Mauj gosniņas, brēc aitiņas,
Dzirdēj’ mani runādam’:
Es bij’ ziemāi ēstdevējs,
Es vasarāi ganītājs. [LD 28946-2]


Ai, jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā,
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai. [LD 28513-0]


Šam vasara, tam vasara,
Rudzīšam vasariņa,
Tam salūza dzelza rati,
Vasariņu vizinot. [LD 28121-0]

 

Priedes koks, egles koks,
Abi vienu daiļumiņu:
Ziemu skujas nenosala,
Vasarāi nenokalta. [LD 2818-0]


Tāda bija ši vasara,
Auga rozes, neziedeja.
Man aizgāja ši vasara,
Viena zieda meklejot. [LD 6498-0]


Simtu reizu vasarā
To celiņu ritināju,
Žāvēdama, vietēdama
To balto āboliņu. [LD 28714-0]


Cep, māte, kukuli,
Es iešu ganos;
Cīrulis dziedāja,
Vasara laukā. [LD 28842-1]


Vakar vasara,
Šodien ziema;
Vakar meitiņa,
Šodien sieva. [LD 24820-0]


Kaņepīte garaudzīte
Gara auga vasarā;
Man’ māsiņa neizauga
Deviņās vasarās. [LD 2848-8]

 

Ko tu raudi, kas tev vainas,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj man trūka sirmu zirgu,
Vaj rakstītu kamaniņu?
Ziemā braucu sirmus zirgus
Rakstītāmi kamanām;
Vasarāi oša laivu
Pa dziļaju ezeriņu. [LD 26864-2]


Trīs verstis no Stukmaņu muižas ir liels purvs Gnēvis. Daudz gadu atpakaļ tagadējā purva vietā bijis ezers. Bet ezeram vārds Gnēvis neesot paticis, tādēļ kādā vasaras pēcpusdienā saņēmies un par melnu lietus padebesi šņākdams, krākdams aizgājis pa gaisu uz Sauku, kur vēl tagad esot. Muižas darbinieki tobrīd aruši, un tiem no negaisa trokšņa pat zirgi pakrituši gar zemi. Pēc negaisa atraduši daudz zivju pa zemi.

Citi atkal stāsta, ka Gnēvī reiz uguns iemetusies un, ilgus gadus degdama, izdedzinājusi purvā dziļas dobes, kas vēlāk ar ūdeni piepildījušās, palikdamas par bezdibeņa akacēm. 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Vēsturnieku skatījumā senču kalendārā ziema un vasara, bet rudeni agrāk maz ievēroja.

[..] Gadu no gada astronomiskais ziema – 22. decembrī. Tātad astronomisko gadalaiku garums ir gandrīz vienāds, bet to sākumu nekādi neietekmē meteoroloģiskie apstākļi un citi uz Zemes notiekošie procesi.
[Ģērmanis 2004 : http://www.videsvestis.lv/]



Zeltītas vasaras…


Zeltītas vasaras
Princīšiem, bērniņiem
Veltītas balviņas:

Ancīši, krancīši,
Ķencīši, brencīši,
Incīši, princīši,

Mārītes, bārītes,
Laimiņas, glaimiņas,
Mincītes, princītes: –

Princīši, bērniņi
Ir visi, kas maziņi,
Kad tie tik priecīgi;

Zeltītas vasaras
Ir visas dieniņas,
Kad priekiem veltītas.

Prieks, tas ir ķēniņš,
Ķēniņiene laime,
Ik meitenīte, zēniņš
Ir viņu saime.
[Rainis 1978 : 103]


 

Vasaras princīši – saules brālīši


Vasaras princīši,

Saules brālīši,

Princītes, māsiņas,

Nākat nu laukā!

 

Vasara, saulīte

Rokrokā atnāca:

„Nākat šurp, bērniņi!”

Mīļi tās saukā.

 

Zaļi un smaidoši

Lauki un noriņas,

Viegliņos ratiņos

Vēji tur braukā.

 

Kas grib, lai iesēstas,

Rociņas izpleš!

Bez bēdu iebrauks

Vasarā jaukā. [Rainis 1978 : 104]


 

Vasaras vējš


Vējš pāršķirsta kokos lapas

un pusčukstus lasa:

Vasara, vasara, vasara…”

 

Starp zaļajām lapām

vienu dzeltenu uzšķir.

To vasaras vējš neprot izlasīt.

Pagroza pirkstos

un izrauj, un aizmet.

 

Un atkal zaļās

savā nodabā šķirsta un lasa:

Vasara, vasara, vasara…” [Baltvilks 1994 : 25]


 

Šodien


Medainos pieneņu putekļos

Smaržot kad stropiem sāk skrejas,

Vasara baltajās ābelēs

Gaiši un priecīgi smejas.

[..]

Nezinu, kur nu lai laipoju,

Ko lai vēl meklēju sevī?

Vasara, saulainā skaidrumā,

Esmu es, dzīvoju tevī! [Eglītis 1993 : 15]


Mežs smaržoja, pietvīcis saules karstumā. Vasara bija sākusies. Iekalnēs mirdzēja smilteņu mētru paklāji, piesaulē jau sārtojās pirmās meža zemenes. Ēnas un vēsums vēl glabājās tikai dūkstīs zem platajām paparžu lapām. [..]

Vasaras diena bija zelta gaismas pielijusi, debesis augstas un zilas, baltām mākoņu svītrām, it kā norimis vējš tur būtu pametis izirušus eņģeļu matus. Visapkārt smaržoja jaunie bērzi, ienākušās zemenes, pat vecie celmi iztvaikoja jaunas dzīvības smaržu. [Dziļums 1964 : 213; 216–217]

 

Nakts pārāk gaiša, pārāk skanīga, zvanīga, pārāk smaržaina, tvanīga, pārāk… Viss vispārākajā pakāpē, viss gāžas pāri malām, visa mazliet par daudz, lai varētu iemigt. Ja nu vienīgi uz laktām vistas! [..]

Pa logu kā negaisa kanonāde veļas smarža. Kādās vienībās mērī smaržu? Ne jausmas… Luksos? Ampēros? Decibelos? Tās ir vienlaikus naktsvijoles un mežzemenes, vaivariņi un jasmīni – tas ir siens. Varētu pildīt bundžās un uzglabāt skumjiem rudens vakariem… [..]

Arī caur spilvenu pulkstenis uzrunā mani maigā cikādes balsī:

– Ti-ci… ti-ci…ti-ci…

Ak pareizi, šonakt taču sākas vasara! Lai slavēts bezmiegs! Bez tā es būtu nogulējusi lielāko no pasaules brīnumiem… Vasariņa, es gribu Tev piedurties. Vai drīkstu? [Ezera 1994 : 30–32]




Biruta Baumane Vasara II.
 

Jānis Kuga Vasara Daugmalē.
 

Līga Purmale Vasara 2.
 

Līga Purmale Vasara 3.
 

Maija Tabaka Vasara baleta kurpēs.
 

Ģederts Eliass Siena novākšana.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


 

Autore M. Purviņa.


Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.


Rundāles pils – Kurzemes hercoga E. J. Bīrona vasaras rezidence. [http://www.rundale.net]

 

Rundāles pils. Autore Dz. Knohenfelde.



Animācijas filma Zeltītas vasaras (1995). Režisore R. Stiebra.


Spēlfilma Baiga vasara (2000). Režisors A. Grauba.


Dziesma Zeltītas vasaras. Raiņa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda grupa „Dzeguzīte”.
 

Dziesma Viņi dejoja vienu vasaru. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.


Vasaras raibumi

Vasaras raibumi (latīņu valodā ephelides) ir sīki, dzeltenbrūngani plankumiņi, kas rodas sejā un citās atsegtās ķermeņa daļās pavasarī saules staru ietekmē; rudenī un ziemā daļēji vai pilnīgi izzūd. Vasaras raibumu cēlonis iedzimtas pigmentācijas īpatnības. Vasaras raibumi parasti rodas 45 g. vecumā, bieži ir vairākiem ģimenes locekļiem un mēdz būt cilvēkiem ar maigu ādu un gaišiem, bet jo sevišķi ar sarkaniem matiem.  
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 524]

 

Vasaras laiks

Uz zemeslodes ir dažas teritorijas, piemēram, Indija, kur laiks no blakus joslas laika atšķiras tikai par pusstundu. Latvija lieto otrās joslas (Austrumeiropas) laiku. Lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, vasaras periodā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai lieto vasaras laiku, kas ir par stundu priekšā joslas laikam. Pārejot uz vasaras laiku, pulkstenis jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, bet, pārejot atpakaļ uz joslas laiku, pulkstenis jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]