Tradicionālā transkripcija

[vrti]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vaːrti]

[v] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[r] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds. 

Ortogramma – ā.

vārt- – sakne, celms

-igalotne

vārt+augš-a

vārt+apakš-a

vārt+ej-a

vārt+rūm-e

vārt+sarg-s

ceļ-am+vārt-i

dubult+vārt-i

Jāņ-a+vārt-i

krok+vārt-i

pie-kar+vārt-i

vārti – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Daudzskaitlinieks.

  vsk. dsk.
N.  – vārt-i
Ģ.  – vārt-u
D.  – vārt-iem
A.  – vārt-us
I.  – ar vārt-iem
L.  – vārt-os
V.  – vārt-i!

 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsVārti ir žoga atveramā daļa.

2) izteicēja daļa – Viens no vērtīgākajiem un skaistākajiem Daugavpils cietokšņa elementiem ir Nikolaja vārti.

3) galvenais loceklisRīgas pils vārti.

4) apzīmētājsViesi apbrīnoja lielo vārtu apkalumus.

5) papildinātājs – Pils vārtus slēdza ar lielām dzelzs atslēgām.

6) vietas apstāklisMāte stāvēja vārtos un māja atvadu sveicienu.

cietokšņa vārti, cietuma vārti, dārza vārti, divviru vārti, dzelzs vārti, futbola vārti, gaisa vārti, garāžas vārti, goda vārti, hokeja vārti, jūras vārti, kapsētas vārti, koka vārti, laidara vārti, mūžības vārti, ostas vārti, tirgus vārti, pilsētas vārti, pils vārti, vienviras vārti

 

vārtu atslēgas, vārtu laukums, vārtu sargs, vārtu stabi, vārtu telpa, vārtu velve

 

augsti vārti, jauni vārti, šauri vārti, plati vārti, veci vārti, zemi vārti

 

aizslēgt vārtus, aizvērt vārtus, atslēgt vārtus, atvērt vārtus, bīdāmie vārti, gaidīt pie vārtiem, gūt vārtus, ienākt pa vārtiem, iesist vārtus, ieskriet vārtos, iet uz vārtiem, izbīdāmie vārti, izskriet pa vārtiem, nolaižamie vārti, paceļamie vārti, pavadīt līdz vārtiem, pienākt pie vārtiem, stāvēt vārtos, veramie vārti, virināmie vārti, zaudēt vārtus

vārti

1. Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.

Dārza vārti. Tirgus vārti. Kapsētas vārti. Cietuma vārti. Pilsētas vārti. Garāžas vārti. Vārtu stabi.

Pienākt pie vārtiem. Stāvēt vārtos. Izskriet pa vārtiem. Pavadīt līdz vārtiem.

pārn. Vārti uz Eiropu.

Vārtu rūme sar. – mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.

// Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.

Koka vārti. Dzelzs vārti. Veramie vārti. Paceļamie vārti. Bīdāmie vārti. Divviru vārti.

Aizvērt vārtus.

// Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).

Goda vārti – appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).

// pārn. Sākums, arī robeža (kam).

Mūžības vārti poēt. – robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.

2. sp. Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.

Hokeja vārti. Futbola vārti.

Iesist bumbu pretinieka vārtos. Stāvēt vārtos. Gūt vārtus. Iemest, iesist vārtus. Zaudēt vārtus.

Vārtu laukums – spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).

Vārtu līnija – līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).

// Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.

Aizķert vārtu kārti. Izbraukt slaloma vārtus.

3. Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.

Jūras vārti – izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; jūras ostas pilsēta.

Ostas vārti – kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.

Gaisa vārti – lidosta (piem., pilsētai).

Ieejas vārti anat. – vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/mlvv/]

vārti

1. Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai. 

Dārza vārti. Laidara vārti. Tirgus vārti. Kapsētas vārti. Cietuma vārti. Cietokšņa vārti. Pilsētas vārti. Vārtu stabi. Pienākt pie vārtiem. Stāvēt vārtos. Izskriet pa vārtiem.

Vārtu telpa (arī rūme) novec. – telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).

Vārtu velve – vārtu telpa (parasti velvēta).

Dzīvojamo ēku caurbrauktuvēs, ražošanas un saimniecības ēku sienās .. un žogos izbūvē vārtus. Šterns 2, 281.

Rīga vairs nav viduslaiku cietoksnis, kur vārtus naktī aizslēdz. Kroma 6, 82.

Vārti bija vaļā, pa tiem pašreiz izbrauca kravas automašīna. Saulītis 12, 80.

Viņam atslēgas neesot līdz, netiekot pa vārtiem iekšā. Zigmonte 2, 98.

.. vienu sestdienu Juris pārvilka jaunus bērziņus, piestiprināja tos katrā pusē pie vārtiem, pie durvīm. Birznieks-Upītis 1, 22.

pārn. Meitenes spožās acis, kas alka tuvoties. .. Vārti, aizvērtie un atvērtie, tālie vārti, aiz kuriem ne debess, ne elle.. Repše 1, 11.

pārn. Un priekam tikai vieni vārti, – Tie, kurus atslēgt vari tu .. Elksne 2, 107.

pārn. .. Vien darbs tavi debesu vārti Un mūžīgā dzīvošana. Vīksna 2, 138.

Liels, neglīts un izkāmējis, viņš [suns] izlīda no vārtu rūmes un aptupās netālu no ļaudīm, kas, nosaluši saltajā vējā, drūmi un apātiski gaidīja trolejbusu. Kaijaks 7, 10.

// Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.

Koka vārti. Dzelzs vārti. Virināmie vārti. Paceļamie vārti. Izbīdāmie vārti. Vienviras vārti. Aizvērt vārtus. Izlauzt vārtus.

.. izbraucis cauri govju baram, pie sētas piestāja tēvs. Janelis atvēra pagalma vārtus. Birze 5, 157.

Viņš .. izgāja no teļu dārza, lēnām vārtus celdams, lai tie nečīkstētu. Jaunsudrabiņš 8, 18.

Ganību aplokiem jāierīko arī vārti. Tos visbiežāk gatavo no kārtīm, kas izbīdāmas uz vienu vai divām pusēm. Tērauds 1, 339.

sal. Un tomēr vasara ir mans laiks, Ik pumpurs kad veras kā vārti .. Elksne 10, 83.

pārn. Meitene, kura stāv uz dzīves plaukuma sliekšņa: nupat atvērsies lielās pasaules vārti un viņa ieies tajā kā ziedošā dārzā. Dzene 3, 95.

pārn. .. miegs aizvēra apziņas vārtus. Sakse 9, 18.

pārn. Drīz vērsies kapa vārti – Un noslēdzies būs mūžs. P. Bārda 2, 58.

// Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).

Goda vārti – appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).

Tad Mārtiņš padeva līgavainim grožus, un viņi izbrauca caur goda vārtiem. Liesma vēl dažas reizes atskatījās atpakaļ, kur rudens vējā plīvoja zaļās mētras un gaišie kāzu karodziņi. Dziļums 1, 61.

pārn. Virši zili, virši sārti Tā kā jūra zib un zied – Pēdējie tie goda vārti, Vasara kur cauri iet. Zālīte 6, 129.

// pārn. Sākums, arī robeža (kam).

Cirsmā brūklenes sārto; stāvam septembra vārtos .. Auziņš 5, 36.

.. Pa mūžības vārtiem iejāšu Uz sienāža liela un zaļa. E. Plaudis 5, 13.

2. fizk. Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.

Hokeja vārti. Futbola vārti.. Ūdenspolo vārti. Iesist bumbu pretinieka vārtos.

Gūt vārtus – ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(-s) (sporta spēlē).

Iemest (arī iesist) vārtus sar. – ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(-s) (sporta spēlē).

Zaudēt vārtus – pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē). 

Vārtu laukums – spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).

Vārtu līnija – līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs). 

Ar lielu fizisku piepūli pirmajā puslaikā rīdziniekiem izdevās nosargāt savus vārtus. Sports 62, 53, 4.

Spēle ritēja bez sevišķām izmaiņām, [futbola] bumba lidoja visur, tikai ne vārtos. Saulītis 12, 67.

// Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc. 

.. kalnu slēpošanas sezona rit pilnā sparā. Valsts izlases dalībnieki jau izbraukuši tūkstošiem slaloma vārtu. Sports 84, 188, 1.

Jāmāk trasi veikt visātrāk un bez kļūmēm. Bet nekļūdīties nozīmē izbraukt visus vārtus no tās puses, tādā veidā, kā to prasa noteikumi, un vēl ne reizi neaizķert vārtu kārtis. Sports 75, 47, 3.

3. Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.

Parastie vārti. Mazie vārti.

Vārtos ir nedaudz sliktāki žūšanas apstākļi nekā zārdos, jo tajos krāvuma virsa nav vertikāla, bet slīpa. Tērauds 1, 281.

4. Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.

Jūras vārti – izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Jūras ostas pilsēta.

Ostas vārti – kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.

Gaisa vārti – lidosta (piemēram, pilsētai).

.. šis [ceļa] posms, kas būtībā ir mūsu galvaspilsētas ziemeļaustrumu vārti, bija jāpilnveido. Zvaigzne 79, 11, 6.

Priekšā jau redzama Daugavgrīvas bāka un moli, kas tālu iestiepjas jūrā. Te ir Daugavas vārti. No tālām zemēm un jūrām nākdami, te iepeld kuģi. Veselība 83, 5, 25.

Jūras vārtos, tai vietā, kur Ventas ūdeņi sastopas ar jūru, zvejniekiem, kad pūš dienvidvakaru vējš, vajag drosmi un prasmi, lai godam tiktu cauri. J. Kalniņš 1, 389.

.. velkonis paņēma vaļu mednieku kuģi tauvā un izvilka pa ostas vārtiem jūrā. Lācis 10, 57.

Jaunajai lidostas ēkai piemīt izteikti reprezentatīvs raksturs, tādēļ cerēsim, ka rīdziniekiem par galvenajiem gaisa vārtiem nebūs jākaunas. Māksla 75, 1, 18.

Plaušu vārti anat. – vieta plaušu videnes virsā, pa kuru iet bronhi, asinsvadi, limfvadi, nervi.

Nieres vārti anat. – nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.

Vārtu vēna anat. – vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām.

Pa vārtu vēnu glikoze nonāk aknās .. Veselība 62, 3, 3.

Ieejas vārti anat. – vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.

Jebkurš vaļējs lūzums ir arī infekcijas ieejas vārti. Vispārīgā ķirurģija 175.

Traļa vārti zvejn. – traļa vairogi.

Dzelmē pazūd traļa vārti, traļmeistars pie vinčas uzmanīgi atritina troses. Lapsa 1, 39.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

vrti (li. var̃tai, apr. warto, r. воротá, serb. vráta dass.)

1. vārtis (nom. pl.) Manz., Elv., Glück, Demin. vãrteļi (li. varteliai) Līn., die Pforte, das Tor U.: elles vārtis Manz. Post. I, 7. debess vārtis Glück I. Mos. 28, 17, caur .. pilsāta vārtīm I. Mos. 23, 10. pagalma vārtu apse̦gs II. Mos. 38, 18. pie vārtu durvīm Richter 18,16. caur šaurām vārtīm Matth. 7. pilsāta vārti tuop atvē̦rti Judith 10, 9;

2. ein Gestell zum Kleetrocknen Golg., Ogershof, Waridsen. vārtis für vārti wohl nach duris ‘Tür’. Zu vēri ‘auf- resp. zumachen (eine Tür)’. [Sagatavots pēc: ME IV : 510]

vùort’inaskot apl’èik pogomàm b’ìe budònkys. nu budònkkys da budònkài b’ìe vùort’i ìbràukšonài i moz’i vùort’en’i ìjîšonài. kulàm vùort’i b’ìe iz d’iv’eju pušu, kuô àr vazumu ìbràuk’t’. [Reķēna 1998 : 545]

Vārti krīt sar. – vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).

Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie vārtiem (arī durvīm), arī būt vārtu (arī durvju) priekšātuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem). 

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

Mute kā laidara (stadulas) vārti (kā laidars) vienk. – saka, ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams.

Mute kā vārti vaļāsaka, ja kāds ir pārāk plati atvēris muti.

[Sagatavots pēc: LFV II : 530]

Anatomijā – plaušu vārti, nieres vārti, vārtu vēna.

 

Agronomijāganību vārti, vārtu zārdi.

 

Aizsardzībāziņošanas vārti.

 

Celtniecībāvārti, bīdāmie vārti, daudzvērtņu vārti, divvērtņu vārti, ieejas vārti, izlaužami vārti, horizontāli salokāmie vārti, lejas vārti, monumentāli vārti, paceļamie vārti, piekārtie vārti, piekarvārti, režģoti vārti, savāžamie vārti, sētas vārti, slūžu vārti, veramie vārti, vienvērtnes vārti, žoga vārti, garāžas vārti, ceļamvārti, krokvārti.

 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijāgabarīta vārti, infekcijas vārti, kvalitātes vārti.

 

Transportāavārijas vārti, jūras vārti, kravas vārti, ūdens vārti.

 

Sportāiesisti vārti, iegūti vārti, mierinājuma (prestiža) vārti, neieskaitīti (anulēti) vārti, zaudēti (paspēlēti) vārti.

VietvārdiAkmeņu vārti, grava Alsviķu pagastā; Daugavas Vārti, aizsargājamo ainavu apvidus Salienas pagastā; Dienvidu vārti, ostas akvatorija Liepājā; Dzelzs Vārti, krāce Jaunannas pagastā, Jāņavārti, dzelzceļa stacija Rīgā; Jāņavārti, viensēta Inčukalna pagastā; Vārtiņi, viensēta Mežotnes pagastā; Zviedru vārti, nocietinājuma vārti Rīgā, arī Priekulē.

 

ErgonīmiJūras vārti, teātra nams Ventspilī; Zviedru vārti, veikals Priekulē.

vārti; mantots vārds; arhaisms vārtis; leišu var̃tai, prūšu warto, krievu ворóтa, baltkrievu варóты, bulgāru вратá ‘durvis’, čehu vráta, poļu wrota ‘vārti’. Tās pašas cilmes kā vērt. Sākotnēji varbūt bijis šī verba pagātnes pasīvais divdabis ar nozīmi ‘vērts, aizvērts, atvērts’. Arhaiskais vārtis izveidojās pēc vārda dur(v)is parauga.

Vārda vārti mūsdienu nozīme ir sekundāra. Tā lietojums tautasdziesmās parāda nozīmi ‘sprauga, atstarpe’. [Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 492]

baltkrievu – вароты

lietuviešu – var̃tai

krievu воротa

ukraiņu – ворота

serbu vráta

angļu – gate

franču – porte

igauņu – värav

somu – portti

vācu – das Tor

Ja grib dabūt Velnu redzēt, tad vajag Jāņu nakti nostāties plikam vārtu starpā.

 

Jāņa dienas vakarā vārti jāapsprauda ar smalkajām nātrēm, lai raganas un burvji, nakti nākdami, sadzeltos un nevarētu apburt pienu.

 

Kad rudenī agri salst, tad saka: „Jēkabs iemet pirmo akmeni ūdenī, Labrencis otru, Miķelis trešo, tad jau ziemai vārti vaļā.”

 

Līdz Miķēlim bijuši jānosteidz visi lauka darbi, jo tad ziemai vārti vaļā.

Tu, brālīt, guli sapūdams,

es iešu saules vārtos. – Grauds un asns.

Lēni lēni Dieviņš jāja

No kalniņa lejiņā;

Saules meita vārtus vēra,

Zvaigžņu cimdus rociņā. [LD 33684-0]

 

Bajārami treji vārti,

Visi treji sudraboti.

Par vieniem saule lēca,

Par otriem mēnestins,

Par trešiem Dievs iebrauca

Dulus bērnus kumelinus. [LD 31179-0]

 

Mēness ņēma Saules meitu,

Pērkons jāja panāksnos;

Pie vārtiem dajādams,

Nosper zelta ozoliņu. [LD 34047-1]

 

Māci dziesmas, māmuliņa,

Pa vārtiem vadidama,

Ko dziedašu tautiņās

Tautu galda galiņā. [LD12-1]

 

Ej, māmiņa, atcel vārtus,

Tev trijadi viesi nāce:

Nāk tautiņas, ved sērdieni,

Mīļš Dieviņš pakaļ nāce. [LD 5097-0]

 

Atveram vara vārtus,

Saņemam jauno māršu,

Segs mums baltu vilnaniti

Dimantiņa rakstiņiem. [LD 18600-0]

 

Labvakar, Jāņu māte,

Vaj gaidiji Jāņa bērnu?

Ja gaidiji, atver vārtus,

Ja negaidi, aizver vārtus. [LD 32621-0]

 

Tec, pādite, atcel vārtus,

Nu nāk tava krusta māte;

Govi veda valdziņā,

Kreklu nesa padusē. [LD 1834-1]

 

Pirmajam, pedēļam,

Tam turēt tēva mājas;

Videjam bāliņam

Ārā vārtus virināt. [LD 3754-1]

 

Ekur stalti kara vīri

Mani balti bāleliņi:

Ar zobenu vārtus vēra,

Stāvu dīda kumeliņu. [LD 19030-0]

 

Ver, brāliti, plati vārtus,

Lai jāj plati tautu dēli!

Atjāj māsai precenieki,

Visiem bēri kumeliņi. [LD 14523-0]

 

Kas man kait nedzīvot

Pie baltā bāleliņa?

Stikla durvis, vara vārti,

Paši veras neverami. [LD 23960-0]

 

Nevienam tā nebij,

Kā manam bāliņam:

Vitoliņi pie vārtiem

Sidrabiņa lapiņām. [LD 3710-0]

 

Brauc, brāliti, kad braukdams,

Brauc ar kaltu kumeliņu:

Tautiņām vara vārti,

Lediem kalti pagalmiņi. [LD 15918-0]

 

Ar vārtiem rozes zied, 

Ar vārtiem magonites:

Pa vārtiem izvedīs

Pašu rožu dēstitaju. [LD 6435-0]

 

Atsa, vārti, veraties

Līdz pašam stuburam,

Nu ved jūsu saimenicu

Visu mūžu virināt. [LD 18601-0]

 

Dzīvo droši, man’ māsiņa,

Netaps tautas sētiņā:

Brālitim vara vārti,

Sudrabiņa stādadziņi. [LD 11742-0]

 

Veraties, vara vārti,

Slēdzaties dzelza duris,

Lai es varu cauri braukt

Ar bāliņa līgaviņu. [LD 18610-0]

 

Nevienam tā nebija,

Kā manam tēviņam:

Visa sēta sudrabota,

Vārti zelta spordzitēm. [LD 3711-0]

 

Pa vārtiem, pa vārtiem,

Vecakais bāleliņ!

Es gudraks, taupigaks,

Es turešu tēva zemi. [LD 3813-0]

 

Norībeja dēļu tilts,

Vedejiem aizbraucot;

Novaideja sētas vārti,

Aiz māsiņas aizverot. [LD 18227-0]

 

Ai, mazais zemnieciņ,

Tavu skaistu dzīvošanu,

Stikla durvis, vara vārti,

Kā lielam muižniekam. [LD 3678-0]

 

Tautu dēla zemi vārti

Deviņām atslēgām;

Ja Dieviņis palīdzēs,

Tapat drīzi cauri iešu. [LD 19017-0]

 

Vedat mani priekš pusdienas,

Pēc pusdienas nevedat,

Pēc pusdienas Dieva bērni

Debess vārtus aizvēruši. [LD 27527-1]

 

Atslēdzās zemes vārti,

Atskan zemes atslēdziņa;

Gulēt man zem zemēm,

Kamēr saule debesīs. [LD 27554-1]

 

Ziema nāce raudadama,

Vasariņa dziedadama,

Ziemas vārti aizsavēra,

Vasariņas atsavēra. [LD 2877-0]

 

Kādu vietu es gribeju,

Tāda man gadijās:

Kalnā treji vara vārti,

Paši veras neverami. [LD 25797-0]

 

Es bij’ vīrs, man bij vara,

Es ar varu lielijos:

Dzelžu vārti, brangi zirgi,

Klētē grīda lūztin lūza. [LD 13189-0]

 

Eita, puiši, iegātņos,

Iegātņam laba dzīve:

Kalnā vārti ieejot,

Lejā vārti izejot. [LD 3831-0]

 

Gauž’ raud Laim’s māt’,

Divkārt vārt’s vērejiņ’;

Gauž’ raud mūs’ māsiņ’,

Divkārt vest’ tautiņēs. [LD 22179-0]

 

Tautiņš jāje zvirgzdu tiltu

Ar spangnem kumelem.

Tautiņš sauc vārt’s vērt,

Es bij’ gudris es negāje.

Ej, bāliņ, atver vārt’s,

Runā gudri ar tautiņ’;

Ja tautiņš mās’s pras’:

Mās’ mag’ šūpenē.

Ja tautiņam zelta naud’,

Ņem ar visu šūpeniņ’. [LD 14510-2]

 

Kam ta muiža kalniņā,

Kam tie vārti lejiņā?

Jāņam muiža kalniņā,

Laimei vārti lejiņā. [LD 32945-0]

 

Es neietu uz Kurzemi,

Ne ar vindu vindejama:

Augsti zirgi, zemi vārti,

Lauzīs manu vaiņaciņu. [LD 9761-0]

 

Ietin iešu tautiņās,

Zina Dievs, kā dzīvošu:

Īstajam brāliņam

Vārtos klupa kumeliņš. [LD 18171-0]

 

Meiļi mani pavadot,

Cīši vuortus aizdorot,

Na reitā es atguoju

Jeusu vuortu vyrynuotu. [LD 17805-6]

Zelta putns

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Viņam liels dārzs ar sudraba ābelēm; bet tām ābelēm katru nakti nolūza zari. Tēvs sūtīja vienu dēlu ābeles sargāt. Tas paņēma zobinu un likās apakš ābeles gulēt; bet kad brokašu laikā atmodās – zari bija nolauzti. Nu gāja otrs dēls – tam tāpat. Beidzot gāja muļķis bez nevieniem ieročiem, bez nekā un nelikās nemaz gulēt, bet staigāja šurpu, turpu pa dārzu. Ap divpadsmitiem nāca tāds liels zelta putns, ka viss dārzs apspīdēja. Muļķis ķēra putnu cieti, izrāva trīs zelta spalvas un iebāza kulē. Rītā tēvs prasīja: „Vai nosargāji?” „Nosargāju!” muļķis atteica un lika aizklāt logus un durvis. Tad izvilka putna spalvas no kules un tūliņ visa istaba palika gaiša. Kad brāļi to redzēja, tie sataisījās iet pa pasauli šo putnu meklēt. Arī muļķis lūdzās līdz iet. Labi. Gudrie brāļi aizjāja ar skaistiem zirgiem, muļķis klemberēja ar sprāgoņu. Tā viņi uzjāja uz krusta ceļiem. Katram ceļam bija savs stabs. Uz pirmā staba stāvēja: „Zirgam labi, cilvēkam nelabi!” Uz otra: „Cilvēkam labi, zirgam nelabi!” Uz trešā: „Vilks zirgu apēd!”

Pa pirmajiem labākiem ceļiem tūliņ aizjāja gudrie, muļķim bija jājāj pa trešo. Labi. Un kā nu muļķis pajāja tādu gabalu, sastapa vilku. Vilks apēda zirgu. Muļķis gāja kājām raudādams. Te pa kādam gabalam atkal sastapa to pašu vilku, tas prasīja: „Puisīti, uz kurieni iedams? Ko raudi?” Muļķis atteica: „Vilciņš apēda zirdziņu!” „Nu tad kāp man pašam mugurā.” Muļķis uzkāpa vilkam mugurā un par pusstundu pārskrēja 9 ķēniņa valstīm, kur zelta putns bija vienā pilī. Bet pils vārti bija cieti. Vilks nu uzslējās uz divām kājām, pārcēla muļķi sētai un sacīja tā: „Tai un tai pils istabā būs zelta putns, bet neņem būri!” Muļķis iegāja pilī, atrada visu, kā bija teikts, un domāja: „Ja putnu var ņemt, kādēļ tad būri gan ne?” un paņēma abus. Bet, tiklīdz būri aizkustināja, tā būris ieskanējās, kungi atmodās un ielika muļķi cietumā. Nu muļķis lūdzās. Bet kungi paģērēja, lai atvedot zirgu ar zelta krēpēm, tad palaidīšot. Labi. Muļķis aizgāja pie vilka un prasīja padomu. Vilks lika kāpt atkal mugurā un par pusstundu tie bija klāt, kur zirgs atradās. Vilks atkal pārcēla sētai un piekodināja, lai apaušus neņem. [..] [http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr07/0700801.htm]

Kā uzcelta Rīgas pils

Sensenos laikos Rīgā, apmēram tur, kur tagad pilsētas grāvis, tecēja upīte Daugavā – saukta par Rīdziņu. Kad ļaudis gribēja tikt pāri šai upei, tad viens liels Milzis pa pleciem pārnesa viņus, jo tur nebija ne tilta, ne pārceļama plosta. Milzis iemita savā alā pie Kārļa vārtiem, apcietinājumu tuvumā. Reiz tumšā jo tumšā naktī skaņi saucieni uzmodināja Milzi tur alā. Piecēlās viņš, bet, nevarēdams aiz tumsas nekā saredzēt, aizdedzināja vējlukturi un lika gaismai spīdēt nakts tumsībā. Te viņš ieraudzīja otrā upes malā nabaga bērnu stāvam. Tas ļoti raudāja, lūgdamies, lai ceļot pāri upei. Milzis pārbrida upei, uzcēla bērnu plecā, pārnesa savā alā un uztaisīja tam vietu nakts guļai. Otrā rītā bērns bija pazudis, bet vietā, kur tas bija gulējis, atradās tīrs zelts.

Zeltu Milzis lielā mucā glabājis savā alā. Bet, kad Milzis drīzi pēc tam nomiris, tad ar to naudu uzcēluši Rīgas pilsētu. Milža bildi turpretim ar visu bērnu uzstādījuši mūžīgai piemiņai apmēram tai vietā, kur viņa ala atradusies. [Katram sava laime 1999 : 89]

 

Reiz rijnieks, cepli (rijas krāsni) aizkūris, vārtus aiztaisījis – palicis tabakas maku pagalvī, noskaitījis tēva reizi, aizmetis krustu un laidies miegā. Te – kas ir – dzird: rijas vārti nočīkst un divi cilvēki – pēc strūgu polīšiem izskatījušies – ielien rijā un nu ilgi tur grozās. Pa brītiņam tas viens atlīdīs tuvāki pie gulētāja, izskatīsies un ies atkal atpakaļ. Bet otrs tam tūliņ vaicājis: „Nu, kas bija?”

„Kas tad nu bija?” šis atteicis, „kruķītis virsū, kruķītis apakšā – zāļu višķītis pagalvī.”

„Nu, tad nekā darīt – mums jāiet projām.” Un tā aizgājuši arī; bet rijniekam tas bijis par lielu laimi, jo abi ienācēji bijuši drudži. [http://pasakas.lfk.lv/wiki/131901019/lv]

 

Lietuvēns moka lopus

Pie viena saimnieka bijuši veci vārti, un pie tiem vārtiem veca rumba, kurā velli dzīvojuši. Gan Pērkons vienmēr ar rumbu spēris, bet vellus nospert nevarējis. Reiz saimnieks sadedzinājis veco rumbu. Tad velli, no uguns sprukdami, tūliņ uzkrituši zirgiem un jādelējuši tos katru nakti slapjus. Bet saimniekam bijis drošs puisis, tas gājis zirgus sargāt, paņemdams līdz garu, darvā mērcētu pātagu. Sargājis, sargājis – ap pusnakti sākuši atkal zirgus jādīt putās. Nu puisis devis, ka devis zirgam pa muguru, pa krustu, un, kad beidzis sist, jādelētājs aprimis. Bet pēc maza brīža dzirdējis ārpus kūts briesmīgu rūcienu. Rītā gājuši aiz kūtīm skatīties un atraduši no velliem tikai pelnu čupu. No tās reizes saimnieks vairāk nejutis vellu savā mājā. [http://pasakas.lfk.lv/wiki/140502001/lv]

 

Senāk uz Tukuma kalna bijusi pils, bet kādā naktī pils nogrimusi ar visiem iedzīvotājiem. Tai vietā, kur pils nogrimusi, atlicis paprāvs caurums. Nu sameklējuši kādu drošu vīru, kas apņēmies caurumā nolaisties, ja viņam par to mūža maizi dotu. Vīrs nolaidies un atradis apakšā spožus zelta vārtus. Vārtus atverot, viss mirdzēt mirdzējis zeltā, sudrabā, dimantā. Netālu no pirmajiem vārtiem bijuši vēl otri vārti. Šos atverot, nu ieticis tādā pašā pasaulē kā virszemes. Ļaudis tur strādājuši, staigājuši, ka mudžēt mudžējis. Pēc brīža apakšzemes cilvēki pienākuši tam klāt un pavēlējuši projām iet. Bet šis to nav klausījis, kamēr tad vēlreiz teikuši, lai tūdaļ ejot projām, citādi klāšoties ļoti nelabi. Nu vīrs pakustinājis virvi un uzrāpies atkal šinī pasaulē. Tūlīt sākuši rakt pēc skaistajiem dārgakmeņiem, bet, ko pa dienu izrakuši, tas pa nakti sagruvis.

Vēl šodien spokojoties šā kalna tuvumā. Tā reiz viens darbinieks, pusnaktī no Tukuma mājā iedams, ieraudzījis kalna malā spožu uguntiņu. Kāds vecītis sēdējis pie uguns un sildījies. Darbinieks devis labvakaru, bet vecītis to nesaņēmis. Viņš uzsmēķējis savu pīpīti un uzsācis dažādas valodas, bet vecītis sēdējis un sēdējis kā mēms. „Ar dusmīgiem ļaudim man nemīl runāt!” darbinieks sapīcis iesaucies un aizgājis. Bet brīnumi! – otrā rītā vīriņš neatron vis pelnus pīpē, bet dukātus. [..] [http://pasakas.lfk.lv/wiki/150612001/lv]

Vasaras svētku sestdienā, kam tikai bija vaļa, tīrīja un pušķoja sētu. Sakopa istabas, slaucīja pagalmu, izpušķoja māju un pagalmu ar bērziem, ar ievu ziediem, ar pīlādžu (sērmūkšu, pīleņģu) ziediem un citiem zaļumiem. Meijas lika mājas durvju priekšā, pie klētsdurvīm, pie vārtiem, nesa istabā, klētī, kūtī, rijā. Meijas un puķes lika pie katras gultas. [..]

Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti graudi, pīlādzi pie vārtiem, lai sātans netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek govis slaukt. [Sagatavots pēc: Olupe 1992 : 116]

 

Rotaļas

Saules vārti

Visi rotaļnieki nostājas aplī. Divi dalībnieki, stāvot viens otram pretī, veido vārtiņus, paceļot rokas. Visi pārējie, sadevušies rokās, iet cauri un skaita: Saules vārti vaļā veras, Saules bērni cauri iet. Pirmo laižam, otro laižam, trešo ķeram ciet! Divus izlaiž, trešo noķer, tas pievienojas vārtiņiem.

 

Vilks un kaza

Rotaļnieki sastājas, rokās saķērušies, apaļā slēgtā rindā, dārziņā. Meita, kaza, stāv dārziņa vidū un puisis, vilks, dārza ārpusē. Dārziņam uz vienu vai otru pusi griežoties, visi dalībnieki dzied: Škic, kaziņa, lapiņās’i, Ne es tevim lapu liedzu, Tik tu pati piesargies’i No tā meža junkuriņ. Kaza: Gan kaziņa pati zina, kāds vilkam’i mundieriņš; Īsi, strupi kamzolīši, Pazolēti zābaciņi. Visi: Vilciņš savu zobentiņu Uz akmeņa kaldināja, Uz akmeņa kaldināja, rāvienā balināja. Ka varēja svētu rītu Kazai jāt precībās. Gani, gani, sargiet kazu, kazai jāja precinieki!

Dziesmu beidzot, dārziņš apstājas. Vilks iet apkārt pie katras starpas, kur rokas sadotas, prasīdams: Kam tie vārti? Tam atbild pie pirmās starpas: Kazas vārti! Pie otrās Aitu vārti! utt., un beidzot – Vilka vārti! Tiklīdz to izteic, vilks skrien pa šiem vārtiem iekšā kazu ķert. Kaza bēg pa jebkuriem citiem vārtiem ārā, jo viņai visi vārti vaļā. Vilkam turpretī tikai pa saviem vārtiem ļauts skriet. Gan viņš laužas, vai neviļus lūko arī pa citiem vārtiem izspraukties, bet tas viņam pēc iespējas tiek liegts. Beidzot vilkam izdodas kazu noķert, visi dzied: Vilciņš kazu saplosīja smalkā kārklu krūmiņā – 2 x. Rotaļa sākas no jauna ar citu vilku un citu kazu, jo pirmējie stipri nokusuši.

 

Kaķis un pele

Rotaļnieki sastājas aplī un sadodas rokās, divās vietās atstājot vārtus. Viens no rotaļniekiem – pele – nostājas apļa vidū, otrs – kaķis – paliek ārpusē. Pēc signāla kaķis sāk peli ķert. Kaķis var iekļūt aplī un ārā no tā tikai pa vārtiem. Pelei turpretī brīv līst arī pa roku apakšu. Ja kaķis peli noķer, abi stājas aplī, bet kaķa un peles lomas uzņemas divi citi rotaļnieki. [Sagatavots pēc: Dravniece : https://www.lspa.lv/files/research/2018/LATVIESU_TAUTAS_TRADICIONALAS_ROTALAS_ML_2018.pdf]

Vārti

 

Kad citiem vakarā tos cieti slēdz,

Man dzīve ver pret beigām savus vārtus:

Es redzu dārzus svaigi neaizskārtus,

Kur citkārt pīšļus dzīve kaisīt mēdz.

 

Kam rādi, dzīve? – Žēlām vilt tu cerē?

Kā nabags zudušo par vēlu jēdz

Un skumjās vaidās beigu dienas perē:

 

„Cik skaisti bij, ak, reiz! – Ak, bij tik sen!

To redzu tagad tiki tik sen, tik sen!” [Rainis 1978 : 107]

 

Zelta goda vārti

 

Tev rudens savus vēlos ziedus kaisīs,

Tev astras sarks,

Tev zelta goda vārtus taisīs,

Ej, skaistā, ej –

Un kad tur visas bēdas miglā gaisīs,

Tad atkal nāc. [Rainis 1978 : 330]

 

Īsa uzruna no rīta

 

Katru rītu

Mēs sastopamies pie pilsētas vārtiem,

Un mums top atvērts.

 

Jo top atvērts katram.

 

Mīlestībā ir gluži tāpat –

Arī top atvērts katram.

 

Tad kādēļ jūs neejat iekšā?

Tas taču ir tik vienkārši un dabiski –

Mīlēt.

 

Kā maizi ēst.

Kā gulēt.

Kā strādāt.

 

Bet tas ir arī grūti?

Jā.

 

Kā maizi izaudzēt smilšainā tīrumā.

Kā negulētu miegu pārvarēt rīta agrumā.

Kā darbu padarīt vienatnē, klusumā.

 

Bet tā droši vien ir vienīgā izeja, 

Jo top atvērts katram?

Vienīgā.

 

Tad iesim iekšā un nelielīsimies,

Ka mums atslēgas plaukstās! [Čaklais : http://www.mariscaklais.lv/teksti/kajamgajejs.html]

 

Maza pasaka

 

Tas notika zemē,

Kuras vārti man aizslēgti,

Kuras atslēgas esmu pazaudējis –

Manā bērnībā.

 

Kā katrā bērnībā,

Arī manā bija pasaka,

Un, kā katrā pasakā,

Arī manā bija princese.

 

Viņa nerunāja kā lielie.

Viņa runāja mūsu valodā.

Princese dziedāja dziesmas.

 

Kad aiz loga jau taurēja autotaure:

„Cienījamo aktrisi lūdzam mašīnā,” –

Mēs ieķērāmies tantei princesei brunčos

Un raudājām.

 

Tikai tad, kad zem savām elpām

Bijām izkausējuši visas leduspuķes logā,

Mēs atcerējāmies

Savu nepabeigto karaspēli.

 

Tas notika sen.

Un tās pasakas, kam es ticu vēl šodien,

Ir mazliet citādas.

 

Tad kādēļ to visu stāstu?

 

Pagātne reizēm kā bērns –

Ieķeras svārkos un raud,

Un tu nezini, ko ar to iesākt. [Čaklais : http://www.mariscaklais.lv/teksti/kajamgajejs.html]

 

Minkuparks vaļā

 

Bērniem – dārzs, bērniem – parks,

putniem, zvēriem – Minkuparks.

 

Eži, dzeņi, truši, peles –

visi griežas karuselī.

 

Garām lapsai, vilciņam

zaķis drāžas vilcienā.

 

Lapsa saka: „Izbeidz kaukt,

ejam mēs ar auto braukt!”

 

Divi kaķi kontrolieri

zilonim teic, raucot pieres:

 

„Ej pa džungļiem vai pa ielu,

Minkuparkam tu par lielu.”

 

Kamēr kaķi „Nevar!” ņaud,

zilonēns pie vārtiem raud.

 

Minkuminks teic: „Tas nav gods –

zilonīšus apvainot.

 

Kaut jums viņš tik milzīgs likās,

bērnam četri gadi tikai.”

 

Vai tu varde, vai tu stārks,

vai tev melns vai pelēks svārks,

 

vai tev māja – mežs vai mārks,

visiem vaļā Minkuparks. [Čaklais : http://www.mariscaklais.lv/teksti/uzraksti.html]

 

Gadusimta viduslaiki

 

Atkal atkala. Šausmu istaba

tikko, tikko kā puspavērta.

Ikars nemeklē vietu, kur krist.

Ikars cauri strāvām cērtas.

 

Tā nav debesu dāvana – smagi,

neatvērti un tomēr vārti.

Un uz viņu noskatās – pagūs? –

māls un asinis kārtu kārtām.

 

Drīzi šo lidojumu bedīs

visvisādie, ar un bez svecēm.

Smilšpilnām acīm skatās Dedals

neaizdzīstošu atmiņu plecos. [Čaklais : http://www.mariscaklais.lv/teksti/slepeni.html]

 

Rīta vārti

 

Zinādama, ka

zvaigžņotais ugunskurs strauji

bēg, dzirkstelēm sakrītot

pelnos,

sapņu kārā

acs maldās tālu, bet

neredz atvērtu vārtu

rīta gaismas pārlietiem

dārziem.

Kāpēc atslēgu

sargs savu darbu

nedara gaidītā laikā?

Varbūt ir jāiet vēl

tālāk,

jeb varbūt

nekas nav bijis

aizslēgts nekad – ej,

grūd vaļā ar drosmi

kārotos vārtus,

gaismu un rītu

dzer, lai atdzimst

zvaigznēm dziestošā sirds. [Zariņš : https://jaunagaita.net/jg129/JG129_Dzeja.htm]

 

Vārti

 

Vārdi ir vārti

Domu plūdiem.

Soļiem un pēdām,

Oglēm un liesmām.

Priekiem un niekiem.

Priekiem un bēdām.

Pulkstenis desmitos

Vakara pusē

Dziedātām dziesmām.

Dažreiz paliekot,

Dažreiz pagaistot,

Dažreiz – it kā bez pēdām. 

[Gorsvāns : https://jaunagaita.net/jg131/JG131_Dzeja.htm#J%C4%81nis_Gorsv%C4%81ns]

Vecāmāte atmetusi galvu, acis ciet, lai saule nespiež, un atpūšas. Arī nogurusi. Bille mēģina darīt tāpat, samiedz acis tik cieši, ka sarkani rimbuļi sagriežas. Vaļīgāk – negriežas, dzeltena pustumsa. Brīdi viņa tā mēģinās ar rimbuļiem un pukstošo pustumsu, tad sāk reibt galva. Bille taisa acis vaļā.

Tieši pretī ir vārti un vārtu vietā tāds kā garš, šaurs namiņš ar stikla logu. Aiz loga Jēzus ar svētīšanai paceltu roku. Garā seja un garā delna ar tieviem pirkstiem ir gleznotas, bet apkārt viss zeltītā, starainā kalumā ar sīku pērlīšu vijām. Nez kāpēc tā?

Zem Jēzus ķēdītēs iekārts mazs, caurumots trauciņš, arī zeltīts, un tur iekšā zibinās sarkanīga uguntiņa. Brīžiem pret logu apstājas sieva melnā lakatā vai bārdains vīrs – te daudz tādu ar bārdām. Grīziņkalna gan nav. Piestājējs tad met krustus, klanās, laikam pat lūgšanu skaita, un beigās, vēlreiz pārkrustījies, iet pa vārtiem iekšā uz lielām, vaļējām durvīm celiņa galā.

Bille ieskatās – cauri kokiem saredzama balta baznīca ar ziliem un zaļiem torņiem. Tie tādi apaļi, pēc rutka ar saknīti gaisā, tikai saknīte beidzas ar žuburotu krustu. Krusti saulē spīd tā, ka acis žilbst. [Belševica 1992 : 42]

 

– Es [Bille] ātri! Es drīz! – viņa steidzīgi izgrūda un metās skriet kā akla, pretimnācējiem uzgrūzdamās, Zvaigžņu ielā gandrīz zem smagā ormaņa zirgu resnajām kājām pakļuvusi un nolamāta, pat pātaga nošvīkstēja gaisā, bet neķēra.

Zvaigžņu ielai pāri, viens plēsiens līdz Vārnu ielas stūrim, elpai aizcērtoties un melniem rimbuļiem gar acīm griežoties, pa Vārnu ielu, tad vārtos un – sasodītie vārti! – īkšķis pret akmeni, šautra sāpe un brēciens, bet tikai uz priekšu, ātrāk, ātrāk, kāpnes, gaitenis, virtuve…

– Mammuc! Lūdzu, lūdzu, žiglāk! Es nekad neko neprasīšu… tikai desmit santīmus! Bezdelīgas! Citādi nogrūdīs zemē! [Belševica 1992 : 86]

 

Reiz divi velniņi, kas katru dienu netāļu no elles vārtiem uz ugunīgas pļavas savu brīvo laiku ar visādām nerātnībām pavadīja un jau dažu labu reizi bija mēģinājuši uz kādu acumirkli izsprukt no elles laukā, pamanīja, ka vārtu sargs iesnaudies. Tūliņ arī viņos radās vecā vēlēšanās paraudzīties, kāda tā pasaule izskatījās, kas tur aiz vārtiem bija un par kuru velna māte tiem tik daudz bija stāstījuse. Viņi tādēļ pieskrēja pie vārtiem, un, tā kā tie atslēgas nevarēja sasniegt, tad viens uzkāpa uz otra pleciem un atslēdza tādā kārtā vārtus vaļā. Visus spēkus saņemdami, velniņi nu lēnām tos drusciņ pavēra un izspraucās laukā. Aizkrizdami atkal cieti, vārti gan pataisīja diezgan lielu troksni, no kura sargs uzmodās, bet, tā kā viņš nekā sevišķa nepamanīja, tad domāja, ka troksni tikai sapnī vien esot dzirdējis. [Blaumanis 1994 : 200]

Pēc restaurācijas atklāti senie Nikolaja vārti Daugavpils cietoksnī

2013. gada 20. decembrī oficiāli ekspluatācijā tika nodots viens no vērtīgākajiem un skaistākajiem Daugavpils cietokšņa elementiem – Nikolaja vārti, nozīmīgs kultūrvēstures objekts.

„Ja Sanktpēterburga ir izcirtusi logu uz Eiropu, tad no Daugavpils uz Eiropu bija izcirsti vārti,” tā par šo objektu, kas savulaik bija centrālie un nozīmīgākie no Dinaburgas cietokšņa vārtiem, saka Daugavpils cietokšņa apsaimniekotāji.

Tieši pa šiem vārtiem kādreiz Krievijas impērijas cari un augstmaņi devās uz Eiropu, bet šodien ikvienam pēc vārtu restaurācijas ir iespēja izjust gan senā Daugavpils cietokšņa un tā vārtu varenību un nozīmi, gan sajust gadsimtu veco vēstures elpu, kas saglabāta un klusi stāsta par piedzīvoto.

Četri vārti uz dažādām debess pusēm – Mihaila – ziemeļu, Nikolaja – dienvidu, Konstantina – rietumu, Aleksandra – austrumu pusi – vēra ceļu senās impērijas vadoņiem, un visskaistākie no tiem – Nikolaja vārti – ir piedzīvojuši atjaunotni.

Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis stāsta, ka tādējādi viens no cietokšņa stūrīšiem un pēc būtības vērtīgs un unikāls kultvēsturisks piemineklis cietoksnī pēc restaurācijas nu ir atklājies visā savā krāšņumā.

Virs vārtiem nesen atgriezās senais simbols – metāla ērglis, gandrīz pustonnu smags un trīs metrus plats, bet pašas vārtu vērtnes, kas ir 200 gadus vecas un ar savu īpašu auru un vēsturi, ir piedzīvojušas brīnumainu atjaunotni, nezaudējot klusās vēstures liecības. Tās joprojām varētu būt izziņas materiāls ne vienam vien vēstures pētniekam. [Sagatavots pēc: Smagare : https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-restauracijas-atklati-senie-nikolaja-varti-daugavpils-cietoksni.a72665/]

 

[..] Navaru pīkrist tim cylvākim, kas soka, ka nūsaukums Rogovka nav pīmāruots itai vītai, ka jū vajadzātu likvidēt i palikt pi nūsaukuma „Nautrāni”. Rogovka ir skaneigs i styprs vuords, tys ir īguojs tautys apziņā. Styprī i gudrī rogovkīši, kas poši lepojās ar latgaliskū, ari cytūs latgalīšūs īdvese tautyskū pošapziņu. Šudiņ latgalīšam, lai juo identitati pamaneitu, ir juobyun nadaudz trokam – taidam kai nu Rogovkys.

Atpakaļ braukdami, pīstuojam pi nalelys muojenis ceļa molā – laikam nivīns te nadzeivoj. Bet āka labi sasaglobuojuse, ar golu pi ceļa, graznim lūgu rūtuojumim, slāgtais pogolms ar vuortim iz ceļa pusi un kuormim. Nu pavysam kai Breivdobys muzejā. Taidā gon gribātūs svinēt Zīmyssvātkus, braukt naktī iz bazneicu un sēdēt ar lelu rodu saimi pi golda.

Atbraukuši vokorā iz sātu, atrūnam vacuos babys izšyusteitūs goldautus. Veramēs, kurais smukuoks. Lels dorbs īlykts – ar rūkom kotrys kristeņš izšyuts, cikom saguojušys tuos skaistuos rūzis, i tai vysapleik vysam goldautam. Līkam iz golda tū, kuru pīzeistam par vyssmukuokū. Tagad jau seņ nivīns nasēd un našyusta kristeņus, lai radeitu taidus dorbus. Meklejam muola svečturi – tī gon nav tik seneji kai goldauti i ir padūmu laikā pierkti, bet tūmār latgalīšu pūdnīku dorbs. Īspraužam svecis leluokajā svečturī i līkam goldā škeivus. Byus vakarenis. Asam cīši apmīrynuoti ar pavadeitū zīmys dīnu, kurā caur sovu viesturi sagivom latgaliskū nūskaņu un izbaudejom eistus svātkus. Lai seņču latgalisko dzeivis gudreiba un spāks ir ar mums! [Teicane : https://www.lakuga.lv/2021/07/13/jaunus-literatu-konkursa-gudolguotais-dorbs-nominaceja-latgaliskuos-vierteibys/]

Kas tā tāda liela pile

Tai celiņa maliņā?

Tai pilei triji vārti,

Visi triji sudrabiņa.

Pa vieniemi Dievs iebrauca,

Pa otriemi mīļā Māra,

Pa trešiemi Jānīts brauca

Div’ dzelteni kumeliņi. [LD 32 614]

 

Saule brauca gar debesi,

Trīs dzelteni kumeliņi,

Ai, Saulīte, mīļa balta,

Dod man vienu kumeliņu,

Man jāiet tautiņās,

Nav dzeltena kumeliņa. [LD 33 913]

 

Pils ar trim vārtiem, kas minēta tikko citētajā tautasdziesmā, simbolizē kosmosu. Varētu domāt, ka te trīs piedāvātās iespējas nav uzskatāmas par vienlīdzīgām kosmosa daļām (pirmā – tā, ko pārstāv Dievs, ir visnozīmīgākā utt. lejupejošā kārtībā). Taču citi teksti apliecina, ka kārtas numuram nav būtiskas nozīmes (to nereti nosaka metriskie apsvērumi).

Tā citā dziesmā pirmo iespēju pārstāv Saule, trešo, pēdējo – Dievs:

Maga maga tautu sēta,

Treji vārti izdarīti

Pa vieniem Saule lēce,

Pa otriem Mēnestiņis,

Pa trešiem Dieviņš nāca

Ik ritina, ik vakara. [LD 25 80 5] [Kursīte 1996 : 98]

 

Parasti folklorā skaitlis trīs izsaka vertikālo telpas iedalījumu, taču bieži orientācija telpā netiek akcentēta. Vai trīs vārti, kas nodala un reizē savieno trīs dažādas telpas daļas, novietoti horizontālā vai vertikālā plaknē, ne katrreiz ir skaidrs:

Protu, protu, redzu, redzu,

Tais mājās treji vārti.

Pa vieniem Laimīt’ nāca,

Pa otriem Dievs iebrauca,

Pa trešiem Saulīt’ brauca

Seši bēri kumeliņi. [LD 32614-1] 

 

Manu radu sētīnā

Treji vārti sudraboti:

Pa ties vienis Dievīns brauce,

Pa ties otris mīļa Māra,

Pa ties trešis dižā kūma

Pie krustīna pādi vest. [LTdz 23418–1] [Kursīte 1996 : 104]

 

Celt vārtus un celt kumeļā parasti kā divi posmi vienai darbībai, ko veic likteņdievība un kam tāda pati pozitīva simboliska nozīme kā „celt krēslu” vai „celt kalnā”:

Traucies, Kārta, traucies, Laima,

Traucies, mana māmuliņa!

Traucies, Kārta, vārtu celti,

Laimiņ, celti kumeļā! [Ltdz 7824, III]

 

Laimas, Dēklas, Kārtas funkcijas parasti ir grūti nošķiramas. Citētajā un vairākās pēc satura tai līdzīgās dainās varam saskatīt likteņdievību darbības nodalīšanu. Kārta vai Dēkla ir tā, kas veic pirmo soli: atceļ vai atver vārtus (resp., dara brīvu cilvēka pāreju jaunā – parasti precētā statusā), bet Laima veic izšķirošo soli – uzceļ zirgā vai uzsedz līgavai villaini plecos:

Steidzies, Dēkla, traucies, Laime,

Man pa priekšu tautiņās:

Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,

Laime, segt villainīti! [LD 17848] [Kursīte 1996 : 198]

 

Pasaules struktūrā Māra un Dievs ieņem pretējas vietas, viens pārzinot debesu kalnu (augšējo pasaules zonu), otrs – zemi, pazemi, ūdeņus (lejas zonu). Tautasdziesmās, kurās pasaule rādīta trejdaļīgajā veidojumā ar trim vārtiem – pārejām no vienas zonā citā, Dieva pārziņā ir pirmie, Māras – otrie vārti. Trešo vārtu, trešās ieejas „saimnieks” variējas atkarībā no konkrētās dziesmas nolūka. Jāņos trešie vārti ir Jāņa pārziņā, krustībās pa trešajiem vārtiem brauc pāde, ražu novācot – saimnieks u. tml.:

Kur bogoti saiminīki,

Treju vuortu pogolmā:

Par vīnim Dīveņš brauce,

A pa ūtrim svāta Mora,

A pa trešim saiminīks

Ar tū rudzu vazumeņu. [LTdz 18 451] [Kursīte 1996 : 302]

 

Latviešu toponīmos visbiežāk sastopami zemes gabala robežpunkta zīmju apelatīvi kapcis, kapča, kapčis, kupača, kupica, kupice, kupuce, kupucis, kā arī nosaukums, ar ko apzīmē izraktu un nostiprinātu bedri ūdens ieguvei, – aka, taču šos nosaukumus parasti ar nozīmes pārnesumu attiecina uz lielāku teritoriju – pļavu vai lauku. 

Retāk lietoti dažu citu konstrukciju nosaukumi – bāka ‘navigācijas orientieris’, forts ‘nostiprinājums’, lapene ‘vieglas konstrukcijas būve atpūtai, kas pasargā no lietus un saules’, lustūzis ‘paviljons’, tuornis, vārti. Apelatīvs vārti latviešu toponīmijā lietots tikai ar metaforiskunozīmes pārnesumu dabisku objektu apzīmēšanai (piemēram, Kāķa lauka vārti neapdz. Apriķos). [Rapa 2013 : 79]

 

Nocietinājumu mūris

13. gs. sākumā Rīgas priekšpilsētas teritorijā, tagadējās Miesnieku ielas rajonā, bija jaunā Bīskapa sēta. Rīgas iedzīvotāji apdzīvoja palikušo brīvo teritoriju starp bīskapa un ordeņa īpašumiem. Arī šo teritoriju vajadzēja aizsargāt, un nocietinājuma mūri pagarināja no Zirgu ielas līdz Smilšu jeb Pulvera tornim, gar Trokšņu ielu līdz Svētā Gara tornim un gar Daugavas krastmalu līdz vecajai mūra daļai. Pievienotā teritorija vēl ilgi saglabāja Jaunās pilsētas nosaukumu. 1234. gadā Rīga sasniedza 28 ha platību, un tāda tā palika līdz 16. gadsimtam. Mūra daļu starp Mazo Kalēju ielu un Daugavu kā nevajadzīgu nojauca. Mūris sākumā bija tikai 3,5 m augsts, bet vēlāk to paaugstināja līdz 13 m un iekšpusē paplašināja ar arkādēm. Mūra sienā pagrieziena vietās un pie vārtiem pacēlās torņi. Līdz 1330. gadam minēti pavisam 28 nocietinājuma torņi, un sienas kopgarums bija 2,2 km. Pilsētā varēja iekļūt tikai pa vārtiem. Katru vakaru vārtus aizslēdza un atslēgas glabāja rātsnamā. Galvenie vārti bija Smilšu vārti pie lielā Smilšu torņa. Senās Rīgas plānojumu noteica arī tas, ka sauszemes ceļi, saplūstot ar Lielo Smilšu ceļu, caur šiem vārtiem virzījās uz ostu pa tagadējo Šķūņu, Skārņu un Mārstaļu ielu. [..]

 

Esplanāde un vārti

Lai nostiprinātu Rīgu kā cietoksni, 1746. gadā tiek nolemts ierīkot esplanādi – neapbūvētu teritoriju pie nocietinājumiem. Brīvā josla bija 130 asis (400 m) plata un sniedzās līdz tagadējai Elizabetes ielai. Iedzīvotāji negribēja pamest savas mājas, un šis process ieilga. Tomēr 1772. gadā pēc ģenerālgubernatora grāfa Brauna rīkojuma karavīri paredzētajā esplanādes teritorijā no Kārļa vārtiem līdz Citadelei dažu stundu laikā nojauca vairāk nekā 100 ēku. Tas bija kā ugunsgrēks bez uguns. Iedzīvotājiem ierādīja jaunus apbūves gabalus ārpus priekšpilsētu teritorijas, tādēļ 1774. gadā cēla jaunu ārējo nocietinājumu līniju un pārcēla arī tajā esošos vārtus. Pēterburgas priekšpilsētas robeža un bijušie Raunas vārti tika ierīkoti tagadējās Brīvības un Šarlotes ielas stūrī, bet Maskavas priekšpilsētas robeža un vārti tika pārcelti tālāk līdz tagadējai Lubānas ielai. 1784. gadā Rīga un Daugavas labā krasta priekšpilsētas platība bija 440 ha, bet kopā ar Lielo Klīversalu un Burkānsalu 470 ha. [Miklāva 1998 : https://www.vestnesis.lv/ta/id/50393] 

Janīna Kursīte norāda, ka vārti latviešu mītiskajā domāšanā simbolizēja pāreju no viena stāvokļa citā:

„[..] likteņdievībām [..] pārejas brīžos jābūt klāt, lai steidzīgi izšķirtu, pavēstītu cilvēka turpmāko daļu un attiecīgi rīkotos. Kāzu rituālā bez Laimas un Dēklas / Kārtas klātbūtnes nav iespējama līgavas pāreja precētā statusā. Tam vajadzīgs, lai Dēkla vai Kārta pavērtu vārtus (simboliska pāreja citā stāvoklī) un Laima uzsegtu villaini vai uzceltu kumeļā (pārejas noslēgums, jaunā statusa apstiprinājums)”. [Kursīte 1996 : 226]

Jānis Brekte Zviedru vārti (1967; akvarelis).

Vladislavs Paurs Vārti (2009; akvarelis). [https://www.lakuga.lv/2021/07/16/luznova-pimines-muoksliniku-i-pedagogu-vladislavu-pauru/]

Ilgvars Šteins. Pilsētas vārti. (2006; kokgriezums)

MonētaRīga 800: 15. gadsimts”

10 latu sudraba monētas reversā attēlots Lielais Kristaps – Latvijā vispopulārākā Sv. Kristofora skulptūra, kas ilgu laiku atradās Daugavas krastā. Monētas aversā – Rīgas rātes zīmogs ar pilsētas ģerboni, kurā redzami vārti ar jumtu starp diviem torņiem; lauvas galva vārtos simbolizē rīdzinieku drošību.

Monēta kalta 1996. g. Tās grafisko dizainu izstrādāja Laimonis Šēnbergs, plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča (averss) un Jānis Strupulis (reverss). [Sagatavots pēc: https://monetas.bank.lv/monetas/riga-800-15-gadsimts]

Julita Kluša Velna vārti Jaungulbenes parkā (2016). [https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=3483&fnovads=6&fjnov=0&fvieta=22&vt=38&di=0&submit_2=Skat%EEt]

 

Jaungulbenes muižas parkā atrodas interesantie un savdabīgie Velna vārti ar mākslīgajām pilsdrupām. Pēc vietējo atmiņām, pie Velna vārtiem bijis miteklis cilvēkam, kam par labu atalgojumu nav bijis ļauts ne mazgāties, ne mainīt drēbes, ne skūties un ķemmēt matus. Vienīgais šī „velna” pienākums bijis atvērt un aizvērt vārtus, sagaidot baronu un tā viesus. Lai redzētais būtu ietekmīgāks, akmens mūri un vārtus greznojušas dažādas figūras un pūķi. Stāsta gan, ka baronam neesot izdevies uz ilgu laiku nolīgt „velnus”, jo latviešu zemnieki neesot bijuši ar mieru ilgi dzīvot tādā netīrībā. [Sagatavots pēc: http://www.jaungulbene.lv/aktualitates/turisms]

 

Triumfa arkas tēma Rīgas arhitektūrā

 Harijs Tumans

Johans Daniels Gotfrīds Aleksandra vārti Rīgā (1815; Viestura dārzs, Rīga).

Rīgā patlaban ir tikai viena triumfa arka jeb t. s. Aleksandra vārti, kas šobrīd atrodas Viestura dārzā.

Senajā Romā triumfa svinēšana skaitījās augstākais pagodinājuma veids, uz kuru romietis varēja cerēt. Katru reizi tas bija izcils notikums, kas palika atmiņā un atstāja lielu iespaidu uz sabiedrību. Tādēļ ar laiku radās ideja iemūžināt atmiņu par triumfa gājieniem vai aizstāt nenotikušu triumfu ar kādu pieminekli, kas cildinātu iegūto uzvaru un uzvarētāju. Šāda pieminekļa formai tika izvēlēti simboliski vārti, kas atgādināja triumfa procesiju. Sākotnēji triumfa arkas varēja celt privātpersonas, bet impērijas laikā uz šādu pagodinājumu varēja pretendēt tikai imperatori.

Svinot uzvaru pār Napoleonu, sava triumfa arka tika uzcelta arī Rīgā – tā pati vienīgā oficiālā arka, kas atrodas Viestura dārzā un ir pazīstama ar nosaukumu Aleksandra vārti.

Arka tika uzcelta 1815. gadā arhitekta Johana Daniela Gotfrīda vadībā kā piemineklis imperatora Aleksandra I mājupceļam no Parīzes. Sākotnēji tā atradās uz toreizējā Pēterburgas ceļa (šodien Brīvības iela), bet vēlākos laikos divreiz tika pārcelta: 1904. gadā uz priekšu, pie jaunās pilsētas robežas, un 1935. gadā pašreizējā atrašanās vietā. Jāsaka gan, ka arkas noformējums ir ļoti skops – divas kolonnas ar joniešu kapiteļiem un divi medaljoni ar tik tikko pamanāmiem ciļņiem, uz kuriem attēloti senie uzvaras simboli: divi sakrustoti palmu zari vienā pusē, un divi sakrustoti lauru zari ar zobenu – otrā pusē. Turklāt abas fasādes ir pilnīgi vienādas. [Sagatavots pēc: Tumans 2020 : 23–24]

 

 Ernests Štālbergs Vārti (1930; Eduarda Smiļģa iela 37/39, Rīga)

Rīgas laicīgajā arhitektūrā var sastapt gadījumus, kad triumfa arkas tēma tika izmantota vien ārējai formai, bez sasaistes ar tās saturu. Tādi ir Ernesta Štālberga projektētie Eduarda Smiļģa mājas ārējie vārti (1924–1930), kas acīm redzami atkārto Aleksandra vārtu formas. Sakrīt ne tikai kopējās aprises, bet arī medaljoni. Var teikt, ka konstruktīvi vārti Smiļģa ielā 37/39 ir tie paši Aleksandra vārti, tikai ar piebūvētu balustrādi un iekļauti mūrētā iežogojumā. [Sagatavots pēc: Tumans 2020 : 26]

 

Zviedru vārti tika izkalti vecajā mūrī daudz vēlāk, kad Rīgā valdīja zviedri un apkārt pilsētai jau tika celti jauna veida nocietinājumi. Vārtus toreiz no rīta atslēdza satiksmei, bet vakarā atkal aizslēdza un atslēgas aiznesa uz rātsnamu. Pa nakti nevienu cilvēku pilsētā neielaida. [..]

Laikabiedri savos aprakstos īpaši uzsvēruši slikto pilsētas gaisu – dažādas smakas un dūmus: no tā nav bijis iespējams atbrīvoties citādi, kā vienlaikus attaisot vārtus Daugavmalā un pilsētas pretējā pusē, paverot ceļu caurvējam. Taču pa nakti visi Rīgas vārti bijuši ciet, bet rīts pilsētas ielās nereti pienācis nebūt ne spirdzinošs un dzidrs.

Vēsturiskais brīdis pienāca 1857. gada rudenī. „Rīgā 15. novembrī deviņos no rīta liels ļaužu pulks saskrēja pie zemes vārtiem redzēt, kā sāks norakt un nopostīt Rīgas mūrus, valles un grāvjus, kas 600 gadus Rīgas pilsētu apsargājuši pret ienaidniekiem,” rakstīja „Latviešu Avīzes”. „Mūsu Kungs un Ķeizers Aleksanders II, īsts miera draugs, rīdziniekiem novēlējis šos stiprus vecus mūrus noplēst, lai Rīga nekādas kara briesmas vairs nevarētu redzēt, bet andele un pilsāts jo lielāks varētu ietaisīties.”

Vienīgie līdz mūsdienām nonākušie Rīgas aizsardzības sistēmas vārti ir Zviedru vārti. Fortifikāciju likvidēšanas gaitā kā Rīgas vēstures liecību bija iespējams saglabāt iespaidīgos Kārļa vārtus tagadējās 13. janvāra ielas rajonā, par kuru nojaukšanu nožēlu izteica ģenerālgubernators Suvorovs. Patlaban kādreizējo fortifikāciju robežu iezīmē pilsētas kanāls, kura līkumi joprojām diezgan precīzi atbilst seno bastionu izvirzījumu vietām un kopumā, kā tas raksturīgi daudzām agrāk nocietinātām Eiropas pilsētām, no putna lidojuma atgādina daudzstaru zvaigznes kontūru. [Laganovskis : https://lvportals.lv/norises/291334-sirma-un-jauna-riga-2017]

Julita Kluša Vaiteņu kapu zvanu tornis un vārti bez žoga (2016). [https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=3671&vt=38]

 

Julita Kluša Aknīstes vecās katoļu baznīcas vārti (2013). [https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=2722&fnovads=6&fjnov=0&fvieta=22&vt=38&di=0&submit_2=Skat%EEt]

Spēlfilma Jūras vārti (1974). Režisors ir Sergejs Tarasovs. Filma uzņemta Rīgas kinostudijā pēc Dagnijas Zigmontes romāna „Jūras vārti” motīviem.

Dokumentālā filma Latvijas vārti II (1999). Režisore Arta Biseniece. Vides filmu studija.

Dokumentālā filma Vārti (1988). Režisors Ansis Epners. Rīgas Kinostudija. 

Dziesma Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros. Vladimira Sabiņina (Sobakina) vārdi un mūzika (tulkota latviešu valodā).

Dziesma Kad nekas nav palicis tevī. Leona Brieža vārdi, Raimonda Paula mūzika. 

 

Popē ik gadus vasarā notiek dziesmu festivāls Vārti. Tas pirmo reizi tika sarīkots 2016. gadā ar mērķi ieskandināt 20 gadus klusējušo, ar kokiem un krūmiem aizaugušo Popes brīvdabas estrādi. Tiek izdots arī „Vārtu Vēstnesis”, kurā rodama plaša informācija par festivāla norisi. [Sagatavots pēc: https://www.festivalsvarti.lv/varti]

Daugavas vārti

Daugava, veidojot ieleju posmā starp Krāslavu un Naujeni, radījusi unikālu dabas pieminekli – Daugavas vārtus. Tas ir savdabīgs Daugavas senlejas sašaurinājums lejpus Slutišķu sādžai, šaurākais ielejas posms starp Slutišķu pamatkrasta krauju un Ververu pamatkrasta krauju. Iegrauztās meandrēšanas gaitā, veidojot tecējumu saskaņā ar reljefa īpatnībām, abos krastos ir izveidojušās 42–43 m augstas pamatkrasta kraujas, vienlaicīgi upes ieleja ir tikai 0,5–0,6 km plata. Daugavas vārti ir iekļauti 10 nozīmīgāko Latvijas Republikas dabas objektu sarakstā „Latvijas zaļās pērles”. [Sagatavots pēc: https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavas-varti-slutisku-un-ververu-kraujas/]

 

Ekspoziceja Daugovpiļs cītūkšņa Nikolaja vuortūs

2021. goda augustā Daugovpiļs cītūkšņa Nikolaja vuortūs tyka izvītuota jauna viesturis ekspoziceja „Nikolaja vārti – durvis pagātnē” [sk.: https://www.lsm.lv/galerijas/33177/nikolaja-varti-durvis-pagatne-daugavpils-cietoksni]. Daugovpiļs cītūksnī viesturiski beja izbyuvāti četri vuorti, bet taišni Nikolaja vuorti atsaškira nu puorejūs ar sovu unikalū uorejū izskotu i suonu telpu asameibu. Senejuokūs laikūs suonu telpys tyka izmontuotys kai sardzis telpys i eislaiceiga īslūdzejuma kamerys. Tok myusu dīnuos jom ari tyka atrosts pīlītuojums. Jau vairuokus godus vuortūs atsarūn suveniru veikals i Plykspuorņu centrs.

Tok sūpluok asūšuos tukšuos suonu telpys tyka izlamts puortaiseit par nalelu viesturis ekspoziceju ar lelu artefaktu daudzumu. Viesturis mīļuotuoji varēs atrast tī daudz kū interesantu. Ekspozicejā ir īkļauti cītūkšņa plāni, padūmu armejis uniformys, viesturiskūs ceglu i apdaris elementu kolekceja, viesturiskī civilūs āku i nūcītynuojumu lūgi i durovys, kai ari daudz kas cyts. [Sagatavots pēc: https://www.lakuga.lv/2021/08/24/ituos-vosorys-jaunumi-latgolys-turisma-piduovuojuma/]

 

Priekules Zviedru vārti

Latvijā ir divi Zviedru vārti – Rīgā un Priekulē. Priekules Zviedru vārti celti 1688. gadā, rotāti ar Gotlandes smilšakmenī kaltiem baronu Korfu un Redernu ģerboņiem, sudraba lodi un maskeronu vārtu fasādes centrālajā daļā. 

Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīga izskata akmens sargzaldātam. Vairāk nekā divus metrus augstās skulptūras bijušas komiski izkrāsotas – sargu zābaki bijuši melni, bikses zilas, jakas brūnas. Pirms Otrā pasaules kara bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučos nabu, tad šis cilvēks turpmākajā laikā piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi, un nabu bučot tiem arī ir iespējams…

Otrā pasaules kara laikā Zviedru vārti tika nopostīti, pēc kara atjaunoti un restaurēti. Tas ir republikas mēroga kultūras un vēstures piemineklis, kurš attēlots arī Priekules pilsētas ģerbonī.

2018. gads Priekulē bija īpašs, jo Latvijai svinēja 100 un Priekules Zviedru vārtiem 330 gadu jubileju. Jubileja tika svinēta 4. maijā ar skanīgām fanfarām un dāvinājumu Zviedru vārtiem – jaunu ielas informācijas stendu vārtu ailē. Tajā Priekules vēstures zinātāja Inga Raškova apkopojusi informāciju par vēstures līkločiem, kas vijušies ap šo ēku. Priekules Zviedru vārtu otrajā stāvā līdz pat rudenim (kā katru gadu) skatāma kāda izstāde. [Sagatavots pēc: http://www.priekulesnovads.lv/zviedru-varti; http://www.priekulesnovads.lv/turisms/zviedru-vartiem-330]

 

Rokasbumbas spēles noteikumi

1. Spēles laukums

1.1. Spēles laukums ir 40 m garš un 20 m plats četrstūris, kurš ietver divus vārtu laukumus un spēles zonu. Laukumu norobežo malās – sānu līnijas, bet laukuma galos – vārtu līnijas (starp vārtu stabiem) un gala līnijas. Apkārt laukumam jābūt drošības zonām – 1 m no sānu līnijas un 2 m aiz laukuma gala līnijas.

1.2. Vārti ir novietoti katrā laukuma galā, vidū, aiz gala līnijas. Vārtu izmēri handbolā ir 2 m augstumā un 3 m platumā. Tiem jābūt stingri piestiprinātiem pie grīdas vai sienas. Vārtu stabiem un pārliktnim jābūt 8 cm platumā, un tiem ir jābūt nokrāsotiem divās atšķirīgās krāsās.

1.3. Visas līnijas pieder pie spēles laukuma. Tām ir jābūt 5 cm platumā, izņemot vārtu līniju, kas atrodas starp vārtu stabiem un ir 8 cm plata.

1.4. Priekšā abiem vārtiem atrodas vārtu laukumi, kuri tiek norobežoti no spēles zonas ar vārtu laukuma līnijām (saukta arī 6 m līnija).

1.5. Brīvmetiena līnija (saukta arī 9 m līnija) ir raustīta līnija, kas ir novilkta 3 m attālumā no vārtu laukuma līnijas.

1.6. 7 m soda metiena līnija ir 1 m gara līnija, kas ir novilkta tieši paralēli vārtu līnijai 7 m attālumā no vārtu līnijas. 

5. Vārtsargs

Vārtsargam ir atļauts:

5.1. Skart bumbu ar jebkuru ķermeņa daļu, kad, aizsargājot vārtus, vārtsargs atrodas savā vārtu laukumā.

5.2. Vārtsargs drīkst brīvi pārvietoties ar bumbu rokās pa savu vārtu laukumu.

5.3. Vārtsargs drīkst atstāt vārtu laukumu bez bumbas un piedalīties spēlē; tiklīdz viņš atstāj vārtu laukumu, uz viņu attiecas visi tie paši noteikumi, kas ir minēti par spēlētājiem laukumā.

Vārtsargam ir aizliegts:

5.5. Aizsargājot vārtus, fiziski apdraudēt pretinieku.

5.6. Atstāt vārtu laukumu ar bumbu rokās.

5.7. Atrodoties savā vārtu laukumā, paņemt bumbu no spēles laukuma.

5.8. Atgriezties ar bumbu rokās savā vārtu laukumā no spēles laukuma.

5.9. Šķērsot 4 m vārtsarga robežlīniju 7 m soda metiena izpildes laikā.

6. Vārtu laukums

6.1. Vārtu laukumā drīkst atrasties un spēlēt vienīgi vārtsargs. Vārtu laukums skaitās neatļauti izmantots, ja kāds no laukuma spēlētājiem ar jebkuru ķermeņa daļu pieskaras tam (arī vārtu laukuma līnijai).

6.2. Kad laukuma spēlētājs ieiet vārtu laukumā, ir jāpiešķir attiecīgi metieni:

a) metiens no vārtiem, ja vārtu laukumā ieiet uzbrucējkomandas spēlētājs ar bumbu vai bez tās;

b) brīvmetiens, ja vārtu laukumā ieiet aizsardzības komandas spēlētājs un iegūst priekšrocības pret uzbrucēju, kuram nav reālas iespējas gūt vārtus;

c) 7 m soda metiens, ja vārtu laukumā ieiet aizsargs, kurš ar savu darbību iztraucē uzbrucējam reālu iespēju gūt vārtus.

6.3. Ieiešana vārtu laukumā netiek sodīta, ja:

a) spēlētājs ieiet vārtu laukumā pēc inerces – pēc izdarīta metiena vai pēc piespēles – un tas nerada priekšrocības pret pretinieku;

b) spēlētājs pēc saskares ar pretinieku ieiet vārtu laukumā un viņš ar to neiegūst priekšrocības.

6.4. Ja bumba tiek apzināti spēlēta atpakaļ vārtsargam, kurš atrodas vārtu laukumā, tad tas ir jāsoda ar brīvmetienu pretinieku komandas labā. 

9. Vārtu gūšana

9.1. Rokasbumbā vārtus var ieskaitīt tikai tad, kad bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līnijas plakni. Vārtus ieskaita (ar diviem svilpes signāliem un izmantojot žestu Nr. 12) tas tiesnesis, kurš novietojies aiz gala līnijas. Vārti ir jāieskaita arī tad, ja aizsargs izdara pārkāpumu, bet bumba nokļūst vārtos. Vārtus nedrīkst ieskaitīt, ja tiesnesis, laika tiesnesis vai spēles komisārs ir devuši svilpes signālu, pirms bumba vēl nav šķērsojusi vārtu līniju.

Komentārs: vārtu guvums ir jāieskaita visos tajos gadījumos, kad kāds nepiederīgs spēlei (piemēram, skatītājs) iztraucē bumbas nokļūšanu tukšos vārtos. Tiesnešiem jābūt pārliecinātiem, ka bumba 100 % nonāktu vārtos, ja nebūtu šī pārkāpuma.

9.2. Komanda, kura gūst vairāk vārtu, uzvar spēlē. Ja abas komandas gūst vienādu vārtu skaitu, tad spēle beidzas neizšķirti. [Sagatavots pēc: Līcis : https://handball.lv/page/11]

 

Sava laika labākie

Latvijas Hokeja federācija tika izveidota 1930. gadā. 1931. gadā norisinājās pirmā Latvijas hokeja līgas sezona. Tajā pašā gadā Latviju uzņēma arī IIHF (International Ice Hockey Federation). Latvijas hokeja valstsvienība no 1932. līdz 1940. gadam piedalījās 26 starptautiskās spēlēs (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. Latvijas hokeja līga tika dibināta jau 1931. gadā. Pēdējo reizi (pirms Latvijas neatkarības atgūšanas) tās čempionāts tika aizvadīts 1944. gadā, bet kopš 1991. gada līga atkal ir atjaunota. [Sagatavots pēc: https://hokejavesture.lv/latvijas-hokeja-izcilakie-vartsargi/]

 

Vienpadsmit labākie Latvijas futbolisti

Par Latvijas futbola dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1906. gads, jo tieši tad Rīgu apciemojušie angļu jūrnieki īsinājuši laiku ar šo spēli.

Latvijas Futbola federācija (LFF) rīkoja aptauju par izcilākajiem Latvijas futbolistiem mūsu futbola pirmajos simt gados (1906–2006). Par labākajiem tika atzīti šādi sportisti: Ēriks Pētersons (1909–1987), Alfons Jēgers (1919–1998), Georgijs Smirnovs (1936), Gunārs Ulmanis (1938–2010), Aleksandrs Starkovs (1955), Jevgeņijs Miļevskis (1961), Aleksandrs Koliņko (1975), Igors Stepanovs (1976), Vitālijs Astafjevs (1971), Māris Verpakovskis (1979), Marians Pahars (1976).

Tā, piemēram, Ērika Pētersona sasniegtais izlases spēlēs gūto vārtu rekords (24) joprojām nav pārspēts. Aleksandrs Starkovs ir „Daugavas” meistarkomandas labākais vārtu guvējs un bīstamākais uzbrucējs 20. gs. 70. un 80. gados. Padomju Savienības čempionātā „Daugavas” sastāvā A. Starkovs aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus. A. Starkovs atzīts par 20. gs. otrās puses labāko Latvijas futbolistu. 2009. gadā saņēmis Gada balvu kā labākais treneris. Viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Jevgeņijs Miļevskis guvis 102 vārtus, savukārt Aleksandrs Koliņko bijis Latvijas vārtsargs Nr. 1 jau daudzas sezonas. Ar viņu vārtos izlases aizsardzība reizēm atļaujas būt pat pārāk droša. A. Kaļinko sargāja nacionālās izlases vārtus arī leģendārajā Eiropas 2004. gada čempionātā un tā atlases ciklā.

Māris Verpakovskis – uzbrucējs, kurš parūpējās par to, lai Latvija ne tikai iekļūtu 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet arī tur neizgāztos. Viņš Latvijas izlasē ir aizvadījis 104 spēles, kurās guvis 29 vārtus. Bet Marians Pahars ir Latvijas futbolists, kam ir vislielākie panākumi ārzemēs, viņš kļuva par vienu no Anglijas premjerlīgas kluba „Southampton” līderiem un labākajiem vārtu guvējiem. Latvijas izlasē M. Pahars aizvadījis 75 spēles un guvis 15 vārtus. [Sagatavots pēc: https://sejas.tvnet.lv/4750998/nosaukti-vienpadsmit-labakie-latvijas-futbolisti]

 

Rīgas torņi un vārti

Rīgas mūros līdz šim izdevies konstatēt 28 torņus. Torņi savulaik atradās ap 100–120 m attālumā viens no otra. Daļa torņu bija celta vārtu aizsardzībai – vārtu torņi –, bet daļa to noderēja mūru aizsardzībai un atbalstam.

Torņi, atskaitot vārtu troņus, kuri dažos gadījumos arhitektoniski izgreznoti, bija vienkārši bez kādiem izgreznojumiem. Vārti bija katras pilsētas apcietinājumu vārīgākā vieta, tamdēļ tos vienmēr rūpīgi sargāja. Rīgai sākotnēji bija pavisam 20 vārtu, no kuriem 18 sargāja torņi, tikai diviem vārtiem nebija torņu. Galvenos vārtus sargāja īpaši vārtu torņi, celti tieši virs vārtiem. Tādi Rīgā bija seši. Pārējiem 12 vārtiem torņi atradās tieši blakus vai arī nelielā atstatumā.

Galveno vārtu aizsardzībai pastāvēja vēl īpašas aizsargu būves, t. s. cvingeri. Cvingers ir gara, šaura mūra telpa, kura atradās galveno vārtu priekšā un kurai bija jāiet cauri, lai piekļūtu galveniem vārtiem. Jēkaba vārtu cvingers ir sācies ap 68 m aiz vārtiem. Cvingers lielāko tiesu neatrodas tieši pretim vārtiem, bet gan novirzīts uz kreiso pusi, lai uzbrucējiem būtu atsegts labais plecs un lai vēlākos laikos cvingerī šautās lielgabalu lodes arī tūdaļ netrāpītu galvenos vārtos. Reizēm cvingeri ir arī lauzti, tiem arī ir vārti un zemi torņi. Rīgā zināmi četri cvingeru vārti. Visiem Rīgas mūra torņiem un vārtiem ir savi nosaukumi, kuri gan laika gaitā vairākkārt mainījušies. Torņi un vārti nosaukti gan tā laika pazīstamo personu, tiem tuvu stāvošu vietu vai celtņu vārdā, kā arī pēc torņa ārējā izskata, krāsas vai tā izlietošanas veida.

Rīgas mūros ir atradušies šādi torņi un vārti:

  • Mārstaļu (jeb Maršalka tornis) tornis un vārti, vēlākos laikos pārbūvēts. Stiprākais Rīgas tornis; sargāja ieeju Rīdziņas ostā un vārtus starp Rīdziņas un Daugavmalas tirgu, 
  • Peldu ielas vārtu tornis, senāk Cūku ielas tornis ar Vikbolda vārtiem,
  • Grēcinieku tornis ar vārtiem, nosaukts birģermeistera Sunderna vārda,
  • Šāļu tornis ar vārtiem, nosaukums atvasināts no svaru kausa (Wagschale), jo atradās tirgus svaru tuvumā,
  • Sievu tornis, Prāvesta tornis, senāk Gūstekņu tornis, 
  • Bīskapa vārtu tornis, 
  • Mūku tornis ar vārtiem,
  • Vilku bedres tornis, celts pēc 1330. g.,
  • Jaunavu tornis, senāk saukts arī par Klostera, Arsenāla un Mazo Pulvera torni, celts 1336. g.,
  • Jēkaba vārtu tornis, saukts arī par Jauno torni,
  • Sv. Jura tornis ar 1698. g. ierīkotiem Zviedru vārtiem, 
  • Ramera tornis,
  • Pulvera tornis ar vārtiem, senāk saukts Smilšu tornis, 
  • Pelēkais tornis, 
  • Mārstaļu tornis ar vārtiem,
  • Ģilžu vārtu tornis, atrašanās vieta nav noteikti konstatēta,
  • Laipu vārti bez torņa, saukti arī par Pelēko mūku (franciskāņu) vārtiem,
  • Kaļķu tornis ar vārtiem, saukts arī Pārdotavu tornis ar Kurpju (kurpnieku) vārtiem,
  • Tornis ar vārtiem pie vecās ordeņa pils, tā atrašanās vieta nav precīzi noteikta,
  • Dominikāņu vārti bez torņa, saukti arī par Melno mūku vārtiem,
  • Audēju tornis ar vārtiem, senāk saukts Bebru tornis un vārti,
  • Alkšņu tornis ar vārtiem, saukts arī par Šakemaņa torni un vārtiem,
  • Rēzenes tornis ar vārtiem, vārti saukti arī par Peitavas vārtiem,
  • Mūzikantu tornis ar Rīdziņgrīvas vārtiem, 
  • Jāņa ielas tornis ar vārtiem,
  • Četrstūrains tornis vai Mazais Alkšņu tornis,
  • Jaunielas vārtu tornis, izbūvēts vēlākos laikos,
  • Pils vārtu tornis, kurš izbūvēts pēc 1454. g. kopā ar šo pilsētas mūra daļu,
  • Svētā gara tornis, senāk pilsētas mūra tornis, pēc 1330. g. ietilpināts Rīgas pilī – ziemeļrietumu tornis,
  • Priekšpils tornis, atzīmēts 1646. g. Kirsteniga plānā. 

Par pilsētas iekšējiem mūriem, kurus pabeidza nojaukt 16. gs., torņiem un vārtiem maz kas zināms. [Sagatavots pēc: Riekstiņš 1939 : 7–10]