varēt

Tradicionālā transkripcija

[varêt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vɑreːˀt]

[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.

varēt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) izteicējs – Mēs varam noorganizēt talku pie skolas.

2) galvenais loceklis – Varēt daudz.

varēt, varu, vari, var, pag. varēju

1. Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt.

(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu – ar grūtībām paelpot.

Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt – saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.

.. palīdzu arī Baumanim darbā, kur vien varu. Birznieks-Upītis 5, 101.

Inese: Ja kādam ļoti, ļoti vajadzētu, es varētu arī atteikties no tās naudas, uzdāvināt tos tūkstošus. Gulbis 5, 226.

.. grūti atrast jaunu cilvēku, kas kaut zemapziņā nebūtu pārliecināts, ka ir spējīgāks un varošāks par veco paaudzi. Dripe 9, 52.

.. tās bija svešādās dziesmas, kuras viņš nevarēja atklausīties. J. Kalniņš 3, 8.

pārn. Es klausos [meža] nopūtā, Cik sirds to panest var. K. Skalbe 2, 351.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.

Zirgs var pavilkt vezumu.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).

Viss dzīvais var pielāgoties vides apstākļiem.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).

2. parasti 3. pers. Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt.

Automobilis var attīstīt lielu ātrumu.

3. parasti 3. pers. Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.

Mēli var izmežģīt – saka par ko grūti izrunājamu.

Vai es kaut reizi esot padomājis, ka Beātei no manis varētu bērns būt? Zigmonte 17, 123.

4. Drīkstēt.

Pa baznīclaiku jau nedrīkstēja strādāt, tikai kad .. sāka zvanīt, varēja stāties pie kapājamās siles. Upīts 4, 141.

Vienam [bērnam] ieteicams sauļoties, otrs turpretī nedrīkst; viens var peldēties, cits nē. Zvaigzne 52, 11, 7.

„Vai mēs ar Gunāru varam iet kājām?” Klāvs prasa tēvocim. Preilis 1, 71. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

varēt – varēt; kā var, tā jādzīvo – kai var, tai ar, nevar nemaz – navar nikai 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

varêt – varêt, –u, -àm, pag. –¡ju, –¡jãm.

1. Būt spējīgam (ko darīt, veikt); spēt. es nevaru ne·kà svarîgâka pace`t

2. Būt tādam, kam ir iespēja, atbilstoši apstākļi (ko darīt, kādā veidā rīkoties, arī ko panākt, sasniegt). nevar¡ja jàu b¥rus skuõlã a vadît, naûdas jàu nebi.

3. 3. pers. Būt, pastāvēt iespējai (kam notikt, norisēt). pastalã kãjas nevàr sa`t.

4. Drīkstēt. ne·viênc nàu var¡š kùngu laĩkuôs ne·kùr bez atļaũjas iêt.

[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 675–676]

Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut – saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.

Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) – nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.

Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateikt – saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.

(Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs – saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).

Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt – saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur; saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).

Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut sar. – būt ļoti nogurušam, pārgurušam.

(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas – ar grūtībām paiet.

Otram muti nevar aizsiet – otram nevar aizliegt runāt.

Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) sar. – nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.

Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sar. – saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.

Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) sar. – ļoti maz.

Bez rokām var palikt – saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.

Mēli var norīt (arī nokost) – saka par ko ļoti garšīgu.

Cirvi var (pa)kārt sar. – saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Verba varēt pamatā ir vārds vara.

Pamatā ide. *Oer– ‘griezt, liekt’. Saknes skaņumijā b. *Oer- : *Oar, no kā *Oarā– > la. vara. Vārds darināts blakus verbam vērt ‘liekt, griezt, vērst’, no kā ar nozīmes pārnesumu varēja būt ‘piespiest, pārvarēt’.

Verbs varēt ‘spēt’ (←‘ar spēku liekt, spiest’) un ‘veikt’ (parasti atv-os, piem., uzvarēt, pārvarēt). Šīs nozīmes cieši saistās. Par senāko nozīmi ‘liekt’ liecina verba varēt atv-i pievarēt, novarēt ‘pakļaut, pieveikt’ (īsteni: ‘pieliekt, noliekt’). Vārds pievarēt lietojams arī liter. valodā, bet vārdu novarēt aizstājuši verbi pārvarēt un uzvarēt, kas darināti pēc analoģijas ar pārspēt un (senāk lietoto) uzspēt.

Blakus formai varēt arī vārēt ‘veikt’. Pēc J. Endzelīna domām tā ir samērā jauna forma, kur ā garums izveidojies no palīgakcenta atv-u otrā zilbē, piem., uzvarēt > uzvārēt, no kā abstrahēts vārēt. Iespējams tomēr, ka blakus formu mijai *vert: vara: varēt bijusi arī sekundāra mija: iter. vārēt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 485–486]

angļu – to be able

baltkrievu –быць у стане

franču – pouvoir

grieķu – να είναι σε θέση

igauņu – sutuma

ivritā – להיות מסוגל

krievu – быть в состоянии

latīņu – posse

lietuviešu – galėti

poļu – móc

somu – pystyttävä

ukraiņu – бути в змозі

vācu – können

zviedru – kunna