Tradicionālā transkripcija

[v¥drs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[væːˀdærs]


[v] – balsīgais skanenis

[¥] – garais, platais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis


Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



vēdersakne, vārda celms

-s galotne




vēder+aiz-sarg-s

vēder+dej-as

vēder+graiz-es

vēder+guļ-a

vēder+plēv-e

vēder+pres-e

vēder+pus-e

vēder+run-ā-tāj-s

vēder+sait-e

vēder+sāp-es

vēder+siksn-a

vēder+sil-d-ī-tāj-s

vēder+skropst-aiņ-i

vēder+som-a

vēder+tīf-s

prāt+vēder-s


liel+vēder+is, liel+vēder+e

resn+vēder+is, resn+vēder+e




vēderspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

 

vsk.

dsk.

N.

vēder-s

vēder-i

Ģ.

vēder-a

vēder-u

D.

vēder-am

vēder-iem

A.

vēder-u

vēder-us

I.

ar vēder-u

ar vēder-iem

L.

vēder-ā

vēder-os

V.

vēder-s! vēder!

vēder-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsPēc ēdieniem bagātīgu svētku svinēšanas vēders ir jāatpūtina ar pāris atslodzes dienām.

2) izteicēja daļaBundzis, bungulis un penderis ir vēders.

3) galvenais loceklisSāpošs vēders.

4) papildinātājs – Agnesei ap vēderu rotājas plata, sudrabaina josta ar dažādiem neizprotamiem hieroglifiem.

5) apzīmētājsCilvēka vēdera forma ir atkarīga no fizisko aktivitāšu un ēšanas ieradumiem.

6) vietas apstāklisRūpīgi nemazgājot rokas, augļus un dārzeņus, vēderā var attīstīties spalīši un cērmes.



vēdera aizcietējums, vēdera aorta, vēdera bruka, vēdera dobums, vēdera forma, vēdera gripa, vēdera izeja, vēdera josta, vēdera korsete, vēdera krampji, vēdera lielums, vēdera masāža, vēdera muskulatūra, vēdera noslīdēšana, vēdera orgāni, vēdera plastika, vēdera prese, vēdera pūšanās, vēdera sāpes, vēdera spazmas, vēdera tauki, vēdera tiesa, vēdera trauma, vēdera trūce, vēdera uzbūve, vēdera vīruss
 

mazs vēders, liels vēders, pilns vēders, plakans vēders, tukšs vēders, tvirts vēders
 

noberzt vēderu, piepūst vēderu, saskrāpēt vēderu, savainot vēderu, uzpūties vēders, vingrināt vēdera presi



vēders, v.

1. Ķermeņa daļa vai posms, kurš sākas zem krūtīm un kurā atrodas gremošanas orgāni. 

Liels vēders. Vēdera dobums. Sakrustot rokas uz vēdera.

pārn. Sajozt vēderu badoties, neēst, maz ēst.

2. Kuņģis; zarnu trakts. 

Paēst pilnu vēderu. Sāp vēders.

3. Apaļš izliekums (kādam priekšmetam sānos). 

Kaudze ar vēderu. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1156–1157]


vēders, -a, v.

1. Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.

Vēdera muskuļi. Liels vēders.

Vēdera dobums anat. – cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).

Vēdera prese anat. – vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.

Vēdera plēve – vēderplēve.

Vēdera izeja – izkārnījumu izvadīšana no organisma.

Vēders iziet – saka, ja zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.

Uzpūsts (arī uzpūties) vēders – saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.

Vēdera tīfs – vēdertīfs.

Ievilkt (arī ieraut) vēderu – ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.

Izgāzt vēderu – izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.

Marta piecēlās, nostājās spoguļa priekšā un jau kuro reizi ilgi un uzmanīgi apskatīja savu ārieni, vēderu. Lukjanskis 4, 139.

Sakarā ar .. vēdera preses vājumu cilvēkam mēdz būt iekšējo orgānu noslīdējums. Veselība 62, 10, 13.

To vēdera plēves daļu, kas aptver tievās zarnas, sauc par apzarni. Veselība 64,11, 30.

Jāpajautā [slimniekam] .., kāda ir vēdera izeja .., cik reizes vēders iziet diennaktī .. K. Rudzītis 2, 26.

1900. gadā sliktā ūdens dēļ Rīgā ap 2000 cilvēku saslima ar vēdera tīfu. Zvaigzne 79, 21, 6.

Smaga nopūta ierāva [saimniecei] vēderu un sacēla plecus uz augšu. Upīts 4, 125.

// Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.

Vēža vēders. Lapsenes vēders. Ērces vēders.

// pārn. Norobežota telpa (kā) iekšienē.

Pie Muitas dārza krastmalas pietauvojies milzīgs tvaikonis, kura dzelzs vēders aprija bēgļus ar visām viņu mantām. Lāms 7, 343.

2. Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.

Pēdējais piliens glāzē neiekrīt, notek gar pudeles vēderu. A. Skalbe 6, 144.

Zemu pāri mūsu galvām aizlidoja neveikls divplāksnis dzelteni krāsotu vēderu. Zigmonte 5, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


vēders – vādars
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


vēders – puncis sar., bungulis sar.


Caurs vēders vienk.– caureja.


Ciets vēders sar. – apgrūtināta zarnu iztukšošanās.


Cik (tik) vēderā lien sar. – cik gribas (ēst).


Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) vienk. – būt ļoti padevīgam un iztapīgam.


Mīksts vēders sar. – paātrināta zarnu iztukšošanās.


Pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu sar., arī pielikt (pilnu) vēderu vienk. – pilnīgi paēst.


Piepildīt vēderu sar. – paēst, apmierināt izsalkumu.


Pilns vēders sar. – saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.


Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu; saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.


Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu.


Smejas, vēderu (rokām) turēdamssaka, ja (kāds) ļoti smejas.


Strādāt (arī kalpot) par vēderu sar. – strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).


Tukšs vēders sar. – saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.


Vēdera tiesauzturam nepieciešamais (kā) daudzums.


Vēders (pie)prasa savu (tiesu)saka, ja sāk gribēties ēst.


Vēders kauc (arī kurkst, rūc) sar. – saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).


Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām sar. – saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Anatomijāvēdera dobums, vēdera sienas, vēdera sienas apvalki, vēdera plēve, vēdera muskuļi, vēdera prese, vēdera aorta, vēdera vēnas.
 

Fizioloģijāciets vēders, vēdertīfs.


vēders, apv. vēdars; lš. vĕdaras. pr. weders ‘vēders, kuņģis’, lat. uterus. Pamatā ide. *O¢dero– : *udero– ‘vēders’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1132]


angļu – stomach

baltkrievu  жывот

franču – ventre

igauņu  kõht

krievu – живот

latīņu – venter

lietuviešu – pilvas

lībiešu – mag

poļu – brzuch

somu – vatsa

ukraiņu – живіт

vācu – der Bauch

zviedru – magen



Pēc vēdera maize nestaigā, bet vēders pēc maizes. 
 

Tukšais vēders sliņķi dziedē. 
 

Tukšs vēders māca strādāt.

Paēdušam vēders sāp, neēdušam galva. 


Pilns vēders slavē gavēni. 
 

Ar tukšu vēderu nevar dievam paldies sacīt. 
 

Tukšs vēders nav draugs.
 

Labāk ar tukšu vēderu apgulies nekā ar parādiem uzcelies.
 

Pats ēd, pašam vēders sāp. 
 

Katrs sev tas tuvākais, vēders – dievs visaugstākais. 
 

Kad vēders nestrādā, nestrādā galva. 
 

Visi gudri, kad vēders pilns. 


Kad vēders kurkšķ, tad būs sērgu laiki.
 

Kad vēders niez, tad lēts sviests.
 

Kad vēders sāpot, tad vajagot ēst pelējušu maizi.
 

Savārītus melnalkšņa pumpurus dzer pret vēdera graizēm.
 

Pavasarī salasa rudzu zāli, sakaltē, saberž un iedod slimniekam ar alu pret vēdera graizēm.
 

Ja vēders uzpūsts, tad tas pēc saules noiešanas jāapspaida ar trim zirņiem, kas jāaiznes un jānoliek kādā krustceļā.



Augšpēdus tukšs, uz vēderu pilns. – Cepure. 
 

Auns vērša vēderā. – Zeķe zābakā. 


Jo dzērve skrien, jo vēders briest. – Spole vērpjot. 
 

Rūkums guļ sētmalā, mušu pilns vēders. – Bišu strops. 
 

Dzelzs vēders, linu mugura, koka iekšas. – Rokas zāģis. 


Tukšs – ak kā grūts! Pilns – ak kā viegls! – Vēders
 

Ādas muciņa uz kaula sārta. – Vēders



Vēders sāp, vēders sāp,

Vēderzāļu gribēdams;

Dod, māmiņ(a), sviest’ ar maizi,

Tad vēders nesāpēs. [LD 2911-0]

 

Tin’ māmiņa, sav’ meitiņu

Pērnajāsi pakulās:

Tukšis pūrs, pliks vēders,

Pie vārtiem vedējiņi. [LD 17150-0]

 

Man māmiņa teli deva,

Plati ragi, liels vēders;

Kūtī rūmes tai nebij,

Laiderī nestāvēj’. [LD 16453-2]


Kas bārenei ēsti ļāve,
Cik vēders gribējās:
Iesmeļ zupu šķīviņē,
Nogriež plānu riecentiņu.
[LD 4416-0]

 

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut es sievas neredzējs:
Īsas kājas, šķībi gurni,
Vēders šķūņa lielumā.
[LD 9754-1]


Vēzis, žurka un vambole (vabole)

[..] Princese prasa: „Kas tur apakš galda tā ērmojās?”

„Kas nu ērmojās? Zirņi vēderā nevar satikt: sāk kauties!”

Ak tu manu dieniņ, tas bij trāpīts! Princese itin gardi pasmējās. Ķēniņš tūlīt pieceļas un saka: „Tev pieder viņa – tu esi mans znots!” [..]
[Lerhis-Puškaitis 1991 : 173]



Lielais slinkums

[..]

Zaļā, mīkstā zālītē sēd,

Saulgozī izgāzies dēd,

Atstiepis zobus, dveš,

Muti kā vārtus pleš –

Ačteles pusmiegtas ciet,

Mušas pa degunu iet

Pašā vērsmes virumā sūt,

Pacelties sliņķim par grūt’.

 

Ne viņam salka, ne slāpa –

Slinkums savu slinkumu lāpa.

Guļ pilns vēders un tuš –

Kuš, mani bērniņi, kuš! [Rainis 2000 : 292]


LIENĪTE (noskatās zobgalīgi). Nu, lien nu, lien no krāsns zemē! Te nu bij lielais drošinieks! Pē! Bēg uz krāsns. Bail no pēriena. Es nu gan uz krāsni nebēgtu.

(Sprīdītis lien nošļucis zemē, sameklē savu ķeblīti un sēžas pie darba.)

LIENĪTE. Joz nu siksnu ap vēderu. Trīs dienas jau nu putras ne paost nedabūsi. Pamāte kā pūķis.
[Brigadere 1998 : 15]
 



Vēdera muskuļi veido vēdera priekšējo sienu jeb vēdera presi. Šāds nosaukums dots tādēļ, ka, vienlaicīgi saraujoties visiem vēdera muskuļiem, tie spiež uz iekšējiem orgāniem vēdera dobumā.
[Sagatavots pēc: Valtneris, Visocka 1997 : 49]