Tradicionālā transkripcija

[v¥c:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[væʦ]


[v] – balsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – cs.



vec- sakne, vārda celms

-sgalotne




vec-ais+tēv-s

vec-ā+māt-e

Vec+gad-s

vec+grav-a

vec+laik-u

vec+latv-ieš-i

vec+mām-iņ-a

vec+mām-uļ-a

vec+māt-e

vec+meistar-s

vec+meit-a

vec+pien-s

vec+pil-sēt-a

vec+puis-is

vec+saim-niek-s

vec+tēt-iņ-š

vec+tēv-s

vec+tic-īb-a

vec+up-e

vec+vārd-s

vec+vec-āk-i

vec+vec-mām-iņ-a

vec+vec-mām-uļ-a

vec+vec-māt-e

vec+vec-tēv-s


vec+laic+īb-a

vec+mod+īg-s


vecais

vecajie

vecākais

vecāki




vecspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

vec-s

vec-i

vec-a

vec-as

Ģ.

vec-a

vec-u

vec-as

vec-u

D.

vec-am

vec-iem

vec-ai

vec-ām

A.

vec-u

vec-us

vec-u

vec-as

I.

ar vec-u

ar vec-iem

ar vec-u

ar vec-ām

L.

vec-ā

vec-os

vec-ā

vec-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

vec-ais

vec-ie

vec-ā

vec-ās

Ģ.

vec-ā

vec-o

vec-ās

vec-o

D.

vec-ajam

vec-ajiem

vec-ajai

vec-ajām

A.

vec-o

vec-os

vec-o

vec-ās

I.

ar vec-o

ar vec-ajiem

ar vec-o

ar vec-ajām

L.

vec-ajā

vec-ajos

vec-ajā

vec-ajās

V.

vec-o! vec-ais!

vec-ie!

vec-o! vec-ā!

vec-ās!

 

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

vec-s

vec-ais

vec-āk-s

vec-āk-ais

vis-vec-āk-ais

pats vec-āk-ais

vec-āk-ais

Sieviešu dzimte

vec-a

vec-ā

vec-āk-a

vec-āk-ā

vis-vec-āk-ā

pati vec-āk-ā

vec-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja sastāvdaļa – Mūsu tēvs ir vecs un gudrs.

2) apzīmētājsVecais velosipēds tika salabots.



veca aita, vecs ceriņkrūms, vecs dokuments, vecs ievārījums, vecs joks, vecs fotoamatieris, veca govs, vecs kaķis, vecs kalendārs, vecs kolekcionārs, veca lieta, veci ļaudis, veca māte, veca meita, vecs mežs, vecs Mēness, veca mīlestība, veca nauda, veci notikumi, vecs puisis, veca sieviete, vecs suns, vecs tēvs, vecs vilks, veca ziņģe, vecs zirgs, veca zupa

 

vecais ceļš, Vecā Derība, vecās drēbes, vecā druka, vecā dzīve, vecais direktors, vecās fotogrāfijas, vecais gads, vecā gultne, vecā gvarde, vecie kartupeļi, vecais kontinents, vecie laiki, vecās mājas, vecā paaudze, vecā pasaule, vecās tradīcijas, vecie zābaki

 

vecum vecs, vecs jo vecs



vecs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku). Pretstats: jauns.

Elga Meldre: Tur bija viņa fotouzņēmumi, sākot no maza bērna .. un beidzot ar dzīves saliektu vecu vīru. A. Grigulis 9, 632.

Māte .. nemaz vēl nebija veca, viņai bija tikai daži gadi pāri četrdesmitiem, bet viņas mati jau bija sirmi un mugura salīkusi. Zālīte 5, 183.

Es allaž nobīstos, vai tiešām esmu kļuvis tik vecs un mans gars jau tik salauzts, ka esmu palicis sentimentāls? A. Eglītis 2, 6.

Priekš jaunu ļaužu priekiem viņš bij par vecu .. K. Skalbe 1, 183.

// Par cilvēku grupu.

Šie stāsti bija ļoti līdzīgi tiem, ko dažkārt mēdza atcerēties Harija tēvs .. un vispār vecie latviešu zvejas ļaudis. Talcis 7, 229.

// ar not. galotni Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.

Vasaras beigās Grašu tēvs aizveda jauno Pakalnu un Zani pie mācītāja. Uzsauca pirmo reizi. Vecie Pakalni vēl smīnēja vien .. Sakse 2, 27.

Uz acumirkli ielaida vecos Kalniņus jātnieku vidū pie Jēkaba .. Birznieks-Upītis 1, 46.

.. tas nebij nekāds babulnieks, ko te glabāja, bet Brīviņu pirmais gruntnieks, vecais Vanags .. Upīts 4, 238.

// Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).

Veca liepa.

Saimniekam bija vecs, akls suns, kas savu mūžu jau bija nokalpojis. Paegle 4, 342.

Un tad.. man ienāk prātā pīlādžkoks… Varbūt tā nemaz vairs nav. Tas bija vecs koks. Varbūt vētra izgāzusi – tik vecs tas bija. Pasaules spogulī I, 375.

Vecs buks sar. – daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.

// Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā sen (par debess ķermeņiem).

.. pēc gadiem četrdesmit pieciem uz mūsu vecās Zemes būs divreiz vairāk cilvēku nekā pašreiz. Liesma 64, 3, 6.

.. Nez kāpēc nejūtos vairs drošs: Vai mēness šonakt vecs un dilstošs vai gluži jauns un pieaugošs? A. Skalbe 9, 124.

2. Raksturīgs cilvēkam vecumā. Vārgs, nespēcīgs.

„Bet kājas gan vecas, neklausa vairs… no visa var manīt, ka vakars klāt,” Andra tēvs atteica .. Apsīšu Jēkabs 3, 42.

Sirmajam jūrniekam acis kļuvušas vecas, tās asaro, sevišķi vējainā laikā. Līvs 3, 21.

Tad lūpas sašķobās, seja pēkšņi kļūst veca un savītusi. Dripe 3, 237.

Veca galva – aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.

3. Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).

„Vesela rinda darbinieču ir jaunākas par mani, vēl nesen mani viens nosauca par veco kadru ..” Zigmonte 4, 48.

„.. ir uzņēmumi ar slavenu vēsturi, nevar būt, ka tajos nav neviena veca speciālista .. Krūmiņš 1, 48.

Siliņam ir divdesmit gadu, bet vecie zvejnieki par viņu saka: „No tā dienās būs lietas koks…” Līvs 1, 12.

// Tāds, kas ilgi, daudzus gadus nodarbojas (ar ko).

Zaķis… Baronlielskungā pamazām pamodās vecais mednieks. Upīts 18, 38.

// Tāds, kas samēra ilgi dzīvo (kādā vietā).

.. viņa piezvanīja arī man, domādama, ka es, vecs šejienietis, varēšu par atradumu pastāstīt kaut ko sīkāk. Birze 3, 7.

// Tāds, kas samērā sen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.

Reiz tramvajā Tenis Upmalis satika vecu paziņu, ar kuru tas bija strādājis kopā fabrikā .. Skujiņš 5, 23.

„Jūs taču esat veci draugi.” Dripe 2, 101.

4. Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi. Tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.

Vecs muižas centrs.

Andrejs nezināja, ko iesākt ar savu veco rakstāmgaldu. Tas bija kalpojis vairākus gadus, bija liels, ērts, dziļām atvilktnēm un izvelkamu atbalstu rakstāmmašīnai vai tējas tasei. Pasaules spogulī II, 23.

Straumēni ir ļoti vecas mājas, un to var redzēt no lielajiem kokiem, kas aug ap viņu ēkām. Virza 1, 19.

.. Ģente ir veca pilsēta. Tās sākums meklējams 9. gadsimtā. Rīgas Balss 58, 114, 6.

Asfalts bija izdrupis, un atkal nāca redzams vecais, izturīgais bruģis .. Zigmonte 17, 5.

// Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts. Sen zināms.

Stikls ir sen pazīstams materiāls. Arī stikla mākslinieciskā apdare ir veca māksla, apgūta jau pirms mūsu ēras. Lauku Dzīve 76, 11, 18.

Krokusi ir viena no vecākajām pasaules puķu kultūrām, kas bija pazīstama jau pirms 3500 gadiem .. Lauku Dzīve 81, 3, 16.

„Darba gaitā [filmas] virsraksti bieži mainās,” Biruta paskaidro vecu patiesību. Zigmonte 4, 25.

Kaukēns: Tā jau veca lieta: jo retāki viesi, jo veiklākas namamātei kājas. Blaumanis 6, 363.

// Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.

Gaužēns: Esmu cēlies no vecas, senas cilts. No kalpu cilts. Zālīte 3, 14.

Izgājuši meža malai cauri pie Druviņu lauciņiem, viņi apstājas, i nepazīst vairs veco vietu, uz kurieni viņi tik bieži nākuši. Birznieks-Upītis 6, 143.

„Vai man te vaļas nezin cik reižu braukāt. Labi, ka aiz vecas draudzības vienreiz atbraucu.” Dripe 2, 60.

// Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.

Katra vecā pastkarte – tā ir daļiņa vēstures, kas glabā sevī aizgājušās pasaules elpu. Literatūra un Māksla 80, 45, 16.

Savu lielāko daļu laika viņš pavadīja rakstāmistabā, rakņādamies pa veciem, noputējušiem rakstiem .. Zeiboltu J. I, 105.

„Visapkārt sprēgāja virpas skaidas, dūca ratiņu spoles, bet gaišākajā vietā pie paša skala kāds lasīja vecajā, biezajā grāmatā ar melnajiem vākiem un spožiem misiņa stūriem.” Pasaules spogulī II, 178.

// parasti ar not. galotni Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.

Uzturā izlieto jaunas saknes, vecās saknes ir negaršīgas, koksnainas. Rīgas Balss 58, 235, 6.

5. Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.

Zvana tornis Augstkalnu kapsētā bija vecs, apsūnojis, sašķiebies .. Laicens I, 120.

.. saimnieks pašlaik plēsa nost salmus kūts jumtam .. „Vecs jumts, sak, jānoplēš pakaišos, tikpat rudenī jāliek jauns.” Sakse 2, 37.

// Novalkāts (par apģērbu, apaviem).

Melns, nodriskāts lakatiņš galvā. Veca, salāpīta vīriešu žakete mugurā. Rihters 1, 425.

Vecā, caurā kreklā stinga pleci .. Sirmbārdis 1, 40.

Saimnieks atdevis savus vecos zābakus, Mārtiņš bij tik laimīgs .. Vienam pazole gan vaļā, .. galvas bij sarkanas un cietas kā koks. Upīts 4, 259.

// Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).

.. [vīrietis] saoda sēra smaku. Viņam šķita, ka smird simts vecas olas. Ādamsons 2, 138.

Svaigām zivīm žaunas koši sarkanā krāsā, .. acis izspiedušās, dzidras; vecām zivīm žaunas gļotainas, zilgani pelēkas .. Rīgas Balss 58, 83, 6.

.. todien pārdošanā bija vecs, sarūdzis piens. Rīgas Balss 83, 204, 5.

// Tāds, kura lietošanas, derīguma termiņš ir beidzies (piemēram, par dokumentiem).

Veca caurlaide.

6. parasti ar not. galotni Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).

.. gads .., ar kuru tik daudzas dienas un naktis kopā būts un sarasts, pēkšņi kļuvis par veco, par pērno gadu un aizgājis .. Zigmonte 11, 135.

Kaspartēvs zina nebeidzamus stāstus par vecajiem laikiem, kad no Kolkas līdz Lūžņai gar piekrasti lībieši vien dzīvojuši. Zigmonte 2, 190.

Reiz bija – tā sākas pasaka – reiz vecos, labos laikos bija… Pasaules spogulī I, 434.

„Cik tas gan skumji, ka tu tik neiecietīgs pret tēvu. Viņš ir vecu laiku cilvēks, tad par ģimeni bija citādi ieskati.” Bendrupe 2, 131.

// Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.

Vecais valsts aparāts. Ambaltajs nodevās vecām atmiņām. Cik reižu viņš šo pašu celiņu bija nācis kājām, kad .. tēvs vēl nebija atjājis pretim. Birznieks-Upītis 6, 187.

Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, cilvēki kļuvuši citādi, vecie vērtējumi vairs nederēja .. Upīts 4, 643.

7. parasti ar not. galotni Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā. Iepriekšējais.

.. tagadējais kalējs aizveda orē agrāko kalēju ar piederīgiem to pašu ceļu atpakaļ, pa kuru tie .. atnāca. Vecais kalējs bija ielikts orē pusguļus .. Birznieks-Upītis 1, 18.

Vai jaunajam dzīvoklim būs viens logs tāpat kā vecajam? Kalndruva 5, 132.

.. [kuģa] komandā gan vairāki cilvēki bija mainījušies, taču pamata kodols palicis vecais. Talcis 7, 273.

Bībele sastāv no Vecās Derības un Jaunās Derības. Pirmajā daļā ir runa par pasauli līdz Kristum, par pasauli vēl nepilnīgās, daļējās saitēs ar Dievu (tāpēc – Vecā Derība). Jaunajā Derībā ir runa par jaunām saitēm ar Dievu Jēzū Kristū. Rubenis 1, 70.

// Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.

Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs – gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.

Vecā ortogrāfija val. – latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.

Skaidrs, ka nav tik vienkārši veco administratīvi komandējošo sistēmu nomainīt ar tautas varas .. elementiem. Lauku Avīze 90, 34, 8.

Krievijā oficiāli bija spēkā Jūlija kalendārs, tāpēc [raksta] norādēs visu Rīgas laikrakstu datumi ir pēc vecā stila. Zvaigžņotā debess 85/86, 1, 49.

Aizveru grāmatu ar veco druku. Čaklais 6, 19.

.. Mancelis šai grāmatā .. liek pamatus .. vecajai latviešu ortogrāfijai, kas pastāvēja 300 gadu. Jaunās Grāmatas 61, 1, 44.

8. Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.

Mēnesi vecs bērns. Divpadsmit gadus vecs pusaudzis.

Tagad viņa atgādināja nevis astoņpadsmit, bet astoņus gadus vecu meiteni. Vilks 5, 149.

„Tu nu gan neesi savācis ne tik daudz [siena], ar ko trīs dienu vecu teļu pabarot,” nodomāja Kļava. Kalndruva 5, 217.

.. Tūteres ozols, domājams, ir ap 800 gadu vecs. Galenieks 2, 316.

9. lietv. nozīmē: vecais, -a, v.; vecā, -ās, s. Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.

Tagad viņa pārliecinājās, ka tās pašas likstas šodien piemeklē jaunos, kā reiz piemeklējušas vecos, kas kādreiz bija jauni. Purs 4, 340.

.. mēs visi zinām, ka vecajam, kā paslepen visi saukā sirmo pulkvedi, par spīti viņa bargajai balsij, ir gādīga tēva sirds. Grīns 1, 275.

Kad vēl kādu brītiņu bija sēdējušas, tad vecā sacīja: „Celsimies nu atkal, meitiņ, un iesim tālāk..” Kaudzītes 1 a, 6.

10. lietv. nozīmē: vecais, -a, v.; vecā, -ās, s.; sar. Viens no laulātajiem.

Skaidrīte: Nāc nu, August, piesēdi! – Auguste: Man jau nav vaļas tā sēdēt – vecais gaida mājā. Putniņš 1, 24.

// dsk. Vecāki.

Harijs smaida piemiegtām acīm. „Kad es beidzu vidusskolu, man arī nebija sevišķa aicinājuma. Tāpat kā tev negribējās mācīties. Bet vecie piespieda un pareizi darīja.” Brodele 17, 31.

// Tēvs vai māte.

„Kur tēvs?” es aizgūdamies prasu. – „Tavs vecais? Sveiks un vesels ..” Grīns 1, 110.

Pie brokastu galda tēvs sēdēja invalīda ratiņos, pēdējās nedēļās vecais piepeši bija iegribējis apskatīt Rīgu, ņurdēja un žēlojās, ka jau trīs ziemas sēžot mājās .. Bels 8, 120.

11. lietv. nozīmē: vecais, -ā, v. Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis. Tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.

Mūžīgi ārdoša cīņa Met bangas pret pasaules krastiem, Cīņa starp iegūto veco Un vienmēr topošo jauno. Aspazija 3, 203.

.. jaunais mākslā var būt arī stipri aizmirsts vecais, īstajā laikā un vietā aktualizēts senais. Literatūra un Māksla 79, 33, 2.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


vecs, -a – vacs, -a; senejais, -uo; veci cilvēki – vaci ļauds; vecu vecais – seņsenejais 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


v¥cs kâ v¥ca b¥ka; kâ v¥cs cìlv£ks; kâ v¥ca grezele; kâ v¥ca gùovs; kâ v¥càis klàms; v¥cs kleperîtis; kâ v¥cs mèness; kâ v¥cs mirùonis; kâ v¥ca pastala; kâ v¥cs sùns; kâ v¥ci vàģi; kâ v¥càm vìlkàm; kâ v¥ca vista; kâ v¥cs zixgs.
[Sagatavots pēc : Putniņa, Timuška 2001 : 266]


vecs – vecāka gadu gājuma sar., pārvecs sar.; pāraudzis sar., savecējis


vecs – jauns


Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm sar. turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.

 

Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) sar. – atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.

 

Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.

 

Kā veca beka vienk. – saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.

 

Mētājas (apkārt) kā veca nauda sar. – saka, ja kāds klaiņo.

 

Noslēgt vecus rēķinus – norēķināties; atriebties.

 

Pa vecam sar. – tā, kā ir bijis līdz šim.

 

Veca dziesma sar. – saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.

 

Vecs (arī pazīstams) numurs sar. – saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.

 

Vecais zēns (arī puika) sar. – lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Ātri vecs paliksi sar. – saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs.

 

Nezināt, cik vecs ir sar. – saka, ja kāds ir pilnīgi apjucis, zaudējis saprašanu. Saka, piedraudot pārmācīt kādu.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1313]


VietvārdiVecsvirlaukas muiža, muiža Jaunsvirlaukas pagastā; Vecsudmalu ezers, ciems Praulienas pagastā; Vecsalienas kapi, kapi Vecsalienas pagastā; Vecstārķi, viensēta Novadnieku pagastā.


vecs; lš. vẽtušas, apv. vẽčas ‘t. p.’, kr., ukr. втхий ‘vecs, savecējis’ (ssl. vetъхъ ‘vecs, novecojis, sens’), bulg. втъх, č. vetchý, p. wiotchy, wiotki ‘t. p.’, go. wiþrus ‘gadīgais jērs’, he. uitt- (< *uet-), si. vatsará, *vátas- ‘gads’, vatsájērs, bērns’ (← ‘viengadīgais’), gr. tos, dial. tos ‘gads’, lat. vetus ‘vecs, sens’.

Pamatā ide. *t- ‘gads’, kam pievienotos pied. -(e)s-. Sakne ar šā piedēkļa variētu formu lš. vẽtušas. Sal. arī si. tri-vats-á- ‘trīsgadīgs’, kur –vats- < *-vets­-. Baltu forma laikam bijusi diferencēta: *etua– (Trautmanis; no šās formas lš. vẽtušas; atbilstoša arī slāvu pirmforma un ir. *vatuša-) un *etsa-, no kā la. vecs (< *vecas < *vetsas). Šai formai atbilst ķeltu *etsi-, no kā vidusīru feis, korniešu guis ‘sivēnmāte’ (← ’gadīga’).

Pēc cita uzskata (Endzelīns) vecs < *vets un c no norminatīva vispārināts paradigmā (tātad -s galotne, ne piedēklis).

Vārds ir sens adjektivēts substantīvs ar sākotnējo noz. ‘gadīgais’ (pretstatā tikko vai nesen dzimušam). Iespējams, ka noz. ‘agrākais, ne tagadējais’ piemitusi jau saknei *et- un noz. ‘gadīgais’ ir atvasināta, piem., savienojumā „agrākais (pērnais) jērs” → „gadīgais jērs”. Par šādu nozīmes attīstību sal.gr. hnos (< *senos) ‘vecs, pirmais’: dí-enos ‘divgadīgais’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 497–498]


angļu – old

baltkrievu – стары

franču – ancienne

grieķu  παλιά

igauņu – vana

ivritā – זקן

krievu – старый

latīņu – vetus

lietuviešu – senas

poļu – stary

somu – vanha

ukraiņu – старий

vācu – alt

zviedru – gamla



Kas daudz grib zināt, tas paliek vecs. 


Ar vecu zirgu var taisnas vagas dzīt. 


Vecs puisis tikpat kā vecs suns. 


Vecam puisim cieti nagi.


Jo vecāks puisis, jo īsākas biksas. 


Jaunie putni veco putnu dziesmu dzied. 


Vecais suns plecos. 


Vecam aunam stipri ragi. 


Vecam āzim stīvi ragi. 


Kad bērns neraud, kad vecs nevaid. 


Bērni, kur mūriņš, veci, kur aizkrāsne? 


Bērnu var mānīt, bet vecu nē. 


Vecs, vecs, bet ar bērna prātu. 


Tās ir vecas bites. 


Blīkš kā veca bise. 


Labāk ņem vecu bļodu un pilnu, nekā jaunu un pie tam skaistu, bet tukšu. 


Prātīgs kā laikam vecu cilvēku bērns. 


Veciem cilvēkiem vājas kājas, bet stiprs prāts. 


Vecs cilvēks ar prātu, jauns ar darbiem. 


Veca cilvēka padoma nav samaksājams ar zeltu. 


Vecs cilvēks mājās ir zelts. 


Kas vecāka cilvēka vārdu neklausa, tas suņa godu nopelna. 


Vecam cilvēkam kumeļa prāts. 


Par vecu un kropli nesmejas. 


Dod vecam godu, griez jaunam ceļu. 


Lai ir vecs, kad tik labi lec. 


Dauzās tāpat pa grēka pasauli kā veca nauda. 


Vecs domā nosirmot, jauns piedzīvot. 


Vecs koks grūti izraujams. 



Vecu mani vecināja,

Kad man bija vecai būt?

Piektdien dzimu, sestdien augu,

Svētdien gāju tautiņās. – Beka. 

 

Vecs vecs tētiņš,

Krustām šķērsām kažociņš. – Logs


Kalni pliki, logi tumši,

Kaimiņš kaimiņa nepazīst. – Vecs cilvēks



Vecs mans vīriņš,
Vecs kumeliņš;
Vāru putru vīram,
Vāru kumeļam. [LD 22160-0]

Vecam prasu padomiņu,
Vecs mācīja trakumā:
Vecs mācīja meitas zagt
Madariņu kalniņā,
Madariņu kalniņā
Miglainā rītiņā. [LD 13571-0]

 

Vecs, vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Deviņ’ gadi bārdu dzina,
Desmitā sievu ņēma. [LD 15493-0]


Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam vecs kažociņš. [LD 27824-0]


Veca, veca tautu meita,
Vecs vizbuļu vaiņadziņš;
Kad tā pati jauna būtu,
Tad to jaunu darinātu. [LD 24290-0]


Līka liepa, līks ozolis,
Tie bij labi šūpoties;
Vecs tēviņis, māmuļīte,
Tie bij labi padomnieki. [LD 3362-0]


Dzīvodams, strādādams,
Nemanot vecs paliku
Atnāc’ manis vecumiņš,
Kā vakara launadziņš. [LD 27275-1]


Veca, veca tautu meita,
Vēl jo vecs vaiņadziņš;
Šūstījās, lāpījās,
Man’ brālīti gaidīdama. [LD 24289-0]


Kā cēlies Madlienas nosaukums

Tanī pat vietā, kur tagad atrodas Madlienas mūra baznīca, senāk bijusi maza koka baznīciņa. Apkārt šai mazajai baznīciņai bijušas mācītāja ēkas un aiz tām atkal parastās zemnieku būdiņas. Nedz baznīcai, nedz arī šai nelielajai mājiņu kopībai – ciematam – nebija sava nosaukuma. Nosaukums radies šādi.

Vecā koka baznīciņa bijusi jau pavisam veca. Ticis nolemts, ka jāmūrē jauna akmeņa baznīca. Mūra darbi tikuši uzsākti, bet bez kaut kādiem panākumiem: cik pa dienu uzmūrējuši, tik naktī sabrucis. Kāds burvju pēctecis, vecs galdnieks, sacījis, ka tikai tad baznīcu uzmūrēšot, ja tur iemūrēšot vienu jaunavu. Tomēr neviena madlēniete neuzdrošinājusies ļaut sevi iemūrēties. Tad mācītājs izdomājis kādu viltību. Viņš sarīkojis ļoti lielas dzīres. Pirmajā dzīru naktī, tā ap pusnakti, viņš ieaicinājis pie sevis divpadsmit no vīna apskurbušas jaunavas un jautājis, kura no viņām gribot valdīt jaunceļamās baznīcas atslēgas. Ciemata skaistākā jaunava Madaļa teikusi, ka viņa to vēloties darīt. Citas jaunavas tikušas izsūtītas ārā, izņemot Madaļu. Mācītājs devis viņai dzert no kāda kausa vīnu, no kura Madaļa iemigusi dziļā un cietā miegā. Izmantodami viņas miegu, mūrnieki to pa tumsu aiznesuši uz jaunceļamo baznīcu un tur iemūrējuši. Iemūrētā jaunava baznīcas sienā vēl mocījusies trīs dienas, līdz pēdīgi tad arī nomirusi. Stāsta, ka ļaudis visas šīs trīs dienas, kamēr Madaļa pa baznīcas mūri mocījusies, naktī pat acis aizvērt nevarējuši, jo bijusi sadzirdama mocekles rūkšana baznīcas mūrī. Kad Madaļa pēdīgi nomirusi, mūris ticis mūrēts tālāk bez kaut kādiem traucējumiem. Madaļai par godu tad arī baznīca un pie tās atrodošais ciemats ticis nosaukts viņas vārdā par Madlienu.
[http://www.pasakas.net/]


Kāds zēns atbildējis un laidis kājām vaļu.



Anna Heinrihsone Vecums II.


Gustavs Šķilters Veca vīra galva.


Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.

 

Autore M. Purviņa.



Dziesma Vecās pils torņi. Imanta Kozula vārdi un mūzika.

 

Dziesma Vecais zābaciņš. Māras Zālītes vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Vecākās grāmatas Latvijā

1225.–1227. g. tiek sarakstīta pirmā grāmata Latvijas teritorijā – Livonijas Indriķa hronika.

1585. g. tiek izdots P. Kanīzija katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā, kas ir pirmā droši zināmā grāmata latviešu valodā.

1615. g. tiek izdota pirmā Latvijas teritorijā latviešu valodā iespiestā grāmata – baznīcas rokasgrāmata.

1638. g. klajā nāk pirmā latviešu valodas vārdnīca – G. Manceļa „Lettus”.

1649. g. tiek izdota pirmā vēstures grāmata par latviešiem – P. Einhorna „Historia Lettica”.

1685.–1691. g. E. Gliks iztulko Bībeli latviešu valodā.
[Sagatavots pēc: Asare 2010 : http://la.lv/]

 

Vecākais dabas rezervāts

Pēc Rīgas dabas pētnieku biedrības iniciatīvas 1912. gadā ir dibināts vecākais Latvijas dabas rezervāts un valsts vecākā aizsargājamā dabas teritorija – Moricsalas rezervāts. Šis 802 ha lielais rezervāts, kas apmeklētājiem ir slēgts, atrodas Kurzemē, Usmas ezerā. Rezervāta teritorijā ietilpst divas salas – Moricsala (savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727. gadā ar nelielu karaspēka nodaļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka) un Lielo Alkšņu salu.
[Sagatavots pēc: http://www.latvia.travel/]

 

Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca

Sabiles evaņģēliski luteriskajā baznīcā atrodas Latvijā vecākā kancele (16.–17. gs.) un vecākais kapelas zvans (liets 1450. gadā).
[Sagatavots pēc: http://www.sabile.lv/]