Tradicionālā transkripcija

[varêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[vɑreːˀt]


[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



var-sakne

-ē-piedēklis

-tgalotne

varē – vārda celms

-ētizskaņa






varētpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

var-u

var-am

esmu varē-j-is

esmu varē-j-us-i

esam varē-j-uš-i

esam varē-j-uš-as

2.

var-i

var-at

esi varē-j-is

esi varē-j-us-i

esat varē-j-uš-i

esat varē-j-uš-as

3.

var

var

ir varē-j-is

ir varē-j-us-i

ir varē-j-uš-i

ir varē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

varē-j-u

varē-j-ām

biju varē-j-is

biju varē-j-us-i

bijām varē-j-uš-i

bijām varē-j-uš-as

2.

varē-j-i

varē-j-āt

biji varē-j-is

biji varē-j-us-i

bijāt varē-j-uš-i

bijāt varē-j-uš-as

3.

varē-j-a

varē-j-a

bija varē-j-is

bija varē-j-us-i

bija varē-j-uš-i

bija varē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

varē-š-u

varē-s-im

būšu varē-j-is

būšu varē-j-us-i

būsim varē-j-uš-i

būsim varē-j-uš-as

2.

varē-s-i

varē-s-it/ varē-s-iet

būsi varē-j-is

būsi varē-j-us-i

būsit/būsiet varē-j-uš-i

būsit/būsiet varē-j-uš-as

3.

varē-s

varē-s

būs  varē-j-is

būs varē-j-us-i

būs varē-j-uš-i

būs varē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

var-ot

var-ot

esot varē-j-is

esot varē-j-us-i

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

varē-š-ot

varē-š-ot

būšot varē-j-is

būšot varē-j-us-i

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-tu

būtu lieto-j-is

būtu lieto-j-us-i

būtu lieto-j-uš-i

būtu lieto-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-var

ir bijis jā-var

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-var

bija bijis jā-var

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-var

 

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-var

būtu bijis jā-lieto

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-var

esot bijis jā-var

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-var

būšot bijis jā-var

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

varē-s-im!

2.

var-i!

var-iet!

3.

lai var!


Teikumā var būt:

1) izteicējsMēs varam noorganizēt talku pie skolas.

2) galvenais loceklisVarēt daudz.



varēt atcerēties, varēt domāt, varēt dzert, varēt ēst, varēt lasīt, varēt mācīties, varēt mīlēt, varēt rakstīt, varēt runāt, varēt skriet, varēt smieties, varēt spēlēt, varēt staigāt, varēt ziedēt



varēt, varu, vari, var, pag. varēju

1. Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt.

(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu – ar grūtībām paelpot.

Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt – saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.

.. palīdzu arī Baumanim darbā, kur vien varu. Birznieks-Upītis 5, 101.

Inese: Ja kādam ļoti, ļoti vajadzētu, es varētu arī atteikties no tās naudas, uzdāvināt tos tūkstošus. Gulbis 5, 226.

.. grūti atrast jaunu cilvēku, kas kaut zemapziņā nebūtu pārliecināts, ka ir spējīgāks un varošāks par veco paaudzi. Dripe 9, 52.

.. tās bija svešādās dziesmas, kuras viņš nevarēja atklausīties. J. Kalniņš 3, 8.

pārn. Es klausos [meža] nopūtā, Cik sirds to panest var. K. Skalbe 2, 351.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.

Zirgs var pavilkt vezumu.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).

Viss dzīvais var pielāgoties vides apstākļiem.

// Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).

2. parasti 3. pers. Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt.

Automobilis var attīstīt lielu ātrumu.

3. parasti 3. pers. Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.

Mēli var izmežģīt – saka par ko grūti izrunājamu.

Vai es kaut reizi esot padomājis, ka Beātei no manis varētu bērns būt? Zigmonte 17, 123.

4. Drīkstēt.

Pa baznīclaiku jau nedrīkstēja strādāt, tikai kad .. sāka zvanīt, varēja stāties pie kapājamās siles. Upīts 4, 141.

Vienam [bērnam] ieteicams sauļoties, otrs turpretī nedrīkst; viens var peldēties, cits nē. Zvaigzne 52, 11, 7.

„Vai mēs ar Gunāru varam iet kājām?” Klāvs prasa tēvocim. Preilis 1, 71. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


varētvarēt; kā var, tā jādzīvo kai var, tai ar, nevar nemaz navar nikai 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


varêt varêt, –u, -àm, pag. ¡ju, –¡jãm.

1. Būt spējīgam (ko darīt, veikt); spēt. es nevaru ne·kà svarîgâka pace`t

2. Būt tādam, kam ir iespēja, atbilstoši apstākļi (ko darīt, kādā veidā rīkoties, arī ko panākt, sasniegt). nevar¡ja jàu b¥rus skuõlã a vadît, naûdas jàu nebi.

3. 3. pers. Būt, pastāvēt iespējai (kam notikt, norisēt). pastalã kãjas nevàr sa`t.

4. Drīkstēt. ne·viênc nàu var¡š kùngu laĩkuôs ne·kùr bez atļaũjas iêt.

[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 675–676]


Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.


Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.


Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateiktsaka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.


(Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).


Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur; saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).


Nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut sar. – būt ļoti nogurušam, pārgurušam.


(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas ar grūtībām paiet.


Otram muti nevar aizsiet otram nevar aizliegt runāt.


Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) sar. – nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.


Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sar. – saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.


Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) sar.ļoti maz.


Bez rokām var palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.


Mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu.


Cirvi var (pa)kārt sar. – saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Verba varēt pamatā ir vārds vara.

Pamatā ide. *Oer– ‘griezt, liekt’. Saknes skaņumijā b. *Oer- : *Oar, no kā *Oarā– > la. vara. Vārds darināts blakus verbam vērt ‘liekt, griezt, vērst’, no kā ar nozīmes pārnesumu varēja būt ‘piespiest, pārvarēt’.

Verbs varēt ‘spēt’ (←‘ar spēku liekt, spiest’) un ‘veikt’ (parasti atv-os, piem., uzvarēt, pārvarēt). Šīs nozīmes cieši saistās. Par senāko nozīmi ‘liekt’ liecina verba varēt atv-i pievarēt, novarēt ‘pakļaut, pieveikt’ (īsteni: ‘pieliekt, noliekt’). Vārds pievarēt lietojams arī liter. valodā, bet vārdu novarēt aizstājuši verbi pārvarēt un uzvarēt, kas darināti pēc analoģijas ar pārspēt un (senāk lietoto) uzspēt.

Blakus formai varēt arī vārēt ‘veikt’. Pēc J. Endzelīna domām tā ir samērā jauna forma, kur ā garums izveidojies no palīgakcenta atv-u otrā zilbē, piem., uzvarēt > uzvārēt, no kā abstrahēts vārēt. Iespējams tomēr, ka blakus formu mijai *vert: vara: varēt bijusi arī sekundāra mija: iter. vārēt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 485–486]


angļu – to be able

baltkrievu быць у стане

franču – pouvoir

grieķu – να είναι σε θέση

igauņu – sutuma

ivritā – להיות מסוגל

krievu  быть в состоянии

latīņu – posse

lietuviešu – galėti

poļu – móc

somu – pystyttävä

ukraiņu – бути в змозі

vācu – können

zviedru – kunna



Adatas vai arī matadatas nedrīkst no zemes pacelt, jo nevar zināt, vai tās nav apburtas un tīšām nosviestas zemē.

 

Lai varētu atminēt, kas aizmirsies, tad jāiet atpakaļ pa tām pašām pēdām.


Es bij meita, man bij dziesma,
Es varēju gavilēt!
Visi tautu tīrumiņi
Aiz dziesmām locījās. [LD 390-0]

 

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja mani šķirt
No tīkama tēva dēla? [LD 10035-0]

 

Lai darīja, kas varēja,
Es nevaru izdarīt:
Liek ar dūri malku cirst,
Ar zobiem skalus plēst. [LD 34248-0]

 

Sveša māte, ne māmiņa,
Ziemu raida sienu pļaut.
Kur var ziemu sienu pļaut,
Kur vasaru ledu lauzt? [LD 4293-0]


Talsu apriņķis

No Nurmuižas baznīcas uz pili ejot apakšzemes eja. Nurmuižas barons apsolījis tam lielu naudas summu, kas ieiešot tai ejā. Neviens no muižas cilvēkiem neesot iedrošinājies ejā ieiet. Minētā ejā varot tikt tikai pa lūku, kura atrodas blakus altārim. Kāds svešs vīrs, kuru neviens tur neesot pazinis, esot apņēmies ejā ieiet. Viņš paņēmis degošu sveci un gājis ejā iekšā, bet pēc brīža esot atgriezies ar sarūsējušu zobenu. Vīrs neko vairāk neesot varējis pateikt, kā tikai, ka gar vienu malu ejai esot bijuši kā zirgu steliņi sataisīti. Steliņos esot bijuši daudzi zobeņi, bultas un stopi. Barons samaksājis svešajam vīram solīto naudas summu, un vīrs aizgājis. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Mācītājs gājis pa ielu. Viņš redzējis, ka viens mazs puika nevarējis aizsniegt zvanu un raudājis. Mācītājs piegājis un piezvanījis. Puika teicis: „Nu tik muktim, nu būs dumi.”




Nav iespējams ilgi runāt par Aspaziju, nepieminot Raini. Rainis un Aspazija. Aspazija un Rainis. Var mainīties vārdu kārtība, bet šie vārdi ir un būs vienmēr blakus. [Zālīte 1997 : 156]


Dziesma Ja es varētu. Guntara Rača vārdi, Gunāra Kalniņa mūzika un izpildījums.


Dziesma Es varētu iet līdz. Grupas „Prāta vētra” vārdi, mūzika un izpildījums.