Tradicionālā transkripcija

[tèikt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[te͜ikt]


[t] – nebalsīgais troksnenis

[ei] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



teik-sakne, vārda celms

-tgalotne




noteikts




teiktpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teic-u

teic-am

esmu teic-is

esmu teik-us-i

esam teik-uš-i

esam teik-uš-as

2.

teic

teic-at

esi teic-is

esi teik-us-i

esat teik-uš-i

esat teik-uš-as

3.

teic

teic

ir teic-is

ir teik-us-i

ir teik-uš-i

ir teik-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teic-u

teic-ām

biju teic-is

biju teik-us-i

bijām teik-uš-i

bijām teik-uš-as

2.

teic-i

teic-āt

biji teic-is

biji teik-us-i

bijāt teik-uš-i

bijāt teik-uš-as

3.

teic-a

teic-a

bija teic-is

bija teik-us-i

bija teik-uš-i

bija teik-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teik-š-u

teik-s-im

būšu teic-is

būšu teik-us-i

būsim teik-uš-i

būsim teik-uš-as

2.

teik-s-i

teik-s-it/teik-s-iet

būsi teic-is

būsi teik-us-i

būsit/būsiet teik-uš-i

būsit/būsiet teik-uš-as

3.

teik-s

teik-s

būs teic-is

būs teik-us-i

būs teik-uš-i

būs teik-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek teik-t-s

tiek teik-t-a

tiek teik-t-i

tiek teik-t-as

ir ticis teik-t-s

ir tikusi teik-t-a

ir tikuši teik-t-i

ir tikušas teik-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika teik-t-s

tika teik-t-a

tika teik-t-i

tika teik-t-as

bija ticis teik-t-s

bija tikusi teik-t-a

bija tikuši teik-t-i

bija tikušas teik-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks teik-t-s

tiks teik-t-a

tiks teik-t-i

tiks teik-t-as

būs ticis teik-t-s

būs tikusi teik-t-a

būs tikuši teik-t-i

būs tikušas teik-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teic-ot

esot teic-is

esot teik-us-i

esot teik-uš-i

esot teik-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teik-š-ot

būšot teic-is

būšot teik-us-i

būšot teik-uš-i

būšot teik-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot teik-t-s

tiekot teik-t-a

tiekot teik-t-i

tiekot teik-t-as

esot ticis teik-t-s

esot tikusi teik-t-a

esot tikuši teik-t-i

esot tikušas teik-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot teik-t-s

tikšot teik-t-a

tikšot teik-t-i

tikšot teik-t-as

būšot ticis teik-t-s

būšot tikusi teik-t-a

būšot tikuši teik-t-i

būšot tikušas teik-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

teik-tu

būtu teic-is

būtu teik-us-i

būtu teik-uš-i

būtu teik-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu teik-t-s

tiktu teik-t-a

tiktu teik-t-i

tiktu teik-t-as

būtu ticis teik-t-s

būtu tikusi teik-t-a

būtu tikuši teik-t-i

būtu tikušas teik-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-teic

ir bijis jā-teic

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-teic

bija bijis jā-teic

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-teic

būs bijis jā-teic

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-teic

būtu bijis jā-teic

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-teic

esot bijis jā-teic

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-teic

būšot bijis jā-teic

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

teik-s-im!

2.

teic!

teic-iet!

3.

lai teic!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsIr svarīgi teikt labus vārdus.

2) teikuma izteicējsArnis teica, ka Ivars ieskaites laikā vairākkārt skatījies kladē.

3) galvenais loceklis Grūti teikt patiesību.



teikt apsveikuma vārdus, teikt laipnības, teikt rupjības, teikt sprediķi, teikt uzrunu

 

teikt atsevišķi, teikt kopā, teikt priekšā

 

klusu teikt, nedroši teikt, neskaidri teikt, skaļi teikt



teikt, teicu, teic, teic, pag. teicu, pārej.

1. Ar vārdiem paust, darīt zināmu (ko); sacīt. 

Teikt taisnību, patiesību. Teikt skaidri un gaiši. Kas tev to teica? Neteikt ne vārda (arī ne pušplēsta vārda). Teikt asus vārdus. Kā mēdz teikt. Teikt runu. 

2. novec. Slavēt, cildināt. 

Teikt meitas čaklumu. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1086]


teikt, teicu, teic, teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. teicu; trans.

1. Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Sacīt.

Teikt dažus vārdus. Teikt patiesību. Teikt runu.

Teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) – sveicinot teikt „labrīt!” („labdien!”, „labvakar!”).

Teikt (arī sacīt) ardievas – atvadīties, sakot atvadu vārdus.

Teikt (arī sacīt) priekšā – teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž.

Teikt (arī sacīt) paldies – pateikties.

Aiz krūma iebubinājās lielais melnis. „Nekā mani šoreiz nav tev ko iedot,” Mārtiņš teica klāt pieiedams .. Upīts 4, 85.

„Neraudi, Zuze! Un neļauj skuķiem brēkt,” Vilis aizsmacis teic. Avotiņa 2, 115.

Inspektors: .. jūs esat teicis, ka rūdas slāņu masa jūsu atklātās atradnēs sniedzoties vairākos simt miljonos tonnu? – Kristofers: To es arī tagad saku. Zīverts 1, 403.

Tēvs ar māti saskatījās. Viņi neteica viens otram ne vārda, bet abi smagi nopūtās. Birze 3, 37.

pārn. Mana Daugava, teic, ko lai daru nu, Dzīva saite mūs vieno un tur. Lasmanis 2, 113.

Zigis bija gribējis teikt skaļu labvakaru, bet tagad samulsis apstājās. Saulītis 12, 28.

„Teiksim nu pagaidām ardievas. Ej tagad mājās un aizmirsti, ka tu mani esi sastapis.” Lācis 15, 331.

.. aptiekāra Sietiņa meita Zenta rēķināšanā bija ļoti vāja. Viņa sēdēja man aiz muguras un vienmēr bikstīja mani teikt priekšā pat visvienkāršākās lietas. Zālīte 5, 14.

// Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).

Teikt (arī sacīt) acīs – teikt atklāti.

Savākušas savu mantību, izkāpjam, jo dzelzceļnieki, kas staigā gar vagoniem, kaut ko atzīmēdami blociņos, teic, ka vilciens tālāk neiešot. Spāre 5, 167.

Notārs: Patiesību vajag teikt vienmēr un visur. Zīverts 1, 193.

// Pavēlēt, pamudināt. Arī pamācīt, brīdināt.

„Es jums teicu – ejiet ārā no veikala!” pārdevēja pacēla balsi. Dripe 2, 136.

Cik reižu nav teikts – mācies svešvalodas. Čaklais 3, 129.

// Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.

Teikt (arī sacīt) savu vārdu – paust savus uzskatus, domas.

„Kas teica, ka tā būs atgriešanās pie individuālajām metodēm!” domāja Arturs. „Nē, gluži otrādi.” Stulpāns 2, 85.

Aspazija grib redzēt Latviju kā demokrātisku, kulturālu republiku, kas līdzīgi senajai Grieķijai spētu teikt savu vārdu pasaules garīgās kultūras attīstībā. Viese 3, 212.

// vajadzības izteiksmes formā: jāteic. Jāatzīst, arī jākonstatē.

Zirņi, saimniecēm par godu jāteic, bija varen mīksti un gardi, speķis un rūgušpiens tāpat. Avotiņa, Peters 1, 155.

„Bet jāteic,” vēzis turpināja, „ka, arī no ūdens izrauti, mani brāļi nekrita izmisumā.” Kalndruva 5, 172.

// novec. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.

.. abi savus zvērestus nav pārkāpuši, jo visā pagastā Jāni ar Latiņu teic par laimīgu pāri. Blaumanis I a, 179.

.. ļaudis Andra māti teica meitās bijušu daudz mīlīgāku, saticīgāku nekā sievā. Apsīšu J. 3, 30.

Un man ir vienalga, Ka bērza malku stiprāku teic .. Ļūdēns 4, 60.

// Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).

Kalējmeistars Mārcis Mellacis ilgi pētīja balto papīra lapu, atzina, ka nekā priecīga tur nav, un tad paskatījās uz savu vecāko dēlu ar tādu skatienu, kas nepārprotami teica: „Vajadzētu ņemt siksnu, bet negribas veltīgi vicināt rokas: rīt darbā atkal būs jākaļ.” Saulītis 12, 264.

// Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt.

Katrs nams, kad to apskatīja no augšas līdz apakšai, teica kaut ko jaunu. Imermanis 2, 4.

.. ceriņu ziedošie krūmi Un dūmenis pussagrauts, greizs Vēl teic, ka te pacēlās dūmi Un pavards bij reiz… Karogs 58, 8, 47.

2. Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Sacīt.

3. Parasti savienojumā „neteikt nekā”, „neteikt neko”: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt.

Šoreiz viņa nekā neteica par visām meitenēm, kas staigā bez galvassegām. Vilks 5, 150.

Osis neteica neko. Ko tur lai saka, taisnība vien, akmeņu laušana nebij viņa amats, apnicīgs un pretīgs .. Upīts 4, 106.

4. novec. Slavēt. Cildināt.

Dažu rudeni, dažu pavasari Silabriedis pat teica Dievu, kad ar muižu nepalika parādā. Blaumanis 6, 52.

Kad lielā ozola ēna jau sniegsies līdz kūts mugurai, viņa aiznesīs āboliņa pļāvējiem ar rasu apsvīdušu sviestu un labi nobriedušu un acainu rudzu maizi, un saime to ēdīs teikdama un slavēdama. Virza 1, 17.

Teiktās dziesmas – teicamās dziesmas.

Teicamās jeb teiktās dziesmas dzied pusrunājot, „teicot”, to melodika attīstās šaurā intonatīvā apjomā, parasti īsās astotdaļnotīs .. Vītoliņš, Krasinska 1, 8.

Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk – saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.

Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) – lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.

Otru istabu saimniece tur uzpostu godam, ja, tā teikt, negaidīts ciemiņš uzrastos. Avotiņa 2, 15.

Tev kauna nebija pie izkapts ķerties man, kā teikt, znotam? Bet citā reizē tu šitā ne, citādi… Jaunsudrabiņš 8, 39.

Amerikānis: Tāpēc esmu šeit uzmetis galvenos punktus, kas mums var derēt kā turpmāko sarunu bāze. Jūs tos varat pārdomāt, teiksim, trīs dienas. Zīverts 1, 56.

„Vai jums pavasarī nav bijusi kāda slimība, teiksim, gripa?” Birze 5, 95.

(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) – saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).

„Ehē, izglāba laivu! Ko tu neteiksi? Puika uz goda!” Kalndruva 5, 36.

„Nu, ko tu teiksi – kā gan viss dzīvē apgriežas?” Sakse 7, 207. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


teikt (kam) – saceit (kam, iz kuo); runuot (kam, iz kuo); nūrunuot (kam, iz kuo) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


teiktsacīt, bilst; spert vaļā vienk., spert laukā vienk.


teikt – klusēt


Teikt (arī sacīt) ardievasdoties prom (parasti uz visiem laikiem).


Sirds teic (arī saka)saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.


Neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) sar. – neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


teikt; lš. teikti ‘vēlēt, sniegt, dot’, apv. (arī téikti) ‘teikt, stāstīt, ziņot’. Pamatā laikam ide. *tek- ‘sniegt (← stiept); izstiept roku (lūdzot, sniedzot, saņemot)’, no kā lš. tèkti ‘sniegties, tikt; nākties, gadīties, pietikt’. Saknes stiepuma pakāpē *tēk- > *teik- no kā arī la. tikt ‘kļūt’. Nozīmes attīstība: ‘izstiept roku (lūdzot, sniedzot, saņemot)’ → ‘lūgt, sniegt, saņemt’ → ‘sacīt ko lūdzot, sniedzot, saņemot’ → ‘sacīt’.  
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1018]


angļu  to say

baltkrievu – сказаць

franču – dire

grieķu  για να πει

igauņu  öelda

krievu – сказать

latīņu – dīcere

lietuviešu  sakyti; tarti

poļu – powiedzieć

somu – kertoa

ukraiņu – сказати

vācu – sagen

zviedru  att berätta



Ja grib kaut ko teikt un ja tas piepeši aizmirstas, tad tas neesot bijis labs.

 

Par gaļu nedrīkst paldies teikt.

 

Par otra cilvēka lopiem nevajag teikt: „Vai, cik tas brangs,” tad tas lops izdilst un nonīkst.

 

Par puķēm paldies nedrīkst teikt, jo tad tās neaug.

 

Ja dāvā kādu lietu, tad nedrīkst teikt, cik tas maksā, citādi tas nelaimi nesīs.



Neviens nevar pateikt, kas es esmu, kā vien es pati. – Mēle

 

Kas visu izteic bez mēles? – Vēstule. 



Cits man teica, cits vainoja

To nabaga kalpa puisi.

Tīk jums teikt, tīk vainot,

Man patika prātiņam. [LD 11005-0]

 

Tautu meita balvu sola,

Lai es teicu brālītim.

Teicies pati, tautu meita,

Es nevaru tevi teikt;

Teicies rāmi staigājot,

Drīz darbiņu padarot. [LD 12381-0]

 

Bargs tautietis, bargs bāliņis,

Abi vienu bargumiņu,

Ne es varu viena teikt,

Ne otara nicināt. [LD 20728-0]

 

Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu;
Istabiņa izslaucīta,
Pabeņķītes neslaucītas.
[LD 33349-0]


Kas to teica, tas meloja,
Ka zaķim sirms zirdziņis.
Es to teicu, nemeloju,
Es redzēju sedlojam.
[LD 2303-1]


Reizi viens vecs zvejnieks nozvejojis zelta zivi, un zivs lūgusies, lai laižot viņu vaļā. Ko vien viņš gribēšot, tas viss piepildīšoties. Tad vecītis pārgājis mājā un izstāstījis to savai vecenei. Vecene sēdējusi pie siles un teikusi: „Ak tu, muļķi! Vai nevarēji teikt, lai mums nogādā jaunu sili?” Tad vecītis nogājis jūrmalā un saucis: „Zivtiņ, kur tu esi?” Tad zivtiņa tūlīt ieradusies un vecītis saucis: „Dod man jaunu silīti!” Tad zivtiņa teikusi: „Ej tik mājā, tur jau tava vecenīte sēd pie siles.”

Vecītis pārgājis mājā un redzējis, ka vecenīte jau sēd pie siles, bet tā tūliņ arī teikusi: „Ak tu, muļķi! Vai nevarēji teikt, lai mums rastos jauna māja?”

Nu vecītis gājis jūrmalā un saucis: „Zivtiņ, kur tu esi? Dod man jaunas mājas!”

Tad zivtiņa izpeldējusi malā un teikusi: „Tev jau ir jaunas mājas, ej tik mājā!”

Vecītis pārgājis mājā un atradis jaunas, smukas mājas. Nu vecene teikusi: „Ak tu, muļķi! Vai nevarēji teikt, lai mums rastos jauna, smuka pils?” Nu vecītis gājis jūrmalā un saucis: „Zivtiņ, kur tu esi? Dod man jaunu smuku pili!” Zivtiņa izpeldējusi malā un atbildējusi: „Ej skati, tev pils jau gatava.”

Vecītis pārgājis mājā un atradis jaunu, smuku pili. Vecene atkal saukusi: „Ak tu, muļķi! Vai nevarēji teikt, lai mums muiža rastos ar visiem strādniekiem un visi jau artu un strādātu?” Vecītis gājis jūrmalā un saucis: „Zivtiņ, kur tu esi? Dod man jaunu muižu ar visiem strādniekiem!” Un zivtiņa izpeldējusi malā un teikusi: „Ej mājā, pils jau gatava un muiža ar visiem strādniekiem.”

Vecītis pārgājis mājā un atradis jaunu, smuku muižu, strādniekus aram un ecējam, savu veceni sēžam ķēniņa tronī un pavalstniekus klanāmies viņas priekšā. Nu vecītis domājis: „Nu vecene paliks ar mieru, neplīsies vairs man virsū.” Bet bijis citādi, jo vecene atkal saukusi: „Ak, tu, muļķi! Vai nevarēji teikt, lai tev un man piederētu visa zeme un debess?” Vecītis gājis atkal jūrmalā un saucis zivtiņu: „Kur tu esi? Dod’ mums debesi un zemi!”

Nu zivtiņa saskaitusies un teikusi: „Tu par daudz gribēji, lai devu tev, ko dodama. Kas daudz grib, tam maz tiek. Nu tu atkal sēdēsi pie savas vecās silītes ar savu veceni.”

Vecītis pārgājis mājā un redzējis tikai savu veco būdiņu un veceni sēžam pie silītes. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Ķentas kalna Rīga

Pie Ogres atrodas Ķentas kalns ar māte stāstīja: senāk teikts, ka tur esot nogrimusi īstā Rīga un pauguri esot kuģa masti. Ap pusdienas laiku tur esot redzēts, ka staigā preilenes. Ganiem tur daudzreiz pazudušas govis.

Nogrimusī Rīga celšoties augšā, kad tagadējā Rīga būšot gatava. No Dinamindes cietokšņa arvienu prasot, vai Rīga gatava. Bet vēl arvienu atbildot, ka ne. Kad atbildēšot, ka tagadējā Rīga gatava, tad nogrimusī celšoties augšā un tagadējā nogrimšot.
[Dzedule 1997 : 17]



Ledus liecās manāmi, jo tuvāk Marčs nāca mērķim; bet viņš neievēroja to. Marčs izstiepa jau rokas un gribēja pašreiz teikt: „Ahā! Redz, ka ciet!” – kad Jancis piepeši pameta kāju un aizlaidās slaidā līkumā sāņus. Tas nāca Marčam tik negaidīti, ka viņš paspēja tikai „Ā!” izteikt. Tad viņš, Janci tverot, pazaudēja līdzsvaru, pakrita un nobrauca tālāko gabalu sēdus. [Valdis 1983 : 88]



Dziesma Teic, kur zeme tā. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks.

 

Dziesma Viena tante teica. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika izpilda Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks.