Tradicionālā transkripcija

[taûstît]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[tɑ͜uˀstiːˀt]


[t] – nebalsīgais troksnenis

[au] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ī.



taust- – sakne

-ī- – piedēklis

-t – galotne

taustī- – vārda celms

-īt – izskaņa




taust+cirk-ul-is




taustīt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taust-u

taust-ām

esmu taustī-j-is

esmu taustī-j-us-i

esam taustī-j-uš-i

esam taustī-j-uš-as

2.

taust-i

taust-āt

esi taustī-j-is

esi taustī-j-us-i

esat taustī-j-uš-i

esat taustī-j-uš-as

3.

taust-a

taust-a

ir taustī-j-is

ir taustī-j-us-i

ir taustī-j-uš-i

ir taustī-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taustī-j-u

taustī-j-ām

biju taustī-j-is

biju taustī-j-us-i

bijām taustī-j-uš-i

bijām taustī-j-uš-as

2.

taustī-j-i

taustī-j-āt

biji taustī-j-is

biji taustī-j-us-i

bijāt taustī-j-uš-i

bijāt taustī-j-uš-as

3.

taustī-j-a

taustī-j-a

bija taustī-j-is

bija taustī-j-us-i

bija taustī-j-uš-i

bija taustī-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taustī-š-u

taustī-s-im

būšu taustī-j-is

būšu taustī-j-us-i

būsim taustī-j-uš-i

būsim taustī-j-uš-as

2.

taustī-s-i

taustī-s-it/taustī-s-iet

 

būsi taustī-j-is

būsi taustī-j-us-i

būsit/būsiet taustī-j-uš-i

būsit/būsiet taustī-j-uš-as

3.

taustī-s

taustī-s

būs taustī-j-is

būs taustī-j-us-i

būs taustī-j-uš-i

būs taustī-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tieku taustī-t-s

tieku taustī-t-a

tiekam taustī-t-i

tiekam taustī-t-as

esmu ticis taustī-t-s

esmu tikusi taustī-t-a

esam tikuši taustī-t-i

esam tikušas taustī-t-as

2.

tiec taustī-t-s

tiec taustī-t-a

tiekat taustī-t-i

tiekat taustī-t-as

esi ticis taustī-t-s

esi tikusi taustī-t-a

esat tikuši taustī-t-i

esat tikušas taustī-t-as

3.

tiek taustī-t-s

tiek taustī-t-a

tiek taustī-t-i

tiek taustī-t-as

ir ticis taustī-t-s

ir tikusi taustī-t-a

ir tikuši taustī-t-i

ir tikušas taustī-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiku taustī-t-s

tiku taustī-t-a

tikām taustī-t-i

tikām taustī-t-as

biju ticis taustī-t-s

biju tikusi taustī-t-a

bijām tikuši taustī-t-i

bijām tikušas taustī-t-as

2.

tiki taustī-t-s

tiki taustī-t-a

tikāt taustī-t-i

tikāt taustī-t-as

biji ticis taustī-t-s

biji tikusi taustī-t-a

bijāt tikuši taustī-t-i

bijāt tikušas taustī-t-as

3.

tika taustī-t-s

tika taustī-t-a

tika taustī-t-i

tika taustī-t-as

bija ticis taustī-t-s

bija tikusi taustī-t-a

bija tikuši taustī-t-i

bija tikušas taustī-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšu taustī-t-s

tikšu taustī-t-a

tiksim taustī-t-i

tiksim taustī-t-as

būšu ticis taustī-t-s

būšu tikusi taustī-t-a

būsim tikuši taustī-t-i

būsim tikušas taustī-t-as

2.

tiksi taustī-t-s

tiksi taustī-t-a

tiksit/tiksiet taustī-t-i

tiksit/tiksiet taustī-t-as

būsi ticis taustī-t-s

būsi tikusi taustī-t-a

būsit/būsiet tikuši taustī-t-i

būsit/būsiet tikušas taustī-t-as

3.

tiks taustī-t-s

tiks taustī-t-a

tiks taustī-t-i

tiks taustī-t-as

būs ticis taustī-t-s

būs tikusi taustī-t-a

būs tikuši taustī-t-i

būs tikušas taustī-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taust-ot

esot taustī-j-is

esot taustī-j-us-i

esot taustī-j-uš-i

esot taustī-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taustī-š-ot

būšot taustī-j-is

būšot taustī-j-us-i

būšot taustī-j-uš-i

būšot taustī-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot taustī-t-s

tiekot taustī-t-a

tiekot taustī-t-i

tiekot taustī-t-as

esot ticis taustī-t-s

esot tikusi taustī-t-a

esot tikuši taustī-t-i

esot tikušas taustī-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot taustī-t-s

tikšot taustī-t-a

tikšot taustī-t-i

tikšot taustī-t-as

būšot ticis taustī-t-s

būšot tikusi taustī-t-a

būšot tikuši taustī-t-i

būšot tikušas taustī-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

taustī-tu

būtu taustī-j-is

būtu taustī-j-us-i

būtu taustī-j-uš-i

būtu taustī-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu taustī-t-s

tiktu taustī-t-a

tiktu taustī-t-i

tiktu taustī-t-as

būtu ticis taustī-t-s

būtu tikusi taustī-t-a

būtu tikuši taustī-t-i

būtu tikušas taustī-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-taust-a

ir bijis jā-taust-a

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-taust-a

bija bijis jā-taust-a

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-taust-a

būs bijis jā-taust-a

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-taust-a

būtu bijis jā-taust-a

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-taust-a

esot bijis jā-taust-a

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-taust-a

būšot bijis jā-taust-a

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

–

taustī-s-im!

2.

taust-i!

taust-iet!

3.

lai taust-a!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Taustīt pulsu nosalušajai meitenei nebija viegli.

2) teikuma izteicējs – Viņa ilgi taustīja smalko dīvāna pārsegu un iesmējās.

3) galvenais loceklis – Taustīt ceļu tumsā.



taustīt krūtis, taustīt kājas, taustīt rokas

 

maigi taustīt, rūpīgi taustīt, slepus taustīt, uzmanīgi taustīt, veikli taustīt



taustīt, -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.

Vairākkārt pieskarties, lai sajustu, izzinātu (ko); censties sajust ar tausti. 

Taustīt drānu. Taustīt ar kājām upes dibenu. Taustīt pulsu.

pārn. Taustāmi rezultāti – jūtami, manāmi rezultāti.

Rokām taustāms – skaidri redzams, neapšaubāms. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1084]


taustīt, -u, -i, -a, pag. -īju; trans.

1. Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).

Taustīt drānu. Roka tausta pieri.

Taustīt pulsu – ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.

.. Kaspars pacēla nazi un, acis piemiedzis, uzmanīgi ņēmās ar pirkstu taustīt asmeni. Līvs 2, 10.

Pavīdēja saule, un viņai uzradās vēlme nomest kurpes, noģērbt zeķes, soļojot taustīt ar kailām kājām .. zemi. Niedre 16, 92.

pārn. Visapkārt skalojās ūdeņi un daudzbalsīgi rēca vēji. Putu strēles šņācošām šaltīm taustīja zvejnieku gumijas zābakus. Klīvers 2, 13.

Ilgi viņš turēja nevarīgo roku un taustīja pulsu .. Brodele 2, 14.

// intrans. .. pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka, ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem. Lēmanis 14, 33.

// pārn. Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).

Sāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies slipa reliņiem, acīm taustīja ūdeni. Lapsa 3, 27.

Dārdēdamas vērās durvis, caur siltā izplūstošā gaisa tvaikiem parādījās, piesarkušas sejas, ziņkāri skatieni taustīja apkārtni. Grants 5, 6.

// pārn. Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.

Kamēr sapīpoja, viņš [direktors] lūkoja ieskatīties zvejnieku sejās, taustīja noskaņojumu. Grants 4, 46.

Priekšniecība pie gadījuma lūkojot vēl taustīt, vai nenākšot atpakaļ [uz fermu] pavisam, solot dažādus labumus. Ezera 17, 92.

2. Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.

Taustīt čības pagultē.

Cilvēks ārpusē tausta durvis. Atradis rokturi, viņš skaļi pieklauvē. Klīvers 1, 6.

Kājām arumu taustot, gāju uz fermas ugunīm tumsā. Ziedonis 9, 64.

Nastiņas krūtīm piespieduši, nūjām ceļu taustīdami, zēni devās tumsā. Viese 2, 153.

pārn. Mūsu mašīna tausta ceļu gar Zemgales pierobežu. Vējāns 5, 150.

pārn. Prožektori taustīja debesis, brīžiem sakrustodamies, bet tad atkal atdalīdamies katrs uz savu pusi. Grīva 4, 61.

pārn. .. taustot ēteru, Ariņš padzirdēja, ka vairākas krasta radiostacijas brīdina par noslēpumainu tvaikoni, kas peld bez signālugunīm nezināmā virzienā. Lapsa 5, 40.

// intrans. Trīsošām rokām viņš taustīja pēc naudas lādītes, atvāza to un izņēma no tās tēva lielo ādas naudas maku. Blaumanis 6, 187. 

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


taustīt – grābstīt, grābāt, gramstīt, čamdīt sar.


angļu – to touch

franču – toucher

grieķu – στην αφή

igauņu – kompama

krievu – осазать

latīņu – contrectāre

lietuviešu – čiupinėti; liesti

poļu – dotknąć 

somu – koskettaa

vācu – tasten

zviedru – att beröra



Lai nodzītu kārpas, tad, kad jaunu mēnesi pirmo reizi ieraugot, jāsakot: „Ko es redzu, tas lai aug, ko es taustu (ar rokām aplūkojot), tas lai dilst!”


Sveša māte pieiedama

Tausta manu malumiņu.

Ej, paraugi, sveša māt,

Pelnu blāķi pavardā. [LD 22548-0]


Reiz dzīvoja viens malkas cirtējs, kas bija ļoti nabadzīgs un gāja arvien mežā malku cirst. Tā arī kādu sestdienas vakaru viņš, no meža nākdams ar žagaru paunu uz muguras, ierauga uz celma čūsku ar zelta kroni galvā. Tā kā čūska guļ, viņš pieiet tai klāt, noņem kroni un sāk skriet, ko jaudā. Viņš atskatās atpakaļ un redz, ka čūska dzenas pakaļ. Malkas cirtējs nomet svārkus, un, kamēr čūska svārkus saplosa, vecītis jau mājā.

Pirmdienas rītā viņš to aiznes uz pilsētu un pārdod kādam zelta lietu uzpircējam. Tad tas steidzas priecīgi uz māju, uzceļ sev jaunu māju un dzīvo kā turīgs vīrs.

Reiz vecās mājas gruvešos viņš atrod dimanta akmentiņu, kurš bijis izkritis no čūskas kroņa. Viņš nu to groza, tausta rokā un nemanot stiprāki paberzē. Te arī deviņi melni vīriņi klāt un prasa, ko vēloties. Malkas cirtējs saka, lai uzbūvējot pili ar visiem ēdieniem un dzērieniem un pils priekšā lai ierīkojot skaistu dārzu.

Kad vīriņi to bija padarījuši, viņi prasa, vai vēl kā nevajagot. Ja uz priekšu viņu vajadzēšot, lai paberžot akmentiņu un viņi būšot klāt. Vecītim vairāk nekā nevajag, un vīriņi aiziet projām.

Malkas cirtējs tagad dzīvo zelta pilī, un akmentiņu noliek uz loga. Kādu dienu, kad pils īpašnieka nav mājā, gar pili laižas melns putns. Viņš ierauga akmentiņu uz loga, nozog to un aizlaižas.

Tūliņ pazūd arī pils ar visiem viņas jaukumiem un vecītis, atgriezies uz māju, ļoti noskumst. Tā nu viņam jādzīvo atkal savā vecā mājā bez kāda greznuma un bagātības.
[http://valoda.ailab.lv/]



Viņš sāka iet uz cietuma dibenu, kaut ko neskaidri pie sevis ņurdēdams. Iegājis no gaišās vietas tumšākā, viņš nevarēja nekā saredzēt, tāpēc grābstīja un taustīja rokām pa priekšu, līdz uzķēra Ķenča plāno degunu un atlēca atpakaļ, iekliegdamies: „Kas, nelaim’, tas!?” Ķencis, kurš, kaut gan par Pāvula likstu priecājies, tomēr drīz sajutās, ka pats atrodas tanī pašā slazdā un jau agrāk iekritis nekā Pāvuls, tāpēc kaunējās nākt gaismā, jo tas viņam ļoti nepatika – būt ar Pāvulu vienu vietu cietumā –, tomēr nevis tādēļ, ka Pāvuls, kā viņš Dievam to rādīja, bij liels grēcinieks, bet īsti tādēļ, ka nu Pāvuls varēs šo notikumu visur izpaust un tā laupīt Ķenča godu.
[Kaudzītes 1944 : 197]

 

●

Kristīne klausījās. Bet viņa nedzirdēja nekā cita kā šņākoņu ausīs un savas pašas sirds pārmērīgo pukstēšanu… Te! … Skaļi, jautri smiekli… dziļa vīrieša balss… „Vai tā bija Edgara? … Nē, tā nebi! … Tā bij… nē!” Kristīne drebēja.

Viņai bij jāredz, kas tas tāds bij. Klusiem soļiem kā zagle viņa ielīda mājā un taustīja pēc meitu istabas durvīm. Viņa še vēl nekad nebij bijuse. Neaprakstāms riebums viņu sagrāba. Bet viņa taustīja tāļāk un atvēra tad pēkšņi durvis vaļā. Uz galda dega lampiņa. Netāļu no krāsns sēdēja skuķis ar īsiem, brūniem matiem un brūnganiem, rožainiem vaigiem. Edgars viņai pretim, ačgārni, ar krēsla atzveltni sev priekšā, vienu roku uz krēsla atzveltnes, otru pie skuķa auss, kurā sudraba auskars spīdēja. [Blaumanis 1965 : 127]


Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā