Tradicionālā transkripcija

[šùodìen]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʃu͜odi͜en]


[š] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[n] – skanenis



šodiensakne, vārda celms

 

Divzilbju vārds.






šodienpatstāvīgs vārds, nelokāms vārds, apstākļa vārds, laika apstākļa vārds, pamata pakāpe


Teikumā var būt laika apstāklisŠodien kultūras namā būs diskotēka par godu pirmajam septembrim.



šodien brīvdiena, šodien darbadiena, šodien eksāmens, šodien Latvijā un pasaulē, šodien krusa, šodien svētki, šodien tveice

 

šodien drēgns, šodien lietains, šodien miglains, šodien saulains, šodien sutīgs, šodien vējains

 

šodien auksti, šodien silti

 

šodien apmācies, šodien beidzas, šodien gaidāms, šodien ielido, šodien ieplānots, šodien izlido, šodien līst, šodien paredzams, šodien paredzēts



šodien

1. Šajā dienā. 

Šodien darbu beidzām ātrāk. Šodien ir svētdiena.

2. pārn. Tagad, pašreizējā laikposmā; mūsdienās.  
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1074]


šodien

1. Pašreizējā dienā.

Trainaitis: Vakar tu tā nerunāji. – Daumants: Vakar bija cita diena, šodien cita doma. Zīverts 1, 352.

Darba aizņemtu es jūs redzēju pirmo reizi pagalmā ienākot, un tikpat daudz darba jums priekšā arī šodien, kad es te stāvu un runāju. J. Kalniņš 2, 98.

2. Pašreizējā laikposmā. Arī tagadnē, mūsdienās.

Viegli iedomāties, cik smieklīga izskatītos šodien uz ielas vai sabiedrībā sieviete krinolīnā vai renesanses laikmeta tērpā. Kalniņa 1, 5.

Šodien latviešu etnogrāfija strauji attīstās vienotā plūsmā ar citu .. zemju etnogrāfiju. Latviešu etnogrāfija 18. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


šodien – šudiņ
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


angļu  today

baltkrievu  сёння

franču  aujourd’hui

igauņu – tänapäev

krievu – сегодня

latīņu – hodiē

lietuviešu – šiandien

lībiski – tämpõ

poļu – dzisiaj

somu  tänään

ukraiņu – сьогодні

vācu – heute

zviedru  i dag



Ko šodien aizkavēsi, to vairs ne mūžam nepanāksi. 


Ko šodien vari padarīt, to netaupi uz rītu.


Šodien pārlieku, rīt nenieka. 


Šodien vesels, rītā trūd. 


Šudīn nasvātdīna, reit nadorbadīna. 


Vakar tēvu glabājām,

Šodien mantu dalīsim:

Citam cimdi, citam zeķes,

Citam vecs kažociņš. [LD-27824]

 

Saule, Saule i šodien,

Nava tāda kā vakar;

Māte, māte, sveša māte,

Nava sava māmuliņa. [LD-2859]

 

Caune silu pārdevuse,

Vāverīte atpirkuse;

I šodien caunes bērni

Ar vāveri ienaidā. [LD-3412]

 

Taisies, kulīte,

Iesim ciemā,

Būs tev šodien

Pilnai būt! [LD 31253-0]

 

Šodien gaidu, vakar gaidu,

Tautu dēlu atjājam.

Ne šodien, ne vakar,

Jāj nu elles dibenā. [LD 14161-0]


Dzīvoja vīrs ar sievu, viņiem bija divas meitiņas un viens puisēns. Vienu rītu visi trīs bērni iet mežā ogas lasīt. Mežā viņi drīz pielasa visus groziņus pilnus ar ogām. Nu viņi taisās iet mājā, bet, labu gabalu pagājuši, ierauga resnu ozolu, kur visi atsēžas un aizmieg.

Ragana, garām skriedama, ierauga guļošos bērnus un nobur tos, lai šie nekur tālāk netiek kā tik uz viņas māju. Tad pati ragana uzsēdās slotas kātā un aizskrēja.

Saulei rietot, bērni pamostas un sāk raudāt. Netālu viņi ierauga mazu mājiņu, kur uguns spīd. Pieiet pie mājiņas un apstājas. Tūliņ izskrien ragana ārā un sauc: „Nāciet iekšā, mani mīļie bērni, rītā aizvedīšu visus pie tēva un mātes.”

Tad bērni palika ļoti priecīgi un sāka viens ar otru spēlēties. Ragana viņus arī vēl labi paēdināja. No rīta jau bērni prasās mājā, bet ragana atbild, ka vēl šiem esot jāpaganot govis kādu vasaru, tad tik varēšot mājās tikt. Viņi neko nevarēja raganai padarīt – bija tik jāgana govis. Iet visi trīs ganos gan dziedādami, gan raudādami. Uz priekšu viņiem klājas arvienu grūtāki. Ragana deva meitenēm linus un vilnu vērpt un vēl tik daudz, ka viņas nevarēja savērpt. Bet, ja viņas nebija visu savērpušas, tad dabūja pērienu. Puisēns bija iesācis vienu raganas govi ļoti labi barot, un tā govs sāka reiz ar viņu runāt: „Māju jums būs grūti atrast un no raganas tik viegli vaļā netiksit. Pēc nedēļas būs jums vēl grūtāki darbi.”

Pagāja nedēļa, un ragana deva meitenītēm vēl vairāk vērpjamā, bet, kad tās vakarā nebija visu savērpušas, tad ragana piesēja meitenītes pie savas gultas, plūca pie matiem un pēra ar žagariem.

Govij bija ļoti žēl mazo bērnu, viņa teica puisēnam, lai viņš to vilnu un linus paglabā, kad māsiņas aizmieg. „Tad es ar tevi visu savērpšu. Tu laid man vērpjamo pa vienu ausi iekšā un pa otru vilksi dziju ārā.”

Puisēns to tā visu izdara. Kad pienāk pusdiena, tad meitiņas sāk savā starpā runāt: „Nezinām, vai šodien varēsim pusdienu gulēt, jo mums vēl ļoti daudz ko vērpt.” Puisēns viņas mierina, ka vēl vakars esot tālu un viņš ar palīdzēšot, lai tik paguļoties. Puisēns paņem visu vilnu un linus, aizskrien pie govs un bāž viņai pa vienu ausi iekšā un no otras puses velk gatavu dziju ārā un tin kamolā. Par neilgu laiciņu visa vilna un lini bija savērpti. Dzijas aiznes un noliek tur, kur agrāki stāvēja lini un vilna. Meitenes kā aizmiga, tā nogulēja līdz saules rietam. Saulei norietot, puisēns pieceļ savas māsas, sacīdams: „Celieties augšā! Vai neredzat, ka jau saule riet?”

Ragana jau meklē žagarus, ar ko pērt abas meitenes. Puisēns saka uz māsām: „Skriesim drīzāk uz māju. Es ar’ vēl varu dabūt pērienu, ka tik ilgi govis nedzenam mājā.”

Meitenes sāka raudāt, ka viņām šodien tik daudz darba nedarīts. Baidās jau pavisam iet pie raganas atpakaļ. Atnākušas mājā, viņas sabīstas, ka jau viss darbs padarīts. Tad viņas sāka savu brāli godāt, ka viņš jau visu padarījis. Otrā dienā brālis visu izstāstīja, ka viņš esot savērpis, lai viņas šodien arī neko nebēdā par pērienu. Bet ragana, redzēdama, ka meitenes var visu savērpt, dod tām arvien vairāk vērpjamā.

Meitenes pieiet pie govs, viena laiž vērpjamo pa vienu ausi iekšā, otra velk dziju ārā. Tā viņām veicās darbs ļoti ātri, nemaz nemanot. Ragana domā, ka nu nevar būt viss pareizi, ka meitenes var tik daudz savērpt. Agrāk nesavērpa ne desmito daļu, bet tagad strādā kā par brīnumu.

Ragana iet skatīties, kā viņas vērpj. Aizgājusi redz, ka viena laiž vilnu un linus govij ausī, bet otra velk ārā gatavu dziju. Ragana nu grib nokaut to govi, kas bērniem palīdz.

Jau govs pati paredzēja, ka viņu kaus, un pasacīja bērniem: „Ja mani nokaus, tad jūs man nogrieziet vēdera malu un nēsājiet sev klāt, tad es jums visu, kas darāms, stāstīšu.” Kad govi nokāva, tad bērni tūliņ nogrieza vēdera malu un nēsāja līdzi. Tā mala nu viņiem arvienu palīdzēja.

Reiz mala viņiem stāsta: „Jūs šodien eita pa ceļu uz to pusi, kur saule būs, tad jūs tiksit mājā. Bet es runāšu ar raganu par dienu, un viņa domās, ka jūs vēl te esat.”

Bērni tā visu izdarīja, atstāja malu, kur viga stāvēja, bet paši aizgāja, kur saule spīdēja, un tad laimīgi tika mājā pie vecākiem. Tēvs ar māti nu bija ļoti laimīgi, jo tie jau bija nobēdājušies, ka bērni dabūjuši mežā galu.
[http://valoda.ailab.lv/]



Garšīgais vējš

 

Lai šodien guļ savos ratiņos lelles,

Lai mierīgi mašīnas garāžā stāv,

Lai glabājās atvilktnēs skaistākās krelles,

Lai kaktā raķete nosviesta blāv, –

Šodien visi bērni kā saukti,

Visi grib laukā

Kādā ieliņā šaurā un jaukā.

Tur ošņā gaisu – ai, kāda garša!

Vai saldā smarža no konfektēm būs?

Jau liekas – brūns maigums plaukstiņās kūst

Un mutē siekalas plūst…

Pūš ziņnesis vējš – tas atnes ziņu,

Ka „Laimā”, šajā fabrikā kārā,

Šodien šokolādi mums vāra! [Brīdaka 2000 : 149]

 

 

Mani skolēni

 

Šodien uz skolu jau gāju es,

Mājās bij jāatstāj lellītes.

Aizejot sasedzu tās.

Skatos – nu vienās asarās!

Līdzi ņemt nevarēju,

Sadevu īstu vēju:

– Kā es pa durvīm, tā činkstat jūs!

Redzu, jums arī jāmācās būs!

Iztaisīju no mantām solu,

Sasēdināju ap grāmatu un gāju uz skolu.

Diena bij skaista un gara,

Aizmirsu, ko manas lelles dara.

Mājās par visu stāstīt man nācās.

Tagad es skraidu pa āru,

Bet lelles mācās… [Osmanis 2000 : 286]

 

 

Vasarā

 

Šodien laiks bez vēja,

Un man liekas tā:

Liepu ziedu tēja

Smaržo pagalmā.

 

Kāpju liepas zarā.

– Māmiņ, grozu dod! –

Paies ziema garā,

Liepām smaržojot. [Osmanis 2000 : 91]


JĀŅTĀRPIŅŠ. Ko nu lai darām, šodien lielās riteņbraukšanas sacīkstes, bet Zirneklis ir sapinies, man paņemti lākturīši…

TĀRPS. Bet man galvā ir zemestrīce!

SIENĀZIS. Bet man… bet man pie kājas piesējies sprungulis!

GLIEMEZĪTIS. Gan viss būs labi. Uz priekšu, draugi! Ir jārīkojas! Uz priekšu! [Jurkāns, Rijkuris 1989 : 74]

 

PAMĀTE (draudoši). Nu, palūko. Es jau teicu, ka šodien aiznesīšu duci Ļenkanu mātei. Svētdien Ļenkanu Mārei kāzas, ko ta liks viesiem priekšā?

SPRĪDĪTIS. Ku t’ līdz svētdienai varu duci pataisīt. Šodien jau piektdiena. [Brigadere 1998 : 6]