Tradicionālā transkripcija

[siẽviẽte]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[si͜eːvi͜eːtĕ]


[s] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Trīzilbju vārds.



siev sakne

-iet-piedēklis

-egalotne

sieviet – vārda celms

-ieteizskaņa






sieviete patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

sieviet-e

sieviet-es

Ģ.

sieviet-es

sievieš-u

D.

sieviet-ei

sieviet-ēm

A.

sieviet-i

sieviet-es

I.

ar sieviet-i

ar sieviet-ēm

L.

sieviet-ē

sieviet-ēs

V.

sieviet-e! sieviet!

sieviet-es!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Sieviete iegāja namā.

2) apzīmētājsSievietes gudrība izglāba valdnieku.

3) izteicēja daļa – Saeimas priekšsēdētāja ir sieviete.

4) galvenais loceklisSkaista sieviete.

5) papildinātājs – Darbam komisija izvēlējās sievieti.

6) vietas apstāklisSievietē slēpjas smalkums un spēks.



sieviešu apģērbs, sievietes balss, sieviešu cepure, sieviešu dzimte, sieviešu frizētava, sieviešu koris, sieviešu kurpes, sieviešu kustība, sieviešu literatūra, sieviešu loma, sievietes skaistums, sieviešu smaržas, sievietes spēks, sieviešu sports, sieviešu soma, sieviešu zābaki, sieviešu žurnāli

 

gudra sieviete, jauna sieviete, laimīga sieviete, moderna sieviete, skaista sieviete

 

apburoša sieviete, apdāvināta sieviete, precēta sieviete



sieviete, dsk. ģen. -šu, s.

1. Persona, kas dzimuma ziņā ir pretstats vīrietim. 

Sieviešu apģērbs. 

Sieviešu dzimte viena no divām gramatiskajām dzimtēm. 

2. Pieaugusi šā dzimuma persona atšķirībā no meitenes vai pusaudzes.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 990]


sieviete, -es, dsk. ģen. -šu, s.

Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.

Jauna sieviete. Veca sieviete. Skaista sieviete. Precēta sieviete. Neprecējusies sieviete. Vientuļa sieviete. Sieviešu koris.

Sieviešu darbs – sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).

Sieviešu jautājums – sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.

Sieviešu kustība – sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.

Starptautiskā sieviešu diena – starptautiska sieviešu solidaritātes diena (8. marts).

Sievietes higiēna med. – pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai.

Sieviešu slimības med. – slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.

Sieviešu dzimte val. – dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.

Ielas sieviete (biežāk meita) – ielasmeita.

Pērkama sieviete – sieviete, kas atdodas kādam par maksu.

Kritusi sieviete – netikla sieviete.

Sieviešu (arī brunču, meitu) mednieks vienk. – vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.

Viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu, ir skaitliskais samērs starp abiem dzimumiem – vīriešiem un sievietēm. Mežgailis, Zvidriņš 1, 110.

Satvara dzimtā no tuvākajiem radiem palika tikai sievietes: divas māsas, sieva, trīs meitas .. Bels 6, 97.

.. sieviete ir ģimenes pamats, mājas pavarda sargātāja un galvenā bērnu jūtu dzīves veidotāja. Cīņa 81, 142, 3.

Īsā brīdī Līze no meitenes bija pārvērtusies sievietē, drosmīgā un asā .. Sakse 2, 9.

Katrai sievietei, ja viņa vēlas savu grūtniecību saglabāt un sekmēt tās pareizu attīstību, jāstājas sieviešu konsultācijas uzskaitē jau pašā grūtniecības sākumā. Veselība 62, 2, 30.

Modē nāca lugas, kurās darbojās dažādas palaistuves un ielas sievietes. Hausmanis 4, 24.

Dambene: .. tu esot pavesta, kritusi sieviete .. Aspazija VI, 90.

// Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.

Kļuvusi par sievieti, V. Artmanes Džuljeta sasniedza vēl lielāku pilnību – viņas skatienā varēja jaust laimi, lepnumu, pašpārliecinātību. Artmane 58. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


sieviete sīvīts (ģen. sīvīts); buoba sar.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


siẽviẽtis siẽviẽc, arī siẽviẽte

viņa ir tâda skaídrîga siẽviẽte
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1983 : 345]


sievietesieva; sievietis sar.; sievišķis sar.; sievieša cilvēks sar.; sievieša gabals sar.; bāba vulg.; bābietis vulg.; meitietis sar.; sieviešu dzimums sar.; vājais dzimums sar.


Atvasinājums sieviete (no sieva) ieviesies 19. gs., tas darināts pēc vārda vīrietis parauga (19. gs. bieži arī sievietis, kas tagad izloksnēs un sarunvalodā).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 179]


angļu – woman

baltkrievu – жанчына

ivritā – אשה

fanču  femme

grieķu – γυναίκα

igauņu  naine

kievu – женщина

latīņu – fēmina

lietuviešu – moteris

poļu – kobieta

somu – nainen

ukaiņu – жінка

vācu – die Frau

zviedru – kvinna



Kur sievietēm pļāpāt, tur vīriešiem darbs


Ja sieviete daudz runā, tad arī par viņu daudz runās. 


Ir sievietes, kuras vieglāk šķiras no vīra kā no spoguļa. 

 

Daba teica sievietei: esi skaista, ja vari, gudra, ja gribi, bet prātīgai tev ir jābūt. [Bomaršē]

 

Sievietes valstība maiguma, izsmalcinātības un iecietības valstība. [Ruso]


Ja rītos, izejot no mājas, pirmo satiek sievieti, tad to dienu nekas labi neizdosies, ja vīrieti, tad ies labi.


Ja sapnī redz sievieti, tad dabūs kādu slimību.


Kādēļ sievietei nekad nav vaļas

Senos laikos iet. Iegājis kādās mājās un prasījis vienai sievai, kas pašlaik kaut ko sirsnīgi strādājusi, lai parādot ceļu. Sieva atbildējusi: „Nav man laika katram vazaņķim ceļu rādīt. Ej tur uz tīrumu, arājs tev parādīs ceļu.” „Labi,” noteica vecītis, „ja tu esi tik nevaļīga, tad būsi visu savu mūžu nevarīga.” To pateicis, vecītis aizgāja pie arāja uz tīrumu. Arājs atstāja darbu, uzaicināja vecīti aizpīpēt un apsēsties. Kādu laiku atpūties, prasījis arājam, lai parāda ceļu. Arājs parādījis ceļu un vecītis aizgājis.

No tā laika arājam ir laiks parunāt un aizpīpēt, bet sievietei jāskrien steigā un nevaļā.
[http://valoda.ailab.lv/]



Sieviete

 

Sieviete – tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.


Sieviete – tu skaistākā starp puķēm –

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete – tu esi skaistākā starp puķēm!

 

Sieviete – tu esi maija vakars,
kas caur pirkstiem spožas zvaigznes bārsta,
kurām pielīst upe, mežs un sirdis
jaunās, izsalkušās, neprātīgās –
pielīst, pagurst mirdzumā un gaismā.

 

Sieviete – tu esi gluda čūska,
kas vismīļāki mēdz ritināties
vijolīšu zilos pudurīšos,
cieši slēpjot divstaklaino mēli.
Tikai brīžam pazib skatos tavos
asas, saltas, zilganzaļas acis,
saltās trīsās nodrebinot sirdi.

 

Sieviete, tu – svešs un blāzmains putnis,
kas ar karstām, mīkstām dūnu krūtīm
sirdīs izperina daudzkrāsainas
teikas, varvīksnas un sapņus – sapņus…
[Bārda 2003 : 83]


„Tik vien jūs zināt, kā tādas sieviešu pļāpas apkārt nēsāt,” Prātnieks, saģērbies un no klēts ārā iedams, atteica. „Kas jums, vecenēm, par daļu maisīties vīriešu lietās, no kurām jūs nenieka nezināt?”

„Lai nu es, dēls, zinu ko vai nezinu, bet to gan redzu un varu pasacīt, uz kurieni kurš ceļš iet un kur nobeigsies,” māte sauca vēl dēlam pakaļ, bet tas neklausījās arī šos vārdos, un viņa palika viena pati klētī pie stenderes raudam. [Kaudzītes 1964 : 209]


INDULIS. Ā, ā! i runāt tevi piespiedīšu,
Jau vaidēt piespiedu. – Bet kāda balss?
Vai sievietes?
Vai ķēmi mani viļ ar uzvaru,
Par kuru es tā priecājos? Nu, klau!
(Ārija iestenas.)
Nes ūdeni!

UĢIS. Es gribu redzēt!

INDULIS. (Uģis aiziet.)

ĀRIJA. Ak, vai man, vai man!
(Paģībdama.)

INDULIS. Dievs! ir sieviete!
Man visa uzvara par kaunu top.
(Atbruņo Ārijas cepures vizīru.)
Ak dievs, cik skaista!
(Ievirza Āriju saulē.)
Saulīt, skaties šurp!
Tik balta, smalka putu pūtiņa!
Bāls vaidziņš tēraudā kā ziediņš ledū!
To sārto lūpu vizbulītēm nau,
To melno matu iezilganām ēnām! –
Ak, acu vākos zilas dzīsliņas,
Trīc plakstieni! – Ak vai! Ko izdarīju?
Ak, manu smago dzelža sitienu!
Ne sudrabbārkstītēm to nedrīkst skart,
Ne zieduspilvas nedrīkst virsū pūst!
[Rainis 1980 : 23]




Kārlis Padegs Sievietes portrets.

 

Maija Tabaka Bērzu birzs.

 

Līga Purmale Sestdiena 6.

 

Ritums Ivanovs Madonna purpura gaismā.


Ivars Heinrihsons Balets II.

 

Svens Kuzmins Vilciens atiet plkst. 16.50.

 

Ģederts Eliass Halīna.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Sieviete zilā.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Māsas portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Ģederts Eliass Elza.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Kristaps Ģelzis Rieta madonna.


Teodors Zaļkalns Marmors.


Teodors Zaļkalns Ludmilas Jakubovskas portrets.


Autore M. Purviņa.



Animācijas filma Sieviete (2002). Režisore Signe Baumane.

 

Animācijas filma Sieviete un vējš (2010). Režisore Aija Bley.


Reizi gadā visas Eiropas valstis izdod pastmarkas ar vienotu tēmu un vienotu logo EUROPA. 1996. gada tēma bija „Gada sieviete”, Latvijas Pasts šai tēmai izvēlējās rakstnieci un esejisti Zentu Mauriņu (1897–1978), pastmarkas mākslinieks – J. Utāns.
[Sagatavots pēc: http://www.bildespardzivi.lv/]

 

2008. gadā Latvijā iznāca enciklopēdija 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā, kurā raksti veltīti dažādu laiku un tautību izcilām sievietēm: V. Artmanei, Aspazijai, A. Beļcovai, N. Draudziņai, E. Garančai, Katrīnai I, V. Muhinai, G. Repšei, D. Stučkai u. c.