Tradicionālā transkripcija

[r¥sns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ræsn̩s]


[r] skanenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[n] skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



resn-sakne, vārda celms

-s galotne




res+gal+is, res+gal+e

resn+vēder+ain-s

resn+vēder+īg-s

resn+vēder+is, resn+vēder+e


resnais




resnspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

resn-s

resn-i

resn-a

resn-as

Ģ.

resn-a

resn-u

resn-as

resn-u

D.

resn-am

resn-iem

resn-ai

resn-ām

A.

resn-u

resn-us

resn-u

resn-as

I.

ar resn-u

ar resn-iem

ar resn-u

ar resn-ām

L.

resn-ā

resn-os

resn-ā

resn-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

resn-ais

resn-ie

resn-ā

resn-ās

Ģ.

resn-ā

resn-o

resn-ās

resn-o

D.

resn-ajam

resn-ajiem

resn-ajai

resn-ajām

A.

resn-o

resn-os

resn-o

resn-ās

I.

ar resn-o

ar resn-ajiem

ar resn-o

ar resn-ajām

L.

resn-ajā

resn-ajos

resn-ajā

resn-ajās

V.

resn-ais!

resn-o!

resn-ie!

resn-ā!

resn-o!

resn-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

resn-s

resn-ais

resn-āk-s

resn-āk-ais

resn-āk-ais

vis-resn-āk-ais

pats resn-āk-ais

Sieviešu dzimte

resn-a

resn-ā

resn-āk-a

resn-āk-ā

resn-āk-ā

vis-resn-āk-ā

pati resn-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Koks lielā vecumā ne vienmēr ir tik resns, cik varētu gaidīt.

2) apzīmētājsRietumeiropas valstīs un Amerikā resni jauni cilvēki sastopami biežāk nekā Latvijā.



resna caurule, resns cilvēks, resnas kājas, resns kakls, resns kaķis, resns koks, resna roka, resna stieple, resns stumbrs, resns vēders, resns vīrs, resns zars, resns zīmulis

 

resnā zarna

 

kļūt resnam, palikt resnam



resns, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.

Resnā zarna anat. – gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas.

Prāva tīne ar cieši aiztaisītu vāku nostatīta uz resna bluķa. Upīts 4, 282.

Didzis iegāja istabā un sameklēja savā skapītī resnas auklas gabalu. Ezera 2, 112.

Vispirms Alise gribēja iet uz vientuļo priedi ceļmalā, tai bija resni, stipri zari. Gulbis 4, 300.

Resnajā zarnā notiek nesagremoto olbaltumvielu pūšana un nesagremoto ogļhidrātu rūgšana. Veselība 78, 10, 11.

// Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).

.. pašā klajuma vidū žuburoja ozols. Tas bija tik resns, ka pieci vīri, rokās saķērušies, nezin vai varētu to aptvert. Vāczemnieks 1, 85.

2. Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).

Resns kā bluķis – ļoti resns.

Resnā tirgus sieva liek ābolus uz svariem. Bels 4, 26.

Edžum vienmēr kaut kas kust aiz vaiga. Tāpēc tāds resns kā tomāts. Ezera 2, 170.

Viņam palika pāri blakussēdētāja – apaļa meitene gaišiem salmu krāsas matiem un resnām kājām. Dripe 2, 45.

// Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).

Resns sivēns.

// Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).

Pažobelēs sašūpojas viltīgi savītie tīkli, pamostas resnie, nekad agrāk netraucētie zirnekļi. Kaijaks 2, 204.

Pēteris uzlika uz manas makšķeres āķa lielu, resnu, sarkanu slieku. Grīva 9, 15.

3. sar. Tāds, kam ir zems tembrs (par skaņu).

.. trīs balsis atņēma sveicienu, un starp tām visskaļāk atdalījās Jaņuka resnā balss. Sakse 9, 51.

Balss viņam patiešām lieliska, resna kā Lejas celtuves tauva, zemākās [dziedājuma] vietās taisni sprakstēja. Upīts 4, 232.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


resns 1. Tāds, kam ir samērā liels ķermeņa apmērs, ķermeņa masa; tukls. cik viņa bi r¥sna, bet cik viņa bi veĩkla ùn dũšîga visuôs daxbuôos. tik gaļîgi, r¥sni siv¥ni vêl nàu bìši. parasti savienojumā ar palīgverbu. Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī. nu paskatiês – nu i r¥sna [meita], nu i b¥c rùokã.

2. Tāds, kam ir samērā liels šķērsizmērs. tuõs zarus iššķibuõja; tuõs r¥snâkuõs izmeta laũkã, sma`kâkuõs nùod¥dzinãja. da`bĩc, tâc r¥snâks kùoks, kùo pamaĩsît ùogles. es r¥dzu, ka snìega pãrslas krìt, zìema ritîga. li¡las, r¥snas pãrslas.

3. Rupjš (parasti par dziju, diegiem, arī matiem, sariem u. tml.). vìņč [pavediens] jàu bi rupš ùn r¥sns, ku paši vèpa linu dzìvi. agrâk bi tâdas cũkas, kàm bi li¡li ùn r¥sni sari. Tāds (tekstilizstrādājums), kas darināts no rupjas dzijās, rupjiem diegiem; zeķes bi ùn pastalas kãjã.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 196]


resns – tukls, brangs, pilnīgs, pilnmiesīgs, biezs; mucīgs; miesās ražens; vēderīgs, resnvēderīgs, lielvēderīgs, vēderā izlaidies sar., vēderā apmeties sar., izplūdis, izblīdis, kā blāķis sar., kā baļļa sar., kā lāva sar., depīgs apv., ducīgs apv., brosls apv.


resns – tievs


Resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.


Resnais (arī lejas, otrs) gals vienk. – ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Uzvārdi Resnais, Resnā; Resnis, Resne.


resns, mantots vārds; lš. rẽsnas ‘drukns, stiprs, ar spēcīgu uzbūvi’. Vārds laikam ir tās pašas cilmes kā rets, šā adjektīva atv. (*ret-snas > resns). Sākotnēji tas laikam attiecināts uz kokiem: reti koki (retā kokaudzē) mēdz būt resni; vēlāk vārda lietojums vispārināts. Par formu un nozīmes pārnesumu sal. apv. rēšņi ‘reti’. Pēc citiem uzskatiem vārds saistāms ar sav. risi ‘milzis’ (Feists, Endzelīns), bsl. redъ ‘ēdiens’ (resns ‘labi barots’, Persons) vai metatēzē ar la. vērsis (Lidēns). Šie uzskati pamatoti ir kritizēti; piem., lš. rẽsnas rāda, ka vārda nozīmes pamatā nav vis labs barojums, bet druknums, spēcīga ķermeņa uzbūve.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 115]


angļu  fat; thick

čigānu – grubo

franču – gros; corpulent

grieķu – μεγάλος

igauņu – paks; jäme; lihav

krievu – толстый

latīņu – pinguis

lietuviešu  storas

poļu – gruby

somu – lihava; paksu

ukraiņu – товстий

vācu – dick

zviedru – tjock; grov; korpulent



Cik resns, tik smags

 

Resnam vienmēr ir karsts. 

 

Rasnys kai dīgs, apols kai skols

 

Resns kā muca. 

 

Resna kā piesta. 

 

Resns kā vērsis. 

 

Rasns kai blučs. 

 

Resnis kā bluķis. 

 

Resnasiena guba. 

 

Resns kā baļļa. 


Resna, resna dēlu māte,

Piecas sagšas mugurā;

Tieva meitu māmuliņa,

Viena pate villainīte. [LD 23608-3]

 

Resna, resna Jāņa māte

Par visām sieviņām,

Pieci dēli gultu nesa,

Sestā meita paladziņu. [LD 33018-0]

 

Strupa, resna es uzaugu,

Bajāriņa līgaviņa;

Bajārs mani ēdināja

Ar tiem pūru ķiļķeniem. [LD 20332-0]

 

Aizjūdz man, dievertiņ,

Resno bēri kamanās;

Es tev būšu atvažot

Resna klaipa cepējiņu,

Resna klaipa cepējiņu,

Biezas putras vārītāju. [LD 16161-2]

 

Zem bāliņa pastāvēju

Kā zem resna ozoliņa;

Kā bāliņš pasagrieza,

Tiku tautu rociņā. [LD 13529-0]

 

Vainadziņu darināju,

Kādu pate gribēdama:

No ošiem, no kļaviem,

No resniem ozoliem. [LD 6190-1]



„Vai saimnieks mājā?” Puisis parādīja ar īkšķi uz saimnieka istabas durvīm, pateica īsi: „Vai nedzirdat?” – nožāvājās gari, pagrieza ģīmi uz sienu un gulēja tālāk.

Mirkli uzmetis puiša resnajam, sarkanajam kaklam, Jānis paspēra pāris soļus uz priekšu un klausījās brīdi. Jā, tiešām, Vējš pilnā kaklā lasīja Bībelē. Tāds bija viņa ieradums. Viņš pilnā kaklā rīkoja saimi, viņš pilnā kaklā runāja ar mācītāju un lielkungu, viņš pilnā kaklā lūdza Dievu. Kādēļ ne? Ja Dievam tā nebūtu paticis, tad jau viņš diktas balss nemaz nebūtu devis. Jānis klausījās un klausījās, un gaidīja, lai saimnieks pātarus beidz, jo viņš to negribēja traucēt. Bet tomēr, nevarēdams sagaidīt gala, viņš iegāja saimnieka istabā. [Blaumanis 1994 : 191]

 

Kamēr tā Roplaiņos viss apklusa, tamēr baznīcas krogā sāka iet arvien dzīvāki, arvien jautrāki. Daži pat dancoja, daži atkal spēlēja kārtis. Viena partija lielajā kroga istabā, viena otra – krodzenieku izredzēto pulciņš – kādā sāņu istabā, kur ne ikkatram bij brīv ieiet. To starpā, kuri drīkstēja kāpt pār šīs Mamona svētnīcas slieksni, bij saprotamā vīzē arī Krustiņš un Pauls. Karstām galvām un spīdošām acīm viņi tur stāvēja, piespiedušies pie sienas, un skatījās spēlē. Kāda pēperkoku pārdevēja priekšā gulēja resna kabatas grāmata, no kuras tas, it kā kad tā nemaz nebūtu iztukšojama, ņēma vienu desmitrubļu gabalu pēc otra un paspēlēja – jo viņš bij krietni sadzēries. Stāstīja, ka viņš neilgi atpakaļ kādā citā tirgū vinnējis vairāk nekā trīssimts rubļus, kurus viņam tagad atņemt katrs ieskatīja par savu svēto uzdevumu. Kāds tukls miesnieks nebij tik piedzēris, bet spēlēja neapdomīgi un sakarsējās ātri. Vienreiz tas pameta sešdesmit rubļu, otrreiz tas atkal vinnēja ar vienu rāvienu septiņdesmit piecus. [Blaumanis 1993 : 240–241]



Spēlfilma Ūdensbumba resnajam runcim (2004). Režisors Varis Brasla.


2011. gada novembrī „Spēlmaņu naktī” par labāko dramatiskā teātra izrādi iepriekšējā gadā tika atzīts Džeroma Deivida Selindžera garstāsta „Frenija un Zūijs” dramatizējums Lūgšana resnajai tantei, ko Nacionālajā teātrī iestudējis režisors Pēteris Krilovs.

 

2008. gadā izdevniecība „Liels un mazs” sadarbībā ar AS „Latvijas Valsts meži” laidusi klajā jaunu grāmatu skolas vecuma bērniem – Māra Bērziņa darbu Resnais svešinieks jeb 5. A klases skolnieka Kristera, viņa draugu un nepārspējamā Cūkmena pārdzīvojumi un piedzīvojumi.

 

Kaives Senču vieta.
[Sagatavots pēc: http://www.dabasretumi.lv]