Tradicionālā transkripcija

[puxns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[purˀns]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



purn- sakne, vārda celms

-s galotne




purn+gal-s

purn+veid-a

lāč+purn-i


sum+purn+is




purns patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

purn-s

purn-i

Ģ.

purn-a

purn-u

D.

purn-am

purn-iem

A.

purn-u

purn-us

I.

ar purn-u

ar purn-iem

L.

purn-ā

purn-os

V.

purn-s! purn!

purn-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Mīkstais govs purns maigi pieskārās plaukstai, kas sniedza kārumu.

2) izteicēja daļaPirmais, ko pamanām, izvēloties „adopcijai” suni patversmē, parasti ir purns.

3) galvenais loceklisRīta miegs pārtrūka, kaut kas mīksts iebikstīja man pazodē. Kaķa purns.

4) papildinātājs – Uzmanīgi pieskāros zirga purnam.

5) vietas apstāklis Sargsuņa atņirgtajā purnā atspoguļojās neuzticība pret garāmgājējiem.

6) apzīmētājsPolicijas suņa purna izteiksme neko labu nesolīja.



purns purnā, par purna tiesu

 

čūskas purns, īss purns, karsts purns, mitrs purns, sauss purns, slapjš purns, smails purns, spalvains purns, strups purns



purns, v.

1. Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus); vienk., niev. seja (cilvēkam).

Suņa, kaķa purns. Zivs iebāzusi purnu dūņās.

2. Apavu priekšējā daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals. 

Šaurs, plats zābaka purns. Uzliekts kurpes purns. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 891]


purns, -a, v.

1. Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).

Lielais vilku sugas suns, izbāzis pa durvju starpu karsto purnu, man rādīja savus baltos ilkņus. Grīva 9, 22.

Sivēniem ir miltūdenī nosmērēti purni .. Ziedonis 11, 113.

.. pie slitām piesieti zirgi mētāja uz augšu purniem uzmauktas auzu tarbas, pūloties piekampt pilnāku muti graudu. Lapsa 3, 209.

// vienk. Seja.

.. Lība pasmīnēja dzēlīgi: kā tad! tas viens ir memmes dēliņš un draugs, to var lutināt, un tā – nu, tai jau tas smukais purns. Upīts 4, 203.

2. Purngals.

Zābaki ar smailiem purniem.

Jūla: Gribēju tikai pagaidīt Mārtiņu. Man viņam jāsaka, lai palaiž pastalām purnus platākus. Savilcis tik šauri, kājām visus pirkstus žņaudz nost. Upīts XIII, 54.

Viņa sēd, vienu kāju otrai augstu pārmetusi, un šūpo importa kurpi ar strupu purnu. Dripe 3, 244.

Jaunākais Mellacis sāka urbināt ar zābaka purnu sniega kupenu. Saulītis 12, 220.

3. sar. Priekšgals (transportlīdzeklim).

Tvaikonis ir apgriezies ar purnu uz priekšu. Sudrabu E. 3, 512.

Milzīgas kravas mašīnas purns apstājas pāris metru no gājējiem. Jansons 5, 267.

Purnu uz leju noliekusi un asti saslējusi, tā [lidmašīna] kaukdama pirmā metās virsū meža stūrim, kur atradās nometne. Krieviņš 3, 15.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


purns – 1. purņs (dem. purneits); 2. (vulg. seja) maule; geims; dot pa purnu – dūt par mauli (dūt par golvu; dūt par geimi; dūt par muti); dabūt pa purnu – dabuot par mauli (dabuot par golvu; dabuot par muti; dabuot par geimi); 3. (purngals) purņs; kurpes purns (zābaka purns) – kūrpis purns (zuoboka purns) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


puxns. 1. Dzīvnieka uz priekšu izvirzītā galvas daļa, kur atrodas nāsis. pa puxnu gùovi nedrìkst sist, ta ãtri vàr nùosist ùn gùos pãm¥tâs, tùr tâda vàrîga vìeta. kustuôņìm i puxnc. zixgàm i puxnc, gùovèi. visìm kustuôņìm ti¡ puxni. [cūkas] d¥gùns, snuķis vài puxnc, cũka a snuķi zemi rùok.

2. Apava vai daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals. pastalas taĩsija traku smukas. puxnu istaĩsija smuku, papêdi, àuklu apv¡ra risķĩ. [senāk] čabas bi, tãs kuxpni¡ki netaĩsija. tâda saxkana âda bi [čabām], a platìm puxnìm.

bakšu puxns – pastalas purndaļa, kas darināta, iegriežot pastalādā caurumiņus, kur iever auklu, un savelkot. pastalãm i bakšu puxni. a septiņi bakši tas puxnc i plac, bet tã pastala s¥kla. šũtàis puxns – pastalas purndaļa, kas darināta, sašujot purngalu. šũti¡ puxni [pastalām] i tâdi asi, spicîgi, nàu tik labi kâ bakšu puxni. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 153]

 

puxnis puxņć. 1. Purns (dzīvniekam).èi puxņć płykuôks, àr mozu spòlvu stoxp nùośXm. 2. vulg. Seja. pa puxńi dabuôśi, ka tuô runòi. 3. Apavu vai daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals. baćìńìm is puxņa jìr dźèļžy i is paiêžu. 4. Kartupeļa bumbuļa tievākais gals. bùļìm abgraîza ùkśèņč, ùkśeńi palìk iêššonai, a puxńeîšy sàklài.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 270]

 

purna puxq, puxna, puxns. Purns. cũkah [cūkai] i puxq. [govij parasti] puxq joû tuhš. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 219]

 

puxns. kâ teļa puxns iron. – saka par neattapīgu, padumju, pamuļķīgu cilvēku: tu esi koâ teļa puxnis – nu kas toâc glups.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 185]


purns – (cūkai) šņukurs, snuķis, smeceris, šņucis; (liellopam) purslas, sprauslas, smecele apv., smaulis apv.


Dabūt pa purnu (arī pa purslām) vienk. – dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Sadursme purns purnā vienk. pretējos virzienos braucošu transporta līdzekļu sadursme.


Bāzt purnu vienk. skatīties; jaukties citu darīšanās. 
[Sagatavots pēc: Bušs, Ernstsone 2006 : 55; 418; 452]


Arheoloģijāpurns, smails purns.

 

Zooloģijānaga purns.


UzvārdiPurns, Purna; Purnis, Purne; Purniņš, Purniņa.

 

VietvārdiCūkpurns, līcis upē (Misā); Vēršpurne, pļava; Purņa kakts, līcis upē (Gaujā); Grūžpurņa kalns; Purni, zemniekmāja; Lāču Purni, zemniekmāja; Purnu kalns; Purnu līcis, pļava; Purnu mežs; Purnskalns; Purnskalnlauks; Purneņš, kalns; Purneņi, zemniekmāja; Purniņi, zemniekmāja, ciems; Purniņu birzīte, mežs; Purnīši, viensēta.


purns, mantots vārds; lš. apv. purnis ‘purns, snuķis’, liter. burnà (ak. búrna) ‘mute’. Pamatā ide. *bher– ‘griezt, berzt, šķelt’ (no kā arī berzt ), no kā *bher-n- ‘šķēlums’; sal. vidusīru bern, berna ‘aiza, sprauga’. Ar noz. pārnesumu ‘mute’’ sal. arm. beran ‘mute’.

Skaņumijā *bhyn- > b. *burn-, no kā. lš. burnà, búrna ‘mute’ (bulg. бърна ‘lūpa’). Baltu valodās bieža parādība ir balsīgo un nebalsīgo līdzskaņu mija, arī šajā gadījumā burn- : purn- (Būga) ar vārda nozīmes pārveidojumu, pieskaņojoties leksiskajai sistēmai (: mute).

Pēc cita uzskata (Endzelīns) *burn(a)s > purns varbūt tādu nozīmes ziņā tuvu vārdu iespaidā, kas sākas ar p– (piem., purslas). Iespējams arī, ka notikusi divu sakņu atvasinājumu kontaminācija, saplūstot la. *burna ‘mute’ un apv. prusnas ‘lūpas, mute’ vai *pur(s)nas ‘purslas’ (vai kādai līdzīgai formai), un rezultātā vārdsmute.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 91]


angļu – snout; muzzle

baltkrievu – морда

čigānu – purna; purnos

franču – museau; mufle

grieķu – μουσούδα

igauņu – koon

krievu – морда

latīņu – rōstrum

lietuviešu – snukis; šnipas

poļu – kaganiec

somu – kuono

ukraiņu – морда

vācu – die Schnauze; das Maul

zviedru – tryne



Šai sētā labi suņi,
Cauni dzina sētiņā;
Otras sētas suņu purni
Pēdas vieni nosūkstīja.
[LD 18519-0]


Kur, bāliņi, acis liki,
Kad tu tādu lūkojies?
Līku purnu, lauku pieri,
Kā tam Prūšu ērzelim.
[LD 20280-4]


Pēters gāja zaķus šaut
Uz to zaļu rudzu lauku;
Nāk mājā raudādams,
Zaķis purnu izbadījis.
[LD 2305-1]


Ienāca Jānītis
Sarkanu purnu:
Bij mūsu dārzāi
Kacanu grauzt. [LD 20143-0]




Izrāde „Par purna tiesu”

A. Eglīša lugas Par purna tiesu iestudējums Liepājas teātrī. Režisors Ivars Lūsis. Pirmizrāde 2006. gada 21. oktobrī.

Par purna tiesu ir viena no sentenciozā zobgaļa, asprātīgā smējēja un vārda mākslas meistara Anšlava Eglīša pirmajām lugām. Romānu, stāstu, noveļu, dzejas un recenziju autors, arī gleznotājs Anšlavs Eglītis pats uzskata, ka lugām klāt nebūtu ķēries, ja ne kāds gadījums, kad no teātra vadības puses sākts kārdināt ar lugu rakstniecību. A. Eglītis sev raksturīgajā manierē pasmīkņājis: „Laikam lugu bija aptrūcies.” Vispirms A. Eglītis pārtaisa dramatiskā formā kādu noveli. Tad seko arī luga. 1943. gadā Dailes teātrī iestudē A. Eglīša pirmo lugu Kosmo konfirmācija (ar nosaukumu Kosma simfonija). Interesanti atzīmēt, ka savā laikā lugas Par purna tiesu nosaukums vērtēts esam par prastu. Šis nelaimīgais zirgu skriešanās sacīkstēs pieņemtais teiciens (un par zirgu skriešanos A. Eglītis kaut ko zināja) bija iestrādāts daudzviet tekstā, un izravēt to pavisam nebija iespējams. Un arī vēlēšanās nebija. Kritizētāji samierinājās. Komēdijas Par purna tiesu jauniestudējums notiek 1943. gadā Nacionālajā teātrī,” raksta Undīne Adamaite savā lugas iestudējuma recenzijā. [Adamaite 2005 : http://www.diena.lv/]



Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.