Tradicionālā transkripcija

[plâns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[plɑːˀns]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[l]skanenis

[ā] – garais patskanis

[n] skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ā.



plān-sakne, vārda celms

-sgalotne




plān+lok-šņ-u

plān+prāt-iņ-š

plān+rip-a

pus+plān-ais


plān+mat+is, plān+mat+e

plān+mat+ain-s, plān+mat+ain-a

plān+prāt+is, plān+prāt+e

plān+prāt+īb-a

plān+prāt+īg-s, plān+prāt+īg-a




plānspatstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

plān-s

plān-i

plān-a

plān-as

Ģ.

plān-a

plān-u

plān-as

plān-u

D.

plān-am

plān-iem

plān-ai

plān-ām

A.

plān-u

plān-us

plān-u

plān-as

I.

ar plān-u

ar plān-iem

ar plān-u

ar plān-ām

L.

plān-ā

plān-os

plān-ā

plān-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

plān-ais

plān-ie

plān-ā

plān-ās

Ģ.

plān-ā

plān-o

plān-ās

plān-o

D.

plān-ajam

plān-ajiem

plān-ajai

plān-ajām

A.

plān-o

plān-os

plān-o

plān-ās

I.

ar plān-o

ar plān-ajiem

ar plān-o

ar plān-ajām

L.

plān-ajā

plān-ajos

plān-ajā

plān-ajās

V.

plān-o! plān-ais!

plān-ie!

plān-o! plān-ā!

plān-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

plān-s

plān-ais

plān-āk-s

plān-āk-ais

vis-plān-āk-ais

pats plān-āk-ais

plān-āk-ais

Sieviešu dzimte

plān-a

plān-ā

plān-āk-a

plān-āk-ā

vis-plān-āk-ā

pati plān-āk-ā

plān-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļaMaizes šķēle bija plāna.

2) apzīmētājsZiemas nogalē dīķī bija plāns ledus.



plāns audums, plāna blūze, plāns dēlis, plāna dūmaka, plāna kārta, plāna siena, plāna šalle, plāna šķēle, plānas uzacis, plāna vējjaka, plānas zeķes

 

plānās lefkojas, plānās pankūkas



plāns, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: biezs.

Nogriezt plānu maizes šķēli. Mizot ābolam plānas mizas.

Plāns kā papīrs – ļoti plāns.

Aiz plānajām durvīm bija dzirdama priekšistabas čala .. Fimbers 1, 48.

.. Voldiņš pacēla dēli un atrada nelielu grāmatiņu plānām zīdpapīra lapiņām .. Lēmanis 7, 4.

Vietām pie krūmiem vējš savilcis prāvas kupenas, bet citur sniegs tikai plānā kārtā sedz sastingušo zemi. Dripe 1, 3.

Es sēžu, turēdams rokā nodeldētu vecu duncīti, plānu kā papīrs. Ezera 11, 78.

// Tāds (augs), kam nav pildīto ziedu.

Krokainās rozes gan plānās, gan kuplās .. zied no pavasara līdz rudenim. Galenieks 2, 232.

Vēl nevar pazīt ceriņus – vai tie ir plānie vai ir biezie. Vācietis 10, 143.

// Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu). Viegls, caurspīdīgs.

.. tur bij divi zīda galvas lakatiņi, tik plāni, ka saujā varēja samiegt .. Upīts 4, 140.

Meitenīte – gadus četrus veca, gaiši mati, plāna, savalkāta kleitiņa. Ezera 2, 9.

Sjūzija noliek karotīti un trin lūpas kabatlakatiņā, tik plānā un gaisīgā kā zirnekļa tīkls. Lapsa 5, 104.

2. Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).

Direktore .. skatījās uz nervozo sievieti melnajā tērpā. Ap tievo kaklu zīda volāniņš, plānie mati veltīgi centās aizsegt ausis. Brīdaka 2, 226.

.. Vladislavs Voite pārbrauca ar roku pār plānajiem matiem un pliko galvvidu .. Kaijaks 4, 96.

// pārn.; sar. Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).

Deju starplaikos drūzma zāles vidū neko plānāka nekļuva .. Skujiņš 12, 262.

3. Tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu).

.. Kleistene [saimniece] pārāk skopi baroja savus ļaudis, .. aizvien siļķe .. plānā, ūdeņainā mērcītē .. Austriņš 2, 357.

Pēc vakariņām, kurās ir plāna sēņu zupa, Ojārs iziet pie akas nomazgāties. Ezera 5, 21.

// Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Caurredzams.

Migla sāka šķetināties, kļuva plānāka un palēnām cēlās augšup. Vāczemnieks 5, 85.

Laukā sniegputenis ir pierimis. Aiz plānajiem mākoņiem peld nespodrs mēness. Pret rītu piesals. Preilis 1, 59.

.. viņš .. skatījās uz kalnu, aiz kura mājas skursteņa gals bij redzams. Plāns dūmu stabiņš rādīja, ka brokastīs būs kaut kas silts. Blaumanis 2, 68.

4. Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).

Plāns deguns.

Lai gan ziemā Lauks šad tad bija pacilājis hanteles, rokas rādījās nepatīkami garas, tievas un šļauganas ar lielām, plānām plaukstām .. Kalndruva 7, 225.

.. Vladislavs ievēroja, ka sievas vaigi kļuvuši plānāki, nedaudz iekrituši .. Kaijaks 4, 78.

Viņš ienāca sētā nerunīgs, plānās lūpas sakniebis .. Lapsa 3, 105.

5. sar. Trūcīgs, nabadzīgs.

Labā Liepas māte! … To viņa neteica, cik dažreiz no sava plānā zupas trauka arī man ielējusi pa šķīvītim. Sēlis 4a, 59.

Zivju [tīklos] pavisam maz. To nebūs vairāk par trim mucām. Tomēr, neraugoties uz plāno lomu un visām klizmām, komandai garastāvoklis ļoti labs. Grīva 5, 121.

6. reti Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).

Būrī iečirkstas sarkankrūtītis: šādā [elektriskajā] gaismā putna miegs ir plāns. Zigmonte 1, 141.

Bērziņš mēģināja saviebties, bet viņa apaļajā sejā krunkas neradās, tikai smaids palika tā kā plānāks. Upīts 4, 10.

Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša sar. – saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.

Plāns prāts plānprātība.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


plâns. kâ plânùo ga`diņu ùrbèjs
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 176]


plāns viegls, gaisīgs, šķidrs


plāns – biezs


Plānā galdiņa urbējs iron. cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.


Plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Plāns [naudas] makssaka, ja kādam ir maz naudas.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 646]


Celtniecībāplānais logu stikls, plānais lokšņu tērauds, plāns slānis.

 

Hidrometeoroloģijāplāns anticiklons, plāns ciklons, plāns viengadējs ledus.


Mašīnbūvē plānais vainaguzgrieznis.


Poligrāfijā plānais kreppapīrs.


Datorzinātnē plānais serveris.


plāns; lš. plónas plāns, tievs, smalks, rets’ lat. plānus ‘plakans, līdzens; skaidrs’, he. pali ‘plats’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā arī plāt. Skaņumijā atv. *pelə: *plā-, no kā adj. *plā-no-s > b. *plānas > la. plāns. Nozīmes attīstība : plest’ → ‘plešot padarīt plānāku’ → adj. ‘plāns’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 59]


angļu – thin

baltkrievu  тонкі

franču  plan; maigre

grieķu  γάτα

igauņu  plan

ivritā – קאַץ

krievu –  тонкий

latīņu – tenuis

lietuviešu – planas

poļu  cięki

somu – plan

ukraiņu – тонкий

vācu  dünn

zviedru  plan



Jo tukšāks cilvēks, jo plānāka viņa putra. 

 

Plānc ka dzirnekļa tīkls. 

 

Pluons kai papeirs. 

 

Kam biezas vēders plāns


Sen slavēja, nu redzēju
Slaveno tēva dēlu:
Viena pate zelta šņore
Pār plāno cepurīti. [LD 20645-1]


Tautiets loka zaļu zīdu
Ap plāno cepurīti.
Loki zeltu, ne jel zīdu,
Man’s nedeva māmuliņa. [LD 15220-1]

 

Tautu meita baltmutīte,
Plānajām lūpiņām;
Mans brālītis mutes deva
Kā saldami ābolim. [LD 21362-1]


Smejies, Dārtiņa,
Tev daiļi piestāv:
Tev plānas lūpiņas
Kā papīrītis. [LD 20323-0]


Griķītim plānas lapas,
Drīz no daba,
Drīz meitām(i) mutes deva. [LD 11841-2]


Nenāciet, salti laiki,
Plānas manas vilnainītes;
Nenāciet, tautu dēli,
Es bez tēva, māmuļiņas. [LD 5168-1]


Smejies, meitiņ,
Tev labi piedien:
Tev reti zobiņi,
Tev plānas lūpiņas. [LD 20323-2]


Kas tā tāda atnākuse
Mums maizītes nēsātāja,
Plāna klaipa cepējiņa,
Šķīstas putras vārītāja? [LD 24828-0]



Zelta sapnīt!

 

Zelta stellēs sapnīts auž,

Smalkāk auž par zirneklīti

Plānu, plānu plīvurīti.

Brīnumains un neskatīts,

Viss vēl zilā miglā tīts,

Viegli viļņo plīvurīts.

Zelta sapnīt, aud vien, aud! [..] [Aspazija 1985 : 138]


„Lūk, mans pušelnieks Ķencis…” tā kāds čangalietis, kuru citi sauca par Pāvulu, sacīja un rādīja uz kādu citu čangalieti, kam bij tik plāns un plats deguns, ka, ja uguni turēja otrā pusē, tad spīdēja gaisma cauri.
[Kaudzītes 1964 : 46]

 

Pēdīgi viņš pacēla galvu, atspieda to rokā un skatījās uz kalnu, aiz kura mājas skursteņa gals bija redzams. Plāns dūmu stabiņš rādīja, ka brokastīs būs kaut kas silts. [Blaumanis 1976 : 408]



G. Bereļa recenzija P. Bankovska grāmatai „Plāns ledus” (1999)

Pauls Bankovskis reti veiksmīgi debitēja ar četru stāstu krājumu Svē­tā Bokasīna koks (1996). Sekoja romāns Laiku grāmata (1997), kas Karoga romānu konkursā ieguva otro godalgu. Nu – Plāns ledus: grūti pateikt, vai tas ir romāns vai garš stāsts, vai varbūt pasaka, kā to uz ceturtā vāka nodēvējis pats autors, piebilzdams, ka nevajagot viņam ticēt, grāmatā aprakstītais pasaules gals nenotikšot (un vispār: viņš nemaz ne­esot īstais autors; pasaku viņam pa elektronisko pastu atsūtījis kāds sve­šinieks, kurš, cik noprotams, vienlaikus izmanījies arī tajā darboties, – lomu spēles, kas pazīstamas jau no iepriek­šējiem Bankovska darbiem). Mazliet no pasakas, mazliet no science fiction, mazliet no intelektuālā romāna. It kā pieaugušajiem, it kā bērniem, bet varbūt visiem vecumiem. Kopumā – nenoliedzami aizraujošs lasāmgabals ar nedaudz apokaliptiski antiutopiskām nosliecēm.

        Un tātad: ir nākamā gadu tūkstoša sākuma Rīga, bagātie kļuvuši bagā­tāki, nabagie – nabagāki; gaiss un ūdeņi piedraņķēti līdz nejēdzībai. Pre­ses nams un Vanšu tilts pussabrucis, dzīvokļos iekonservētie bērni pat ne­nojauš par dzīvās dabas esamību, pasaules likteņus nosaka tehnokrāti, baismīgos ozona caurumus korķē ciet ar Zemes mākslīgo pavadoņu palīdzī­bu. Pravietojumi gluži klasiskas antiutopijas stilā: viss kā patlaban, tikai vēl nejēdzīgāk. Attiecībās starp ļaudīm – plāns, caurspīdīgs ledus slānis (autors vairākkārt mēģina izvērst ledus metaforu dažādos kontekstos, taču, manuprāt, neveiksmīgi). Uz šāda fona norisinās Plāna ledus darbība: pēk­šņi sākas jauns ledus laikmets, Rīga tiek ieputināta līdz jumtiem, dzīve risi­nās tuneļos zem sniega un ledus vai­roga. Uzmanības centrā ir divi bērni, Kisja un Severīns; viņi dodas tālā un dažādu briesmu pilnā ceļā meklēt pa­čibējušos vecākus, kuri savukārt de­vušies apraudzīt vecmāmiņu.
[Berelis 1999 : http://berelis.wordpress.com/]


Kā pagatavot plānās vafeles

Sastāvdaļas: 250 g sviesta, 200 g cukura, 2 olas, 1 l ūdens, 640 g (4 glāzes) miltu, vaniļas cukurs, sāls, soda. Vispirms izkausē sviestu un pievieno cukuru. Pēc tam pieber vaniļas cukuru, sodu, sāli un piesit olas. Samaisa. Pielej pusi ūdens un atkārtoti samaisa. Pieber miltus, visu sajauc un pa daļām pievieno atlikušo ūdeni. Stundu ļauj mīklai nogatavoties. Vafeles cep uz rūpīgi uzkarsētas speciālas pannas.

 

Kā pagatavot plānās pankūkas. [http://www.cetrassezonas.lv/]