Tradicionālā transkripcija

[pele]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pele] 


[p] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[l] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.



pel– – sakne, vārda celms

-egalotne




peļ+ast-e




pele patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

pel-e

pel-es

Ģ.

pel-es          

peļ-u

D.

pel-ei           

pel-ēm         

A.

pel-i 

pel-es

I.

ar pel-i         

ar pel-ēm     

L.

pel-ē

pel-ēs

V.

pel-e!           

pel-es!         


N. Laimonis PeleD. Laimonim Pelem


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsPele apēd dienā tikpat daudz graudu, cik viņa sver.

2) izteicēja daļa – Bišu saimes nemiera cēlonis bija pele.

3) galvenais loceklisIzsalkusi pele.

4) papildinātājs – Sanitārā dienesta pārstāvji metās meklēt peli.

5) vietas apstāklisVanags iecirta nagus pelēkajā pelē.

6) apzīmētājsAngliju pārņēmusi peļu audzēšanas mānija.



peles ala, peļu junkurs, peļu medības, peļu midzenis, peļu slazds

 

peles pīkst

 

lauka pele, mājas pele, meža pele, dzeltenkakla pele

 

balta pele, mazā pele, pelēkā pele, svītrainā pele



pele, dsk. ģen. -ļu, s.

1. Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, tievu asti

Mājas pele. Peļu slazds, peļu ala.

2. Datorikā – ar datoru saistīta neliela plastmasas kārba (ar noapaļotiem stūriem) kursora pārvietošanai pa datora ekrānu, teksta izgaismošanai u.c. darbībām.

Peles paliktnis, peles pogas.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 820]


pele, -es, dsk. ģen. -ļu, s.

Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.

Mājas pele. Mazā pele. Svītrainā pele. Dzeltenkakla pele. Meža pele. Peles pīkst. Peles ala. Peļu midzenis. Peļu slazds.

Es uztraukumā drebēju kā pele lamatās. Briesmīgs brīkšķis liecināja, ka āra durvis ir izlauztas. Grīva 9, 74.

Kā pele lamatās (arī slazdā)saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā; saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.

Peļu junkurs (retāk uzraugs) hum. – kaķis.

Peles acis (arī ačeles, ačteles) sar. – mazas acis ar šaudīgu skatienu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


pele – pele; kaķim spēle, pelei nāve – kačam kaita, pelei tīsa; kačam smīklys, pelei osorys 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


peleeļa. 1. Pele. ka vat śìnu, jàm àr sokuhìm èirìć nùĺìk śìna pyku èļ .

2. dsk. Sīki liesuma gabaliņi (parasti cūku, aitu) taukos. eĺiś – tuôda troska, `ìsa gaļa.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 199]

 

pelepe:l, pele, pe:ls. Spalvaina dzimumzīme. šĩ bût smuks meît, bet pelit uz vaîg, up tuõ ne·kâ nuôst nedabu.

peles·žurkaspe:ls·žuxks. Peles un žurkas. tas i mediks kaķs, izluõda viss malius. pe:ls·žuxks ne·kux nedrîkst rãdites.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 136]

 

pelepele. mãjas peles ùn tíruma peles. peles bi izaluõšas paviļas, ta bi jàpìesmẽrẽ. 
[Sagatavots pēc: Kagaine 1983 : 14]


Neglābsies ne peles alānekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kā peles (žurkas) aste (astīte) sar. saka par ko ļoti tievu, sīku (biežāk par bizēm).

 

Spēlējas kā kaķis ar peli (ar kādu)saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.

 

Ausis kā pelei; peles ausis saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.

 

Kā pele slazdā saka, ja kāds pēkšņi, negaidot nokļūst bezizejas stāvoklī, ja ir ļoti nobijies, uztraucies.

 

Kā peles ausī – 1) ļoti labi, bez rūpēm un grūtībām (dzīvot); 2) saldā miegā, netraucēti.

 

Kluss kā pele (arī pelīte) ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo.

 

Ne peles alā nekur (nav miera, glābiņa).

 

Var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu.

 

Velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 93, II 109–110]


Datorzinātnēpele, bezvadu pele, kopnes pele, mehāniskā pele, optiskā pele, optomehāniskā pele, seriālā pele.

 

Augu aizsardzībādoru pele, dzeltenkakla pele, mājas pele, mazā pele, meža pele, svītrainā pele, vārpu pele.


Kā varbūtējs priekšvārds Pelēns reģistrēts Vidzemē (Sausnējā) 1524. gadā, vārds Pelis pierakstīts Vidzemē (Piņķos) 17. gs.


UzvārdiPele; Pelīte.


ErgonīmiPele, SIA; Pele, A. Dadža individuālais uzņēmums; Baltā pele, SIA; Kalna Peles, Drabešu pagasta zemnieku saimniecība; Peles, Dobeles novada Zebrenes pagasta zemnieku saimniecība; Divas peles, SIA; Zeķu peles, SIA; Peļu nams, IK; Peļuks, Rīgas pilsētas I. Gēmes individuālais uzņēmums komercfirma.

 

VietvārdiPeles, mazciems Mārupē; Peles, viensēta Zebrenē; Pelīte, upe Salā; Pelītes, viensēta Blomē; Kalna Peles, viensēta Drabešos.


pele, mantots vārds; lš. pelė t. p., pr. pele lija, pelemaygis sarkanā lija (peļu miedzējs). Pamatā ide. *pelpelēks, bāls, no kā arī pelēks, peļķe. Blakus ide. *pelpelēks, bāls līdzīgas nozīmes *bhelspīdīgs, balts; abas saknes laikam ir vienas cilmes fonētiski varianti.

Tātad pele sākotnēji pelēkā. Uzskata, ka tas ir segvārds (Haverss), kas baltu valodās aizstājis seno ide. peles apzīmējumu *mūs (no kā kr. мышь, vācu Maus). Prūšu pele lija tā nosaukta pelēkās krāsas pēc (Endzelīns) vai arī tāpēc, ka tā ir peļu ķērāja.

Ar vārdu pele vēl 17. gs. latviešu valodā apzīmēja arī muskuli; sal. pr. peles rokas muskulis. Jēdzieni pele un (rokas) muskulis saistīti daudzās valodās (kr. мышь pele : мыща muskulis, lat. mūsculus pelīte; muskulis).

Apv. pelēda pūce (lš. pelėda) ir saliktenis, kur pirmajā daļā vārda pele sakne un otrajā – *ēda ēdēja. Salikteņa uzbūves ziņā sal. kr. медведь lācis < *medOēdis (*medu– + *ēdis).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 35]


angļu – mouse

baltkrievu – мыш

čigānu – míša; péļa

franču – la souris

grieķu – ποντικός

igauņu  hiir

ivritā  עכבר

krievu  мышь

latīņu – mus

lietuviešu – pelė

lībiešu – īr

poļu  mysz

somu – hiiri

ukraiņu – миша

vācu – das Maus

zviedru  mus



Kad kaķa nav mājās, tad peles uz galda.

 

Kad kaķis mājā, tad pele alā.

 

Kaķim prieki, pelei bēdas.

 

Nemāci vis kaķi peles ķert.

 

Pelei maize bez garozas.

 

Peles pie kaķa viesos nebrauc.

 

Slinku peli kaķis noķer.

 

Izsalkušai pelei garoza garda.

 

Paēdušai pelei milti rūgti.

 

Pilnā apcirknī pele badu nemirst.

 

Pīkst kā pele.

 

Mazai pelītei arī ausis.

 

Arī pelīte čīkst, kad tai virsū min.

 

Kaķim pele nav māsa.

 

Spiegs kā pele.

 

Spēlējas kā kaķis ar peli.

 

Ko loki asti kā kaķis pēc peles.

 

Dzīvo kā pele pa miltiem.

 

Dzīvo kā peles alā.


Ja pavasarī stipri vairojas peles un kukaiņi, tad būs bada gads.

 

Ja pelēm gubas galā midzenis, tad nākošā ziema dziļa.

 

Ja peles midzeņus taisa zāles galos, tad būs slapjš rudens.

 

Ja peles nāk mājā, tad sagaidāms auksts laiks.

 

Ja peles graudus sakapā, tad būs slikts gads.

 

Ja negrib, ka peles dzīvo labības gubās, tad nevajag tām spert ar kāju.

 

Ja laukā apakš rudzu gubām daudz peļu, tad būs dārgi rudzi.

 

Ja pele dienā pārskrien pār istabu, tad mājā kāds mirs.

 

Ja vasarā daudz peļu redzams, tad gaidāms karš.

 

Ja peles atstāj kuģi, tad tas kuģis slīks.

 

Ja pele nokļūst azotē, tad būs liela nelaime.

 

Ja peles apēd nenoņemtas ēdiena atliekas, tad saimniekam sāpēs zobi.

 

Ja peles pīkst, tad būs bads.

 

Ja pele grauž kādā istabas stūrī, tad sagaidāms kaut kas jauns.

 

Tādu maizi, kuru pele apkrimtusi, vajagot ēst, tad būšot stipri zobi.

 

Ja peles mājā ieviešas, tad sagaidāma dzīves vietas maiņa.

 

Rudenī, ražu novācot, nedrīkst visu mājā vest, drusku jāatstāj uz laika pelēm, jo pretējā gadījumā peles nāk uz mājām.

 

Lai ziemu peles labību neēstu, tad no ikkatras labības pa saujai jāmet apcirknī pret ziemeļiem, tad peles būs par ziemu kā sastingušas un knapi sauju noēdīs.

 

Lai peles iznīdētu, tad Miķeļa dienas rītā jānovij aukla, jāpiesien pie kūjas un, pa visiem stūriem sitot, jāsauc: Tiš uz tirgu, tiš uz tirgu!

 

Ja peles no vecas mājas bēg prom, tad tā māja drīz sabruks.



Apaļš, bet mēness nav; zaļš, bet mežs nav; ar astīti, bet pele nav. – Kartupeļi.


Atminiet, labi ļaudis,

Kas manā tīrumā:

Četri stabi, divi ragi,

Stabulīte pakaļā. – Pele miltu tīnē.

 

Divas nūjas, divas kūjas,

Stabulīte pakaļā. ­– Pele.



Balta pele pārtecēja

Par kaimiņa sētas vidu;

Tā nebija balta pele,

Tā bij’ mājas saimeniece. [LD 32629-1]

 

Pele brauca, rati čīkst,

Ar to miega vezumiņu;

Šim saujiņa, tam saujiņa,

Bērniņam riekšaviņa. [LD 2077-0]

 

Pele badu nosprāguse

Tautu dēla klētiņā;

Iztekājse, nedabūjse

Vienas auzu sēnaliņas. [LD 25858-0]


Mājas pele un lauku pele

Kādā siltā dienā mājas pele izlien no grīdas apakšas un aiztek uz Sildruvu pie savas radinieces, lauku peles. Nu labdien! Vai pazīsti arī vēl savu radinieci? Labdien, labdien! Kā tad nu māsas nepazīšu? Ak tavus priekus, ka pie manis atnāci! Bet vai ceļu labi zināji, vai neapmaldījies? Kur nu maldīsies? Bet saki, māsiņ, kas tā tur par tādu spurguļainu gubu? Tie jau sadīguši graudi, mana vienīgā barība, mana vienīgā maizīte! lauku pele bēdīgi atbild.

Ak Dievs, tāda maize! mājas pele lepni brīnās, man pie tādas maizes būtu jānomirst badā. Māsiņ, cik man pavisam citādāka pārtika: no rīta gaļa, pusdienā tauki, vakariņās kreims. Un to visu es, tik no alas iznākdama, kukņā atronu. Mana dzīve zelts pret tavu. Nāc tādēļ uz manu māju un dzīvosim kopā. Labi, iešu!” Naktī abas māsas, radinieces, izlien no pagrīdes un jautā circenim: Ķirķi, ķirķi! Vai ķaķēdamis mājā? Ne, aizbrauca ar peļu ādām uz Rīgu! circenis atbild. Nu, tad laiks! mājas peles priecājas. Palieci tu, māsiņ, tepat pie cauruma; es nesīšu tev klāt, un tu nesīsi alā. Bet, līdz ko mājas pele soļus divus parikšoja, te kaķis brāc virsū. Par laimi, ka šoreiz vēl izdevās alā iesprukt; citādi būtu zelta dzīve pagalam. Nu nekas! mājas pele mierina radinieci, kad nu te neizdevās, neizdevās – iesim pa pamata caurumu uz klēti speķi ēst. Noiet uz klēti, bet te atkal klizma: saimnieks atver durvis un viņa āpšelis radiniecēm kā sadedzis virsū. To redzēdama, lauku pele tūlīt griežas uz savu māju, sacīdama: Man labāk sadīgušie graudi drošumā, nekā tavi gardumi mūžīgās bailēs. Es savus graudus pati sakrāju, bet tu gribi tik no otra labuma vien pārtikt. Ar Dievu! 
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Lācis un pele

Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot. Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā. Reiz lācis iekritis ķērāju cilpās un nekā vairs neticis vaļā, lai rāvies, kā raudamies. Pēdīgi atskrējusi arī atlaistā pele, pārgrauzusi kādu cilpu un tā palīdzēsi lācim tikt vaļā. 
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Pele un zvirbulis

Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pusi uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt – saplūcās abi. Tik ilgām plūcās, kamēr pie beigām abi nokusa. Un tad viņi skrēja vēl katrs savam kungam sūdzēt: pele sūdzēja žurkai, zvirbulis – ērglim. Atnāca žurka abi ar ērgli – tik ilgi, tik ilgi –, iesāka tie lai savā starpā plūkties. Bet žurka pārvarēja ērgli, ērglim bija jāaizlaižas. Nu žurka izsprieda tā: pārcirta graudus uz pusi un atdeva vienu daļu pelei, otru zvirbulim.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Kā kalps peles ķēris. [http://valoda.ailab.lv/]


– Vīriņ, es nevaru gulēt, es sapņoju, ka istabā ir pele.

– Nu, piesapņo vēl kaķi klāt un guli mierīgi tālāk.
[Atpūta, Nr. 548 (03.05.1935.), 30. lpp.]

 

Kas ir pele?

Dzīvnieks, kura dzīves ceļš klāts ar paģībušām sievietēm.
[Sagatavots pēc: http://humors.lv/]

 

Kāds vīriņš aizgājis pie psihiatra un sūkstās, ka viņam liekoties, ka viņš ir pele. Pēc ilgām pārrunām dakteris vīriņu pārliecina, ka nav vis viņš pele, bet normāls vīrietis. Tikko izgājis no ārsta kabineta, pacients pārbijies iesprūk atpakaļ.

– Kas tad nu? – vaicā dakteris.

– Gaitenī ir kaķis!

– Bet mēs taču tikko noskaidrojām, ka jūs neesat nekāda pele!

– Bet vai tas kaķis to arī zina?!
[Laiks, Nr. 50 (17.12.2005.), 31. lpp.]



Pasaka par jūras braucienu

 

Visi ļaudis uz krastu trauca:

Tur tauriņš un pele pa jūru brauca!

 

Tauriņš spārnus kā buras pleta,

Pele asti kā stūri meta.

 

No vēja tauriņam uznāca šķava,

Pārplīsa kuģis, glābiņa nava.

 

Pele peldus metās – ak, bēdas! –

Tauriņš pelei uz galvas sēdas.

 

Vai! kliedz pele. Tu man par smagu!

Noliec mazākais tauri un ragu!

 

Teic tauriņš: Noliec labāk tu ūsas!

Tā tu ašāk paglābsi mūsus.

 

Tad abi laimīgi nokļuva malā,

Te nu arī mana pasaka galā. [Rainis 1978 : 133]

 

 

Pele lielībniece

Fabula

 

Pēc labām medībām un palaunaga tauka

Bij kaķis nogurumā iesnaudies uz lauka.

– Ā, – teica pele, redzot kaķi dusam,

– Nu reiz es tevi norīšu pa klusam. –

Tā ilgi gudroja un kaķim apkārt skrēja,

Bet izlemt nevarēja.

Kā sākt – no astes vai no galvas,

Vai visu ēst vai atstāt spalvas.

– Nu, – teica pele beidzot, – laiks nav zaķis,

Lai padzīvo un kļūst vēl treknāks kaķis.

Pa laiku šo man jāpamācās būs,

Kā viņš tik viegli aprij mūs. [Dimants 1957 : 3]     

 

 

Peļu kāzas

 

Iet uz rudens pusi,

Laukos paliek klusi,

Vecā Pele piekususi.

Vecā Pele vedeklu ņems mājās,

Lai uz vecumdienām vieglāk klājas

To – no Putraimmiesta gala,

Kur tos baltos miltus mala.

Viss uz kāzām saposts jau,

Tikai Vedējtēva nav.

Peļu jauneklis pats lems:

– Vedējtēvs?

Runci ņems.

Vecenīte rokas plāta:

– Tak tas dēliņš ir bez prāta!

Līgava čiepst:

– Mīļais traks!

Kāzu vietā kapu raks! [Bārbale 1981 : 15] 

 

 

Peļu vērotāji

 

Velta skatās lielām acīm,

Pele skatās lielām acīm.

Vitauts skatās lielām acīm,

Pele skatās lielām acīm.

Bet pa vidu ziņkārība

Tā kā liela pieneņpūka.

Neesam peļu medinieki,

Esam peļu vērotāji. [Ļūdēns 2002 : 12]

 

Vārds pele izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Pētera Brūvera pasaku krājumā dzejā Kā Lauku pele pie Pilsētas peles brauca (1986);

Jura Zvirgzdiņa bērnu stāstu krājumā Pele, punkts un Gūtenbergs (2009);

Māra Runguļa atskaņu mīklu grāmatā bērniem Pele un karamele (1999).


Tu (varbūt es? – tam nav sevišķas nozīmes, jo mēs jūtam un dzīvojam līdzīgi, bet, ja tā nav, tad labāk nelasi manu stāstu) – tu gaidi trolejbusu, kurš ilgi nenāk, un atkal atceries to nelaimīgo peli, peli lamatās. Sīkums, tomēr riebīgi – pele lamatās bija iekritusi naktī vai agri no rīta, peles nepatikšanas līdz ar to bija beigušās, bet tavas tikai sākās. [Neiburga 2004 : 97]

 

Viens lācis mīlēja pelīti un dzīvoja ar viņu sirsnīgā draudzībā. Lācis bija nekustīgs un slinks. Viņš gulēja un sapņoja vaļā acīm par medus kārēm, kurās karājās zeltainas bites. Bet pelīte čakli tekāja un čabinājās viņam apkārt cauru dienu. Lācis gulēja un klausījās viņas soļos. Tā savilka viņam cisas, un dažreiz viņš tai arī lūdza: Pelīt, pakasi man te, zem kakla, – vai: Palūko man tur, aiz auss. Lācis nevarēja vien nobrīnēties par pelītes čaklumu. Kamēr viņš reizi nožāvājās, tikmēr viņa trīsreiz aptecēja ap žagarblāķi, kurā viņš gulēja. [Skalbe 1998 : 316]

 

 

Vārds pele izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Daces Galēnas bērnu grāmatā Pele un pūķis (1989);

Nellijas Kovaļevskas literāro pasaku krājumā Divdesmit pirmā pele: pasakas (1995);

Miervalža Birzes eseju krājumā Kā pele pa graudam (1999).



Romieši baltas peles uzskatīja par laimes vēstītājām. Viduslaikos māņticīgā tauta peles uzskatīja par raganu iemiesojumu vai mirušo dvēselēm, bet baltās peles – par nedzimušu bērnu dvēseļu iemiesojumu. Savukārt peļu pārpilnību uzskatīja par Dieva sodu.
[Sagatavots pēc: Becker 1996 : 191]



Ilze Orinska Pele pie sasistas oliņas.

 

J. S. B. Grunte Vista, divi suņi, pele un āzis ar šķērēm. [LG 1980 : 10]


Gustavs Šķilters Kaķis un pele (oriģinālgrafika). 


Liene Ulmane Peles (2009; rotaļlieta).



Īsmetrāžas animācijas filma Atvelc, pelīt, miedziņu! Cikls Pasaciņas (1997). Režisore Roze Stiebra.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Kam ir visīsākās ūsas? Cikls Pasaciņas (1995). Režisore Roze Stiebra.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Pelīte brauca. Cikls Pasaciņas (1997). Režisore Roze Stiebra.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Pudelīte. Cikls Fantadroms (1994). Režisore Ilze Ruska.

Kad Zemes Pele izvedusi pastaigā savu mazo bērniņu, viņa pēkšņi pamana, ka pazudusi bērnam domātā piena pudelīte. Lai viss laimīgi beigtos, atkal nepieciešama kaķēna robota Indriķa Trīspadsmitā palīdzība.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Varavīksne. Cikls Fantadroms (1994). Režisore Dace Liepa.

Pele savā ziņkārībā nolemj mazliet pastaigāties pa varavīksni. Bet viņas ceļojums beidzas ar kritienu tumšā bezdibenī. Vai tam kāds sakars ar Kosmiskā Pūšļa vēdergraizēm? To dodas noskaidrot lielais kosmisko pārpratumu kārtotājs robotkaķēns Indriķis Trīspadsmitais.


Dziesma Pele ar rudziem. Ērika Siliņa vārdi, Elīnas Vīgneres mūzika.

 

Latviešu tautasdziesma Velc, pelīte, saldu miegu.

 

Dziesma Runcis Superstārs. Ingunas Cines vārdi un mūzika.

 

Dziesma Peļu jaunais gads. Ojāra Vācieša vārdi, Gunāra Freidenfelda mūzika.

 

Tautasdziesma Ej, pelīte.


Kad cilvēks sāka iegūt pārtiku, peles (Mus musculus) kļuva par pastāvīgiem viesiem to mājokļos.

Daudzās zemēs peles tika uzskatītas par svētiem dzīvniekiem un izmantotas reliģiskos rituālos. Jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ēģiptē un Ķīnā baltās peles tika turētas pat mājās.

Arī medicīnā vienmēr pelēm bijusi nozīmīga loma. Sendienās zinātnieki peles, to asinis, nagus un vilnu izmantoja dziedniecībā. Patiesībā peles bija daudzu slimību pārnēsātājas, tāpēc ir vainojamas nāvējošu slimību izplatīšanā, izraisot pat postošas epidēmijas. Mūsdienu medicīnā peles ir pārvērstas par izmēģinājumu dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem pētījumiem.

Mājas peles vidējais dzīves ilgums ir divi līdz trīs gadi, taču ir zināmas ilgdzīvotājas, kuras pārsniegušas piecu gadu vecumu. Mājas peles mēdz būt ne tikai pelēkas un baltas – ir iespējami visdažādākie to apmatojuma krāsojuma varianti. Pieaugušas peles svars ir 50–60 g. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Dabiskos apstākļos peles dzīvo baros – organizētās sabiedrībās, kur katrai grupai pieder sava teritorija ar skaidri noteiktām robežām.

Bez mājas pelēm arvien biežāk nebrīvē tiek turētas arī tuksnešu un pustuksnešu iemītnieces – smilšu peles. To augums var sasniegt 18 cm, kažociņš – dabiski brūnganos toņos, taču ir izaudzētas arī rudas, baltas un melnas peles. Aste klāta ar īsu vilniņu, kas galā veido pušķīti. Biežāk nebrīvē tiek audzētas Mongolijas smilšu peles. Šie dzīvnieki ir viegli pieradināmi, sevišķi, ja mācību procesā tiek izmantoti kādi gardumi – rozīnes, miltu tārpi, saulespuķu sēkliņas.

Arvien lielāku popularitāti grauzēju draugu vidū iegūst adatpeles. Adatpeļu dzimtene ir daļa Āzijas un Āfrikas, Saūda Arābija, Kipra un Krēta. Savu nosaukumu tās ieguvušas sava neparastā izskata dēļ. Biežāk sastopamas ir Kairas adatpeles (Acomys cilisticus). To ķermeņa garums ir 7–12 cm, aste ir gandrīz tikpat gara. Šīs peles ir ar apaļām, melnām actiņām un glītām apaļām austiņām. Mīkstajā kažociņā uz muguras ir cietas, asas adatas kā ezim, ķermeņa apakšpuse klāta ar mīkstu, baltu vilnu.

Savvaļā šie dzīvnieki mitinās pašu izraktās alās, taču var apdzīvot arī citu grauzēju iekārtotās mājvietas. Dzīvo grupās, aktīvas ir agri no rīta un vēlu vakaros. Ēdienkarte sastāv pārsvarā no augu valsts barības.
[Sagatavots pēc: http://www.dinozoo.lv/]

 

Leļļu izrāde Pelīte Pīkstīte (autors Jānis Širmanis). Pirmizrāde: 27.02.2011.

Jaukais un saulainais stāsts par pelīti Pīkstīti, tās ģimeni un draugiem dažādu paaudžu lasītājiem palicis atmiņā kā viena no sirsnīgākajām bērnības grāmatām. Mazās, baltās, zinātkārās un drosmīgās pelītes atjautība un gaišums caurvij visus piedzīvojumus, zvēru raksturos ar smaidu saskatāmi vispārcilvēciski vaibsti, bet pats sižets stāsta par draudzības, izpalīdzības un darba prieka nepārvērtējamo nozīmi.

 

Lai iedvesmotu un informētu sabiedrību par jauniem un veiksmīgiem informācijas tehnoloģijas projektiem un e-pakalpojumiem, Latvijā kopš 2006. gada tiek pasniegta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares gada balva Platīna pele.
[Sagatavots pēc: http://www.likta.lv/]