Tradicionālā transkripcija

[ņet]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɲemˀt]
[ɲemːt] 


[ņ] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[m] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



ņem-sakne, vārda celms

-tgalotne




ņem-am-ais




ņemtpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņem-u

ņem-am

esmu ņēm-is

esmu ņēm-us-i

esam ņēm-uš-i

esam ņēm-uš-as

2.

ņem

ņem-at

esi ņēm-is

esi ņēm-us-i

esat ņēm-uš-i

esat ņēm-uš-as

3.

ņem

ņem

ir ņēm-is

ir ņēm-us-i

ir ņēm-uš-i

ir ņēm-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņēm-u

ņēm-ām

biju ņēm-is

biju ņēm-us-i

bijām ņēm-uš-i

bijām ņēm-uš-as

2.

ņēm-i

ņēm-āt

biji ņēm-is

biji ņēm-us-i

bijāt ņēm-uš-i

bijāt ņēm-uš-as

3.

ņēm-a

ņēm-a

bija ņēm-is

bija ņēm-us-i

bija ņēm-uš-i

bija ņēm-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņem-š-u

ņem-s-im

būšu ņēm-is

būšu ņēm-us-i

būsim ņēm-uš-i

būsim ņēm-uš-as

2.

ņem-s-i

ņem-s-it/ņem-s-iet

būsi ņēm-is

būsi ņēm-us-i

būsit/būsiet ņēm-uš-i

būsit/būsiet ņēm-uš-as

3.

ņem-s

ņem-s

būs ņēm-is

būs ņēm-us-i

būs ņēm-uš-i

būs ņēm-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tieku ņem-t-s

tieku ņem-t-a

tiekam ņem-t-i

tiekam ņem-t-as

esmu ticis ņem-t-s

esmu tikusi ņem-t-a

esam tikuši ņem-t-i

esam tikušas ņem-t-as

2.

tiec ņem-t-s

tiec ņem-t-a

tiekat ņem-t-i

tiekat ņem-t-as

esi ticis ņem-t-s

esi tikusi ņem-t-a

esat tikuši ņem-t-i

esat tikušas ņem-t-as

3.

tiek ņem-t-s

tiek ņem-t-a

tiek ņem-t-i

tiek ņem-t-as

ir ticis ņem-t-s

ir tikusi ņem-t-a

ir tikuši ņem-t-i

ir tikušas ņem-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiku ņem-t-s

tiku ņem-t-a

tikām ņem-t-i

tikām ņem-t-as

biju ticis ņem-t-s

biju tikusi ņem-t-a

bijām tikuši ņem-t-i

bijām tikušas ņem-t-as

2.

tiki ņem-t-s

tiki ņem-t-a

tikāt ņem-t-i

tikāt ņem-t-as

biji ticis ņem-t-s

biju tikusi ņem-t-a

bijāt tikuši ņem-t-i

bijāt tikušas ņem-t-as

3.

tika ņem-t-s

tika ņem-t-a

tika ņem-t-i

tika ņem-t-as

bija ticis ņem-t-s

bija tikusi ņem-t-a

bija tikuši ņem-t-i

bija tikušas ņem-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšu ņem-t-s

tikšu ņem-t-a

tiksim ņem-t-i

tiksim ņem-t-as

būšu ticis ņem-t-s

būšu tikusi ņem-t-a

būsim tikuši ņem-t-i

būsim tikušas ņem-t-as

 

2.

tiksi ņem-t-s

tiksi ņem-t-a

tiksit/tiksiet ņem-t-i

tiksit/tiksiet ņem-t-as

būsi ticis ņem-t-s

būsi tikusi ņem-t-a

būsit/būsiet tikuši ņem-t-i

būsit/būsiet tikušas

ņem-t-as

3.

tiks ņem-t-s

tiks ņem-t-a

tiks ņem-t-i

tiks ņem-t-as

būs ticis ņem-t-s

būs tikusi ņem-t-a

būs tikuši ņem-t-i

būs tikušas ņem-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņem-ot

esot ņēm-is

esot ņēm-us-i

esot ņēm-uš-i

esot ņēm-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņem-š-ot

būšot ņēm-is

būšot ņēm-us-i

būšot ņēm-uš-i

būšot ņēm-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot ņem-t-s

tiekot ņem-t-a

tiekot ņem-t-i

tiekot ņem-t-as

esot ticis ņem-t-s

esot tikusi ņem-t-a

esot tikuši ņem-t-i

esot tikušas ņem-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot ņem-t-s

tikšot ņem-t-a

tikšot ņem-t-i

tikšot ņem-t-as

būšot ticis ņem-t-s

būšot tikusi ņem-t-a

būšot tikuši ņem-t-i

būšot tikušas ņem-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņem-tu

būtu ņēm-is

būtu ņēm-us-i

būtu ņēm-uš-i

būtu ņēm-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu ņem-t-s

tiktu ņem-t-a

tiktu ņem-t-i

tiktu ņem-t-as

būtu ticis ņem-t-s

būtu tikusi ņem-t-a

būtu tikuši ņem-t-i

būtu tikušas ņem-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-ņem

ir bijis jā-ņem

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-ņem

bija bijis jā-ņem

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-ņem

būs bijis jā-ņem

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-ņem

būtu bijis jā-ņem

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-ņem

esot bijis jā-ņem

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-ņem

būšot bijis jā-ņem

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

ņem-s-im!

2.

ņem!

ņem-iet!

3.

lai ņem!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsŅemt bērnu klēpī ir mātes griba.

2) izteicējsViņi ņem ābolus un liek tos traukā.

3) galvenais loceklisŅemt līdzi.

4) papildinātājs – Es gribu ņemt šo somu uz skolu.



ņemt adatu, ņemt augļus, ņemt bērnu, ņemt burtnīcu, ņemt cepuri, ņemt dakšu, ņemt ēdienu, ņemt grāmatu, ņemt kaķi, ņemt karoti, ņemt kartupeļus, ņemt konfektes, ņemt kukuļus, ņemt lāpstu, ņemt palīgu, ņemt pārtiku, ņemt pildspalvu, ņemt preces, ņemt saldumus, ņemt sievu, ņemt suni, ņemt ūdeni, ņemt vārdu, ņemt zīmuli, ņemt žagaru

 

ņemt apgādībā, ņemt klēpī, ņemt darbā

 

ņemt daudz, ņemt līdzi, ņemt maz



ņemt, ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu, pārej.

1. Tvert (ko), piem., ar rokām, ar kādu rīku, lai dabūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu. 

Ņem zīmuli un raksti! Ņemt medu ar karoti. Ņemt ābolus no groza. Ņemt kartupeļus no groza. Ņemt bērnu klēpī. Suns ņem kaulu zobos.

2. kopā ar vārdu „līdzi” Ļaut, arī aicināt doties (kopā ar sevi); dodoties (kur), nest, vest (kopā ar sevi). 

Ņemt bērnu līdzi uz pilsētu. Ņemt ganos līdzi suni. Ņemt ceļā līdzi pārtiku.

3. Dot apmešanās vietu (savā mājā, dzīvoklī); ļaut apmesties, novietoties.

Ņemt māti mājās no slimnīcas. Ņemt īrniekus savā dzīvoklī.

4. Vākt (rožu ar rokām, parasti augļus, dārzeņus).

Ņemt ābolus, bumbierus no koka.

5. Iegūt, dabūt lietošanā; pirkt, iegādāties.

Kur tu ņēmi tik skaistu drānu? Ņemt grāmatas no bibliotēkas. Ņemt bez atļaujas.

Ņemt preces uz nomaksu, uz parāda pirkt, iegādāties par vēlāku samaksu.

6. Prasīt un iegūt; prasīt (piem., samaksu).

Ņemt atlīdzību naudā. Ņemt samaksu par pakalpojumiem. Cik ņem par šūšanu? Ņemt kukuļus.

7. Patērēt, izmantot (to, kas pienākas, ir vajadzīgs).

Ņemt atvaļinājumu vasarā.

Ņemt stundas, privātstundas pēc savas vēlēšanās mācīties pie privāti algota skolotāja.

8. kopā ar vārdu „nost” Šķirt, atdalīt.

Neņem nost bērnam lelli! Rakstam jāņem nost pēdējās rindas.

9. Izraudzīt, paredzēt un izmantot (darbā, darbībā); izvēlēties.

Ņemt citātus no dažādu autoru darbiem. Kādu audumu ņemsi mētelim? 

10. Pieņemt ko, piem., savā pārziņā, arī lai veiktu (ar to) kādu darbību; uzņemties  kādas saistības (ko sistemātiski veikt, pildīt).

Ņemt mantas glabāšanā. Ņemt pulksteņus labošanā. Ņemt augļus pārstrādāšanai. Ņemt savā vadībā. Ņemt vecākus savā apgādībā.

11. Līgt, algot (strādnieku noteikta darba, uzdevuma veikšanai); pieņemt (darbā); iesaukt (karadienestā).

Ņemt amatniekus ēkas celšanai. Ņemt bērniem aukli. Ņemt palīgus.

12. Strādājot aptvert (piem., kādu joslu, platību); tiekot darbinātam, aptvert (kādu joslu, platību) – par darbarīkiem, ierīcēm.

Ņemt platu vālu (pļaujot). Ravējot ņemt divas vagas uzreiz. Šis arkls ņem šaurāku vagu.

13. sar. Griezt, šķelt, arī citādā veidā (ko) apstrādāt (par asmeni, mašīnu, ierīci).

Jaunā izkapts labi ņem.

14. Sākt (ko darīt).

Vispirms viņš ņēma krāsot sienu.

15. Kopā ar citu darbības vārdu un saikli „un” – norāda uz darbības intensitātes pastiprinājumu.

Viņš ņēma un pateica visu. Ņemšu un uzrakstīšu vēstuli.

16. Uztvert.

Ņemt nopietni. Viņš visu ņēma pa jokam.

Stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.

17. Precēt.

Ņemt sievu. Viņš ņemšot kaimiņa meitu. Nav precinieka, kas ņem.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 741–742]


ņemt, ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu; trans.

1. Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.

Ņemt rokā lāpstu. Ņemt karoti un sākt ēst. Ņemt adatu pirkstos. Ņemt bērnu pie rokas. Ņemt nost cepuri. Ņemt cepumus ārā no cepeškrāsns.

Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) – rakstīt, sākt rakstīt.

Ņemt rokā (arī rokās) žagaru (arī stibu, koku) – pērt, sist (kādu).

Ņemt (kādu) zem rokas – ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.

Liene turēja roku izstieptu, bet Ernests vilcinājās paciņu ņemt. Pēdīgi viņš to darīja nodurtām acīm. Blaumanis 6, 122.

Uz brītiņu Druviņu tēvs izņēma pīpi no mutes. „Spriedumu es neatzīstu .., viņš skarbi nosaka un ņem atkal pīpi mutē. Birznieks-Upītis 6, 137.

Ja nu kādreiz Silmežs būtu ko rakstījis, tad nu gan viņš it labi atminētos, kur spalvu nolicis, – bet kur nu tie gadi, kad pats spalvas ne rokā nebija ņēmis! Apsīšu J. 2, 109.

Laiks nākt brokastīs, un te vēl mutes nav nomazgājuši,” durvīs stāvēdama, bārās Anna, laikam vajadzēs ņemt stibu rokās…” Jansons 4, 445.

Uz ielas viņi izgāja blakām. Drošāk!” Helga mudināja. Kāpēc jūs negribat ņemt mani zem rokas?” Saulītis 12, 187.

// Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.

Ņemt griešanai asu nazi. Ņemt no bibliotēkas grāmatas. Lūdzu, ņemiet vēl kādu konfekti!

Ņemt uz renti novec. – rentēt (parasti lauku saimniecību).

Nekad Viņš neprasīja vieglāko arklu, Un vienmēr ņēma Tos trakākos zirgus .. A. Grigulis 14, 36.

Emaljētā katliņā ielej nedaudz ūdens, pieliek sāli un galda etiķi (uz kilogramu sēņu ņem.. pusglāzi etiķa). Veselība 79, 9, 10.

// sar. Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).

Arī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas. Grīva 8, 137.

// Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).

Ņemt dāvanas. Ņemt sev lielas tiesības. Ņemt kukuļus.

Ņemt atvaļinājumu – iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.

Spore: Laimi jau vajag mācēt ņemt, dārgā, neviens to mums klāt nenesīs… Brodele 7, 35.

Tiklīdz tralis pazudis zem ūdens, matroži izklīst. Pēc piecām minūtēm viņi jau krāc vēl neatdzisušajās kojās, ņemdami savu tiesu pastāvīgajā divkaujā ar miega badu. Lapsa 1, 81.

Viņš savu atvaļinājumu gribēja ņemt februāra beigās. Bels 2, 9.

// intrans.

.. šis [vecās sievietes] skaistums ir bijis valdonīgs, tāds, no kura kļūst bail, tāds, kas pieradis ņemt, bet pretī nedot. Vilks 5, 130.

Mums nav nedz tiesību, nedz laika pie krusta sevi pienaglot. Vēl jādzied pāri bēdu bēdai, vēl jāvar ņemt, vēl jāvar dot. Peters 4, 69.

// Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).

Trīs pāri apakšbikšu esmu pašuvis, .. bet nezinu, cik ņemt maksas.” Sudrabu E. 3, 164.

Tēvocis ņēma naudu no svešā, arī par atsperi noprasīja. Dripe 2, 74.

2. Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).

Vai tad jūs skolas darbā nedomājat atgriezties?” Mirdza pētīja. – Es jau nezinu, vai mani ņems,” Kalupe mierīgi atbildēja. Sakse 7, 115.

Marčuls zināja – šeit, Randenē, būs viņa pēdējais darbs. Citur neviens vairs neņems pretim baltu veci neveiklām rokām. Viese 1, 85.

// intrans.

Varbūt mēģināt vēlreiz iestāties ugunsdzēsējos? Nē, neņems! Atpakaļ uz kokzāģētavu? Neņems. Kalndruva 5, 91.

// Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.

Ņemt dzīvokļa remontam krāsotājus. Ņemt apakšīrnieku.

Ņemt palīgā – aicināt palīgā (kādu). Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).

Ņemt talkā – aicināt talkā (kādu). Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).

.. [vējš] mežā izlauza tik daudz koku, ka gribot negribot bija jāņem zāģeri, lai sagriež dēļos. Austriņš 1, 298.

Gandrīz visos gājienos viņu ņēma par ceļvedi, un šo goda uzdevumu viņš uzņēmās labprāt .. Grīva 3, 138.

Reiz kādā vētrainā vakarā es nolēmu atrast siltu paspārni naktsguļai .., bet nekur mani neņēma pretī. Grīva 9, 21.

// Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.

Ņemt aizbildnībā (arī aizgādnībā, aizgādībā). Ņemt glabāšanā.

Ņemt gūstā – padarīt par gūstekni.

.. Oļiņš ņēma pajūgu savā ziņā un nobrauca rijas priekšā. Kaudzītes l a, 147.

// Iesaukt.

Ņemt armijā. Ņemt karā.

Vienīgos dēlus neņēma kara dienestā, tāpēc tie, kam vairāk dēlu, centās kādu norakstīt radiniekiem .. Sakse 2, 142.

// Precēt.

Ņemt skaistu līgavu. Ņemt vīru.

Pa vidu kāda dzēlīga balss noteikti izmet: Tu gan esi briesmīgi smuks, Belamī. Varbūt mani par sievu ņemsi?” Preilis 1, 85.

Ne es tevi gaidījusi, Ne tu mani ņēmis, Katram savu rudzu zemi Mūžs ir lēmis. Vīksna 2, 85.

3. savienojumā ņemt līdzi” Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.

Ņemt bērnus līdzi tūristu pārgājienā.

Pienākusi viņa man lūdza, vai es šo ar nevarētu ņemt līdz uz kapsētu, ja es turp braukdams. Apsīšu J. 3, 62.

Edžiņš: Ka tu zinātu, kā man tevis būs žēl! Un cik garš laiks man būs! Un kā man te nepatīk! Ņem mani līdzi! – Noliņš: Nu nāc, nāc! Blaumanis 6, 408.

// Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.

Ņemt ceļojumā līdzi mugursomu. Vienmēr ņemt līdzi pulksteni.

Viņš bija dzirdējis, ka šādos ciemos parasts līdzi ņemt arī pudeli vīna .. Vilks 5, 8.

Reiz pļavā dzīvoja puķe – slaida ar zilzilu ziedu (tā sensenā ilgu krāsa). Es varu šo zilzilo ziedu ņemt līdzi uz satikšanos, un ziediņš tad runās pats un nebūs jārunā man. Čaklais 3, 65.

4. Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.

Nezināt, kur ņemt naudu.

Marija: Tiem [bērniem] vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem? Aspazija 3, 227.

Bet pasakiet, kur lai mēs ņemam skolotājus? ..” Sakse 7, 114.

.. Cikariņš zinājis pateikt ceļa meistaram, kur ņemama īstā oļu grants. Zemzaris 1, 99.

pārn. Lejupīte savus ūdeņus ņēma no mežu avotiem .. J. Kalniņš 2, 85.

// Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).

Kur tu esi ņēmusi tādas tenkas? Nudien, gluži kā joks! Es lai būtu tā teicis?” .. – Vai tad es zinu, kurā dienā… bet Rita apgalvo… tu tieši tā esot teicis.” Brodele 17, 188.

// Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.

Annele nevar saprast, kur Lulīte ņem tādus nedzirdētus baramos vārdus. Brigadere 2, 40.

5. Pirkt, iegādāties (ko).

Ņemt piena produktus tuvējā veikalā. Ņemt restorānā dažādus ēdienus. Ņemt kinoteātrī biļeti pēdējā rindā.

Zila krāsa visskaistākā, vismodernākā. Zilo visvairāk ņemot. Bet nu jau izpirkuši visu. Skola un Ģimene 73, 7, pielikumā 12.

6. Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām).

Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.” Birze 3, 43.

Jā, rudens klāt. Jau mātes ņem kāpostus .. Rihters 1, 95.

Kādā rudens dienā, kad ņēma nost ābolus un nesa iekšā, istabas durvis bija palikušas vaļā. Birznieks-Upītis IV, 222.

7. Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).

„Vālu ņem tik platu, cik izkapts atļauj.” Avotiņa, Šlisers 1, 73.

// intrans.

.. iespiedusi mapi padusē, viņa, ņemdama pa divi pakāpieniem uzreiz, lēkšoja augšup pa stacijas kāpnēm.. Ezera 9, 90.

Viņš [pļāvējs] bij ņēmis līča vidū, pašā platākajā [pļavas] vietā .. Upīts 4, 202.

Vienu dienu centrā pie ciemata aparu zemi nākamajam parkam. Dziļi tur bija jāņem – četrdesmit, četrdesmit pieci centimetri. Talcis 4, 167.

// pārn. Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).

.. cilvēki bariem nāca pie viņa un asos vārdos pārmeta, ka viņš vainīgs, esot par daudz mīksti ņēmis baronu, vajadzējis tūlīt vakarā prasīt atbildi, atņemt ieročus, likt parakstīt kalpu prasības. Sakse 2, 235.

// Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).

.. lai ložmetēji pa pāriem, pārmaiņus un bez apstājas ņem piešauto krustojumu.” A. Grigulis 9, 125.

8. savienojumā ar verbu Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.

.. meistars, vai tas ir cilvēks? Nemaksā visu laiku un ņem vēl puiku piekauj!…” .. Liepas māte, saņēmusi rokas, lēni šūpo savu sirmo galvu. Sēlis 4 a, 59.

Tā ir pirmā reize, kad Valdis ņēmis viņu nopēlis, līdz šim viņš uz meiteni skatījies gandrīz ar apbrīnu. Zigmonte 1, 95.

// intrans.

Ņemt un izdarīt. Ņemt aiziet uz teātri.

Ņēmis un mitējies, bet kur nu – kā iesācis [līt], tā nevar nostāt ne lūdzams. Ezera 7, 171.

9. Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).

.. kūtrākie ņēma priekšzīmi no čaklajiem, bieži vien iedami pie viņiem mācīties raitākus darba paņēmienus. Fimbers 1, 111.

Vienu [istabu] ierīkoju par savu buduāru, ņemdama paraugam Laines istabu, tikai manai garnitūrai bija rožaina krāsa ..” Zālīte 5, 175.

// Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.

Ņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.

(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) – (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).

Ņemt par labu – būt mierā, samierināties (ar ko).

Kā (nu) to ņem – kā uz to raugās, kā to uztver.

Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot – aplūkojot vienā veselumā, kopumā.

Ir cilvēki, kas visas lietas ņem pārāk viegli; viņiem dzīve nekad nesniedz neviena īsti dziļa pārdzīvojuma .. Lācis 1, 5.

Tā apmēram skanēja vecās Margrietas testaments, kurš gan, juridiski ņemot, visu formalitāšu prasības neizpildīja .. Poruks 3, 186.

Jā, patiešām, – ja tā stingri ņēma, tad visās šajās likstās bija kāda daļa arī viņas vainas. Zvaigzne 75, 13, 7.

Dzīve vispār strauji attīstījās uz smalko pusi .. Saimniekmeitas jau visas bij jaunkundzes, pat glītākās kalpones ņēma ļaunā, ja viņas uzrunāja vienkārši. Upīts 4, 644.

To jau domāju, ka man neticēsi,” Juris iesaucās, „un es arī to neņemu par ļaunu. Ir jau tā lieta drusku neticama.” Blaumanis 6, 125.

Lai ņemot par labu, kāds iznācis viņa pirmais patstāvīgais ražojums. Viņš gribējis man ko pagatavot piemiņai .. Birznieks-Upītis 6, 271.

Vai tā bija laime? Jā, protams, – visu savu dzīvi kopā ņemot, viņš nevarēja to nosaukt citādi kā par laimīgu. Zigmonte 2, 34.

10. parasti 3. pers. Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) – par dzīvniekiem, parasti zivīm.

.. vairums zivju sugu tagad [rudenī] pastiprināti barojas. Arī ēsmas ziņā tās vairs nav tik izvēlīgas kā vasarā un tagad labi ņem vēl nesen noniecināto slieku, odu vai mušu kāpuru. Sports 79, 160, 2.

Tajā līcītī vasarā bija daudz plaužu, raudu un arī līdaku, bet tagad [rudenī] mēs braucam ar velci, un mūsu vizulīti neņem neviena pati. Liesma 59, 9, 22.

// intrans. Kosties.

Jūs gribējāt pamakšķerēt?” direktors sāka saprast. Laivu sagādāsim.” – Pēc lietus uz gruntenēm kādreiz ņem,” atbraucējs spriedelēja. Saulītis 13, 149.

Labi zināms: dienas vidū līdakas neņem. Zinātne un Tehnika 66, 6, 41.

11. parasti 3. pers.; sar. Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).

Ēvele ir asa un ņem smalku skaidu, tik plānu kā zīda papīrs. Sēlis 4 a, 103.

.. šķembu bojāts zāģis vairs nav uzasināms, jo vīle tādus zobus neņem. Indāns 1, 67.

// intrans.

Vecās atstaipītās dzirkles patiešām negribēja lāgā ņemt, aizmetās kādā [matu] pinkā, asais gals reizēm diezgan sāpīgi iedūra kaklā. Upīts 4, 135.

Jaunas vīles pirms lietošanas vienmēr ieberzējamas ar krītu vai koka ogli, lai tās sākumā tik asi neņemtu .. Indāns 1, 86.

12. pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.

Ņemt nost – censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).

Cilvēks visu var aizliegt, visu var aizturēt, bet ne domāšanu, jo tad jāņem pati dzīvība papriekšu. R. Kaudzīte 1, 41.

Marga ir mana tēva drauga meita. Bet viņa tev Hariju nost neņems. Viņai ir līgavainis – nākamais zinātnes spīdeklis.” Brodele 17, 184.

// intrans.

Kad jaunībā gadu pilns klēpis Kā briestošu vārpu vēl bija, Laiks, nolūku smaržīgā skurbumā slēpis, Tā ņēma, ka zaudēto nemanīja. A. Skalbe 4, 86.

13. novec. Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).

.. Antiņš .. ņēma ceļu uz māju taisni pār purvu .. Austriņš 2, 110.

Ņemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dzīru mājā ap pusdienu. Brigadere 2, 447.

pārn. Ar sniega baltiem spārniem, Pret sauli mirdzošiem, Ņem brīvība sev ceļu Caur gaisa dzidrumiem. Aspazija II, 312.

// intrans.

.. diezin vai bija tāda vajadzība izcilpot līdzi visiem tās [upes] līkločiem, droši vien prātīgāk būtu uzreiz ņemt uz dienvidiem un tādā veidā saīsināt ceļu par prāvu līkuma gabalu. Zvaigzne 75, 4, 6.

Ņemt dalību – piedalīties.

Ņemt stundas – mācīties (ko) pie privātskolotāja.

Ņemt mēru – mērīt (ko).

Citam bedri rakdams, ņem mēru pie sevis paša .. R. Kaudzīte 1, 65.

Ņemt virsroku (retāk pārsvaru) – pārspēt.

Vecā devusi [vīram] pretī un allaž ņēmusi virsroku. Kā mēdz teikt, turējusi vīru zem tupeles. Bundzeniece 2, 25.

Ņemt uz sava rēķina – segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem.

Ņemt uz (kāda) rēķina – segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem.

Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) – atzīt sevi par vainīgu.

Kādēļ tu vainu ņēmi uz sevi?” Jānis vaicāja, kad viņš ar Līzi bija viens. Blaumanis 6, 9.

Ņemt uz savas sirdsapziņas – uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).

.. atgriezīsimies pie galvenā – pie cilvēka pienākuma pret dzīvnieku, kura dzīvi viņš ņēmis uz savas sirdsapziņas. Zvaigzne 75, 6, 29.

Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu – pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).

Lai atkautos no bēdīgām pārdomām, Oļģerts uzsvilpoja „Ozoli vēl Baltijā”, – un tad viņa domas ņēma citu virzienu. Salenieks 5, 175.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ņemt – jimt; (daudzreiz, atkārtoti) jamstalēt; ņemt ļaunā – jimt par ļaunu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


kâ nùo viênas lìestes ņ¥hti.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 160]


ņemt – tvert (tvert kausu, karoti); (ātri) ķert, grābt, kampt, raut
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 223]


ņemt – dot


Ņemt vērāievērot, iegaumēt.

 

Ņemt par labunenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).

 

Ņemt ļaunā (ko) apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.

 

Neņemt par pilnu sar. – neuztvert nopietni.

 

Ņemt pie sirdsļoti pārdzīvot.

 

Ņemt virsrokupieveikt, uzvarēt; gūt virsroku.

 

Ņemt gūstāsagūstīt; apcietināt.

 

Ņemt savās rokāssākt pašam vadīt, kārtot, pārzināt.

 

Ņemt grožus savā rokāsākt pašam vadīt, noteikt.

 

Ņemt atpakaļ vārdus, solījumuatteikties (no saviem vārdiem, no solījuma).

 

Ne mutē ņemtnemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu dzērienu).

 

Neņemt ne piliena (lāsītes) mutēnemaz nelietot alkoholiskus dzērienus.

 

Ņemt mērumērījot noteikt, konstatēt ķermeņa, ķermeņa daļu izmērus (lai šūtu apģērbu, gatavotu apavus).

 

Ņemt piemēru (no kāda)izraudzīties par piemēru (kādu); censties rīkoties tā, kā (kāds) rīkojas.


Kā no vienas liestes ņemti sar. – vienādi veidot, pēc izskata līdzīgi.

 

Ņem (arī rauj) elpu cietsaka, kad ir grūti elpot, kad kas smacē.

 

Ņemt kājas pār pleciem sar.sākt ātri skriet, bēgt.

 

Ņemt priekšā sar.sākt nodarboties (ar ko); arī stipri rāt, bārt arī zobot.

 

Ņemt uz grauda sar.tēmēt (uz kādu mērķi); stipri rāt, bārt, arī zobot.

 

Ņemt (arī vilkt) (kādu) uz zoba sar.zobot, izsmiet, apcelt (kādu).

 

Ņemt galu sar.iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.

 

Labu galu neņemtlabi nebeigties.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 741–742]

 

 

Ņemt sevi rokās (retāk rokā)saņemties, lai ko pārvarētu sevī.

 

Nav ar pliku roku ņemamssaka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.

 

Ņemt acis pirkstos (retāk rokā)ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.

 

Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla)uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).

 

Ņemt savu krustu uz pleciemnevairīties grūtību, ciešanu.

 

Ņemt aiz (arī pie) ragiem sar. – rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.

 

Ņemt vārdurunāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).

 

Ņemt varu savās rokāspanākt, ka gūst varu.

 

Ņemt iekšā sar. – ēst, dzert.

 

Ņemt galvā (arī prātā)iedomāties, sākt domāt (ko).

 

Ņemt galvā (retāk pierē) sar. – pārdzīvot (ko).

 

Ņemt cauriiedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).

 

Ņemt savu galvu novec. – rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.

 

Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) sar. – rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.

 

Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemtmirt traģiskā nāvē; beigties nevēlami.

 

Sirds (arī dūša sar.) (ne)ņem pretīsaka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.

 

Sirdi ņem (arī rauj) laukā (arī ārā)saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.

 

Ņemt pēdu (arī vagu) vienk. – bēgt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


VietvārdiŅemnaudas, viensēta Ropažu novadā.


ņemt, mantots vārds. Verba forma izveidojusies, kontaminējoties verbiem nemt un jemt, kas tagad vēl izloksnēs. Šī parādība, pēc Endzelīna domām, iespējams, sākusies Vidzemē.

Ide. pamatforma *em– : *mņemt (sākotnēji atematiska tagadne). No pilnās formas lat. emere ņemt (tag. vsk. 1. pers. emō, perf. ēmī), senīru arfo-emet viņi ņem. Atsevišķu valodu paradigmās mijas pilnās un reducētās saknes formas refleksi (*m> b-sl.* im-). Sal. lš. ihti ņemt, tag. imù, pag. miaũ. Pr. īmt t. p.; tekstos ar tag. vsk. 1. pers.nozīmi imma, dsk. immimai. Narev. emt (*jemt?).

Ide *em– mijas ar tās pašas nozīmes *Šem– un *nem-. Šo paralēlo formu izveidošanās vēl ir neskaidra.

Blakus la. jemt (tag. jemu, pag. jēmu) ir apv. jimt, blakus ņemt (apv. nemt) – apv. ņimt.

Ar la. apv. nemt (tag. nemu, pag. nēmu) sal. go. niman, sav. nëman, senfrīzu nema, nima, ssk. nema, v. nehmen ņemt. Rakstot par ģermāņu un latviešu vārdu radniecību, daži vācu autori gan apsver arī iespēju, ka nemt varētu būt izveidojies ģermāņu valodu ietekmē. Taču formas ar n- ir arī dažās slāvu valodās: kr. apv. нять ņemt, satvert, dabūt; būt kā īpašniekam, ukr. нти ņemt, bkr. няць ņemt, aptvert.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 632
633]


angļu  to take

baltkrievu  прымаць

čigānu  láv

franču – prendre

grieķu  να

igauņu – võtma

krievu  принимать

latīņu  tollat

lietuviešu  vartoti

poļu – wziąć

somu  ottaa

ukraiņu – приймати

vācu  nehmen

zviedru  ta



Kur ņem, tur plok.

 

Kad ņems, tad raus.

 

Ņem, ka vai nu!

 

Ar vienu ņem, ar otru laiž.

 

Tas jau ņem visu, kas tik nav piesiets.

 

Ņem, ko nagi nes.

 

Ņem kā kāpostus.

 

Ņem kā bez nagiem.

 

Otra neņem, pats sava nedod.

 

Daudz labāk ir ņemt nekā dot.

 

Ņem kājas pār pleciem.

 

Kam ir, tam ar dod, kam nav, no tā ņem.

 

Dodot gūtais neatņemams.

 

Ne citam dod, ne pats ņem.

 

Labāk otram dot nekā no otra ņemt.

 

Dievs dod, Dievs ņem.


Ja ņem no kāda kaķi, tad vajaga dot adatu; tad kaķis esot medīgs.



Vienu ņem, visi grab. – Skals un skalu bunte.

 

Vienu zirgu ņem,

Visi zviedz. – Skals [kad rauj no skalu buntes].

 

Visi ņem, neviens nemaksā. – Saules siltums.



Kas bajāra meitu ņem,

Ņem sevim sirdēstiņus;

Ņem nabaga kalpa meitu,

Tad dzīvosi bez sirdēstu. [LD 31213-0]

 

Ņem, bāliņ, līgaviņu,

Ņem diženu, ņem raženu;

Tas nebija ievas zieds,

Ik pav’sarus noraujams. [LD 12141-0]

 

Neņem akas ūdentiņa,

Ņem labāki ezeriņa;

Neņem tāļas tautu meitas,

Ņem labāki nāburgos,

Ņem labāki nāburgos

Visu ļaužu vainojamu. [LD 8739-0]

 

Lai ņem katris, ko ņem katris,

Arājam kūlējiņa,

Arājam kūlējiņa,

Rīta rasas bridējiņa. [LD 11993-0]

 

Ņem, brālīti, līgaviņu,

Ņem, ļaudīm vaicādams,

Ka tu slinku nepaņēmi,

Ka netapi nabagā. [LD 12144-0]

 

Ej, māsiņ, tautiņās,

Ņem dakšiņu, ņem slotiņu:

Tautu dēla istabiņa

Līdz logam mēslu pilna. [LD 17420-0]

 

Es, karā aiziedams,

Cirvi cirtu ozolā.

Kas ņem manu tēva zemi,

Lai ņem cirvi ozolā. [LD 31997-1]


Kā zvēri grēkus sūdzēt gāja

Reiz kaķis gāja grēkus sūdzēt un ceļā satika zaķi. Tas prasa: Kur tu, kaķīt, iesi?

Kaķis: Iešu grēkus sūdzēt. Esmu tik grēcīgs, ka nevaru noķert nevienu peli.

Zaķis: Ņem mani līdz. Man tik daudz grēku, ka no katra dzīvnieka jābīstas.

Labi. Tie abi iet pa ceļu un satiek lapsu. Tā prasa: Kaimiņi, kur iedami?

Ejam grēkus sūdzēt, tie atbild.

Lapsa: Ņemiet mani līdz, esmu daudz grēkojusi, jo zemniekam nozagu veselu vezumu zivju.

Labi. Tie iet pa ceļu un satiek vilku, kurš prasa: Kaimiņi, kur iedami?

Ejam grēkus sūdzēt, šie atbild.

Vilks: Ņemiet mani līdz, man daudz grēku, jo zemniekam nokodu kumeļu.

Labi. Kaķis tos ieved mežā pie dziļas bedres, kur ogles dedzinātas. Kaķis rāda bedri, kur pārlikta kārts, un saka: Še ir tā vieta, kur grēki sūdzami. Kas pāriet pa kārti, nav grēcīgs, bet, kas nepāriet, – grēcīgs.

Kaķis iet pirmais pa kārti un pāriet, bet zaķis ar pirmo lēcienu jau bedrē. Tāpat iekrīt bedrē lapsa un vilks. Kaķis kā labais aiziet smiedamies, bet zaķis, lapsa un vilks paliek bedrē kā grēcinieki. Paiet viena un otra diena, bet šiem sāk ēst gribēties. Neko darīt, jāmeklē pārtika. Lapsa saka uz biedriem: Jādzied, un, kam smalkākā balss, tas jānoēd.

Dzied viens, dzied otrs; zaķim smalkākā balss, to noēd.

Padzīvo vēl kādas dienas, gribas atkal ēst. Lapsa saka uz vilku: Jādzied, kam rupjākā balss, tas jānoēd.

Dzied lapsa, dzied vilks. Vilkam rupjākā balss, tāpēc lapsa to nokož un noēd. Kamēr lapsa ēd vilku, tai labi, bet, kad vilks noēsts, tā sāk prātot, kā iztikt no bedres. Viņa nu bļauj, cik varēdama. To dzird āzis, iet pie bedres un prasa: “Kāpēc tu bļauj?

Lapsa: Es bļauju aiz prieka. Ja tu zinātu, cik te jauki, tad tu arī te ielēktu.

Āzis domā: Tas var arī būt, un ielec bedrē. Nu lapsa to izsmej: Tev tik liela bārda, tomēr liels muļķis. Es iekritu tumsā, bet tu ar savu sirmo bārdu ielēci dienas laikā. Tomēr, ja tu mani klausīsi, tad mēs abi izglābsimies. Pieslienies stāvus bedres malai, es tad kāpšu uz taviem ragiem, izlēkšu laukā, tad atnesīšu striķi un izvilkšu arī tevi.

Labi. Āzis pieslienas stāvus, un lapsa laukā no bedres. Nu lapsai vajadzēja iet pēc striķa, bet šī, āzi vēl izsmiedama, atstāj to bedrē.
[LTP 1964 : 51–53]


Kungu dzīve

Senos laikos kādam meistaram baznīca bijusi jābūvē, bet baznīcu nekā nevarējuši uzbūvēt, jo baznīcā esot bijis dzīvs bērns jāiemūrē. Meistaram pašam bijis mazs dēliņš. Tad nosprieduši izzīlēt, kuru bērnu ņemt. Visus bērnus tad sasauca uz svētkiem. Bērniem likuši iet rotaļās. Apkārt viņiem apvilkuši riņķi. Kurš trīs reizes izies ārpus riņķa, to nosprieda iemūrēt. Tā arī notika. Visas trīs reizes ārpus riņķa izskrējis meistara dēls. Tā tēvam bijis jāiemūrē pašam savs dēls baznīcā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Māte uzliek viešņai uz galda gaļu, lai ēd, un pati aiziet kopties. Viņas puika skatās, skatās, kā viešņa ēd, te uzreiz ņems bļodiņu no galda nost un saka: Kur to nu var pieņemt: kumoss pakaļ kumosam. Kur tam būs, kas cūkai pakaļ skrēja?

 

Kāds labi audzināts zēns reiz saticis ielas puiku. Ielas puika zēnam jautājis: Vai tu gribi dabūt vienu pļauku?Paldies, atbildējis zēns, tad man jāiet un jāpaprasa mātei. Viņa man ir aizliegusi kaut ko no svešiem pieņemt.


Rotaļa Ņemt draugu

Rotaļnieki, sadevušies rokās, nostājas pāru kolonnā. Vienam puisim pārinieka trūkst, un viņš skrien caur eju, ko veido pārējo rotaļnieku paceltās rokas. Paņēmis kādu pie rokas, viņš steidzas uz kolonnas priekšgalu. Tur nostājas un paceļ rokas līdzīgi pārējiem. Bez pārinieka palikušais rotaļnieks dodas gar ejas ārpusi uz kolonnas beigām un, tāpat kā iepriekšējais, meklē jaunu draugu.
[Muktupāvels 1989 : 51]

 

Puisim, kurš nodomājis tai gadā apņemt sievu, jau pavasarī jāsāk domāt par lūkošanos. Viņš savu nodomu paziņo visai apkārtnei ar taures vai raga pūšanu pieguļas naktīs. Līgavu puisis lūko viens vai arī kopā ar vecāko brāli, krusttēvu. Līgavas lūkotāji, sētā iejādami, parasti maskējās, izlikdamies par ceļavīriem, lai gan no viņu izskata īstais iemesls daudzreiz bija uzreiz saprotams. Vērojot, kā izturas pret viņa kumeļu, puisis var pateikt, vai atstājis labu iespaidu: barošana ar skujām rāda nepatiku, ar auzām – patiku. Tomēr, meitu uzrunājot, nepietiek tikai ar viņas piekrišanu, jo galvenie lēmēji ir māte un vecākais brālis.
[Sagatavots pēc: Klepers 1991 : 60]



Rīgas osta

 

Nakts vidū uz ziemeļu pusi

aizpeldēs kuģis zils.

Es paņemšu līdz visu Rīgu,

tik liela ir ledus pils –

tur pietiks vietas ielām un kokiem,

baznīcām, skolām un ostām,

tur dzīvos Rīga kā balodis balts

ledus spožajā sprostā,

un brokastīs nelūgs kafiju vairs

ar svaigām avīžu ziņām,

jo katru rītu es nesīšu tai

pilnu sauju ar sniegpārsliņām.

Es paņemšu līdz visu Rīgu,

kad aizpeldēs kuģis zils,

pirms izkusīs pēdējais ledus

un saulē Daugava sils. [Zandere 2008 : 19]

 

 

ņem kaķīti savu asti

 

kaķītim mincītim

vajag maisu pagalvī

miedziņš nāk dzirnas maļ

milti birst putēdami

 

melna muša šķaudījās

miega miltus bradājot

pārplīst maiss izbirst milti

miedziņš sprūk aizkrāsnē

ņem kaķīti savu asti

slauki miltus kaudzītē

izcepsim Mārcītim

miega maizi vakarā [Zandere 2008 : 26]


Kad divas sūnciemietes nejauši satikās kur ārā, viņu parastā pirmā valoda bija apmēram šāda:

– Labrīt, māsiņ! Nu, kā iet?

– Labrīt, labrīt, mās! Nu, tā. Un tev?

– Tāpat vien. Un ko šis – nemaz vēl netaisās?

– Ne uz to pusi. Es nezinu, kas te būs, kad gaļas sāks aptrūkt?

– Ko nu par gaļu – bet manējs tik uz to zirņu putru. Kur es viņu ņemšu, vai zirņi apcirknī aug? Tīrais posts, mīļā.

– Bet gatavais, labā!

Kad runa par vīriem, viņas cita citai allaž bij mīļā un labā. Tā viņas visas bēdājās, tikai ar to starpību, ka gaļas un zirņu vietā dažreiz minēja biezos kāpostus un ceptus tupiņus. [Upīts 1980 : 18]



Dziesma Tu tici? Grupas Pienvedēja piedzīvojumi vārdi un mūzika.

 

Dziesma Balāde par sirdīm salauztām. M. Freimaņa vārdi un mūzika.

 

Dziesma Ar tevi kopā. G. Rača vārdi, U. Tirzīša mūzika.

 

Dziesma Laupītāju dziesma. J. Petera vārdi, R. Paula mūzika.