naids, -a
1. Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
Naids pret ienaidnieku. Naids pret mietpilsonību.
Maizes naids – naids, kas radies eksistences cīņā.
Naida pilns – naidpilns.
Sēt (arī celt sar.) naidu – izraisīt naidu.
Turēt naidu sar. – pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
Saiet (arī sanākt) naidā sar. – sanaidoties.
Salaist naidā sar. – sanaidot.
Viņa cieši uzskatīja māsu, un acis bija gluži melnas aiz naida un dusmām. Kalndruva 2, 55.
Mēs [izlūki] saprotamies tāpat bez vārdiem. Mūsu asinīs deg nekad, nekad nenoslāpējamais naids pret slepkavām... Rihters 1, 436.
„Majestātes kazarmas”, „Tornis”, „Miga” pieder pie Ezeriņa labākajiem sacerējumiem. Tanīs mākslinieciski spēcīgi atspoguļojas viņa naids pret feodālismu .. Ezeriņš 1, 10 (ievadā).
sal. .. acīs reizēm redzēju kā naidu, Kas auksts un sitošs bij, vismaz tā jutu .. Rainis III b, 398.
pārn. Ēd mīlas maizi, ēd naida maizi un savu laimi kā taureni ķer. Čaklais 3, 126.
pārn. Viņa gāja gar visām jūrām – gar Melno īsto un melno naida .. Vācietis 8, 19.
Kas par cīņu, spēkošanos un grūstīšanos nedzīvo ledus gabalu starpā! Liekas, it kā arī viņu starpā būtu ieviesies nežēlīgais maizes naids. Valdis 1, 23.
Dzilna: Es saku, nevajag naidu celt, kur var ar labu... Upīts XIV, 128.
Edvarts: Tās nieka gaļas šķēlītes dēļ tu tak neturēsi naida. – Tēvs: Jo plānāku tu to šķēlīti taisi, jo biezāki top viņas dēļ runātie vārdi. Blaumanis 6, 379.
„Ahā, es jau tūliņ teicu – saiesi ātri naidā!” Fimbers 1, 116.
Cilvēki nekā nezina. Cilvēki tikai kladzina. Viņi grib salaist mūs naidā. Zigmonte 7, 83.
// Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
Tad sākās naids: tītari sāka knābt vistas, bet vistas, knābādamas graudus, cirta pa reizēm arī zvirbuļiem un baložiem. Birznieks-Upītis IV, 237.
2. parasti dsk. Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
Atceras lielos naidus, pat asaru liešanas, kad māsa spieda Valdu lāpīt veselus zeķu kalnus .. Zigmonte 4, 33.
Līču pļavā saņēma [sienu] zaļu kā dzīparu, bet pie novietošanas Upīšu Mārtiņam iznāca naids ar saimnieku. Upīts 4, 205.
pārn. Šoreiz tā ir lapsa, kas atnākusi pie gaiļa ar ziņu, ka turpmāk visi naidi viņu starpā izbeigti. J. Kalniņš 5, 134. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
naids, apv. naidus; lš. arh. níediti ‘neieredzēt’, go. ganaitjan ‘nolamāt’, naiteins ‘gānīšana’, sav. neizsan ‘mocīt, nospiest’, si. níndati ‘peļ, gāna, neieredz’, níd-, nídā- ‘negods, izsmiekls’, nindā ‘gānīšana’, ave. naēd- ‘gānīt, zākāt’. Pamatā ide. *neid- : *nīd- ‘pazemot, pelt’ no saknes *nei- ‘zems, lejup’. Skaņumijā *noid- > b. *naid-, no kā la. naids. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 614–615]
