Tradicionālā transkripcija

[m¥`ns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mælːns]


[m]skanenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[l] – skanenis

[n]skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



melnsakne, vārda celms

-sgalotne




meln+alksn-is

meln+aps-e

meln+balt-s

meln+kok-s

meln+raib-s

meln+rakst-s

meln+sakn-e

meln+strād-niek-s

meln+zem-e


meln+ac-is, mel+ac+e

meln+ac+ain-s

meln+ād+ain-s

meln+bārd+ain-s

meln+mat+ain-s

meln+bārd+is

meln+galv+is

meln+mat+is, meln+mat+e

meln+svārc+is




melnspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

meln-s

meln-i

meln-a

meln-as

Ģ.

meln-a

meln-u

meln-as

meln-u

D.

meln-am

meln-iem

meln-ai

meln-ām

A.

meln-u

meln-us

meln-u

meln-as

I.

ar meln-u

ar meln-iem

ar meln-u

ar meln-ām

L.

meln-ā

meln-os

meln-ā

meln-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

meln-ais

meln-ie

meln-ā

meln-ās

Ģ.

meln-ā

meln-o

meln-ās

meln-o

D.

meln-ajam

meln-ajiem

meln-ajai

meln-ajām

A.

meln-o

meln-os

meln-o

meln-ās

I.

ar meln-o

ar meln-ajiem

ar meln-o

ar meln-ajām

L.

meln-ajā

meln-ajos

meln-ajā

meln-ajās

V.

meln-o!

meln-ais!

meln-ie!

meln-o!

meln-ā!

meln-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

meln-s

meln-ais

meln-āk-s

meln-āk-ais

vis-meln-āk-ais

pats meln-āk-ais

meln-āk-ais

Sieviešu dzimte

meln-a

meln-ā

meln-āk-a

meln-āk-ā

vis-meln-āk-ā

pati meln-āk-ā

meln-āk-ā


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMelns ir drūma krāsa.

2) izteicēja daļa – Viss pārējais ir vienkārši melns.

3) galvenais loceklisMelns!

4) apzīmētājsVīrietis nesa melnu koferi.



melns atvars, melnas domas, melna kafija, melns mākonis, melna mute, melna nakts, melnas rokas, melna tāfele, melna tuša, melns uzvalks

 

melnais dimants, melnā dzilna, melnā maģija, melnā nauda, melnā rase, melnais saraksts, melnā tēja, melnais tirgus, melnā vizla, melnā žurka



melns, -ais; -a, -ā

1. Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.

Melns kā ogle (arī darva, krauklis, nakts, piķis, velns sar., zeme) – ļoti melns.

Nakts melns – naktsmelns.

Melnā papuve – tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.

Melnie metāli – dzelzs un tās sakausējumi.

Melnā metalurģija – metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.

Melnās bakas – baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.

Melnā nāve – mēris.

Melnās kājas – dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).

Melnie graudi – labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.

Melnais pelējums – parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.

Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) – saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.

Viņa filmēsies .. melnos tērpos, jo melns dara slaidu .. Zigmonte 1, 216.

Eju, un aiz manis rasotajā zālē paliek melna sliede. Preilis 1, 75.

Kaps bija izrakts. Brīdi visi kaut ko gaidīja un raudzījās melnajā dobumā .. A. Grigulis 9, 116.

Viņš bija .. emigrējis .. uz Beļģiju, no kurienes viņa gaitas aizvedušas tālāk uz melno kontinentu. Grīva 8, 194.

Paisums uz visām cilvēku atjautībām atbildēja ar melnu nepateicību. Zinātne un Tehnika 68, 7, 6.

Viņi jau atraduši naftu. Nav tālu diena, kad augstu gaisā uzvīsies melnā zelta fontāni. Cīņa 63, 2, 3.

// parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.

Melnā tēja – tumšas krāsas tējas šķirne.

Melna kafija – kafija bez piena vai krējuma piedevas.

Rīgas melnais balzams – stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.

Melnā nauda sar.  tumšas krāsas, ar nelielu vērtību.

Melnais stārķis .. ir mūsu skaisto mežu varenās pagātnes piemineklis. Saudzējiet un mīliet dabu 123.

Pusstundu viņa nosēdēja kafejnīcā un iedzēra trīs tasītes melnas kafijas. Jansons 4, 473.

// Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.

„Kāpēc tu, mazais, raudi?” jautāja svešā, melnā dāma. Čaks II, 15.

// lok.: melnā, lietv. nozīmē Šādas krāsas tērpā.

// Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).

Viņai jāstrādā no rīta līdz melnai naktij .. Brigadere 2, 163.

.. Kaldups piecēlās, apstājās pie loga, aiz kura rēgojās piķa melna tumsa .. Meldere 1, 64.

2. Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.

Melni vīri ar liekšķerēm meta ogles ķerrās, un citi melni vīri pusteciņiem dzina tās pa augstām laipām .. uz ogļu dārzu… Birznieks-Upītis 6, 388.

Nātnais krekls viņa mugurā gluži melns no sviedriem un putekļiem. Kurcijs 3, 88.

// Netīrs, duļķains (par ūdeni).

Bļodā ūdens .. kļūst melns. Lēmanis 9, 113.

// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.

3. parasti ar not. galotni.  Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.

Melnā maģija – rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.

Melnais saraksts slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.

Melnā birža – vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).

Melnais tirgus – vieta, kur notiek nelegāla tirdzniecība.

.. radās doma šo to mašīnām noskrūvēt un paņemt līdzi, lai pārdotu melnajā tirgū. Dripe 4, 15.

4. Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) – parasti par negroīdiem.

Melnā rase – ekvatoriālā rase.

// lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Negroīds.

Ai, mokas tropu līdzenumos, Ai, melno ciltis! Ilgi tām Bij vergot lemts kokvilnas krūmos Zem plantatoru pātagām. Ādamsons 2, 25. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


melns malns, -a; kļūt melnam – meļnēt; pameļnēt; melnā diena pārn. – malnuo dīna; syurdīna (poēt.) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


m¥`ls, retāk m¥`ns m¥`c, m¥`la

zixgi bi visâdi – m¥`li, ràibi ùn brũni, sixmi a bi.

Ļoti tumšā krāsā. tĩri m¥`li viê aûguõt tiẽ sĩpuôli.

Necaurredzams (par tumsu). kùo tu m¥`lã tùmsã darîsi ¥zarã!

Netīrs. tas ba`tàis lakac ãtri m¥`c tìek.

Tāds, kur nav uzaugusi vai ir (pilnīgi) noēsta zāle. luõpi ganâs uz m¥`lu nuõru.

m¥`ls kâ zeme – saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles rezultātā ļoti novājējis, zaudējis veseligu sejas krāsu.

m¥`ls ùn mazĩns – saka par cilvēku, kam nav tiesību (ko) izlemt, noteikt.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 295]

 

m¥`ls – m¥`ls

Tāds, kas nav klāts ar sniegu (par vietu, teritoriju). ka i m¥`ls, ta laîž vis:ts âra, laî iskašejas. Tāds (rudens, ziemas posms), kad vēl nav sniega. nu bûs aka`m¥`l Ziêmsv¥k.

m¥`ls kâ uôgle – spīdīgi melns. skuķahacsm¥`l kâ uôgas.

m¥`ls kâ vabule – ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.

m¥`ls kâ puôda dibeps – ļoti tumšs; ļoti netīrs. skuxstessloũkah mut ixm¥`ls kâ puôd dibepc.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 515]


melns – balts


Melnais darbssmags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs.


Melnā dienaļoti neveiksmīga diena.


Melna nelaimeliela, smaga nelaime.


Melna nepateicībaļoti liela nepateicība.


Melnais zeltsnafta; akmeņogles.


Melns uz baltaļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).


Pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) sar. – pilnīgi sagrozīt faktus.


Melnās miesās sar. – netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).


(Kā) melnais tūkstotis, arī ka melns sar. – ļoti daudz.


Melna masaļoti liels daudzums, skaits.


Kā melna naktsneatlaidīgi, neatvairāmi; lielā skaitā, daudzumā.


(Kā) melna debess sar. – ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).


Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonissaka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.


Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonissaka par ļoti dusmīgu cilvēku.


Kā melns (arī smags) mākonissaka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.


Melns kā naktsdrūms.


Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām sar. – kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.


Spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) sar. – būt ļoti dusmīgam.


Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm sar. – saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.


Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) sar. – stipri piekaut.


Melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu sar. – saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.


Mazs (retāk maziņš) un melns sar. – niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).


Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – ļoti maz.


Ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – nemaz.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Atšķirt melnu no baltaatšķirt pozitīvo no negatīvā; saprast, kas ir labs, kas slikts.


Melns un maziņš; maziņš (mazs) un melns sar. – tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.


Spļaut melnu (zilu; zilu un melnu; zili melnu; zaļu; zili zaļu) sar. – būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.


Zili melns sar. – ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis. Ļoti spēcīgi audzis. Ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 699–703]


Hidrometeoroloģijāabsolūti melnais ķermenis.

 

Fizikāabsolūti melnais ķermenis.


Ķīmijāabsolūti melnais ķermenis, melnais metāls, melnais pulveris, melnais sārms.


Agronomijādienvidu melnzemes, izartās melnzemes, melnais plūškoks.


Augu aizsardzībāaugļkoku melnais vēzis, cietā auzu melnplauka, diļļu melnais pelējums, divpunktu melnā mārīte, gobu lapu melnkārpas, izartās melnzemes, lucernas melnējums, melnā driģene, melnā ērkšķogulāju zāģlapsene, melnais lācītis, melnais siltumnīcu tripsis, melnais krustziežu spradzis, melnais sprakšķis, melnā skudra, sīkais miltu melnulis.


Poligrāfijāburtu melnojums, melnais iespiedums.


LauksaimniecībāHolandes melnraibās govis.


Mežsaimniecībākodināšana melnā krāsā, melnais ozols, melnais riekstkoks.


Ornitoloģijāmelnā dzilna, melnais grifs, melnais mežastrazds, melnais mušķērājs, melnais zīriņš, melnais stārķis.


Ekonomikāmelnā birža.


Astronomijāmelnais caurums, melnais punduris.


Datorterminoloģijāmelnais caurums, melnā kaste.


Mašīnbūvēmelnais metāls.


Tūrismāmelnais saraksts.


Radioelektronikāpārmelns.


Uzvārdi Melnacis, Melnace; Mellacis, Mellace; Melacis, Melace, Malnacis, Malnace; Malnačs, Malnača; Mellausis, Mellause; Melnausis, Melnause; Melnzobs, Melnzobe; Melnzobis, Melnzobis; Melnis, Melne; Melnmatis, Melnmate; Melngalvis, Melngalve; Melngalvs, Melngalva; Melgalvis, Melgalve; Melmatis, Melmate; Melliņš, Melliņa; Melnītis, Melnīte; Melnbārdis, Melnbārde; Melnbārda; Melnbārds, Melnbārda; Melbārdis, Melbārde; Melbārds, Melbārda; Melbārzdis, Melbārzde; Melnbārzds, Melnbārzda; Melnkājis, Melnkāje; Melnsvārcis, Melnsvārce; Melsvārcis, Melsvārce; Melsvārks, Melsvārks; Melnbiksis, Melnbikse; Melngailis, Melngaile; Melnstrads, Melnstrada; Melnstrazds, Melnstrazda; Melnūdris, Melnūdre; Melnozols, Melnozola; Melnups, Melnupa; Melnupis, Melnupe; Mellupis, Mellupe; Melnupe; Mellupe; Melnsils, Melnsila; Melnbērtulis, Melnbērtule; Melnbrencis, Melnbrence; Mellaisbrencis, Mellaisbrence.


VietvārdiMelnais dambis, pļava Stienē; Melnais avots Jumpravā; Melnais caurums, ezers; Melnais ezers Blīdienē, Džūkstē u. c.; Melngaiļi, zemniekmāja Līgatnē; Melngalvji, zemniekmāja Dundagā; Melnkalns, zemniekmāja Ainažos; Melnmuguri, zemniekmāja Ropažos; Melnvagas, zemniekmāja Kazdangā; Melnvērsis, zemniekmāja Valmierā; Melēni, zemniekmāja Skujenē.


melns, apv. mells, lš. mėlynas ‘zils’, pr. melne ‘zilums (sitiena sekas)’, vācu malen ‘krāsot, gleznot’, grieķu mélas ‘melns’, latīņu mulleus ‘sarkans’. Pamatā indoeiropiešu sakne *mel- ‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Baltu valodās ar šo sakni saistās gan melna, gan zila krāsa.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 580–581]


angļu  black

baltkrievu  чорны

čigānu  kāl

franču  noir

grieķu  μαύρος

igauņu  must

ivrits  שחור

krievu  чёрный

latīņu – niger

lietuviešu  juodas

lībiešu – mustā

poļu –  czarny

somu  musta

ukraiņu – чорний

vācu – schwarz

zviedru – svart



Ne tik daudz kā melns aiz naga.


Tas velns jau tik melns, ka viņu mālē. 


Netaisi melnu, kas balts ir. 


Melns ar baltu kopā neder. 


Melna vista dēj baltu olu. 


Aita gan melna, bet vilna tīra. 


Ne balts, ne melns, ne cepts, ne vārīts. 


Balts no ārienes, melns no iekšienes. 


Melnā cūka krāsnī. 


Melns kā zeme. 


Mūžā jāredz daža diena gan balta, gan melna


Melns darbs, balta maize. 


Melna govs, balts piens. 


Taupi grasi melnām dienām. 


Visiem mācītājiem esot melnā grāmata, ar ko varot izsaukt mirušo dvēseles un uzlikt tām kādu darbu. Ja nekā tām neuzdodot, tad viņas saucēju saplosot.


Melnos labības graudus sauc par zirga un kuiļa zobiem.


Melns kaķis pārskrien par ielu – neveiksme gaidāma.


Ja melns kaķis pār ceļu pārskrien – gaidāma laime.


Ja melns kaķis pār ceļu pārskrien, tad būs laime, ja raibs vai pelēks – nelaime.


Ja pār ceļu pārskrien melns kaķis, tad notiks kāda nelaime. Bet, ja melnajam kaķim ir baltas kājas, tad būs laime.


Kaķi ar melniem ķepu spilventiņiem ir laimīgi.


Ja kāds glabājot melnu kaķi, tad tam esot daudz naudas.



Melna aitiņa,

Sānos ļipiņa. – Dūraiņu cimds. 

 

Melna egle pār pasauli. – Nakts. 

 

Melna gotiņa, gards pieniņš. – Kaņepe. 

 

Melna gotiņa zīda diedziņā piesieta. – Mellene. 

 

Zaļa vistiņa,

Melnas oliņas. – Mellene. 

 

Melna māte – zaļi mati;

Visiem prieks, kad mati bālē. – Tīrums vasarā un rudenī. 

 

Melna pļava, balti lopi,

Vajag gudra ganītāja. – Tāfele ar burtiem. 

 

Melna sieva, glāžu acis. – Istaba un logi. 

 

Melna vista uz sarkanām olām tup. – Katls uz uguns. 

 

Melns, bet kraukls nav; ragains, bet vērsis nav; kājas sešas, visas bez pakaviem. – Muša. 

 

Melns gailis kalnā klaigā. – Mācītājs. 

 

Melns kaķis aiz astes pakārts. – Panna. 

 

Melns kā velns – nav velns,

Rūc kā bite – nav bite. – Dundurs. 

 

Melns kungs zem zemes brauc. – Kurmis. 

 

Melnu ķēvīti neviens nevar paglaudīt. – Blusa. 

 

Melns un mazs, ķēniņa nebīstas. – Blusa. 

 

Melns zirgs lec ugunī. – Kruķis. 

 

Melnu katlā ieliek,

Sarkanu izņem. – Novārīts vēzis. 



Melni kraukļi satupuši

Manā kapa maliņā;

Tie nebija melni kraukļi,

Stāv radiņi raudādami. [LD 27573-0]

 

Es nopirku melnu zirgu

No ūdeņa burbulīša;

Kad uzkāpu mugurā,

Kā ūdenis līgojās. [LD 29720-5]

 

Gāju meitu lūkoties,

Mute melna, nemazgāta;

Gāju muti mazgāties,

Cūka peļķi sajaukuse. [LD 11128-2]


Melnā grāmata

Bībelē senāk esot bijušas septiņas Mozus grāmatas. Tā kā sestā un septītā grāmatā esot bijušas visādas burvības, tad mācītāji esot tās nolieguši. Šī grāmata tomēr esot dabūjama uz melna papīra ar baltiem burtiem, kādēļ to saucot par melno grāmatu. Tāda melnā grāmata reiz bijusi vienam kungam. Kad kungs reiz izbraucis uz lauku, tad arī viņa sulainis uzgājis to grāmatu un sācis lasīt. Lasot pienākusi pilna istaba miroņu, kas mākušies sulainim virsū un prasījuši, kādēļ šos esot saucis. Sulainis nu nezinājis, kā no miroņiem vaļā tikt un ko darīt. Drīzumā, par laimi, atbraucis kungs mājā un, redzēdams sulaiņa nelaimi, paņēmis melno grāmatu, uzšķīris citu lapu, izlasījis vajadzīgos vārdus un tā aizsūtījis miroņus atkal projām. 
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Melnezers. [http://www.pasakas.net/]


Komandieris iet pa ielu, un pretī viņam nāk kareivis sarkanās zeķēs.

Komandieris viņu apstādina un saka:

„Kāpēc jums ir sarkanas zeķes, kad jābūt vai nu melnām (pavelk uz augšu vienu bikses staru), vai arī zaļām (pavelk uz augšu otru bikses staru)?!”

 

Ja jūsu ceļu šķērso melns kaķis, tā ir zīme, ka dzīvnieks kaut kur iet.


Melnā krāsa senlatviešiem bija „kungu krāsa”, turības uzrādītāja. Melnās krāsas iegūšanai izmantoja melnalkšņu un ošu mizas.
[Sagatavots pēc: http://ubus-latlit.eu/]



Vārds melns izmantots dzejas krājumu nosaukumos: 

Gunars Saliņš Melnā saule (1967);

Ojārs Vācietis Melnās ogas (1971); 

Pēteris Brūveris Melnais strazds, sarkanie ķirši (1987), Sirdī melnajam putnam lizda (1995).


Vārds melns izmantots romānu nosaukumos: 

Aleksandrs Grīns Melnais jātnieks (triloģijas Saderinātie III daļa) (1949);

Alberts Bels Melnā zīme (1996);

Monika Zīle Melnā zivs melnā upē (1998);

Jānis Ivars Stradiņš Melnā pils (1998);

Laima Muktupāvela Šampinjonu derība: melnie balti ķeltos (2002);

Andris Kolbergs Sieviete melnā (2004).


(Kraukļi pret Antiņu skrien spārnus vicinādami un skaļi ķērk­dami.)

ANTIŅŠ. Kas tu esi, Melnā māte?

Nebaidos es tavas rokas.

Miršu, lai tik viņa ceļas!

BALTAIS TĒVS (uz Melno māti).

Ha, ha, kāpies, Melnā māte!

(Melnā māte atkāpjas.)

ANTIŅŠ (sauc). Saulcerīte, celies augšā!

Saulcerīte, nāc pie manis … [Rainis 1925 : 411]



Medus krāsu nosaka medus izcelsme – augi, no kuriem medus ticis ievākts. Āboliņa, rapša medus ir ļoti gaišs, šķidrā veidā gandrīz caurspīdīgs, griķu medus ir ļoti tumšs, brūns, ja tikai no griķiem, tad var izskatīties gandrīz kā melns. [Diena.lv 2011 : http://www.diena.lv/]



Ģederts Eliass Karija ar melno kaķi.

 

Lilita Līce Melnā.

 

Imants Vecozols Klusā daba ar melno pudeli.

 

Ģederts Eliass Maija.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Gata Šļūkas karikatūra Melnais PR.


Arta Dumpe Melnie torsi.

 

Pauls Jaunzems Melnā saule.



Pasūtījuma filma Melnais kaķis (1965). Režisors Ivars Kraulītis.


Spēlfilma Melnā vēža spīlēs (1975). Režisors Aleksandrs Leimanis.


Īsmetrāžas dokumentālā filma Baltais, pelēkais, melnais (1991). Režisors Imants Brils.


Dokumentālā filma Lilita baltā, Lilita melnā (2002). Režisore Ilze Gediņa.


Īsmetrāžas dokumentālā filma Melnais nārsts (2003). Režisors Edmunds Jansons.


Īsmetrāžas animācijas filma Melnā kaste (2006). Režisors Jurģis Krāsons.


Dziesma Melnais blūzs. Vika vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.


Dziesma Melnā saule. Jāņa Plotnieka vārdi, Ērika Ķiģeļa mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Dziesma Melna vārna. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ance Krauze.


Dziesma Melnbaltā dziesma. Māra Melgalva vārdi, Jura Kulakova mūzika, izpilda grupa „Pērkons”.


Dziesma Vīrs melnā mētelī. Pētera Brūvera vārdi, Ingus Ulmaņa mūzika, izpilda grupa „Lādezers”.


Melānija

Vārds Melānija cēlies no grieķu valodas – melaina nozīmēja ‘melna, tumša, drūma, cietsirdīga’. Latvijā šis vārds pirmoreiz reģistrēts 19. gs. beigās.
[Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 236]

 

Melnā kaste

Melnā kaste aviācijā ir iekārta, ko izmanto, lai ierakstītu galvenos lidojuma parametrus, sistēmu rādījumus, ekipāžās savstarpējās sarunas u. tml. Avārijas gadījumā ar melnās kastes palīdzību noskaidro negadījuma iemeslus.
[Sagatavots pēc: http://ilustretajunioriem.wordpress.com/]

 

Melnais stārķis

Melnais stārķis (Ciconia nigra) ir aizsargājams putns, kuru var viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma. Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur melnie stārķi pagaidām vēl sastopami samērā lielā skaitā, tomēr to skaits pēdējās desmitgadēs ir ļoti būtiski samazinājies. Kopējais ligzdojošo putnu skaits varētu būt 500–700 pāru.

Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās vai aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi atjauno ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, izmanto ļoti ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz. 
[Sagatavots pēc: Internetenciklopēdija „Latvijas daba” : http://www.latvijasdaba.lv/] 


Melnā stārķa attēli. [http://www.ornitofaunistika.com/]

 

Rīgas melnais balzams

Rīgas melnais balzams ir dzēriens, kura ražošanu ap 1740. gadu ir uzsācis Ābrams Kunce. Sākumā Rīgas melnais balzams tika tirgots tikai aptiekās. Mūsdienās Rīgas melno balzamu to ražo A/S „Latvijas balzams”.
[Sagatavots pēc: Iepazīsim Latviju: 2. grāmata. Aplis, 172–174]

 

Melngalvji

Melngalvji bija neprecētu ārzemju tirgotāju organizācijas biedri vairākās Baltijas viduslaiku pilsētās. Sevišķi spēcīga un bagāta melngalvju brālība bija Rīgā.

Melngalvju brālībā iestājās jauni, neprecēti ārzemju tirgotāji, kas dzīvoja Rīgā, bet nebija kļuvuši par namniekiem. Tie tirgotāji, kas apprecējās un ieguva namnieku tiesības, parasti no brālības izstājās. Būdami starpnieki rietumzemju tirdzniecībā ar Krievijas pilsētām, melngalvji kļuva arī par uzticamiem Rīgas aizstāvjiem, par bruņniecības gara un paražu nesējiem.

Līdz 16. gadsimta otrajai pusei melngalvji bija galvenie Rīgas sabiedriskās dzīves vadītāji. Viņi aktīvi iesaistījās pilsētas politiskajās cīņās, baznīcu grautiņos. Kopš 17. gadsimta katram jaunuzņemtajam melngalvim vajadzēja ziedot organizācijai kādu vērtslietu ar iegravētu ģerboni, vārdu un gadskaitli.

Melngalvjiem bija arī savs nams Rīgā. Tas sākotnēji celts 1334. gadā kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, bet 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Melngalvju nams vairākkārt pārbūvēts, sagrauts Otrā pasaules kara laikā, 1999. gadā uzcelts no jauna.
[Sagatavots pēc: Iepazīsim Latviju II : 172–174]

 

Emilis Melngailis

Emilis Melngailis (1874–1954) ir slavens latviešu komponists, diriģents un etnomuzikologs. Bijis vairāku latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents un organizators. Kopā savācis ap 4500 folkloras vienību, kas publicētas izdevumos „Latviešu dancis” (1949) un „Latviešu mūzikas folkloras materiāli” (1951–1953). Melngailis folkloras saturu un formu mērķtiecīgi ieplūdināja arī savā kora mūzikā, uzsākdams jaunu virzienu. Komponējis arī baletu, simfoniskos darbus, stīgu kvartetu, solodziesmas, klaviermūziku. [Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

Melnais piens

Jaunā Rīgas teātra izrāde Melnais piens. Režisors Alvis Hermanis. Pirmizrāde 2011. gada 8. aprīlī. Divus gadus JRT aktieri un aktrises vāca materiālus par Latvijas lauku tēmu, un izrāde Melnais piens ir šo pētījumu rezultāts.
[Sagatavots pēc: http://www.jrt.lv/]

 

Melnā krāsa

Poligrāfijā melnā krāsa vislabāk ļauj izcelties citām krāsām. Pārējās krāsas uz melna fona kļūst spilgtākas, izteiktākas, palielinās kontrasts, kas ļauj izcelt galveno. Ar melnas krāsas pamatni var panākt dziļumu un perspektīvu. Lielos daudzumos melnā krāsa rada nomācošu efektu.
[Sagatavots pēc: http://printbox.lv/]