Tradicionālā transkripcija

[mazmeîta]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑzme͜iˀtɑ̆]


[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[ei] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.



maz-sakne

meit-sakne

a-galotne

mazmeit- – vārda celms




maz+maz-meit-a




mazmeita patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

mazmeit-a

mazmeit-as

Ģ.

mazmeit-as

mazmeit-u

D.

mazmeit-ai

mazmeit-ām

A.

mazmeit-u

mazmeit-as

I.

ar mazmeit-u

ar mazmeit-ām

L.

mazmeit-ā

mazmeit-ās

V.

mazmeit-a! mazmeit!

mazmeit-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMazmeita palīdz vecmāmiņai kopt puķes.

2) izteicēja daļaĢimenes lielākā nebēdniece ir jaunākā mazmeita.

3) galvenais loceklisMazmeita dārza vidū.

4) papildinātājs – Vasarā vecmāmiņa gaidīja mazmeitu atbraucam no Īrijas.

5) pielikums – Mazmeita Ilzīte ļoti gaidīja dzimšanas dienas dāvanas.

6) apzīmētājsMazmeitas lellīte bija saslimusi.

7) vietas apstāklisMazmeitā slēpās laba sirds.



čakla mazmeita, laba mazmeita, maza mazmeita



mazmeita

Dēla vai meitas meita. 

Stāstīt mazmeitām pasakas. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 631]


mazmeita, -as, s.

Dēla vai meitas meita.

Tagad beidzot viņš bija kļuvis vectēvs, jo šopavasar Mārai piedzima meitenīte… Pāvulānam ik vakarus gribējās redzēt savu mazmeitu .. Lācis 8, 233.

„Cik, vectēv, tev vēl ir zobu?” viņa prasa. „Tikai četri, mazmeit, divi augšā un divi apakšā.” Birznieks-Upītis 6, 385.

.. māksliniece saņēma vēstuli no laukiem. Viņas vecmāmiņa lūdza, lai mazmeita aizbrauc ciemos pie viņas un vectēva. K. Grigulis 3, 48.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


mazmeita – unuce, unučka, mozmeita 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


mazmeita – dēlameita, meitasmeita


angļu  внучка

latīņu  neptis

lietuviešu  anūkė

poļu  wnuczka

somu  tyttärentytär

ukraiņu – внучка

vācu  die Enkelin

zviedru – barnbarn



Kad es biju mazmeitiņa,
Dziesmas tinu kamolā;
Kad es gāju tautiņās,
Ritināti ritināju. [LD 27-6]


Mazmeitiņa: „Omīt, kas ir NLO?”

Omīte: „Neaprakstāmi laba omīte!”


Anna Žīgure

Latviešu kultūrā ievērojama nozīme ir Stērstu ģimenei. Stērstu Andrejs (1853–1921) bija ievērojams tautiskās atmodas darbinieks, jurists, valodnieks, literāts. Viņa meita ir ievērojamā latviešu dzejniece Elza Stērste (1885–1976), savukārt viņas mazmeita ir Anna Žīgure (1949). Viņas māte Amarillis bija Elzas Stērstes un dzejnieka Edvarta Virzas (1883–1940) vienīgā meita.

Anna Žīgure pieredz gan vecmāmiņas Elzas Stērstes izsūtīšanu uz Sibīriju, gan vecmāmiņas atgriešanos. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bijusi Latvijas vēstniece Igaunijā (1992–1993) un Somijā (1992–1998).

A. Žīgures grāmata „Tomēr tik tuvu” vispirms publicēta somu valodā (1997), pēcāk igauņu valodā (1999). Latviešu valodā kopā ar esejām „Latvijas zeme un debesis” izdota grāmatā „Es stāstu par Latviju” (2000). A. Žīgure sarakstījusi arī biogrāfiskās prozas grāmatu „Marselīne. Elza Stērste. Dzīves dzeja” (2005), kas vēsta par E. Stērstes dzīvi un personību. Tā literatūrā sastopas mazmeita ar vecmāmiņu.
[Sagatavots pēc: http://www.gramata21.lv/]

 

Enerģiskā mazmeita

2009. gadā pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanību saistīja kāda enerģiska mazmeita. Desmit gadus vecā meitenīte no Lielbritānijas interneta izsolē eBay piedāvājusi cilvēkiem iegādāties viņas vecmāmiņu.

Vecmāmiņas aprakstā meitenīte atzinusi, ka viņas radiniece ir nedaudz uzbāzīga un apnicīga, bet visnotaļ patīkama dāma, kuras galvenā vājība ir krustvārdu mīklu minēšana.

Mazmeita lēmumu notirgot savu radinieci pieņēmusi pēc tam, kad vecā dāma viņai vairākkārt aizliegusi skatīties televīziju. Bērna tēvs gan žurnālistiem stāstījis, ka līdz šim vecmāmiņa ar mazmeitu sapratušās lieliski.

„Man nav ne jausmas, cik mēs varētu par viņu saņemt, bet es domāju, ka kādus 99 pensus savāksim,” atzinusi apņēmīgā mazmeitiņa, kuras piedāvājumu gan neilgi pēc ievietošanas izdzēsuši eBay darbinieki, jo izsoles noteikumi aizliedz tirgot cilvēkus.
[Sagatavots pēc: Mango.lv 2009 :
http://mango.delfi.lv/]