Tradicionālā transkripcija

[mãkuônis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑːːku͜oˀnĭs]


[m] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[n]skanenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ā.



māksakne

-on- piedēklis

-is galotne

mākon– vārda celms

-onis izskaņa




māk-oņ+seg-a

māk-oņ+stab-s




mākonis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

 mākon-is

 mākoņ-i

Ģ.

 mākoņ-a

 mākoņ-u

D.

 mākon-im

 mākoņ-iem

A.

 mākon-i

 mākoņ-us

I.

 ar mākon-i

 ar mākoņ-iem

L.

 mākon-ī

 mākoņ-os

V.

 mākon! mākon-i!

 mākoņ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mākonis bija nomaldījies debesu rijā.

2) izteicēja daļaDažreiz sapnis ir kā tumšs negaisa mākonis.

3) galvenais loceklisSpalvu mākoņi.

4) papildinātājs – Vējš sacēla putekļu mākoni.

5) apzīmētājsVisi ar sajūsmu skatījās uz mākoņa zelta maliņu.

6) vietas apstāklisSaule paslēpās aiz mākoņa.



mākoņu grēda, mākoņu sega


gubu mākoņi, lietus mākoņi, negaisa mākonis


industriālie mākoņi, radioaktīvais mākonis, sudrabainie mākoņi



mākonis, -ņa, v.

1. Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.

Gubu mākoņi – lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.

Lietus mākoņi – mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.

Sniega mākoņi – mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.

Spalvu mākoņi – spalvmākoņi.

Slāņu mākoņi – slāņmākoņi.

Mākoņu aitiņas – mazi, balti mākoņi.

Mākoņi sastāv no ūdens pilieniem vai ledus kristāliem, bet daži no ūdens pilieniem un ledus kristāliem kopā. Zirnītis 1, 18.

pārn. Dusmu mākonis Anša galvā bija sabiezējis gluži melns un draudēja izšķilt zibeni. Lapsa 3, 108.

// pārn. Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.

Pēterim nebija ne jausmas, kādi dusmu un skaudības mākoņi sagatavojās pār viņa galvu. A. Deglavs 1, 175.

2. Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.

Viņš visu laiku smēķē bez apstāšanās, un dūmu mākonis ap viņa galvu kļūst arvien lielāks un biezāks. Birznieks-Upītis 6, 138.

Andris krita, izstiepdamies visā garumā, ar seju un plaukstām cietās smiltīs. Pret lapām pacēlās balts putekļu mākonis. Čaks II, 14.

// pārn. Ciešs (kā neliela) kopums.

Man ļoti patīk satrakota jūra, putu mākoņi viļņu galos .. Grīva 5, 164.

// pārn. Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.

Pāri muklājiem lidinājās moskītu mākoņi. Lielais 2, 19.

3. Miglājs.

Lielais Magelāna mākonis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mākonismuokuļs; padebess; lietus mākonis – tyucs; leita muokuļs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


màkuônis, arī mãkuônis. laĩks màcâs, i jàu kâdi màkuôņi.

l¥dus màkuôņi – mākoņi, kurus uzskata par auksta laika pazīmi. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 272]

 

màkuonis. kâ m¥`ls mâkuonis. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 500-501]

 

mākonis – mākulis, mākums, aizmāknis, debesis, debess, debeši, padebesis, padebeši, gaiss, tūce, tūcine, tvīkulis ‘neliels mākonis’, ‘tīpulis mazs, plāns mākonis’, stiepulis ‘plāns mākonis’, īliņš ‘lietusmākonis’, sīnags ‘ar kāšiem, vēstī vēju’, oboloki, šverķis ‘lietus mākonis’, blākšķis ‘negaisa mākonis’, šelminis ‘lietus mākonis’, banga, plote, pūka ‘neliels lietus mākonis’, pūte, pūlis ‘lietus mākonis’, kumulis, kumurs, mākoņu vārnas, mākoņu gubas, laivas, stara, strāva, strezna, strūga; kupli, skaraini debeši, pērkona gaisi, sniega gaisi, lītus gaisi, pākšājs gaiss; kamolainas, ozolainas, krūmotas debesis; sausuma gaisi, vilcēji mākoņi, lietus pūznis, ābolains gaiss; burbuļaiņi, gabalaini renkuļaini, čemuraini, kunkuļaini, sprogaini, drīgznaini, strīpaini, svētraini mākoņi; aitu, jēriņu, čupu, gubu mākoņi; linu, birkavu, mārciņu, tīģeru gaiss.
[Sagatavots pēc: Laumane 2005 : 113–139]


mākonis – mākulis, debesis, padebesis; tūce, pūte; apv. tīpulis, pūlis


(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas mākoņi (biežāk negaiss)saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.


(melns, arī smags) mākonissaka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.


Melns (arī drūms) kā krusas (arī negaisa, rudens) mākonissaka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.


Kā melns (arī negaisa, krusas) mākonissaka par ļoti dusmīgu cilvēku.


Kā no mākoņiem nokritis sar. – saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.


Runāt (kā) pa mākoņiem sar. – runāt ko nepamatotu, muļķīgu.


Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) sar. – būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.


Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.


Pilns (retāk pilnā) kā mākonis (arī lūks, mārks, zeķe) sar. – ļoti apreibis, piedzēries. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kā pa mākoņiemsaka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē.


Līdz mākoņiemsaka par kādas darbības lielu intensitāti.


Stumt (stumdīt) mākoņus sar. – tiekties pēc reāli neiespējamā, fantazēt.


Tumši (melni; negaisa) mākoņi savelkas (sabiezē) pār kādu (kāda galvu), kaut kosaka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 I : 640–645]


Hidrometeoroloģijā – aizsprostošanās mākoņi, aktīva iedarbe uz mākoņiem, āķveida mākoņi, amorfie mākoņi, apakšējais mākoņstāvs, apakšējā mākoņu robeža, apakšstāva mākoņi, atsevišķas mākoņu masas, augstie mākoņi, augšējais mākoņstāvs, augšstāva mākoņi, augšupslīdes mākoņi, blīvie mākoņi, caurumotie mākoņi, divkāršie mākoņi, dižie mākoņi, eruptīvie mākoņi, gludvirsas mākoņi, gubainie mākoņi, gubcilmes mākoņi, haotiskie mākoņi, iekšmasas mākoņi, ievērojams mākoņainums, industriālie mākoņi, irizējošie mākoņi, izplūstošie dienas mākoņi, izplūstošie vakara mākoņi, koloidāli nestabilie mākoņi, laktasveida mākoņi, lēcveida mākoņi, lēšķu mākoņi, lietusgāžu mākoņi, mainīgs mākoņainums, mākoņa bāze, mākoņa cepure, mākoņsliede, mākoņu aitiņas, mākoņu fizika, mākoņu jūra, mākoņu radiācijas caurlaidība, mākoņu radioeho, mākoņu sega, mākoņu vecošana, parciālais mākoņa ūdenīgums, radioaktīvie mākoņi, sarainie mākoņi, tesmeņveida mākoņi, viļņotie mākoņi, zeminversijas mākoņi.


Fizikā, ķīmijā – elektrona mākoņa blīvums, elektronu mākonis, gāzes un putekļu mākonis, jonu mākonis, lādiņu mākonis.


Astronomijā – komētu mākonis.


Datorterminoloģijā mākoņdatņošana, mākoņlietotne.


VietvārdiMākoņi, viensēta Kabilē; Mākoņkalna pagasts, pagasts Rēzeknes novadā; Mokūņkolns, kalns Rēzeknes novadā.


mākonis saistāms ar verbu mākties, kas ir radniecisks ar lš. makenti, maknoti, maklinti ‘brist (pa dubļiem, pa purvu)’, makna ‘staigna vieta, dubļi’, maknotas ‘dubļains’, kr. мокрый ‘slapjš’, мокнуть ‘mirkt’. Pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘slapjš, mirkt’. Pamatverbs *mākt ‘tapt slapjam, mirkt; mitrināt’ latviešu valodā izzudis, lai nejuktu ar homonīmu mākt ‘spiest’. Refleksīvais verbs mākties sākotnēji laikam nozīmēja ‘mitrināties’ → ‘pārklāties ar mākoņiem’. Mākonis atvasināts vai nu no verba *mākt (tātad sākotnēji ‘mitrinātājs’), vai arī no adjektīva mākons, kam 17. gs. bijusi nozīme ‘miglains, apmācies’ (sal. „mākons laiks”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 561; 563]


angļu – cloud

baltkrievu – воблака; хмара

čigānu – sinépòs

franču – nuage; nue; nuée (‘liels mākonis’)

grieķu – σύννεφο

igauņu – pilv

ivritā – ענן

krievu – облако; туча

latīņu – nūbēs

lietuviešu – debesis

lībiešu – pīla

poļu – chmura

somu – pilvi

ukraiņu – хмара

vācu – die Wolke

zviedru – moln



Katram mākonim sudraba maliņa. 


No liela mākoņa lietus


Ja mākoņi līdz saules lēkšanai ir sarkani, tad būs vējš.


Ja mākoņu gali pagriezušies pret austrumiem sagaidāmas skaidras un aukstas dienas; pret dienvidiem siltas un jaukas; pret ziemeļiem aukstas un apmākušās.


Ja pie debesīm ceļas mākoņi kā ozoli, tad būs lietus.


Ja mākoņi peld saulei pretī, tad otrā dienā lietus līst.


Ja, saulei noejot, mākoņi viļņaini, tad drīzumā būs lieli vēji.


Ja, negaisam tuvojoties, mākoņi sīc, tad būs krusa.


Ja pie debesīm redz mākoņus ozolu izskatā, tad būs liels vējš.


Ja, saulei noejot, ziemeļi ir bez mākoņiem, tad rītu būs jauks laiks.


Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina kuplus ozolus vai kalnus, pērkons gaidāms. Ja pie debesīm melni un balti mākoņi, tad gaidāms stiprs pērkona negaiss.


Ja vakarā, pēc saules norieta, mākoņi deg sarkani un pēc tam paliek tumši, tad rītā būs lietus, bet ja izbāl, tad sauss laiks.


Mākoņi saiet ap sauli uz vētru.


Kad mākoņi nāk no jūras, tad sals atlaižas.


Ja pa debesīm staigā asinssarkani mākoņi, tad gaidāmi kari.


Ja sapņos redz mākoņus, tad būs bēdas.


Pēc liela lietus dažreiz atrodot uz zemes kaut ko glumu, līdzīgu vardes kurkuļiem. Tie esot no debesīm nokrituši mākoņi.



Balta kaziņa skrien pa zilu lauku. – Mākonis


Bez spārnu, bez kāju

Pa gaisu skrien. – Mākonis


Kas skrien bez kājām? – Mākonis


Krauklis skrien, spārni pil. – Mākonis un lietus


Liels lietus


Milzis laižas, sviedri birst. – Mākonis un lietus



Sak’ Saulīte noiedama:

Rītu mani neredzēs,

Rītu būšu mākoņosi

Līdz pašami vakaram. [LD 33900-0]

 

Saule, lietu palaidusi,

Ielien pate mākoņos;

Māte, meitu atdevusi,

Raud, rociņas cilādama. [LD 8370-0]

 

Te bij saule, te pazuda

Mellajos mākoņos;

Te bij māsa, te pazuda

Svešajās tautiņās. [LD 18376-1]


Durbes ezers

Tēvs mums stāstīja, ka gājis pa gaisu tāds melns ritums, tāds melns mākonis. Nācis no dienvidu puses pie mums. Viens putns lidojis viņam pa priekšu un kliedzis: „Uz Virgu, uz Virgu, uz Virgu!” Mākonis būtu te laukā nolaidies, bet putns kaut kā samežģinājies, sagrozījis spārnus un lidinājies tālāk. Viņam te kaut kas nepaticis. Lidinājies tālāk uz ziemeļiem, uz Durbi un kliedzis: „Uz Durbi, uz Durbi, uz Durbi!” Pats lidojis pa priekšu, un mākonis – ezers – gājis viņam pakaļ. Putns apstājies Durbē, Durbes līdzenumā, un saucis: „Šeit Durbē, šeit Durbē!” Tā tur radies Durbes ezers.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

 

Teika par Puzes ezera rašanos

Senāk tur, kur tagad Puzes ezers, bijušas lielas pļavas. Kad pļāvēji pļāva sienu, pie viņiem atauļoja jātnieks zilās drēbēs. Jātnieks sauca, lai cilvēki atstāj pļavas. Līdzko cilvēki bija aizgājuši, virs pļavām parādījās divi lieli mākoņi. Starp mākoņiem sākās cīņa. Viens no mākoņiem cīņu zaudēja un nokrita tur, kur bija pļavas. Tā radās Puzes ezers.
[Sagatavots pēc:
http://ventspilsnovads.lv/


Cilvēks, kurš netic Dievam, peldas okeānā. Aizpeld tā patālāk no krasta, pēkšņi ierauga, ka haizivs šim peld klāt. Sapratis, ka gals klāt, viņš sāk lūgt Dievu. Pašķiras mākoņi, spīd balta gaisma, un dobja balss saka: „Kāpēc tu mani lūdz, ja man netici?”

Cilvēks: „Nu labi, tad vismaz izdari tā, lai tas briesmonis tic!!”

Pēkšņi haizivs apstājas, saliek peldspuras kopā un saka: „Mīļais Dievs, paldies par šo maltīti, ko esi man sniedzis.”



Vārds mākonis izmantots Māra Melgalva dzejoļu krājuma nosaukumā Mākoņu pasts pienāk vēlu (1997).




Rūdolfs Pinnis Mākoņi atspīd upē.


Laima Bikše Mākoņi lido lēni. 

 

Leonīds Āriņš Vakara mākonis.


Ģederts Eliass Mākoņaina diena.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Pēteris Krastiņš Mākoņi.


Oskars Mikāns Mākonis.

 

Ojārs Feldbergs Lietus mākonis.

 

Ojārs Feldbergs Nakts mākonis.


Autore A. Vulāne.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.



Mākonītis un mākonīte – otrā daļa animācijas filmā „Zelta sietiņš” (1975). Režisore Roze Stiebra.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Mākonis ciklā „Seserija” (1992). Režisors Ansis Bērziņš.


Dziesma Mīļā Magonīt! Kaspara Dimitera vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika, dzied Viktors Lapčenoks.


Dziesma Allaž un mūžam. Leona Brieža vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Dziesma Septītās debesis. Kaspara Dimitera vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika.


Dziesma Tur aiz mākoņiem ir saule. Guntara Rača vārdi, Armanda Alkšņa mūzika, izpilda grupa „Credo”.


Dziesma Logi mākoņos. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.


Dziesma Līdz Himalaju mākoņiem. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.


Dziesma Mākoņlauks. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.


Dziesma Mākonītis un mākonīte. Raiņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.


Ojāra Feldberga instalācijas Akmens mākoņi Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā.
[http://www.pedvale.lv/]