Tradicionālā transkripcija

[mãjas]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑːːʝɑ̆s]


[m] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



mājsakne, vārda celms

-as galotne




māj+amat-niek-s

māj+audz-inā-šan-a

māj-up+ceļ-š

māj-as+darb-s

māj-as+māt-e

māj-as+tēvs-s

māj+raž-o-šan-a

māj+raž-o-tāj-s, māj+raž-o-tāj-a

māj+rūp-al-s

māj+saim-niek-s, māj+saim-niec-e

māj+skol-o-tāj-s, māj+skol-o-tāj-a

māj+strād-niek-s, māj+strād-niec-e

māj+vārd-s

māj+viet-a

māj+liet-a

māj+lop-s

māj+putn-s

māj+māc-īb-a

māj+dzīv-niek-s

māj+kalp-o-tāj-s

māj+tirdz-niec-īb-a

nakt-s+māj-as

paš+māj-u


māj+tur+īb-a




mājas patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

Daudzskaitlinieks.

 

 

vsk.

dsk.

N.

 

māj-as

Ģ.

 

māj-u

D.

 

māj-ām

A.

 

māj-as

I.

 

ar māj-ām

L.

 

māj-ās

V.

 

māj-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMājas ir katra cilvēka lepnums un patvērums.

2) izteicēja daļa Cilvēka patvērums un garīgais templis ir viņa mājas.

3) galvenais loceklisBērnības mājas.

4) papildinātājs – Nogriežoties no lielceļa, mēs ieraudzījām jaunās mājas.

5) apzīmētājsSiltums radīja māju izjūtu.

6) vietas apstāklisVisa ģimene nu bija mājās.



māju izjūta

 

mājās gatavots

 

aprūpe mājās, bērnības mājas, darbs mājās, dzimtas mājas, kaimiņu mājas, lauku mājas, mātes mājas, piegāde mājās, tēva mājas, vecāku mājas, vecvecāku mājas, zemnieku mājas, zvejnieka mājas

 

otrās mājas

 

jaunās mājas, senās mājas, siltas mājas, svešas mājas, svētas mājas, tālās mājas, tukšas mājas, tuvās mājas

 

aizmirstas mājas, apdzīvotas mājas, atgriezties mājās, ārstēties mājās, būt mājās, gaidīt mājās, gatavot mājās, ilgoties pēc mājām, izīrēt mājas, nolaistas mājas, pārdot mājas, pārnākt mājās, pazīstamas mājas, sakoptas mājas, sēdēt mājās, strādāt mājās, uzkopt mājas



mājas

1. Privāta saimniecība laukos

Lielas lauku mājas. Pamest tēva mājas.

2. Mājoklis, ģimenes mītne

Būt mājās. Iet uz mājām. Pārnākt mājās. Glīti iekārtotas mājas. Justies kā mājās (mājīgi, omulīgi). 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 615]


mājas

1. parasti dsk. Lauku sēta, lauku saimniecība.

Māju vārdi. Iepirkt mājas. Dzīt govis mājās.

Lauku mājas – lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā. Lauku sēta.

.. pašā purva malā jau redzamas mājas. Istaba un kūtiņa zem vienas salmu cepures, tālāk – no apaļiem kokiem sasliets šķūnītis .. Indrāne 1, 236.

Kupčas ir labas mājas, skaistā vietā pie Braslas, viegla zeme, grantskalns .. Upīts 4, 108.

Cilvēki nāca [pie mērniekiem] ar rūpēm par mājas robežām, slepus deva naudu, veda lopus. J. Kalniņš 3, 32.

„.. pat lauku mājās taču vairs necep maizi, drīz to nepratīs neviena sieviete.” Zigmonte 4, 152.

2. dsk. lietojams arī vsk. nozīmē Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.

Braukt uz mājām. Iet uz māju. Uzkopt māju.

Tēva mājas – mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam.

Otrās mājas – vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti.

Sēdēt mājās – ilgāku laiku uzturēties mājās.

Justies kā mājās – justies labi, brīvi, nepiespiesti.

Vest sievu mājā (arī mājās) – precēties (par vīrieti).

Pārnākusi mājā, Zenta nomazgājās un pēc mātes aicinājuma piesēdās pie pusdienas galda .. Sakse 7, 371.

Roplaiņa nebij mājās, viņš bij aizbraucis uz pilsētu. Blaumanis 6, 177.

Mūža galu viņš [vecītis] bija nodomājis pavadīt tēva mājās, pie sava tagad bagātā brāļa dēla. Sakse 2, 128.

Juzdamās kā savās mājās, viņa apstaigāja kantori, piegāja pie galda, pacilāja dažus rēķinus, iemeta acis skaitļu rindās .. Muižnieks 1, 181.

// Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.

Ziņu par Krasta pašnāvības mēģinājumu drīz pārrunāja visa māja. Fimbers 1, 82.

„Tagad māja visu ziemu paliks bez gaļas,” sacīja māte. J. Kalniņš 2, 42.

„Vai tad klusāk nevar, visu māju sacelsi kājās,” Janka to [modinātājpulksteni] kā dzīvu apsauc. Liesma 59, 11, 10.

// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.

Mājas ēdieni. Mājas alus. Mājas vīns. Mājas tērps. Mājas apavi.

Mājas uzdevums – mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.

Mājas darbs – mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.

Mājas mācība – mājmācība.

Vasarās, kad Rečs bija pļavā, Zane ņēmās ar mājas darbiem līdz vēlai naktij. Sakse 2, 135.

Jelgavā 19. gadsimta vidū vēl daudz tika kopta māju muzicēšana .. Vītoliņš, Krasinska 1, 151.

Ja ir .. klepus, der pamēģināt pārbaudīto seno mājas līdzekli – sūkāt sagrauzdētu cukuru. Veselība 82,.2, 16.

.. vēl jāpaspēj izlabot mājas darbu burtnīcas .. Ķirškalne 1, 44.

// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.

Mājas apogs. Mājas čurkste.

.. mājas strazds savā dziesmā iepin citu putnu balsu atdarinājumus. Zinātne un Tehnika 66, 11, 32.

Mājas pele ir visēdāja. Labprātāk tomēr ēd graudus un dažādus graudu produktus. Latvijas dzīvnieki 24.

Mājas circenis .. pieder pie tās pašas kukaiņu kārtas, kurā ietilpst zemes vēzis, sienāži, siseņi. Zvaigzne 57, 16, 27.

// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.

Mājas bites. Mājas zosis. Mājas kaķis.

Mājas dzīvnieks – mājdzīvnieks.

Mājas vistas gan ir līdzīgas savvaļas vistām, tomēr būtiski atšķiras no tām pēc svara un izdēto olu skaita, tas ir, pēc tām īpašībām, kas cilvēkam ir visnoderīgākās. Zooloģija 124.

Meža cūkai ķermenis masīvāks, muskuļaināks nekā mājas cūkai .. Mednieka rokasgrāmata 35.

// ģen.: mājas, arī māju, adj. nozīmē Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.

Mājas svētība – istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.

.. sens krustojums ir arī mājas plūme .. Galenieks 2, 237.

Mājas pīlādzis .. savvaļā aug Krimā, Ukrainā un Ziemeļkaukāzā. Sudrabs 1, 117.

// pārn. Dzimtā vieta. Dzimtene. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mājas parasti dsk. – sāta
[Sagatavots pēc:
http://vuordineica.lv]


mājas – sēta, saimniecība


Mūža mājas poēt. – zārks; kapsēta.


Prātiņ, nāc mājās! sar. saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.


Prāts (arī visi pieci) nav mājā (arī mājās) sar. saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.


Mājas kārtībā mājas apstākļos; kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.


Mājas solis sar. – nepieciešamie mājas darbi, to veikšana. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Mājas kā muižalielas, bagātas mājas.


Nebūt no muļķu mājām sar. nebūt muļķim.

[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 743–962]     


Socioloģijāaprūpe mājās, mājās strādājošais.


Kultūrvēsturē un arhitektūrālauku mājas.


ŽurnāliIevas Māja; Mājas Virtuve.


Pamatā lietvārds māja. Aizguvums; no s-u. * ‘zeme’ (s., ig. maa, vepsu ma, līb. ). Vārda nozīmes attīstība latviešu valodā laikam bijusi šāda: ‘zeme (lauki) pie ciema vai mājām’ → ‘lauku mājas ar zemi; dzīves, pulcēšanās vai apmešanās vieta’ (sal. Indriķa hronikā 13. gs.: „zirgus un lopus sadzina pie Lembita ciema, kur bija māja, tas ir, viņu sapulcēšanās” XV nod., 7) → ‘ēka’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 561]


latīņu  sēdēs

lietuviešu – namai

poļu – dom



Tēva mājās sausa garoza gardāka nekā svešumā cepetis. 


Savas mājas dūmi ir mīļāki nekā svešas malas saules stari. 


Tam nav visi mājās


Slinkās mājās visi slimi. 


Es nebiju mājās, kad kauns ar baltu aunu apkārt brauca. 


Apgāzt var pat mājas, bet ne patiesību. 


Viņš jau no tām mājām, kur suņi celmus rej. 


Ja, pirmo reizi kurās mājās ieejot, ar durvīm sasit kāju, tad šais mājās drīz būs bēres.


Lai uzzinātu, vai mājās nav kāda vieta apburta jeb ļauna gara apsēsta, tad vadāja pa visām malām lāci. Ja lācis gāja iekšā, tad nebija apburta; bet, ja negāja, tad tā vieta bija apburta un tā bija ar lāci jāizrūcina.


Mājas jāceļ vecā mēnesī, lai būtu sausas vienmēr.


Mājas nedrīkst celt jaunā mēnesī, lai neiemestos kukaiņi un nepūtu koki.


Mājas nav jābūvē tādās vietās, kur zemē sarkanās skudras, jo tad degot.


Ja vāvere ieskrien mājās, tad gaidāms ugunsgrēks.


Ja kāds aiziet no mājām uz citurieni dzīvot, nedrīkst istabu mēzt, lai neizslaucītu no mājas svētību.


Ģertrūdes dienā, kad visi zvēri un kukaiņi pamostas, nedrīkst neko mājās nest, tad sanes līdzi čūskas un visādus mūdžus.


Jurģu dienā aizejot uz jaunām mājām, nevajag vecajās mājās dot ardievu, jo tad lopu gādniece, kura sēž snauzdama kādam lopam mugurā, izdzirdusi pa miegam ardievu, nodomā, ka viņai ardievas teiktas, un tādēļ atstāj lopus. Nesakot ardievu vecajās mājās, lopi iet labi pa ceļu.


Ja vārna mājās brēc, tad sagaidāmas jaunas ziņas.


Ja iet uz otrām mājām pēc kucēna, tad vajagot sāli nest; tad tas esot nikns.


Ja kaķi ņaud mājās, tad saka, ka viņi paredzot mājās kādu nelaimi.


Kad suns aiziet no mājām, tad būs liels sliktums; bet, kad svešs suns ienāk mājās, tad būs liels labums.


Kur mājās nikni suņi, tur nesaticīgi ļaudis.

 

Jaunās mājās jāienes sāls un maize, lai būtu svētība jaunā vietā.


Viņās mājās to vien teica:

Tajās mājās suņu nav.

Tajās mājās ļauni suņi,

Iekož man papēdī. [LD 33541-0]

 

Netika tautām

Mājās iet:

Kas dos mājās

Tās labas dienas!

Mājās kāposti

Ar kazas pienu. [LD 26157-0]

 

Aust gaismiņa, lec saulīte,

Ceļa vīri mājas prasa.

Meitas, mājas nedodat,

Puiši lieli viltenieki. [LD 14589-1]

 

Tec garām, kumeliņ,

Neskaties tās mājās,

Tās mājās slinki puiši,

Nesukāti kumeliņi. [LD 10818-0]

 

Bikses, manas ādas bikses,

Vēl man trejas mājās.

– Kad tev trejas mājās,

Kam tev manas kājās? [LD 34180-0]

 

Ceļam turu labu zirgu,

Mājās labu saiminieci;

Nepiekusa ceļā zirgs,

Ne mājās saimeniece. [LD 27257-0]

 

Ganos gāju dziedādama,

Mājās nācu raudādama:

Ganos ēdu ogas, riekstus, –

Mājās sīva māmuliņa. [LD 734-1]

 

Grūt’ bij man sērdienei (grūtdienei),

Grūt’ darbos, grūt’ mājās:

Darbos man sīvi kungi,

Mājās grūtas dzirnaviņas. [LD 4705-0]

 

Labvakar, meitu māte!
Dosi mājas, vaj nedosi?
Kumeļam nama kaktu,
Man istabas gājumiņu.
[LD 14609-0]

 

Netika, netika

Mājās iet:

Kas deva mājās

Tādas labas dienas!

Te salds alus,

Te smukas meitas. [LD 26156-1]


Kuilītis bija nodomājis mājas celt. Viņš lūdza vērsi, tekuli, lāci, zostēviņu un gaili talkā. Bet visi atteicās un aizbildinājās ar šādiem tādiem steidzamiem vasaras darbiem: vērsim jābeidzot pļava pļaut, tekulim jāmācot jēriņi lēkāt, badīties, lācim jāpārlūkojot dravas, zostēviņam jāsargājot zoslēni, un gailim ikrītiņu jāmodinot puiši, meitas. Kuilis nu raka viens pats pamatu mājiņai, un līdz rudenim bija ziemas miteklis gatavs. [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Citreiz dzīvojis kāds puisis – varens koklētājs, apbrīnojams dziedātājs. Kad viņš koklējis un dziedājis, tad putni salaidušies bariem klausīties un niknākie zvēri palikuši kā jēri. Reiz puisis naktī apmaldījies mežā un nevilšu iekritis vilku bedrē. Vilks savām zvērošām acīm nācis puisim pretim un patlaban taisījies, zobus šņakstinādams, nabadziņu plosīt. To redzēdams, puisis sācis koklēt un dziedāt. Acumirklī vilks aptupies puisim iepretim, kaucis jaukajām skaņām līdz un nedarījis nekā ļauna. Gaismiņā puisis izlēcis no bedres un gājis uz mājām, bet vilks, tecēdams kā sunītis nopakaļus, pavadījis lielo koklētāju līdz vārtiem un negribējis nemaz vairs uz mežu atpakaļ griezties.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

„Labi!” muļķītis domā, „nu tik jāgaida izdziestam uguns, redzēšu, kas tad notiks.”

Nosēžas un gaida. Bet uguns nedziest ne traka; gads jau pagalam, kur vajag būt pie tēva, – vēl nav izdzisusi. Nekā darīt – jāatstāj uguns tāda pati un jāsteidzas uz mājām. Pāriet pie tēva, gudrie brāļi jau priekšā ar savām brūtēm un patlaban dzer kāzas; muļķītim nekā. Brāļi izsmej muļķīti, ka divas lietas gan iespējis nozagt, bet trešo ne: pārnācis bešā. Muļķītis neatsaka nekā, tik lūdz, lai iedodot viņam arī kāzu dzērienu pabaudīt. Jā, jā, – būšot dot gan! Gudrie brāļi atsaka un piebiksta savām brūtēm ienest muļķītim karstu ūdeni. Tās ienes un sniedz muļķītim; bet šis, karsto ūdeni ķerdams, sadedzina drusku pirkstus un palaiž vaļām. Trauks krizdams uzgāžas brūtēm virsū un noplucina abas divas. Brāļi, to redzēdami, grib muļķīti tvert. Bet šis, lunkans kā zaķis, izskrien pa durvīm un tā prom uz to muižu, kur galvai kalpojis. Aizskrien tur: uguns izdzisusi, pelni vien palikuši. Un, kamēr šis tur gar pelniem lokās, iznāk daiļa, daiļa meita, sacīdama: „Te nu esmu tava zelta galviņa; labi, ka klausīji mani dedzināt. Tagad aizjūdz zelta karietē sešus melnos un tad laidīšu pie tava tēva kāzas svinēt, citādi tēvs domās, ka neesi spējis viņam patīkamo vedeklu atrast.”

Muļķītis bija priecīgs bez gala par savu daiļo brūti. Viens, divi – kariete aizjūgta, un nu abi laiž, ka laistās vien, pie tēva. Iebrauc sētas vidū, tēvs, brāļi saplok: kur muļķītis tik daiļu brūti ņēmis, kur tādus zirgus un iejūgu rāvis? Arī brāļu sievas iznāk apskatīties, bet, tās nabadzītes, no karstā ūdens tik vecas, tik nejaukas palikušas, ka netīk ne virsū paskatīties. Tēvs, visu to redzēdams, apķer muļķīti, sacīdams: „Trīs labākās lietas tu man pārvedi; tagad ticu, ka neesi vis viņas zadzis, bet godīgi nopelnījis. Tādēļ ņem manas mājas un dzīvo ar savu daiļo sieviņu laimīgs.”

Muļķītim nu bija muiža un mājas, brāļiem nekā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Padures pagastā Kuldīgas apriņķī pie Beltes mājām atrodas stāvais Beltes pilskalns. Uz tā esot atradusies pils, kuras nosaukums nav zināms (pilskalna vārds radies no tuvumā atrodošās mājas vārda). Pilskalna virsotnē atrodas no ķieģeļiem izmūrēts caurums, kurš esot pils skurstenis, jo pils esot nogrimusi. Caurums ir ļoti dziļš. Apkārt kalnam tek mazs strautiņš. Divpadsmitos naktī tur peldot trīs pīles, kuras esot trīs jumpravas, bet, kad viņas ieraugot cilvēku, pazūdot kā akā iekritušas.
[Lejniece1997 : 13]



Bērnības dienas

 

Ar sūnainiem salmu jumtiem,

Pie pakalnes glaudušās,

Stāv mana tēva mājas,

Senlaikus uzceltas.

 

Snauž lejā dūņains dīķis,

Tur vasarā vardes kurc:

Pie dīķa vītola ēnā

Rāms, dzidrs avotiņš urdz.

 

Un augšā pret dienvidu sauli

Kā apbruņota pils

Ar zaļām milzeņa velvēm

Stāv vecais, drūmais sils.

 

Tur manas bērnības dienas

Sev zelta tīkliņus tin,

Pie atmiņas atmiņa sienas,

Sensenajos vārdus min.

[..] [Brigadere 1968 : 75]

 

 

***

Tomēr tev vēl grūti darbi priekšā

Gaida mūsu mīļā tēvzemē;

Kamēr tu še tālā jūrā maldies,

Tēvu zemi sveši dedzina!

Steidzies, Lāčplēsi, uz tēva mājām,

Atriebies tur svešiem varmākiem! [Pumpurs 1988 : 227]


Jā. Visur man ir mājas.

Es nonāku Neretā, Rendā, Laucē, Suntažos, Lazdonē vai Lubānā, – visur man ir mīļi ļaudis priekšā un manis gaida pazīstamas mājas apsūnojušiem jumtiem, laipni kūpošiem skursteņiem. Es sastopu mīļus cilvēkus. Dažu no viņiem es redzu otru trešu reizi. Bet arī tie, kurus es ieraugu pirmo reizi, liekas man sen jau pazīstami, un pēc dažiem mirkļiem mēs jau esam tuvi paziņas.

Visur man ir mājas.

Es nonāku pavisam svešā malā, svešās tautās. Es ieraugu visapkārt glūnošas acis un redzu, ka vīru rokas turas dunča tuvumā.

„Ak, brāļi, vai tā es pie jums nāku?”

Es noņemu cepuri, raugos gaiši visapkārt, smaidu un lieku roku uz sirds. Tā ir valoda, ko runā un saprot visa pasaule.

Tumšās sejas noskaidrojas. Rokas krustojas uz krūtīm.

Visu būdu durvis man plaši atveras.

Es esmu mājās arī te. [Jaunsudrabiņš 2002 : 10–11]

 

Viņa redzēja šosejas malā izkaisītas mājas, dūmu strūkliņas, kas cienīgi cēlās no skursteņiem, bet vējā pēkšņi apjuka, sāka svaidīties no vienas puses uz otru un beidzot pārgalvīgi aiztraucas tam līdzi. Gundegai iešāvās prātā, ka cilvēki kurina uguni pavardos, lai ceļinieki sajustu apdzīvota mājokļa silto elpu. Degunu kutināja dažādas ēdienu smaržas, kas sajaukušās ar dūmiem, ar vēja svaigo gaisu, ēstgribu nekairināja. Tās likās piederīgas pie šīm vecajām Noriešu mājām tāpat kā jumts, skurstenis, lievenītis vai akmens pakāpieni durvju priekšā. No šosejas turp veda ceļi, lielākoties apstādīti kokiem. [..] Gandrīz visur bija rādītāji ar māju nosaukumiem. [Ezera 1963 : 152]


MĀRĪTE. Dzimtas māja – skumji… Tā jau tik maz iespēts tur būt. (Klusi iedziedas) „Mājas, mājas manas tēva mājas…” To nātri uz sliekšņa tik maz iznāk noplūkt…

HENRIKS. Ja to veco pusmāju neņems kredīta drošības garantam – būs jāieķīlā šis mūsu dzīvoklis…
[Putniņš 2006 : 71]

 

TĒVS. Kādus likumus tad es būtu pārkāpis? Vai es savas mājas nebūtu drīkstējis atdot gluži vai svešam?

EDVARTS. Tikai traks varētu atdot svešam. Latvietis ar pilnu prātu māju arvien atstāj vecākam dēlam.

TĒVS. Ja vecākais arī tas krietnākais.

EDVARTS. Vai es kāds nekrietnelis? Vai es tev savus jaunības gadus neesmu nokalpojis kā paklausīgs dēls? Vai nearu, vai necēlos pirms saules, vai nesvīdu pļavā un netvīku rijas dūmos un putekļos? Visu to laiku tu man ļāvi ticēt, ka es te reiz tavā vietā rīkošos, un tad tu mani pēkšņi atstūmi. [Blaumanis 1983 : 233]




Madara Gulbis Atmiņas par mājām.



Dziesma Smaidas. Leona Brieža vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda grupa „Credo”.


Dziesma Nekur nav tik labi kā mājās. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Normunds Rutulis.


Dziesma Šonakt paliksim mājās. Jura Kaukuļa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Dzelzs vilks”.


Dziesma Vēlreiz mājās. Normunda Rutuļa vārdi un mūzika, izpilda Normunds Rutulis.


Dziesma Tavas mājas manā azotē. Grupas „Prāta Vētra” vārdi un mūzika, izpilda „Prāta Vētra”.


Grupas „Dzelzs Vilks” CD albums Manās mājās sieviešu nav (2004).