Tradicionālā transkripcija

[mâcîtiês]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑːˀʦiːˀti͜eˀs]

[m] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ā, ī.

māc- – sakne

-ī- – piedēklis

-ties – galotne

mācī- – vārda celms

-īties – izskaņa

mācīties – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, atgriezenisks, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) izteicējs – Draudzenes mācās braukt ar automašīnu.

2) teikuma priekšmets – Mācīties ir skolēna pienākums.

3) galvenais loceklis – Labi mācīties.

mācīties braukt, mācīties dziedāt, mācīties dzīvot, mācīties lasīt, mācīties matemātiku, mācīties peldēt, mācīties rakstīt, mācīties runāt, mācīties spēlēt, mācīties staigāt, mācīties valodu

centīgi mācīties, labi mācīties, slikti mācīties

mācīties, -os, -ies, -ās, pag. -ījos.

1. Iegūt zināšanas un prasmi; izglītoties; skoloties; studēt. 

Mācīties skolā, universitātē. Mācīties par inženieri, par traktoristu. Mācīties no praktiskās pieredzes. No viņa var mācīties daudz laba.

2. pārej. Censties izprast, atminēties, ievingrināties; apgūt. 

Mācīties fiziku, ķīmiju. Mācīties strādāt ar laboratorijas tehniku. Mācīties vadīt automobili.

3. pārej. Lasīt (vairākas reizes) un atkārtot, lai paturētu atmiņā. 

Mācīties dzejoli. Aktieris mācās lomu. Mācīties no galvas (lai varētu pateikt pēc atmiņas).  
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 611–612]

mācīties, -osies; -ās, pag. -ījos; refl.

1. trans. Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.

Mācīties svešvalodas. Mācīties dzejoli no galvas. Mācīties lasīt. Mācīties peldēt. Mācīties skolā fiziku.

Mācīties ābeci (arī grāmatu novec.) – mācīties lasīt.

Mācīties amatā – mācīties amatu.

.. Bet aizmirst es nespēju meiteni, Kas mācījās staigāt Ar protēzēm. Osmanis 1, 13.

Abi brāļi Rupsalas skolā mācījās arī mūziku .. Stankevičs 3, 34..

Bet Raimonds – nu, tas droši vien .. iestāsies mācīties amatā. Zigmonte 1, 253.

// intrans. Es mācījos, mācījos, mācījos, man vajadzēja iekļūt pasaulē, kurā tagad esmu iekļuvis, man vajadzēja kļūt zinātniekam .. Purs 4, 93.

„.. bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot – jāmācās.” Zālīte 5, 170.

„Ja nu reiz izvēlējies tās grūtās jūras braucēja gaitas, tad centies arī un mācies, neapkauno jūrnieka vārdu.” Talcis 7, 176.

// intrans. Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.

Ilgi mācīties vakarā. Mācīties teicami.

.. izlika uz galda burtnīcas un grāmatas un sēdās mācīties. Lācis 6, 445.

.. viņi absolūti nemācījās. Mācāmstundās sēdēja solā un niekojās. Gulbis 3, 83.

// trans. Mācīties uzdoto vielu fizikā. Mācīties uzdoto teorēmu ģeometrijā.

// intrans. Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.

Mācīties konservatorijā. Mācīties teātra studijā. Mācīties franču valodas kursos.

Viņi abi mācījās vidusskolas desmitajā klasē. Preilis 1, 56.

Viņi brīdi runāja par to, kā tagad abi dzīvo, ka neklātienē mācīties ir izdevīgi. Kalndruva 2, 43.

// intrans. Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).

Mācīties par ārstu.

Jānis pēc pagastskolas beigšanas sāka mācīties par galdnieku. Sakse 2, 140.

Divus gadus strādāja uz būvēm – mācījās par būvamatnieku. Viņš bija acīgs māceklis, ātri apguva to, ko mācīja. Jansons 2, 15.

// intrans. Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.

Tieši dabas tēlojumā visskaidrāk redzams, cik daudz Aspazija mācījusies no folkloras, tās bagātās leksikas un tēlu sistēmas. Viese 3, 190.

Muižnieks [dzejnieks] nopietni mācās no pagātnes latviešu, krievu un cittautu fabulu meistariem, taču neko nekopē un nepārņem mehāniski. Literatūra un Māksla 58, 16, 2.

// trans. No visa, kas mums [rakstniekiem] paticis [literatūrā], kas mūs saviļņojis un aizrāvis, mēs esam kaut ko mācījušies un aizguvuši. Literatūra un Māksla 58, 39, 4.

// trans. Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).

Mācīties pazīt cilvēkus. Mācīties savaldīties.

Kas no mazām dienām mācījies saredzēt un sajust skaistumu visapkārt, tas to sapratīs, palīdzēs vairot un kopt arī plašajā pasaulē. Rūja 3, 111.

„.. es laikam vispār neprotu priecāties. Arī tas ir jāmācās, kā ābece un vienreiz viens.” Zigmonte 2, 181.

No tēva [Harijs] bija mācījies mazāk runāt, vairāk darīt. Talcis 7, 178.

pārn. .. cīniņos pat trauslas sirdis rūdās, Pats maigais raksturs mācās paciest daudz. Sudrabkalns 1, 94.

// intrans.

Es iešu, noklausīšos, dzirdēšu Kaut kur tos gaišos, saldos laimes smieklus; No sīkiem putniņiem es mācīšos, Kas čivinot man pāri skrien pār galvu. Aspazija 3, 382.

2. intrans. Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).

„No kļūdām mācās – arī mediķi.” Birze 5, 230.

„Vai jūs zināt, kāpēc bojā aizgāja Mirabo? Viņš atrāvās no tautas. Neatkārtosim vēsturiskas kļūdas!”.. no vēstures vajag mācīties. Saulītis 13, 98.

// trans. Mēs vienu mācījāmies šinīs briesmās: Ka mūžam mūsu spēks nau [nav] pārvarams. Rainis I b, 416. 

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

mācīties – vuiceitīs; mācīties skolā – vuiceitīs školā 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

mācīties – skoloties, studēt, apgūt, urbties sar., zubrīties sar., kalt sar.

angļu – learn

baltkrievu – вучыцца

ivritā – ללמוד

franču – apprendre

grieķu – μαθαίνουν

igauņu – õppima

krievu – учиться

latīņu – discere

lietuviešu – mokytis

poļu – uczyć się

somu – oppia

ukraiņu – вчитися

vācu – lernen

zviedru – läsa