Tradicionālā transkripcija

[luôks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lu͜oˀks]


[l] – skanenis

[uo] – divskanis

[k] – balsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – gs.



logsakne, vārda celms

-sgalotne




log+ail-e

dubult+log-s

iekš+log-s

skat+log-s




logspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

log-s

log-i

Ģ.

log-a

log-u

D.

log-am

log-iem

A.

log-u

log-us

I.

ar log-u

ar log-iem

L.

log-ā

log-os

V.

log! log-s!

log-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLogs ir liels.

2) apzīmētājsLoga stikls bija netīrs.

3) izteicēja daļa – Zināšanas ir logs uz pasauli.

4) galvenais loceklisLogs uz Eiropu.

5) papildinātājs – Pavasarī mēs mazgājam logus.

6) vietas apstāklisLogā iespīdēja saule.



loga aizkari, loga rūts, loga slēģi, loga stikls, loga tīrītājs, loga vērtne, loga žalūzija

 

mājas logs, mašīnas logs

 

aklais logs, liels logs, plats logs, tumšs logs

 

aizvērt logu, apgaismots logs, aptumšots logs, atvērt logu



logs, v.

1. Aizdarāma atvere celtnes sienā gaismas ieplūdei un gaisa apmaiņai telpā; arī rāmī nostiprināts stikls šās atveres aizdarīšanai.

Loga rūts, rāmis, aizvirtņi. Skatīties pa logu. Istaba ar trim logiem. 

2. Datora ekrāna laukums, kurā parādās informācija par darba procesā izmantojamiem objektiem.

Aktīvais logs – logs, ar kuru pašreizējā brīdī strādā. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 606]


logs, -a, v.

1. Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.

Istabas logs. Autobusa logs. Loga vērtne. Loga rāmis.

Akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.

Iekārties logā pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.

.. jaunās mājas ceļ ar lieliem logiem .. Rīgas Balss 73, 250, 6.

.. šoziemu viņas gulta stāvēs .. taisni pretī logam, un spilgtā gaismā tad jauki izskatīsies svētdienās uzklājamā jaunā sega .. Upīts 4, 222.

.. mazās dabas gleznas, kas redzamas caur vagona loga četrstūri .., nepārtraukti nomainīja cita citu .. Karogs 58, 2, 12.

pārn. Vējš dzenāja mākoņu vālus, un tie .. brīžam atsedza satumsušus zilgmes logus, pa kuriem lejup raudzījās mazas, zeltainas zvaigžņu dzirkstis. Saulītis 6, 70.

pārn. Pa vēstures logu mēs raugāmies šodienā un nākotnē. Liesma 66, 9, 5.

Vaļējos logos iekārušies, skolēni katru starpbrīdi klausās, kā šīs ziemas milzīgās kupenas aizskalojas uz Valdupes pļavām. Indrāne 2, 254.

// Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.

Ielikt jaunceltnei logus. Iestiklot logus.

Ziemas logs iekšlogs.

Izsist (arī izdauzīt) logu izsist loga stiklu.

Iekarināt logus iekārt logus virās.

Lecekts logs lecekts pārsegs.

19. gadsimta otrajā pusē pirts istabiņās liktas arī dēļu vai plēstu apaļkoku grīdas, četru un sešu rūšu logi. Cimermanis 1, 68.

Koka detaļas logi, durvis, saliekamo ēku sienu vairogi .. jānovieto noliktavās uz grīdas vertikālās vai horizontālās krautnēs. Šterns 2, 6.

Vakar es ieliku ziemas logus, un salmenes tur zied starp divām rūtīm. Ziedonis 7, 125.

Zigis Mellacis pirms deviņiem gadiem šai zālei bija izsitis logu .. Saulītis 12, 303.

Mirdza ar jauniešiem ņēmās apstrādāt logus. Izdauzītos izcēla un attīrīja no stikliem .. Sakse 7, 149.

// sar. Palodze.

Uz .. loga ir Jurīša vectēva lielās acenes raga rāmjos. Brigadere 2, 112.

2. tehn. Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.

Ieplūdes logs.

3. Atvere, sprauga (augu audzē).

Ja pamežā sastopams pīlādzis, ieva, plūškoks, korinte un citi ziedoši kokaugi, audzes vainagu klājā rada logus, lai izveidotos šo kokaugu grupas un tās saņemtu pietiekami daudz gaismas. Kronītis 1, 220.

4. sar. Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.

Par „logiem” dzelzceļnieki sauc starplaiku, kad pa sliežu ceļiem nebrauc sastāvi. Šādi logi mēdz būt gan dienā, gan naktī un ilgst no dažām desmit minūtēm līdz pāris stundām. Zvaigzne 72, 24, 25
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


logs – lūgs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


luôgsluôks, demin. luôdzĩc, -ĩna.

agrâk jàu luôgus nùomazgãja ùn a ûdeni nùolaîstija. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 250]


Izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībāaklais logs, dubultrāmja logs, frontona logs, pagriežamais logs, spriešļots logs.


Datorzinībāslogs.


Tirdzniecībā pakalpojumu logs.


ErgonīmiSaules logi & durvis, SIA.


logs; pamatā laikam *lenk- ‘liekt’. Skaņumijā *long– > b. *lang– > la. Luog → ‘caurums’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 542]


angļu  window

baltkrievu – акно

ivritā  חלון

franču  fenêtre

grieķu – παράθυρο

igauņu  aken

krievu – okнo

latīņu  fenestra

lietuviešu  langas

lībiešu  läb

poļu  okno

somu  ikkuna

ukraiņu – вікно

vācu – das Fenster

zviedru  fönster



Jo pataiseji lūgu, tod ari styklus īlīc. 

 

Lien pa logu, neplēs jumtu, dari blēņas, neej zagt. 

 

Logus, durvis aiztaisīsi, ļaudīm mēles neaiztaisīsi. 


Uz loga neko nedrīkst turēt, ne naudu, ne kādu ēdienu, tad visa svētība aiziet pa logu.

 

Lai kāzu dienā nebūtu jāraud, logus vajaga turēt tīrus.

 

Dubultlogi jāliek vecā mēnesī.

 

Kad logs norasojis visgarām, tad gaidāms lietus.

 

Ja sapnī redz logu vaļā atvērtu, tad kāds tai mājā mirs.



Divi mazi lodziņi

Pasauli valda. – Acis. 

 

Kalni pliki, logi tumši,

Kaimiņš kaimiņa nepazīst. Vecs cilvēks. 

 

Glāžu lodziņš sētmalē. Aka. 

 

Ak tu mana mūža māja

Ne tai logu, ne tai durvju;

Ne tai logu lūkoties,

Ne tai durvju virināt. Zārks. 

 

Maza maza muižiņa,

Trīssimti lodziņu. Tīkls. 

 

Ne čiku, ne grabu,

Labrīt! pie loga. Saule un saules stari. 


Kad pieliek, tad mazāk;

Kad atņem, tad mazāk. – Senajie logi, kam nebija stikla. 

 

Visu dienu stāv,

Vakarā klanks! Logs senajās istabās. 

 

Balti lauki, melnas ežas. Logs

 

Krustis kauli, šķērsus kauli,

Pati miesa cauri spīd. Logs

 

Iekšā gaišs, ārā gaišs,

Vidū divi krusta stabi. Logs

 

Dienu līst, nakti plīst,

Saules pods nepielīst. Logs

 

Kas raud bez acīm? – Apsvīdušas loga rūtis. 



Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Vaj Dieviņu pieminēja. [LD
19242-6]

 

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepītes:
Tautas līda istabā,
Es pa logu kaņepēs. [LD 13402-7]

 

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai uzaugu rakstītāja,
Grāmatiņu lasītaja. [LD 1700-0]

 

Kara vīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Kara vīru gaidīdama. [LD 32044-1]


Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu

Reiz viena saimniece bijusi ļoti neganta. Viņa nodarbojusies ar dažādām skolām, sagājusies ar burvjiem un māžojusies ar visādām blēņām un pesteļiem. Visi, kas viņu pazinuši, runājuši, ka viņa savu dvēseli pārdevusi velnam un par to no velna dabūjusi dažādas citiem kaitīgas iespējas.

Viņas kaimiņienei piederējis brangs labas sugas auns, un šo aunu negantā saimniece kārojusi iegūt par savu. Kaimiņiene sacījusi, ka viņai savs auns pašai patīkot un tādēļ to ne par ko nepārdotu. Par šādu liegšanos auna kārotāja ļoti sašutusi, nolamājusi kaimiņieni un aiziedama sacījusi: „Gan tu vēl nožēlosi, ka man savu aunu nepārdevi!”

Vienā vasaras sestdienas vakarā vēli, kad visi bijuši aizgājuši gulēt, negantās saimnieces puisis bija saposies un gribējis iet uz kaimiņu māju apmeklēt savu līgaviņu. No savas klētiņas iznācis, viņš redzējis, ka saimniece lēni un klusu iznākusi no kambara pagalmā un gar sētu slapstīdamās gājusi uz pirti. Puisis tūliņ nopratis, ka saimniecei ar tādu slapstīšanos nekas labs nevar būt nodomā. Viņš tādēļ slepeni līdis tai pakaļ, lai noskatītos, ko viņa dara. Saimniece iegājusi pirtiņā, bet puisis nostājies aiz pirts lodziņa un pa to ieskatījies pirtī, kur saimniece noģērbusies plika, savas drēbes paslēpusi pirts krāsnī, tad iznākusi ārā, pārvērtusies par vilkaci un ātri aizskrējusi uz kaimiņu mājas pusi. Puisis zinājis, kas jādara ar vilkaces drēbēm. Viņš ātri ieskrējis pirtī, izvilcis no krāsns saimnieces drēbes, ievīstījis viņās palielu akmeni un tad drēbes nogremdējis vienā ūdens bedrē. Tad viņš pa citu ceļu – lai, vilkacei atpakaļ nākot, ar to nesastaptos – gājis apciemot savu līgaviņu. Drīz vien viņš dzirdējis, ka kaimiņu ļaudis trokšņo un brēc: „Uja! vilks! Uja! vilks!” un redzējis, ka viņi ar milnām triec kādu vilku, kas iebēdzis tuvējos krūmos. Krūmu malā kaimiņu ļaudis nostājušies vilku gūstīt. Puisis piegājis pie viņiem klāt un dabūjis zināt, ka vilks tur nokodis saimnieces lielo aunu. Puisis nu gājis uz māju un savā klētiņā nolicies gulēt.

Svētdienas rītā visi mājas ļaudis bijuši ļoti uztraukti, jo saimniece pa nakti bija pazudusi. Meitas stāstījušas, ka atradušas saimnieces gultu tukšu un saimnieci pašu nekur nevarējušas ieraudzīt. Viņas gājušas gar pirti, lai paņemtu līdz vakarā tur palikušus ūdens spaiņus. Gar pirts lodziņu ejot, viena pa lodziņu ieskatījusies pirtī un ieraudzījusi, ka kāds vilks rakņājas pirts krāsns priekšā. Tad vilks izskrējis no pirts, viņas cieši uzskatījis un tad ieskrējis zirgaploka krūmos. „Tas laikam būs bijis tas pats vilks, kas pagājušā naktī bija ielauzies kaimiņu laidarā un tur nokodis lielo aunu,” puisis pasmīnēdams runājis. „Kaimiņu vīri to trokšņodami bija izdzinuši no laidara un ietrieca krūmos.” – „Lai nu vilks, kur vilks, bet kur tad mūsu saimniece palikusi?” viens kalps jautājis, bet neviens nezinājis nekā atbildēt. Visas meklēšanas bijušas veltīgas: saimniece palikusi pazudusi, un saimnieces gaitu uzņēmusi viņas vedekla, kas pie savas vīra mātes līdz šim bija izbaudījusi grūtas dienas. Tikai minētais vilks tapis bieži redzēts gan mājas tuvumā krūmos, gan arī ap pirti ložņājot. Zvērs bijis tik pārdrošs, ka pat gaišā dienā staigājis pa laukiem. Saimnieki nu gājuši lūgt mežkungu, lai atnāktu viņus atsvabināt no pārdrošā un kaitīgā zvēra. Mežkungs lūgumu izpildījis, un viņam drīz vien iznācis pa gadījumam vilku sastapt un nošaut. Bet, kad vilkam norāvuši ādu, tad tas pārvērties par pazudušās negantās saimnieces līķi. Tad visi zinājuši, ka pazudusī saimniece bijusi vilkace, bet neviens negantnieci nežēlojis. Puisis arī savu noslēpumu neizpaudis. 
[http://valoda.ailab.lv/]


Tā kā Latgalē ilgi saglabājās naturālās saimniecības paliekas, tur ilgāk nekā citos Latvijas apgabalos saglabājās arī zemnieku mājsaimnieku darinājumi ar visai arhaiskām formām. Latgalei raksturīgas Austrumeiropas tipa dūmistabas ar krievu krāsni; divdaļīgas un trīsdaļīgas dzīvojamās durvis klētīm un dzīvojamām mājām; ar augstu žogu un dekoratīviem vārtiem no ielas norobežots pagalms.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]



Atzīšanās

 

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,

Tikai tevi es mīlējis esmu,

Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,

Ka tās kvēlo tik sarkanu dvesmu.

 

Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli,

Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,

Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

 

Vai tā diena, vai nakts ielās klīstu viens pats,

Rauju lapas no kokiem un ceru,

Ka uz kādas no tām būs skūpsts vai tavs skats,

Bet tās tukšā es notekās beru.

 

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt

Tavas acis tur redzēšu spīdam,

Bet manu cerību putni tikai smadzenēs zūd,

Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

 

Kur tu esi, mans draugs?… vai tai blāzmā, kas kūst,

Man no vientuļā mākoņa sejā?…

Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūst,

Manā asā un satrauktā dzejā?

 

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts:

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,

Ka tās deg ar sarkanu dvesmu?… [Čaks 1971 : 156]


DIDZIS. Kāds klauvēja? (Pieiet pie loga, tad acīmredzot atbild kādam aiz loga.) Aha. Nu labi – uzgaidi. (Iedams uz durvīm.) Nez kāpēc neklauvēja pie mana loga – tur jau taisni taciņa iemīdīta… Vecais laikam kaut ko sajaucis. (Tikai tagad pamana Edgaru.) Ā – Edgars… iet? (Rāda uz logu.) Nakts vidū vīram gadījusies klapata ar braucamo – jāpalīdz. (Prom.)

ILDZE (klusi, ar pašironiju). Pie mana loga nekad neviens nav klauvējis. Ja vienīgi – zīlītes…

EDGARS (gaiši smaida). Lūk – jā, pirmā reize! Un lai nākamreiz nebūtu vien tikai pārpratums…

ILDZE (skatās uz Edgaru, it kā vēlēdamās uzminēt viņu). Šovakar kāds pieklaudzināja… Op-Sinjorken…Tevī ir kaut kas patiesi dievišķīgs…

EDGARS. Dievišķš ir šis tuk-tuk… Ja tu vari droši pieklauvēt, kad tev ir vajadzīgs, vai arī droši var klauvēt pie tava loga, ja tu esi vajadzīgs… [Putniņš1983 : 75–76]




Līga Purmale Sestdiena IV.

 

Lilija Dinere Pie loga.


Lilija Dinere Sfinksa.

 

Auseklis Baušķenieks Pašportrets aiz stikla.

 

Ģederts Eliass Interjers.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

 

Sigitas Daugules gleznotie logi

Sigitas Daugules mākslas tēls rodas viņas spējā redzēt sev apkārt smalkas gleznieciskas nianses, kas sasaucas ar viņas noskaņu un prasmi to attēlot bez vārdiem. Viņa glezno mājas, logus, durvis, pagalmus, sienu, katrā sižetā ietverot daudz sev zināmas informācijas par gluži parastām lietām, kas skatītas mīlošām acīm, bet attēlotas izsmalcinātiem dekoratīviem līdzekļiem, tā ka šai ziņā neviļus rodas atsauce uz Borisa Bērziņa glezniecību. [..] Darbā Logs (2009) ar plaknes apstrādi trīs kārtās (loga rāmis, ēna, saule uz sienas) māksliniece panāk skatītāja prātu mežģījošu trīsdimensiju iespaidu. Arī Logs (2008) veidots statiskā plaknes kompozīcijā, rada dzīvas gaismas iespaidu, ēnas šur tur uzasinās, šur tur nojūk – gluži kā dabā.
[Sagatavots pēc: Celmiņa: http://www.studija.lv/]

 

Ietvars gaismai

Logs ir viens no simboliskajiem ideāliem mākslā. Daudzu paaudžu mākslinieki ar loga tēlaino daudznozīmību iezīmē robežu starp dažādajām pasaulēm.

Viduslaiku katedrāļu logus senie meistari grezno ar krāsainām vitrāžām, caur kurām celtnēs ieplūst pārdabiska gaisma. Ieejot baznīcā pa rietumu durvīm, cilvēks simboliski uzgriež muguru materiālajai pasaulei, lai pievērstu „fizisko” un garīgo skatienu austrumiem un gaismai no austrumu logiem, kas atgādina par kristīgo atklāsmi.

Gleznās logs liek atdzīvoties krāsām, ļaujot māksliniekam ar gaismēnu pārejām modelēt apjomus. Logs ir gaismas avots, kas izgaismo formas un piešķir nozīmi tam, kas iznirst no tumsas.
[Fogele 2003: http://www.apollo.lv/]


Jāņa Kreicberga fotoalbums Logs (1989).



Albums Puspavērts logs (2001). Ievas Rozes, Māra Čaklā, Aigara Jirgena vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Autobuss debesīs”.


Sudraba monēta Miglā asaro logs

Sudraba monēta Miglā asaro logs, kuras nominālvērtība ir 1 lats, kalta 2011. gadā. Monētas mākslinieki ir Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monētai ir nestandarta forma – tā ir kvadrātveida. Monētas reversā (aizmugurē) attēlots akmens bruģis, pulēta lapa ar lūpu nospiedumu un uzraksts Aleksandrs Čaks 1901–1950. Monētas aversā (priekšpusē) attēlots loga motīvs ar uzrakstu Miglā asaro, uz loga rūtīm mākslinieks izvietojis lūpu nospiedumus un lapas.

A. Čaka dzīves laikā daži dzejoļi ieguva anonīmu autoru melodijas, un pati populārākā ir dziesma „Atzīšanās”, apburot ar svaigiem, nesamākslotiem tēliem un smeldzīgu lirismu, kurā nav seklas sentimentalitātes. Dziesmas tēli devuši ierosmi arī mākslinieka Ilmāra Blumberga veidotajam Latvijas Bankas monētas vizuālajam risinājumam.
[Sagatavots pēc: Latvijas Banka 2011 : http://www.bank.lv/]